Kurp dodamies?
Leonards Inkins · 06.11.2021. · Komentāri (0)Kurp dodamies – aizas vai leknu pļavu virzienÄ? Lielai daļai, nu vismaz pusei, cilvÄ“ku tas nešÄ·iet svarÄ«gi, jo viņi ir pÄrliecinÄti – jo dziļÄk, jo siltÄk; jo tÄlÄk, jo drošÄk; jo augstÄk, jo stabilÄk. CilvÄ“ks taÄu visu dzÄ«vi to vien dara kÄ meklÄ“, kur labÄk, bet zivis – kur dziļÄk.
Ja piederi tiem, kuri uzskata, ka viss sakÄrtosies, cilvÄ“ce iet pareizÄ virzienÄ pa attÄ«stÄ«bas un izaugsmes kÄpnÄ“m, tad nelasi tÄlÄk, jo es šim nospiedošajam vairÄkumam nepiederu, un mani vÄ“l dÄ“vÄ“ par slikto ziņu vÄ“stnesi. Manas sliktÄs ziņas nav sliktas visiem, dažiem tÄs ir labas ziņas, bet dažiem blēņas.
Ja turpini lasÄ«t, tad šeit palikušajai minoritÄtei uzsvÄ“ršu, ka, manuprÄt, ir gana svarÄ«gi, no kurienes un kurp dodamies. Šoreiz skats ir plašÄks, un runa ir par cilvÄ“ci, kurÄ ietilpst dažÄdas rases, tautas un valstis, kÄ arÄ« to savienÄ«bas, dažÄdas sociÄlÄs grupas un «genderÄ«bas».
Šeit nebÅ«s dziļa atskata cilvÄ“ces vÄ“sturÄ“, nebÅ«s apgalvojumu un strÄ«du par to, kas bija pirmais – bronzas laikmets vai dzelzs. Jo zinÄtÄji apgalvo – lai iegÅ«tu dzelzi, pietiek ar rÅ«du, bet, lai iegÅ«tu bronzu, ir jÄprot sakausÄ“t vairÄkus metÄlus. TÄtad prasme sakausÄ“t ir augstÄkas un attÄ«stÄ«tÄkas sabiedrÄ«bas produkts nekÄ dzelzs iegÅ«šana. NerunÄšu arÄ« par akmens darbarÄ«kiem un ieroÄiem un to, kas bija pirmais – vista vai ola.
Šodiena ir deviņpadsmitÄ gadsimta notikumu un pavÄ“rsienu rezultÄts. DeviņpadsmitajÄ gadsimtÄ cilvÄ“ce bija sasniegusi tÄdu zinÄtnes un tehnikas lÄ«meni, ka daļai cilvÄ“ces, ne tai, ko dÄ“vÄ“jam par karaļiem un galmam pietuvinÄtajiem, kÄ arÄ« mazÄkas ietekmes un varas vietÄ“jiem karalÄ«šiem, bet gleznotÄjiem, rakstniekiem, filozofiem, mÅ«ziÄ·iem un citiem, kuri nu spÄ“ja profesionÄli nodarboties ar radošu darbu, vairs nebija jÄdzÄ«vo no rokas mutÄ“.
KamÄ“r ar tvaiku darbinÄmÄs stelles auda, tie varÄ“ja domÄt, radÄ«t un iedziļinÄties nacionÄlajÄs, rases, cilvÄ“ces, politikas, pat Ä£eopolitikas un lÄ«dzÄ«gu problÄ“mu mutulÄ«. RadÄs sacerÄ“jumi, apcerÄ“jumi un ideoloÄ£ijas, kÄ arÄ« tika izkopti nacionÄlie jautÄjumi. LÄ«dz deviņpadsmitajam gadsimtam nebija nacionÄlo jautÄjumu. CilvÄ“ki dalÄ«jÄs pÄ“c kÄrtas un reliÄ£iskÄs piederÄ«bas. Kur piedzimi, tur arÄ« nomiri. Bija reti izņēmumi, bet, kÄ zinÄms, izņēmumi apstiprina likumsakarÄ«bu.
Nebija arÄ« vienaldzÄ«go, – ja biji nÄcis pasaulÄ“ kÄ katolis, tad tev bija jÄuzvedas un jÄrÄ«kojas, kÄ katolim pienÄkas. Ja biji dzimis žīdu Ä£imenÄ“, tad bija jÄrÄ«kojas, kÄ pieņemts un kÄ rabÄ«ns teica.
