Iesaki rakstu:

BrÄ«di atpakaļ Nacionālās elektronisko plašsaziņas lÄ«dzekļu padomes (NEPLP) atlikušie četri locekļi lÄ“ma veikt grozÄ«jumus VB SIA Latvijas televÄ«zija statÅ«tos, paredzot, ka turpmāk Latvijas televÄ«zijas priekšgalā bÅ«s tikai viens valdes loceklis. Formāli Elektronisko plašsaziņas lÄ«dzekļu likuma 65.pants ir ievÄ“rots – “Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas lÄ«dzekli vada valde”. Neapšaubu pašreizÄ“jā palikušÄ valdes locekļa kompetenci kā finanšu jomas speciālistam, bet… Latvijas televÄ«zija nav vienkāršs, ikdienas uzņēmums. Tas ir ļoti specifisks uzņēmums, kurš neražo pienu, maizi, radioaparātus vai televizorus.

Par televīziju

VÄ“l padomju gados prevalÄ“ja uzskats, ka gan radio, gan televÄ«zijā galvenais ir vārds, no kā izrietÄ“ja, ka vadÄ«tāju amatos tika virzÄ«ti žurnālisti. Tikai divi no iepriekšÄ“jiem LTV vadÄ«tājiem bija tieši saistÄ«ti ar bildi – viņi savulaik bija režisori. Nu jau bijušais trÄ«s valdes locekļu amatu/ kompetences sadalÄ«jums ilgstoši man ir bijis neizprotams, jo valdes loceklis ar šauru specializāciju – finanšu pārzināšanu, manuprāt, ir neloÄ£iski. ŠÄ«s funkcijas vajadzÄ“tu izprast un pildÄ«t tieši valdes priekšsÄ“dÄ“tājam, atvÄ“lot diviem valdes locekļiem konkrÄ“tas jomas – vienam saturu, otram tehnoloÄ£ijas, bet visiem sadarbojoties medija attÄ«stÄ«bas stratÄ“Ä£ijas veidošanā un Ä«stenošanā.

Kopš konkursa uz valdes locekļu amatiem LTV rezultātu paziņošanas ir pagājis vairāk nekā mÄ“nesis. Šajā laikā mÄ“Ä£ināju analizÄ“t – kāpÄ“c atkal ir sanācis čiks. Diemžēl jautājumu joprojām ir vairāk nekā atbilžu. KāpÄ“c? TāpÄ“c, ka lÄ«dz šim brÄ«dim neesmu nekur atradis atbildi uz galveno jautājumu – kā tā var bÅ«t, ka tieši abi valsts pārziņā esošie mediji – Latvijas Radio un Latvijas TelevÄ«zija atrodas tādā stāvoklÄ«? Es gribÄ“tu teikt - bedrÄ“. KāpÄ“c bedrÄ“? TāpÄ“c, ka vismaz 99% no sabiedrÄ«bas nav apjaušama tā situācija, kurā šie abi mediji neprofesionālas pārraudzÄ«bas un apzinātas valsts pārvaldes institÅ«ciju darbÄ«bas rezultātā ir novesti.

Nozares pārraudzÄ«ba, mediju vadÄ«ba, prasÄ«bas par saturu, tā realizÄ“šana, valsts budžeta finansÄ“jums. Šie varÄ“tu bÅ«t tikai četri galvenie, analizÄ“jamie jautājumi. Viss pārÄ“jais jau izriet no tiem – televÄ«zijas atrašanās nepiemÄ“rotās telpās, kadru jautājums, neizprotama satura veidošanas politika un autortiesÄ«bu (ne)ievÄ“rošana, un visbeidzot - nespÄ“ja plānot LTV kā uzņēmuma darbÄ«bu ilgtermiņā.

Praktiski jau kopš neatkarÄ«bas atgÅ«šanas valsts budžeta piešÄ·irtais finansÄ“jums ir bijis nepietiekams. Neko nelÄ«dz arÄ« fakts, ka nu jau vairākus gadus likumā ir iestrādāts formulÄ“jums par to, kas veido Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas lÄ«dzekļu finansiālo nodrošinājumu:

1) valsts budžeta dotācija sabiedriskā pasÅ«tÄ«juma Ä«stenošanai, turklāt tā nedrÄ«kst bÅ«t mazāka nekā iepriekšÄ“jā gadā;

2) ieņēmumi no saimnieciskās darbības;

3) dāvinājumi un ziedojumi naudas līdzekļu un mantiskā veidā, tai skaitā ārvalstu fizisko un juridisko personu dāvinājumi un ziedojumi;

4) citi normatÄ«vajos aktos paredzÄ“ti finanšu avoti.

