Iesaki rakstu:

Jau vairākus mÄ“nešus Latvijas sabiedrÄ«bai ir pieejams daļējs tā saucamo čekas maisu saturs, un atgādināšu – „kartÄ«tes” apskatei ir pieejamas ikvienam no mums. LoÄ£isks jautājums bÅ«tu, vai kas ir mainÄ«jies pa šo laiku? NÄ“, pilnÄ«bā nekas, tikai sabiedrÄ«ba uzzinājusi jaunus vārdus, kas savulaik tieši vai netieši ir iesaistÄ«jušies „kopÄ«gajās” lopiskajās aktivitātÄ“s ar PSRS KGB.

Cits stāsts ir par to, kā šie „stukači” attaisno savu sadarbÄ«bu ar padomijas specdienestu. ReizÄ“m tie ir gaužām absurdi un smieklÄ«gi skaidrojumi, kuriem bÅ«tu nepieciešami papildus skaidrojumi. Taču stāsts šoreiz nav par to, kā katrs attaisnojas, bet par to, vai fundamentāli sabiedrÄ«bā ir kas mainÄ«jies.

Īsi pirms čekas maisu atvÄ“ršanas pagājuša gada nogalÄ“ tika piesauktas dažādas briesmas, ko sagaida šo maišeļu atvÄ“ršana. PiemÄ“ram, sabiedrÄ«bā labi zināmais Jānis MaizÄ«tis, kurš nu jau vairākus gadus ieņem Satversmes aizsardzÄ«bas biroja priekšnieka krÄ“slu, savā un biroja vārdā bija tiešs: lustrācijas sākšana šobrÄ«d radÄ«šot sabiedrÄ«bas šÄ·elšanos, un tā varot radÄ«t draudus valsts drošÄ«bai un sabiedriskai kārtÄ«bai. Turklāt SAB vÄ“rtÄ“jumā VDK kartotÄ“kas publicÄ“šana internetā varot radÄ«t atsevišÄ·us riskus, tostarp pazemināt uzticÄ“šanos drošÄ«bas iestādÄ“m, kas varot atstāt iespaidu uz valsts drošÄ«bas iestāžu lÄ«dzšinÄ“jo darbu.

Vienlaikus ar MaizÄ«tim lÄ«dzÄ«gu viedokli klajā nāca arÄ« tagad par Valsts drošÄ«bas dienestu pārdÄ“vÄ“tās DrošÄ«bas policijas priekšnieks Normunds Mežviets, kurš intervijā ar pilnu nopietnÄ«bu teica: “Es arÄ« uzskatu, ka šÄ«s informācijas publiskošana var radÄ«t zināmus riskus nacionālajai drošÄ«bai.”

Toreiz kā piemÄ“ru DP priekšnieks minÄ“ja iespÄ“jamo uzticÄ«bas mazināšanos drošÄ«bas iestādÄ“m: “Ir jāsaprot, ka arÄ« mÅ«sdienu Latvijā ir personas, kas sadarbojas ar valsts drošÄ«bas iestādÄ“m – tā ir ārkārtÄ«gi slepena un sensitÄ«va informācija. CilvÄ“ki, piekrÄ«tot sniegt atbalstu savas valsts drošÄ«bas iestādÄ“m, viņi rÄ“Ä·inās, ka šÄ« informācija vienmÄ“r, mūžīgos laikos paliks slepena, diskrÄ“ta un nekad to neviens neuzzinās. Ja mÄ“s atklājam informāciju par personām, kuras savulaik sadarbojušÄs ar totalitāras valsts drošÄ«bas iestādÄ“m, tas zināmā mÄ“rā var atturÄ“t sniegt atbalstu savas valsts drošÄ«bas iestādÄ“m.”

PretÄ“ji specdienestu „draudÄ«gajām” prognozÄ“m, sabiedrÄ«ba to visu ir uztvÄ“rusi visai mierÄ«gi. Jā, ir bijušas situācijas, kad sabiedrÄ«bā labi zināmi cilvÄ“ki ir skaidrojušies, kādēļ viņi ir fiksÄ“ti „stukaču” kartÄ«tÄ“s. Bet tas arÄ« viss! ArÄ«dzan katrs otrais Latvijas iedzÄ«votājs ir izgājis cauri kartotÄ“kām, pārliecinoties, vai tajās nav kāds viņam zināms cilvÄ“ks.

Tātad sabiedrÄ«ba nav sašÄ·Ä“lusies, nav sākusies masveida izrÄ“Ä·ināšanās ar „stukačiem”. Nekas neliecina par to, ka mÅ«su klusajā, mierÄ«gajā valstÄ« mostos revolÅ«cijas gars franču manierÄ“. Savukārt uzticÄ«ba valsts drošÄ«bas iestādÄ“m, ko pieminÄ“ja gan Mežviets, gan MaizÄ«tis, ir stiepts jÄ“dziens, ja mani atmiņa neviļ, tad pa 29 neatkarÄ«bas gadiem tas vÄ“l nav mÄ“rÄ«ts, un uzticÄ“šanās šÄ«m iestādÄ“m ir ar mistisku plÄ«vuru apklāts paša indivÄ«da vÄ“rtÄ“jums.

VarbÅ«t specdienestiem vajadzÄ“tu bÅ«t prātÄ«gākiem un konkrÄ“tākiem savos spriedelÄ“jumos par sabiedrÄ«bu un tās reakciju uz dažādiem procesiem?! IespÄ“jams, „stukaču” kartÄ«šu publiska izlikšana ir viens no labākajiem lÄ“mumiem, kas ir izdarÄ«ts pa šiem 29 gadiem. RealitātÄ“ tas mÅ«su dzÄ«vi nav mainÄ«jis, jo Ä«stenie VDK aÄ£enti un štata darbinieki turpina bezrÅ«pÄ«gi pavadÄ«t savas vecumdienas peldoties naudā, ko sekmÄ«gi sarausa pÄ“c PSRS sabrukuma, un turpina raust uz Latvijas sabiedrÄ«bas rÄ“Ä·ina.