DeviņpadsmitajÄ gadsimtÄ šai ziÅ†Ä radÄs daudz atkritÄ“ju, un tas ir sÄkums nomÄcošajam vienaldzÄ«go pulkam. Viņi nav nedz par, nedz pret, – viņiem ir vienalga.
Idejas
Pietika ar dažiem procentiem to, kurus nevajÄja vienÄ«gÄ doma un mÄ“rÄ·is – paÄ“st, kur dabÅ«t, kÄ nomedÄ«t, un radÄs tas, kÄ augļus plÅ«cam šodien. Tad noformulÄ“jÄs nacionÄlo valstu ideja, kreisÄs idejas, ieskaitot marksismu. Tika radÄ«ta rasu teorija. LÄ«dz ar koloniÄlisma attÄ«stÄ«bu attÄ«stÄ«jÄs arÄ« globÄlisma idejas. Pasauli tad savÄ pÄrvaldÄ«bÄ bija sadalÄ«jušas VecÄs Eiropas valstis.
DeviņpadsmitajÄ gadsimtÄ vÄ“l nebija viena centra, no kura valdÄ«ja pÄr pasauli. Šodien šis centrs zaudÄ“ savas pozÄ«cijas un ietekmi, kas automÄtiski rada reÄ£ionÄlus valdÄ«šanas centrus. Par centriem kļūst stiprÄkie, viltÄ«gÄkie, pacietÄ«gÄkie un agresÄ«vÄkie. Tie pakļauj miermÄ«lÄ«gÄkos un izglÄ«totÄkos. Cīņa par mieru iznÄ«cina mierÄ«go dzÄ«vošanu, un labie nodomi bruģē ceļu uz elli.
VÄjinoties ASV ietekmei pasaulÄ“, no apspiestÄ«bas atbrÄ«vojas un nostiprinÄs agrÄk nepamanÄ«tie spÄ“ki un valstis, kas nu pretendÄ“ uz lÄ«dzdalÄ«bu pasaules pÄrdalÄ“ un pÄrvaldÄ“. Nu ietekmes zonas mainÄs, un mainÄs šo zonu ietekmÄ“tÄji. Bieži ir tÄ, ka notikumus kÄdÄ reÄ£ionÄ nespÄ“j ietekmÄ“t citos pasaules nostÅ«ros valdošie. Viņiem rokas ir par Ä«sÄm.
ASV valdÄ«šanu pasaulÄ“ iznÄ«cinÄja tÄlrÄdis. LÄ«dz ko ASV Ä£imenÄ“s parÄdÄ«jÄs vÄ“l viens Ä£imenes loceklis, tas ir, tÄlrÄdis, un daudzÄs mÄjÄs tas kļuva par ietekmÄ«gÄko un uzvedÄ«bu noteicošo Ä£imenes locekli, tÄ nemanot pasaule sÄka mainÄ«ties. ŠÄ«s izmaiņas prasÄ«ja daudzus desmitus gadu, un lÄ«dzÄ«gas izmaiņas notika arÄ« citÄs attÄ«stÄ«tÄs valstÄ«s.
Par ko ir runa? Par kÄdÄm izmaiņÄm? Caur tÄlrÄdÄ« rÄdÄ«to saturu tika ietekmÄ“ts un ievirzÄ«ts vÄ“lÄ“tÄjs. SavukÄrt kÄ blakus produkts šim bija tas, ka aizvien lielÄku lomu valstu pÄrvaldÄ“ noteica nevis politiÄ·i, bet vÄ“lÄ“tÄji. PolitiÄ·iem, lai nokļūtu pie varas un to saglabÄtu, aizvien vairÄk bija jÄrÄ“Ä·inÄs ar vÄ“lÄ“tÄju uzskatiem un viedokļiem, bet tos savukÄrt arvien uzstÄjÄ«gÄk veidoja un noteica tÄlrÄdis.
IedomÄjies, vai PirmajÄ pasaules karÄ vai OtrajÄ bÅ«tu iespÄ“jamas daudzas nežēlÄ«gas un cietsirdÄ«gas militÄras operÄcijas, ja valstu pilsoņu mÄjÄs bÅ«tu tÄlrÄži? NebÅ«tu.