Valsts budžeta veidošanā saistoša ir tikai pirmajā punktā minÄ“tā daļa, kur ir paredzÄ“tais tiešais, caur NEPLPu novirzāmais finansÄ“jums, bet kurā netiek lÄ«dzskaitÄ«ti visi tie finansÄ“šanas avoti, kuri nāk no dažādu ministriju paredzÄ“tajiem piešprices finansÄ“jumiem. Tas nozÄ«mÄ“, ka no valsts saņemtie lÄ«dzekļi 2019.gadā nebÅ«t nav tādā pašÄ apjomā, kādi tie bija 2018.gadā vai 2017.gadā. Speciālās budžeta programmas netiek pieplusotas, lai gan tieši šÄ«s speciālās programmas tad arÄ« veido bÅ«tisku satura veidošanas – oriÄ£inālraidÄ«jumu finansÄ“juma daļu.

Runājot par kopÄ“jo LTV budžetu, neviens nekad necenšas pievÄ“rst uzmanÄ«bu tam, ka atvÄ“lÄ“tajos skaitļos ir ietverta arÄ« vecās infrastruktÅ«ras uzturÄ“šana – gan valdÄ«jumā esošo Ä“ku, zemes, telpu, iekārtu un tehniskā aprÄ«kojuma iegāde un uzturÄ“šana, gan lietošanā esošo Ä“ku, zemes, telpu, iekārtu un tehniskā aprÄ«kojuma noma, gan visi komunālo un nodokļu maksājumi, kā arÄ« citi ar uzturÄ“šanu saistÄ«tie izdevumi. Tāpat netiek akcentÄ“ts fakts, ka jau ilgstoši divdesmit stāvus augstā Ä“ka (neanalizÄ“šu Ä“kas tehnisko stāvokli, jau vairākus gadus esošo slÄ“dzienu par tās drÄ«zāk neatbilstÄ«bu nekā atbilstÄ«bu ekspluatÄ“šanai) pilnÄ«bā netiek noslogota tieši LTV vajadzÄ«bām, bet gan lielākoties tiek izÄ«rÄ“ta citiem programmu veidotājiem, aÄ£entÅ«rām, ārvalstu telekompānijām vai ar televÄ«ziju nesaistÄ«tiem komersantiem. NozÄ«mÄ«gu budžeta daļu veido arÄ« ieņēmumi no tehnikas izÄ«rÄ“šanas un pakalpojumu sniegšanas. Tas nozÄ«mÄ“, pa papildus saviem tiešajiem uzdevumiem – programmu gatavošanai LTV1, LTV un internetā VISIEMLTV.lv, kā arÄ« interneta kopprojekta ar Latvijas Radio – LSM.lv virsvadÄ«šanas, Latvijas televÄ«zijai ir jāiesaistās komercdarbÄ«bā.

Gan pirms dokumentu iesniegšanas par dalÄ«bu konkursā, gan tā laikā padziļināti centos pÄ“tÄ«t visu publiski pieejamo informāciju par LTV, izprast tā stāvokli, esošo situāciju. ArÄ« no skopajiem datiem, gada pārskatiem, citiem darbÄ«bu reglamentÄ“jošajiem dokumentiem, arÄ« Valsts kontroles paustajām atziņām sapratu, ka raksta sākumā minÄ“tā bedre, tās dziļums aug un aug. Tā tiek grauts nacionālā medija pamatu pamats, bet visiem tas laikam ir vienalga. Visiem un vienalga?

Vārdos jau atkal tiek izteiktas gudras atziņas, kurus vairāk negribas saukt pat par slima suņa murgiem. Situācijas nezinātājiem ir jāskaidro, ka nu jau gadiem elektronisko mediju jomā eksistÄ“ muļķīga sistÄ“ma – viens un tas pats uzraugs (NEPLP) uzmana visus elektroniskos medijus – televÄ«zijas, radio un arÄ« kabeļniekus, tajā pat laikā tas ir arÄ« Latvijas Radio un Latvijas TelevÄ«zijas uzraugs. Tieši NEPLPs apstiprina abu raidorganizāciju ikgada un plašÄka termiņa dokumentus, dala pieprasÄ«tos un piešÄ·irtos valsts budžeta lÄ«dzekļus, kā arÄ« kontrolÄ“ abu organizāciju darbÄ«bu – vai reālie darbi atbilst solÄ«tajam. JocÄ«ga situācija, spÄ“lÄ“jot demokrātiju, kad valsts dibinātiem medijiem katru gadu hroniski pietrÅ«kst finansÄ“juma, NEPLPs katru gadu vÄ“rā ņemamu summu “piešÄ·ir” arÄ« privātajiem medijiem, jo saskaņā ar EPL likuma 60.pantu tieši viņi rÅ«pÄ“jas un nodrošina piešÄ·irto valsts budžeta lÄ«dzekļu efektÄ«vu un lietderÄ«gu izlietošanu sabiedrÄ«bas interesÄ“s. Netaisos tagad analizÄ“t, kāda ir par šo valsts naudu sagatavoto raidÄ«jumu kvalitāte, nepieciešamÄ«ba, kā arÄ« valsts finansÄ“juma apjoms katrā šajā privātajā medijā, to procents no kopÄ“jā medija gada budžeta, jo mans mÄ“rÄ·is ir pavisam cits.

