Iesaki rakstu:

Rudens tradicionāli ir laiks, kad zemnieka sÄ“tā apcirkņi tiek pildÄ«ti ar vasaras sezonā sarÅ«pÄ“to. Ja gads ir bijis labs, tad saimnieks uz gaidāmo ziemu raugās ar zināmu optimismu, ja slikts – savelk jostu ciešÄk. Pavisam sliktā jākar zobi vadzÄ«. Savukārt pašvaldÄ«bām lapkritis ir laiks, kad jāatsāk ikgadÄ“jā cÄ«kstÄ“šanās par tām atvÄ“lÄ“to finansÄ“jumu.

Izņēmums nav arÄ« šis gads, kad valdÄ«ba, neielaižoties garās diskusijās ar vietvarām, ir pieņēmusi lÄ“mumu, kuru droši var salÄ«dzināt ar Ä·eblÄ«ša izsišanu no kāju apakšas – daudzas nelielas pašvaldÄ«bas var nonākt uz bankrota sliekšÅ†a. ArÄ« lielajās pilsÄ“tās situācija nav daudz labāka. Raugoties uz nākamā gada budžetu, optimismam nav pamata.

AtšÄ·irÄ«bā no iepriekšÄ“jiem gadiem diskusijas ar valdÄ«bu bijušas Ä«paši smagas, jo nasta, ko plāno uzlikt uz pašvaldÄ«bu pleciem, ir teju nepanesama. Ir skaidrs, ka mediÄ·iem algas ir jāpalielina, taču to nedrÄ«kst darÄ«t uz citu iedzÄ«votāju grupu ar nelieliem ienākumiem rÄ“Ä·ina.

Ar ievÄ“rojamu pretestÄ«bu pašvaldÄ«bas piekrita Finanšu ministrijas iecerei nākamgad samazināt iedzÄ«votāju ienākumu nodokļa (IIN) daļu pašvaldÄ«bu budžetā. Pašlaik vietvaru budžetos ienāk 80% no tajās iekasÄ“ta IIN, bet atlikušie 20% – valsts budžetā. Nākamgad valdÄ«ba ir iecerÄ“jusi valsts daļu palielināt lÄ«dz 25%, attiecÄ«gi samazinot pašvaldÄ«bu daļu, kas naudas izteiksmÄ“ ir aptuveni 91 miljons eiro.

Å…emot vÄ“rā, ka nākamgad pašvaldÄ«bu izdevumi bÅ«tiski palielināsies, tās nonāks neapskaužamā situācijā, jo naudas trÅ«kuma dēļ tām bÅ«s ļoti grÅ«ti segt ar labklājÄ«bu saistÄ«tos izdevumus, nemaz nerunājot par tiem tÄ“riņiem, ko uzliek cīņa ar Covid-19 pandÄ“miju.

Pirmkārt, pašvaldÄ«bām nākamgad ir jāpilda Satversmes tiesas spriedums par dzÄ«vokļa pabalsta un par pabalsta garantÄ“ta minimālā ienākumu lÄ«meņa nodrošināšanai pieaugumu, kā arÄ« sociālo garantiju palielināšanu bāreņiem un bez vecāku gādÄ«bas palikušiem bÄ“rniem.

Otrkārt, pašvaldÄ«bām pieaugs izdevumi pirmskolas izglÄ«tÄ«bas iestāžu pedagogu minimālās darba samaksas paaugstināšanai. Ceļot skolotāju algas, nedrÄ«kst nepaaugstināt arÄ« bÄ“rnudārzu pedagogu algas. Saskaņā ar IzglÄ«tÄ«bas un zinātnes ministrijas datiem jau šobrÄ«d pirmsskolas izglÄ«tÄ«bas iestādÄ“s trÅ«kst ap 150 pedagogu. PašvaldÄ«bas nevar atļauties necelt algas bÄ“rnudārzos strādājošajiem, jo pretÄ“jā gadÄ«jumā personāla trÅ«kuma dēļ var nākties slÄ“gt kādu bÄ“rnudārzu.

Treškārt, pieņemot lÄ“mumu minimālo algu palielināt lÄ«dz 500 eiro, uz pašvaldÄ«bu pleciem gulstas tÄ“riņi, kas saistÄ«ti ar algas palielināšanu tiem darbiniekiem, kas saņem minimālo algu. Tas nozÄ«mÄ“, ka balansa saglabāšanai jāpalielina algas arÄ« pārÄ“jiem darbiniekiem, lai viņi nenonāktu situācijā, ka minimālās algas saņēmÄ“js saņem tādu pašu algu kā tie darbinieki, kas lÄ«dz šim bija labāk atalgoti.

Daudzās pašvaldÄ«bās sociālo darbinieku un kultÅ«ras iestāžu darbinieku algas nav lielas. Saprotot, ka pÄ“c minimālās algas celšanas viņu darba samaksa nebÅ«s daudz lielāka, piemÄ“ram, par apkopÄ“jas algu, viņi, visticamāk, pieņemtu lÄ“mumu mainÄ«t darba vietu.

Kā pašvaldÄ«bām segt pamatbudžeta ienākumu samazinājumu? Ir skaidrs, ka bÅ«s mazāk naudas investÄ«ciju projektiem, proti, ielu remontiem, skolām un bÄ“rnudārziem. Daudzās pašvaldÄ«bās bÅ«s mazāk naudas iedzÄ«votāju sociālajām vajadzÄ«bām. Visticamāk, daudzviet nāksies atteikties no brÄ«vpusdienām skolÄ“niem, nemaz nerunājot par kultÅ«ras, sporta un aktÄ«vās atpÅ«tas pasākumu finansÄ“šanu.

Es labi saprotu, ka valdÄ«bai ir jāpilda savi solÄ«jumi. Taču nav godÄ«gi to darÄ«t uz pašvaldÄ«bu rÄ“Ä·ina, pat Ä«sti neizdiskutÄ“jot pārmaiņas. NevÄ“lamies arÄ« paļauties uz valdÄ«bas vadÄ«tāja solÄ«jumu nākamgad ienākumu samazinājumu kompensÄ“t no ES finanšu lÄ«dzekļiem, kamÄ“r nav izstrādāts kompensācijas mehānisms.

Tā vietā pašvaldÄ«bas ir aicinājušas Saeimu valsts budžetā paredzÄ“t papildu mÄ“rÄ·dotāciju 9,2 miljonu eiro apmÄ“rā tieši tām pašvaldÄ«bām, kurām nākamgad pÄ“c ieņēmumu izlÄ«dzināšanas samazinājums bÅ«s lielāks par 4%. TādÄ“jādi tiktu atbalstÄ«tas tās pašvaldÄ«bas, kurām ieņēmumu samazinājums bÅ«s vislielākais. PretÄ“jā gadÄ«jumā cietÄ“ji bÅ«s iedzÄ«votāji, Ä«paši tie, kas dzÄ«vo nelielās pašvaldÄ«bās. Un tad rodas jautājums – kurš pÄ“dÄ“jais izslÄ“gs tajās gaismu?

* Latvijas Lielo pilsētu asociācijas izpilddirektors