Ja Britu impÄ“rijas pavalstnieki savos tÄlrÄžos vÄ“rotu reportÄžas no degošÄs DrÄ“zdenes, tad nÄkamajÄ dienÄ ÄŒÄ“rÄilam – un ne tikai viņam – bÅ«tu jÄatkÄpjas. Tieši tÄlrÄžu esamÄ«ba lika zaudÄ“t un bÄ“gt no Vjetnamas ASV armijai.
PašslepkavÄ«ba
Pirmo pasaules karu vÄ“sturnieki dÄ“vÄ“ par Eiropas pašslepkavÄ«bu. ŠÄ« kara rezultÄtÄ izveidojÄs cita pasaule un cita Pasaules kÄrtÄ«ba. PÄ“c PirmÄ pasaules kara tika sagrauta iepriekšÄ“jo valdošo spÄ“ku kÄrtÄ«ba un radÄs jauni, lÄ«dz šim nebijuši varas centri. Ja pirms PirmÄ pasaules kara tie bija nosacÄ«ti pieci, tad pÄ“c PirmÄ pasaules kara izvirzÄ«jÄs vadÄ«bÄ divi. Pasaule tika sadalÄ«ta, un katrÄ no pasaules daļÄm cilvÄ“ku dzÄ«ve, iespÄ“jas, brÄ«vÄ«bas uzskati un tiesÄ«bas kardinÄli atšÄ·Ä«rÄs.
ŠÄ« jaunÄ pasaules kÄrtÄ«ba izkristalizÄ“jÄs un nostiprinÄjÄs pÄ“c OtrÄ pasaules kara, kad, nosacÄ«ti sakot, pasaule tika sadalÄ«ta starp labajiem un sliktajiem jeb kapitÄlistiskajiem Rietumiem un sociÄlistiskajiem Austrumiem jeb ASV un PSRS ietekmes zonÄm. Tika izmestas vÄ“stures mÄ“slainÄ“ visas iepriekšÄ“jÄs vienošanÄs, iepriekšÄ“jÄ lietu kÄrtÄ«ba. Karaļvalstis tika uzskatÄ«tas par nevÄ“lamÄm, tika atcelta brÄ«vÄ tirdzniecÄ«ba, to aizstÄjot ar brÄ«vo tirgu. Aizvien lielÄka nozÄ«me tika piešÄ·irta cilvÄ“ktiesÄ«bÄm, demokratizÄcijai un sociÄlajam taisnÄ«gumam.
Šo vÄ“stures posmu ir piedzÄ«vojuši daudzi no lasÄ«tÄjiem vai viņu vecÄki. Par to, kÄda bija dzÄ«ve šai laikÄ, es nerunÄšu, tas daudziem ir zinÄms. Protams, kÄdÄs grÄmatÄs vai lekcijÄs ir izklÄstÄ«ts, kÄ bija agrÄk un kÄ bÅ«s nÄkotnÄ“, bet es šeit rakstu tiem, kuri spÄ“j paši domÄt, vÄ“rtÄ“t un izdarÄ«t secinÄjumus. Es šeit rakstÄ«šu par to, kÄ bÅ«s un kas no pagÄtnes un šodienas izriet, bet pieļauju, ka var bÅ«t arÄ« citÄdi. Nedaudz citÄdi.
Pēdējie laiki
1990. gads vai aptuveni šis laiks ir robežšÄ·irtne starp iepriekš minÄ“to pašslepkavÄ«bas aizsÄkto posmu un PÄ“dÄ“jiem laikiem.
Tieši tad – varbÅ«t kÄdus gadus agrÄk, varbÅ«t kÄdus gadus vÄ“lÄk – sÄkÄs vÄ“trainu pÄrmaiņu laiks, kas mÅ«s novedÄ«s pie PÄ“dÄ“jiem laikiem. Tas, kurp dodamies, kÄ pÄrtopam un cik mÄ“s par to domÄjam, mÅ«s neglÄbjami ved pie civilizÄcijas bojÄejas. Šoreiz neizklÄstÄ«šu to, kÄdu saturu vÄrdÄ «civilizÄcija» ielieku. CilvÄ“ce bojÄ neaizies, un gan jau kÄdi indivÄ«di izdzÄ«vos, Zemeslode bojÄ neaizies, daba izdzÄ«vos, bet tÄ kļūs par nedraudzÄ«gu vidi homo sapiens.