      NepārskaitÄ«šu EPL likuma 62.pantā minÄ“to NEPLP kompetenci un pienākumus par sabiedriskajiem medijiem pilnÄ«bā, uzmanÄ«bu pievÄ“ršot tikai atsevišÄ·iem punktiem, tāpat atsevišÄ·i nepÄ“tÄ«šu Latvijas Radio. Visu pamatu pamats sabiedrisko vai precÄ«zāk gan valsts elektronisko plašsaziņas lÄ«dzekļu darbÄ«bā ir jau minÄ“tais likums, tajā veiktā sabiedriskā pasÅ«tÄ«juma izplÅ«dušais uzskaitÄ«jums, kā arÄ« NEPLPs stratÄ“Ä£ija un pašas Latvijas televÄ«zijas sagatavotais un apstiprināšanai padomÄ“ iesniegtais ikgadÄ“jais dokuments – Sabiedriskais pasÅ«tÄ«jums. Ja godÄ«gi, tad šis pašas LTV sastādÄ«tais dokuments man atgādina tipisku Latvijas valsts pārvaldÄ“ strādājošo sastādÄ«tu dokumentu – veicināt, uzrunāt, izzināt, radÄ«t, nodrošināt… Tikai 32. lpp beidzot ir iespÄ“jams iepazÄ«ties ar konkrÄ“tiem skaitļiem oriÄ£inālā satura veidošanā.

Skaļus smieklus izraisa NEPLP uzdevumi sabiedriskā pasÅ«tÄ«juma plāna izstrādei, kur LTV7 ir jāattÄ«sta kā aktÄ«va dzÄ«vesveida un sporta kanāls, bet krieviski runājošajiem pat tiks veidota jauna multimediju saturu platforma! Šie cilvÄ“ki laikam dzÄ«vo uz citas planÄ“tas vai pasaku tÄ“lu vidÄ“. Diemžēl daudzas lietas, tajā skaitā izpildes indikatori šajā dokumentā nav tieši definÄ“ti, sabiedriskā labuma mÄ“rÄ·i arÄ«, bet lielākā daļa teksta ir tik izplÅ«dusi, tik neskaidra, ka dažbrÄ«d gribas vemt. Manuprāt, šÄdu dokumentu radÄ«tājus un NEPLPa Ä«stenos locekļus un darbiniekus, kuri šÄdus plānošanas dokumentus sastāda, apstiprina vajadzÄ“tu saukt pie atbildÄ«bas. VarbÅ«t pat trÄ«skārtÄ«gi – gan pie civiltiesiskās, gan kriminālās, gan administratÄ«vās, ja vien tas bÅ«tu iespÄ“jams. Par ko? Par piešÄ·irto pilnvaru ļaunprātÄ«gu izmantošanu, par kaitniecÄ«bu, par nolaidÄ«bu. Formāli jau viss ir kārtÄ«bā, jo nevienā normatÄ«vajā aktā nav tieši definÄ“ts, ka noziegums pret valsti ir arÄ« likuma nepildÄ«šana, savu darba pienākumu nolaidÄ«ga pil – drÄ«zāk jau nepildÄ«šana.

Kāds brÄ«nums vai atklājums, ka tikai jau 2019.gadā LTV atbildÄ«gās personas un NEPLP pamanÄ«ja, ka šajā gadā samazināsies LTV budžets, pie kam – par trijiem miljoniem eiro. Nevis trÄ«s eiro, pat ne 3000 eiro, bet “nieka” trÄ«s miljoniem! Tā rezultātā šogad tiks par 600 stundām samazināts oriÄ£inālraidÄ«jumu veidošanas apjoms, kas liks lielāko daļu LTV radošo un tehnisko darbinieku vasaras periodā “palaist piespiedu bezalgas atvaļinājumā”.