CilvÄ“ktiesÄ«bas, demokratizÄcija, cilvÄ“ka brÄ«vÄ«bas šodien ir valdošÄs idejas un principi, tomÄ“r tÄm ir jÄpiekÄpjas pragmatiskai domÄšanai, uzvedÄ«bai un rÄ«cÄ«bai.
ValstsvÄ«ri sÄk domÄt saprÄtÄ«gi un tikai saprÄtÄ«gi. NeatkarÄ«gi no tÄ, patÄ«k vai nepatÄ«k, gribu vai negribu, tradicionÄli vai netradicionÄli, tiek pieņemti tikai racionÄli lÄ“mumi. DemokrÄtija, brÄ«vÄ«ba un cits netiek ņemti vÄ“rÄ, pieņemot racionÄlus lÄ“mumus un pragmatiski domÄjot. Ar vÄrdu «racionÄls» saprotu tÄdu izpratnes veidu par lietu bÅ«tÄ«bu, kÄ lemt bez emocijÄm un citiem tÄ saucamajiem apgrÅ«tinÄjumiem tikai no personiskÄ izdevÄ«guma pozÄ«cijÄm.
ValdošÄ ir nevis ideoloÄ£ija, pasaules skatÄ«jums, bet pragmatika. Tas neizslÄ“dz rÅ«pes par sociÄlo taisnÄ«gumu, nabadzÄ«bas mazinÄšanu, ekoloÄ£isko krÄ«zi. TomÄ“r tam visam ir jÄpiekÄpjas izdevÄ«guma priekšÄ.
Ir atļauts izteikt viedokļus par citÄm ideoloÄ£ijÄm – mÄ“s neiebilstam pret jÅ«su uzskatiem, bet tam ir jÄnotiek uzmanÄ«gi, un tas nedrÄ«kst traucÄ“t globÄlajÄm interesÄ“m. Esam par cilvÄ“ktiesÄ«bÄm, bet, ja mums ir izdevÄ«gi bÅ«t labÄs attiecÄ«bÄs ar kÄdu valsti, kurÄ tiek apspiestas šÄ«s cilvÄ“ktiesÄ«bas, tad mÄ“s par to tikai pieklÄjÄ«gi atgÄdinÄm, bet gÅ«stam ekonomisku labumu no valstu attiecÄ«bÄm. MÄ“s rÄ«kojamies racionÄli un pÄrdomÄti.
Jaunie reÄ£ionÄlie lÄ«deri
TÄ visa rezultÄtÄ dažÄdÄs pasaules malÄs kļūst aizvien ietekmÄ«gÄki lÄ«dz šim otrajÄ un citos plÄnos bijušie dažÄda lieluma lÄ«deri. Tikko kÄdÄ valstÄ« vai reÄ£ionÄ samazinÄs ASV ietekme, tÄ tur uzrodas citi ietekmÄ«gi spÄ“ki, kas šo reÄ£ionu pÄrņem. TÄs ir plaši zinÄmas valstis un reÄ£ioni kÄ Ä¶Ä«na, Indija, Krievija un ASV, kÄ arÄ« jaunie reÄ£ionÄlie lÄ«deri, piemÄ“ram, Turcija un citi.
Vairs nav divu centru, divu politisko spÄ“ku, kuru sacensÄ«bÄ, agresÄ«vÄ pretÄ« stÄvÄ“šanÄ tiek uzturÄ“ta kÄrtÄ«ba pasaulÄ“. Tagad šo spÄ“ku ir vairÄk, un situÄcija kļūst nekontrolÄ“jama. Vairs nav iespÄ“jams no vienas vietas pasauli pÄrvaldÄ«t. Šie reÄ£ionÄlie lÄ«deri, protams, pulcÄ“jas, sazinÄs un vienojas, bet tÄs ir nestabilas vienošanÄs, jo visi sen ir kļuvuši saprÄtÄ«gi, racionÄli un ciniski.