To visu neviens nepamanÄ«ja? Neviens no trijiem valdes locekļiem? Neviens no pieciem padomes neplistiem? Neviens LTV pÄ“tnieciskais žurnālists? NÄ“, jo baļķi savā acÄ« jau neviens nemeklÄ“ja, pat negribÄ“ja meklÄ“t. KāpÄ“c? Es atbildi saskatu pavisam vienkārši – tie, kuriem bija jāpamana, to neizdarÄ«ja vecum vecā ieraduma, pat pieraduma pÄ“c, ka gan jau kā katru gadu no ārkārtas lÄ«dzekļiem valdÄ«ba atkal piešÄ·irs vismaz daļu.

KāpÄ“c nebļāva visu varenais LTV ziņu dienests vai informatÄ«vo programmu žurnālisti? KāpÄ“c kliegt, ja viņu stāvoklis faktiski nemainās, atalgojums gada griezumā praktiski nemainās, viņi joprojām ir vienlÄ«dzÄ«gāki par citiem, jo atrodas priviliģētā stāvoklÄ«. Latviešu ziņām samazinājums gadā ir drusku vairāk par 50 stundām, latviešu analÄ«tiskajiem raidÄ«jumiem – drusku vairāk par četrdesmit stundām. Neesot olimpiādei, sporta translāciju samazinājums gan ir jÅ«tamāks stundu ziņā – LTV1 apjoms samazinās par 10 stundām, LTV7 par 220 stundām, bet kopÄ“jais apjoms ir joprojām augsts. Kas notiek ar citiem? Tikai filmu apjoms stundās paliek nemainÄ«gs, bet Ä“tera apjoma procentos pat pieaug. Jau tā mazajam bÄ“rnu raidÄ«jumu skaitam samazinājums, kultÅ«ras programmām – samazinājums par trešdaļu, zinātnei – vairāk nekā uz pusi, mÅ«zikai – dalām ar 3,5. Izklaide gan saglabā gandrÄ«z esošo apjomu, jo samazinājums ir tikai 8 stundas.

Kāds tad ir sausais vai slapjais atlikums? 2019.gadā LTV1 pirmizrādes ir tikai 30% (2439,2 stundas) no plānotajām 8007 Ä“tera stundām, bet LTV7 – tikai 13% (1033,2 stundas) no 8007 raidlaika stundām. LTV7 pat nav paredzÄ“ti kultÅ«ras, izglÄ«tojošÄs, izklaides un mÅ«zikas oriÄ£inālraidÄ«jumi, ir tikai ziņas un analÄ«tiskie raidÄ«jumi krievu valodā, sports, ekranizÄ“jumi un veselas 3 oriÄ£inālstundas bÄ“rniem! ŠÄdam saturam LTV kopumā ir plānots atvÄ“lÄ“t 8,349 miljonus eiro. Sekas? Jau tagad kā jaunums tiek reklamÄ“ti pasen rādÄ«ti seriāli un filmas, tā maldinot skatÄ«tāju.

Vai ir iespējams ko reāli darīt?

Ir vairāki priekšnoteikumi. Vispirms ir jābÅ«t gribai darÄ«t reālus darbus, nevis ilgstoši tukši pļurkstÄ“t. Ar ko sākt? Ir jāveic normatÄ«vo aktu “sakārtošana”, pareizāk – grozÄ«šana, paredzot, ka NEPLPs vienlaikus nesēž uz diviem krÄ“sliem. Otrs – darboties spÄ“jÄ«gas LTV valdes izveidošana, kur tiek grozÄ«tas, vai tomÄ“r precizÄ“tas valdes locekļu atbildÄ«bas sfÄ“ras, turpmāk paredzot, ka viens no valdes locekļiem atbild tikai par saturu – tā saucamo ideoloÄ£iski māksliniecisko pusi, bet otrs – par tehnoloÄ£isko darbÄ«bu un attÄ«stÄ«bu, savukārt priekšsÄ“dim atvÄ“lot uzņēmuma stratÄ“Ä£isko attÄ«stÄ«bu, finanšu jautājumus. Trešais solis – darāmo darbu kopums, kas ir jāveic nekavÄ“joties.

EPL likumā ir jāveic Sabiedriskā pasÅ«tÄ«juma precÄ«za definÄ“šana, stabila un pieaugoša, ilgtermiņā noteikta valsts budžeta finansÄ“juma piešÄ·iršana (kā vienota dotācija, nevis kombinÄ“jot no vairākiem apakšprogrammu avotiem), veicot grozÄ«jumus normatÄ«vajos aktos un programmu plānošanā. Nākamais - Latvijas TelevÄ«zijas turpmākās darbÄ«bas juridiskā statusa un budžeta veidošanas nosacÄ«jumu un kritÄ“riju precizÄ“šana un ieviešana, kā arÄ« Latvijas TelevÄ«zijas mÄ“rÄ·u un uzdevumu precizÄ“šana, formulÄ“šana, labas reputācijas nostiprināšana, darbinieku pašapziņas celšana.

Tālākais - Latvijas TelevÄ«zijas programmu “Ä“tera tÄ«klu” un satura veidošanas izvÄ“rtÄ“jums, to pilnveidošana, vienotas mārketinga platformas izveidošana un ieviešana attiecÄ«bā uz programmu sagatavošanu un izplatÄ«šanu, tā sekmÄ“jot finanšu resursu un medija ilgtermiņa attÄ«stÄ«bas plānošanu. Lai pildÄ«tu Latvijas TelevÄ«zijas kā sabiedrÄ«bas televÄ«zijas attÄ«stÄ«bu, ir jāveic personāla kompetences izvÄ“rtÄ“jums, organizatoriskās struktÅ«ras iespÄ“jamās izmaiņas, to raksturojums, darbinieku motivācijas sistÄ“mas un atalgojuma pilnveidošana, arÄ« Latvijas TelevÄ«zijas tehnisko iespÄ“ju un telpu izvÄ“rtÄ“jums, attÄ«stÄ«bas modelÄ“šana un ieviešana.

Interneta platformas, digitālās vides attÄ«stÄ«bas izvÄ“rtÄ“jums un paplašināšana, kā arÄ« Latvijas televÄ«zijas programmu arhivÄ“šana, digitalizācija, arhÄ«va pieejamÄ«ba sabiedrÄ«bai ir ne tikai papildu ienākumus veicinoši, bet arÄ« norisināsies tieši sabiedrÄ«bas interesÄ“s. Daudzu gadu sāpÄ«gais jautājums - autortiesÄ«bu un blakustiesÄ«bu ievÄ“rošana, to tarifi, aizsardzÄ«ba. Tas ir nozÄ«mÄ«gs ne tikai Latvijas televÄ«zijā, bet visā elektronisko mediju jomā visā Latvijas teritorijā. Visiem šiem darbiem praktiski nav nosakāma prioritārā secÄ«ba, jo ikviens no tiem, ir bÅ«tisks turpmākajā Latvijas televÄ«zijas darbÄ«bā. Turpinot veicamo darbu sarakstu un apjomu, ir jādefinÄ“ un pÄ“c tam arÄ« jārealizÄ“ Latvijas TelevÄ«zijas kā sabiedriskas raidorganizācijas galvenos pienākumus – attÄ«stÄ«t latviešu valodu un kultÅ«ru, veicināt Latvijas valstiskuma unikalitātes apziņu un stiprināt Latvijas kā demokrātiskas valsts reputāciju. ŠÄdu pienākumu realizācija sevÄ« ietver to, ka Latvijas TelevÄ«zija ir placdarms Latvijā un latviešu valodā izgatavoto audiovizuālo darbu demonstrÄ“šanai, to pieejamÄ«bas veicināšanai, tautas pašapziņas stiprināšanā un vÄ“sturiskās atmiņas pilnveidošanai. Latvijas TelevÄ«zija - nozares medijs Nr.1, kura programmas veido profesionāļi. Šie profesionāļi:

- Sagatavo un izplata daudzveidīgu un sabalansētu raidījumu programmu, ievērojot visaugstākos kritērijus tehnoloģiju, mākslas, vizuālā noformējuma, režijas un informācijas un žurnālistikas jomā.

- Ir valsts nacionālās kultÅ«ras bagātÄ«bu veidotāji un saglabātāji, ļaujot ar šÄ«m bagātÄ«bām iepazÄ«ties plašam interesentu lokam Latvijā un ārpus tās.

- Ir profesionālas, patiesas un saturiski atbildÄ«gas informācijas gatavotāji un nodrošinātāji dažādām sabiedrÄ«bas grupām, realizÄ“ viedokļu daudzveidÄ«bas izpausmes.

- Veicina Latvijas sabiedrÄ«bas pieejamÄ«bu pasaules kultÅ«ras sasniegumiem (mākslas filmas, dokumentālās filmas, koncerti, utt), nodrošina nozÄ«mÄ«gu sporta sacensÄ«bu fiksÄ“šanu un izplatÄ«šanu, kā arÄ« veic Latvijas mākslinieku, nacionālo kultÅ«ras bagātÄ«bu, zinātnes sasniegumu popularizÄ“šanu ārvalstÄ«s.