Turpina samazinÄties ASV ietekme un pat diktÄts pasaulÄ“; jaunie reÄ£ionÄlie lÄ«deri izveidos jauno globÄlo kÄrtÄ«bu. Nevienam spÄ“kam neizdosies pakļaut Ķīnu, bet Ķīna savukÄrt pakļaus Krieviju. VienkÄrši nopirks KrievijÄ valdošos un, izmantojot savus cilvÄ“kresursus, Ä£eogrÄfisko atrašanos vietu un Krievijas derÄ«gos izrakteņus, kļūs par vienu no jaunajiem reÄ£ionÄlajiem lÄ«deriem. Viena pasaules lÄ«dera nebÅ«s, bÅ«s piespiedu varas dalÄ«jums, kurš balstÄ«sies racionÄlos lÄ“mumos.
EksistÄ“s arÄ« nelieli attÄ«stÄ«ti centri – tÄdi kÄ SingapÅ«ra. Ä€frikas kontinentu piemeklÄ“s lielÄks posts nekÄ pašlaik. Ekonomiskais pagrimums veicinÄs to, ka kontinenta iedzÄ«votÄji tieksies nokļūt EiropÄ, tÄdÄ“jÄdi samazinot tÄs ekonomiskÄs iespÄ“jas un sociÄlo labklÄjÄ«bu.
KÄdreiz varenÄ Eiropa un koloniju Ä«pašniece pÄrtaps par muzeju, kurÄ valdošÄ reliÄ£ija bÅ«s islams. AustrÄlija sekos Eiropas piemÄ“ram un atkÄrtos tÄs norises.
Latīņamerika dzÄ«vos savu dzÄ«vi. KÄdu dzÄ«vi, gan jau saprotat. ASV varenÄ«bas vairs nebÅ«s, un ASV vairs nebÅ«s atdarinÄšanas piemÄ“rs, tÄpÄ“c dažÄdu pinoÄetu laiki atgriezÄ«sies šai kontinentÄ.
KrievijÄ pÄ“c Putina bÅ«s tikai putins. MainÄ«sies tikai tas, ar kÄdu burtu šo rakstÄ«s – vai ar lielo vai mazo. Mainoties kÄrtÄ“jam putinam, gadÄ«sies arÄ« pa kÄdam «atkusnim», bet tas neturpinÄsies ilgi, jo katrÄ Krievijas pilsonÄ« mÄjo maziņš putiniņš. SaprÄtÄ«gÄkie pÄrcelsies uz dzÄ«vi citur, bet palikušie pašapmierinÄsies ar saviem izdomÄtajiem panÄkumiem un «izslies ceļus».
Kas notiks ar mums? Nezinu, bet, lai bÅ«tu arÄ« kas gaišÄks, Latvijas gadÄ«jumÄ minÄ“šu, manuprÄt, divas vÄ«zijas.
PirmajÄ iespÄ“jams, ka Satversmes preambulÄ teiktais Ä«stenosies un bÅ«s latviska Latvija. Ja zinÄt, kas tas ir – latviska Latvija, ar ko tÄ atšÄ·iras no nelatviskas Latvijas, – tad lÅ«gums mani apgaismot. Skan labi, bet saturs man nav zinÄms.
OtrÄ vÄ«zijas versija ir tÄda, ka Latvija un latviskums saglabÄsies austÄs segÄs un sienu uzrakstos, kÄ arÄ« dÅ«raiņu ornamentos, iespÄ“jams, ka bÅ«s pat valsts ar šÄdu nosaukumu, bet vai tur spÄ“kÄ bÅ«s pašreizÄ“jÄs Satversmes preambulÄ paustais, nezinu.
BÅ«s iestÄjušies jaunie, tumšie, pÄ“dÄ“jie laiki. Tie nebÅ«s skaisti, bet iespÄ“jams, ka interesanti gan. VarbÅ«t.
TÄ bÅ«s tÄpÄ“c, ka mÄ“s atrodam dzÄ«voklÄ«, mÄjÄ vietu tÄlrÄdim, dÄ«vÄnam, grÄmatu plauktam, bÄ“rnu gultai, pat virtuves iekÄrtÄm, bet neatrodam vietu un laiku galvenajam – sarunai ar Dievu.
Ja ir kÄds iemesls, kÄpÄ“c nespÄ“j izlasÄ«t, tad šeit var noklausÄ«ties: https://www.youtube.com/watch?v=8TpF2lKKfpk&t=1490s