Lai to varÄ“tu veikt, ļoti nozÄ«mÄ«gs jautājums ir finanses, jo no tā izriet Latvijas TelevÄ«zijas budžeta veidošana. Ä»oti ilgu laika posmu sabiedriskā medija - Latvijas televÄ«zijas finansÄ“jums notiek bez iespÄ“jamas plānošanas ilgtermiņā, jo no valsts budžeta piešÄ·irtie lÄ«dzekļi ir ne lÄ«dz galam pamatoti - to apjoms neatbilst sabiedriskā pasÅ«tÄ«juma izpildes nepieciešamÄ«bai, liedzot tehnisko lÄ«dzekļu atjaunošanas un nomaiņas plānošanu ilgtermiņā. Neesot adekvātam finansÄ“jumam, ir iespÄ“jama medija redakcionālās neatkarÄ«bas iespaidošana, jo atsevišÄ·iem raidÄ«jumu sponsoriem vai politiÄ·iem bÅ«tu iespÄ“jams ietekmÄ“t raidÄ«juma/u saturu. Diemžēl no publiski pieejamās informācijas var tikai mÄ“Ä£ināt apjaust budžeta izlietojumu pa pozÄ«cijām, prognozÄ“t ienākumus – valsts dotāciju, reklāmas laika pārdošanu, sponsoru un citu ienākumu pozÄ«cijas. Tāpat publiski pieejamā informācija nedod pilnÄ«gu priekšstatu par darba samaksas veidošanu (darba alga, autoratlÄ«dzÄ«ba, uzņēmuma lÄ«gumi), iestādes štatiem, medija tehnisko stāvokli.

PašreizÄ“jā situācija, kad sabiedriskā pasÅ«tÄ«juma realizÄ“šanai nav paredzÄ“ts adekvāts finansÄ“jums, ka tā sabalansÄ“šana tiek panākta, netieši uzdodot valsts kapitālsabiedrÄ«bai iztrÅ«kstošos lÄ«dzekļus pelnÄ«t ar reklāmas laika pārdošanu, kā arÄ« telpu un tehnikas izÄ«rÄ“šanu, neveicina plānveidÄ«gu stratÄ“Ä£iskās attÄ«stÄ«bas nodrošinājumu. Jānorāda, ka pÄ“dÄ“jās divas norādÄ«tās funkcijas Ä«sti neatbilst sabiedriskā medija pamatdarbÄ«bai, jo Latvijas TelevÄ«zijai tādÄ“jādi ir jānodarbojas ar medijam neraksturÄ«gām funkcijām. Darbu saraksts ir pagarš, bet arÄ« tas nav viss, jo tikai tad, ja tiek atrisināts televÄ«zijas finansÄ“šanas modelis un apjoms, tad var ilgtermiņā strādāt pie Latvijas TelevÄ«zijas programmu satura veidošanas:

Ir jāveic Latvijas Televīzijas programmu satura audits. Dotajā brīdī ne visi LTV1, LTV7 un VISIEMLTV.LV programmās ietvertie raidījumi atbilst labas kvalitātes (saturs, forma, vizuālais risinājums) kritērijiem. Tas ļaus precīzi definēt katra kanāla mērķus un uzdevumus.

Neskaidrs ir pašreizÄ“jais programmās iekļauto raidÄ«jumu kvalitātes izvÄ“rtÄ“šanas mehānisms, regulāras satura un kvalitātes analÄ«zes veikšana. Esošais modelis pieļauj lielu subjektivitāti lÄ“mumu pieņemšanā, jo izvÄ“rtÄ“jumu var veikt un lÄ“mumu pieņemt vienpersonÄ«gi atsevišÄ·iem LTV darbiniekiem. Tas attiecas gan uz Latvijas TelevÄ«zijas sagatavotajiem raidÄ«jumiem, gan uz neatkarÄ«go producentu veidotajiem raidÄ«jumiem. Tas nozÄ«mÄ“, ka ir jāveic regulārs šÄda kopÄ“jā satura un vizuālās kvalitātes izvÄ“rtÄ“jums, piesaistot nozares ekspertus.

Latvijas TelevÄ«zijas satura veidošana noris pÄ“c formulas, ka Latvijas TelevÄ«zija ir tikai daļas satura ražotājs, jo liels satura apjoms tiek iepirkts, arÄ« adaptÄ“ts. ŠÄdā situācijā nav skaidrs – kāpÄ“c konkrÄ“tie produkti (filmas, raidÄ«jumi, utt.) tiek iepirkti, kāpÄ“c kā sadarbÄ«bas partneri ir izvÄ“lÄ“ti konkrÄ“ti komersanti vai privātpersonas. ŠÄda situācija ir necaurspÄ«dÄ«ga, raisa aizdomas par iespÄ“jamu atšÄ·irÄ«gas attieksmes izrādÄ«šanu vai pat dienesta stāvokļa izmantošanu lÄ“mumu pieņemšanā. MÄ“rÄ·is un darbÄ«ba – ir jārada saprotams sadarbÄ«bas modelis ar neatkarÄ«gajiem producentiem, ievÄ“rojot vienotus atlases un vÄ“rtÄ“šanas kritÄ“rijus. Tā veidotos sistÄ“ma, ka LTV konkursa kārtÄ«bā veic pasÅ«tÄ«jumu - kur sabiedriskā pasÅ«tÄ«juma ietvaros daļu raidÄ«jumu izgatavo neatkarÄ«gie producenti, bet pasÅ«tÄ«juma finansÄ“jums ir valsts vai LTV pašu pelnÄ«tais budžets. ŠÄdi nosacÄ«jumi var veicināt arÄ« publiskās un privātās partnerÄ«bas veidošanu finansÄ“juma piesaistÄ“ konkrÄ“tiem projektiem/raidÄ«jumiem.

Un visbeidzot – ir jāveic atsevišÄ·u satura grupu raidÄ«jumu apjoma (kopÄ“jās Ä“tera hronometrāžas un regularitātes) palielināšana un satura/valodas korekcijas. Tikai atsevišÄ·i piemÄ“ri:

Ir jāizvÄ“rtÄ“ oriÄ£inālraidÄ«jumu apjoma palielināšana gan LTV 1.programmā, gan LTV7, kur palielināšana bÅ«tu saistÄ«ta arÄ« ar ziņu oriÄ£inālraidÄ«jumu skaita palielināšanu (pašlaik ir 3x dienā (Dienas ziņas, Panorāma, Nakts ziņas, neskaitot LabrÄ«t, Latvija) uz vismaz piecām LTV1). Jaunie ziņu Ä“tera laiki pl.12.00, pl.15.00.

Aktuāli bÅ«tu arÄ« informatÄ«vi analÄ«tiska ikdienas raidÄ«juma izveidošana (sabiedrÄ«bā nozÄ«mÄ«gu aktualitāšu analÄ«ze, komentāri, speciālistu prognozes), kultÅ«ras raidÄ«jumu apjoma un daudzveidÄ«bas palielinājums, bÄ“rnu un pusaudžu auditorijai paredzÄ“to oriÄ£inālraidÄ«jumu palielināšana (vismaz divas reizes), nepieļaujot tā kāpumu tikai uz kinofilmu vai animācijas filmu skaita palielinājuma.

Daudzus gadus satura veidošanā maz izmantots avots ir Latvijas TelevÄ«zijas arhÄ«vs. TāpÄ“c ir jāizvÄ“rtÄ“, kā LTV strādā ar saviem arhÄ«vā esošajiem unikālajiem materiāliem, kā ir sakārtots vai cik nesakārtots ir tiesiskais regulÄ“jums (autortiesÄ«bas, Ä«pašuma tiesÄ«bas uz raidÄ«jumiem, fiksÄ“tajām izrādÄ“m, koncertiem, utt.), materiālu digitalizācija.

Radikāls solis - LTV 7 programmas ziņu un analÄ«tisko raidÄ«jumus pakāpeniski (3 – 4 gadi) orientÄ“t uz latviešu valodas apguvi, nevis divvalodÄ«bas turpināšanu. No tā izriet – palielināt saturu ar subtitriem krievu valodā, samazinot oriÄ£inālraidÄ«jumus, filmas un seriālus krievu valodā.

RealizÄ“jot izvirzÄ«tos uzdevumus, Latvijas televÄ«zija 4 – 6 gadu laikā kļūs par mediju, kurš ar saviem raidÄ«jumiem veido nākotni, nevis fiksÄ“ pagātni. Latvijas televÄ«zijā strādā nozares profesionāļi, kuri ir eksperti un sabiedrÄ«bas viedokļu veidotāji.

Sekas visam minÄ“tajam? Pilnveidojot Valsts SIA “Latvijas TelevÄ«zija” šodienas, kā arÄ« prognozÄ“jamu vidÄ“ja termiņa darbÄ«bu, ir iespÄ“jams veidot attÄ«stÄ«bas stratÄ“Ä£iju atbilstoši normatÄ«vo aktu prasÄ«bām, sekmÄ“jot ilgtspÄ“jÄ«gu un kvalitatÄ«vu uzņēmuma ražošanu, pārdomātu finanšu resursu plānošanu un izlietošanu. Tad satura veidošanā varÄ“s ievÄ“rot augstus satura profesionālās kvalitātes standartus, nodrošinot satura daudzveidÄ«gumu, ievÄ“rojot dažādās sabiedrÄ«bas intereses un vajadzÄ«bas, kā arÄ« viedokļu un vÄ“rtÄ«bu atspoguļojumu. Tad darbos, nevis vārdos tiktu veikta sabiedrÄ«bas integrācija, nevis šÄ·elšana, jo LTV programmas veiktu visu sabiedrÄ«bas slāņu, arÄ« etnisko un reliÄ£isko minoritāšu interešu paušanu un ievÄ“rošanu, Ä«stenotu pienākumu saglabāt un attÄ«stÄ«t nacionālo kultÅ«ru, valstisko identitāti, valodu. Katrā ziņā tas vestu pie situācijas, ka Latvijas televÄ«zija bÅ«tu medijs, kuru gribÄ“tos ieslÄ“gt un skatÄ«ties atkal un atkal.

PÄ“cvārda vietā. Šajā rakstā es vÄ“l neanalizÄ“ju, manuprāt, pašas bÅ«tiskās NEPLPa pieļautās kļūdas konkursa uz LTV valdes locekļu amatiem.

Pirmā no tām bija fakts, ka uz konkursa finālu – trešo kārtu tika virzÄ«ti uzreiz seši potenciālie valdes locekļi, neveicot sadalÄ«jumu – šis trijnieks pretendÄ“ uz valdes priekšsÄ“dÄ“tāja amatu, bet šis trijnieks uz valdes locekļa satura un digitālās attÄ«stÄ«bas jautājumos. Tas radÄ«ja lielāku neziņu gan pašiem pretendentiem, gan LTV darbiniekiem, gan sabiedrÄ«bai.

Otrā – NEPLPa neprofesionāli organizÄ“tā tikšanās ar Latvijas televÄ«zijas darbiniekiem, kura vairāk izvÄ“rtās vienas struktÅ«ras – ziņu dienesta vispārÄ“jos “uzbraucienos” pretendentiem, nevis profesionāli organizÄ“tā diskusijā par medija attÄ«stÄ«bu, satura veidošanu, katra pretendenta prioritātÄ“m un darbÄ«bu pārredzamā nākotnÄ“. Te visupirms atbildÄ«ba gulstas uz AurÄ“liju Ievu Druvieti, gan uz Daci Ķezberi. Ilgstošais “kara stāvoklis” starp padomi un LTV, it Ä«paši tās ziņu dienestu, tika nogrÅ«sts uz konkursa pretendentiem, visu atstājot pašplÅ«smā.

Esot šÄdam konkursa rezultātam, tā nu jau bijušajiem dalÄ«bniekiem joprojām nav izprotami galÄ«gā lÄ“muma pieņemšanas principi un kritÄ“riji, jo lÄ«dz šim nav skaidri pretendentu trešÄs kārtas atlases principi, jo divu pretendentu kvalifikācija, tikai aiz matiem pievelkot atbilda konkursa nolikumam. Tikpat neskaidra ir baumu lÄ«meņa informācija, ka divi lieliski pretendenti atteicās no dalÄ«bas trešajā kārtā.

Tas viss kopumā grauj ticÄ«bu valsts iestāžu rÄ«kotajiem amatu konkursiem, jo konkursu vÄ“rtÄ“tāju darbÄ«ba nenotiek saskaņa ar nolikumiem, dažbrÄ«d arÄ« normatÄ«vajiem aktiem. Aktuāls ir jautājums – ja LTV var vadÄ«t tikai viens valdes loceklis, varbÅ«t NEPLPā arÄ« vajag atstāt tikai vienu – Ä«steno, universālo visu zinošo locekli? Šai valstij ir pieaugošs aizbraucošo pilsoņu skaits nu jau gadu no gada. AizplÅ«st “darba rokas”, aizplÅ«st “smadzenes”. Vai tiešÄm mÄ“s jÅ«tamies kā valsts tik bagāta un cilvÄ“kresursiem neizsmeļama? PašreizÄ“jā valsts pārvalde jau sen sÅ«ta signālus par tajā esošajām pelÄ“cÄ«bām un neprasmi strādāt. PašreizÄ“jā situācija LTV – agonÄ“šana turpinās, jo nevienam ne Doma laukumā, ne JÄ“kaba ielā, ne Pils laukumā, ne BrÄ«vÄ«bas ielā Latvijas televÄ«zija nav vajadzÄ«ga kā spÄ“cÄ«gs, neatkarÄ«gs, pilnvÄ“rtÄ«gi finansÄ“ts sabiedriskais medijs.

* Televīzijas režisors un producents, Dr.iur, MG.art.