Iesaki rakstu:

Gada laikā, kopš valdÄ«ba, prese, sociālie tÄ«kli un pat ļaudis veikalā diskutÄ“ tikai un vienÄ«gi par koronavÄ«rusa SARS-CoV-2 izraisÄ«to Covid–19 pandÄ“miju, esam piemirsuši par gripu. Un patiesi – gripas šobrÄ«d pasaulÄ“ nav, bet tā nekur nav pazudusi un atgriezÄ«sies tiklÄ«dz ar vakcÄ«nām izdosies limitÄ“t koronavÄ«rusu. AtgriezÄ«sies agresÄ«vākā formā nekā aizgāja. KāpÄ“c? CentÄ«šos izskaidrot. Bet beigās pastāstÄ«šu, kāpÄ“c esmu optimistisks par to, ka gada laikā taps universāla gripas vakcÄ«na.

Sezonālā gripa ir akÅ«ta, stipri lipÄ«ga gripas vÄ«rusa ierosināta elpceļu slimÄ«ba, kas izplatās ar aerosolu starpniecÄ«bu un izpaužas ar temperatÅ«ru un dažādiem simptomiem –no viegla noguruma lÄ«dz elpošanas mazspÄ“jai un pat nāvei. Saslimšana ar gripu saistās ar ievÄ“rojamu zaudÄ“to darba dienu skaitu, cilvÄ“ku ciešanām un paaugstinātu mirstÄ«bu.

PatiesÄ«bā jau katru gadu gripas epidÄ“mijas laikā mirstÄ«ba no tiešas vai netiešas gripas vÄ«rusa darbÄ«bas vecāka gadagājuma un slimu cilvÄ“ku grupā ir lielāka nekā šobrÄ«d, koronavÄ«rusam plosoties. Tikai parasti gripas epidÄ“mijas laikā par nāves cÄ“loņiem tiek uzskatÄ«ta sirds mazspÄ“ja, asinsrites katastrofa sirdÄ« vai smadzenÄ“s, onkoloÄ£iska slimÄ«ba, bet tagad – koronavÄ«rusa laikā – visi mirušie ar smagu slimÄ«bu un vienlaikus vÄ«rusa slimÄ«bu tiek pieskaitÄ«ti par Covid–19 pacientiem.

Un šeit neliela atkāpe – šobrÄ«d vÄ“l ne es, ne kāds cits nevar lāga izteikties par Covid–19 nāves statistiku: operatÄ«vā informācija par iespÄ“jamo Covid–19 izraisÄ«to nāves gadÄ«jumu (gÅ«ta epidemioloÄ£iskās uzraudzÄ«bas nolÅ«kā) vienmÄ“r atšÄ·iras no informācijas oficiālajā statistikā, jo atšÄ·iras datu avoti.

Dati oficiālajai statikai par nāves cÄ“loņiem tiek gÅ«tu no pilnÄ«gi cita datu avota – reizi mÄ“nesÄ« dzimtsarakstu nodaļas iesniedz SPKC „MedicÄ«niskās apliecÄ«bas par nāves cÄ“loni”, kurās pÄ“c centralizÄ“tas pārbaudes veikšanas tiek veikta nāves pamatcÄ“loņa izvÄ“le un piešÄ·irts galÄ«gais kods, tā nodrošinot vienotu interpretāciju un nāves cÄ“loņu kodÄ“šanas principu ievÄ“rošanu, kā arÄ« nāves cÄ“loņu statistikas starptautisku salÄ«dzināmÄ«bu.

AtšÄ·irÄ«bā no operatÄ«vās informācijas, kura pieejama par iepriekšÄ“jo dienu, oficiālā statistika par nāves cÄ“loņiem par iepriekšÄ“jo gadu ir pieejama no katra nākamā gada 1. jÅ«lija. Tādēļ parasti es nelasu portālu ziņas, kas sākas ar vārdiem „vakar no Covid–19 nomiruši...”, jo tam nav tiešas korelācijas ar statistiku.

Gripa ir ļoti nopietna slimība

Tātad – gripa ir ļoti nopietna infekcijas slimÄ«ba, un cilvÄ“ki mirst arÄ« tieši no gripas.

PÄ“c PVO datiem katru gadu no gripas un ar tām saistÄ«tām komplikācijām mirst ceturtdaļmiljons vai pat pusmiljons cilvÄ“ku visā pasaulÄ“, taču smagi šo slimÄ«bu pārslimo vismaz 5 miljoni. Tropu reÄ£ionos gripas sezona ilgst visu gadu. Ziemeļu puslodÄ“ gripas sezona tipiski sākas rudenÄ«, sasniedzot pÄ«Ä·i februāra vidÅ«, bet beidzas vÄ“lā pavasarÄ«. Gripas epidÄ“mijas ilgumu un slimÄ«bas smagumu nosaka iesaistÄ«tā vÄ«rusa apakštips.

Ä€rstus parasti satrauc gripas vÄ«rusa A un B tips (ir arÄ« C un D). A gripas vÄ«rusi spÄ“j ierosināt epidÄ“mijas un pandÄ“mijas. A tipa vÄ«rusiem saimnieki var bÅ«t ne tikai cilvÄ“ki, bet arÄ« dažādas dzÄ«vnieku (cÅ«kas, zirgi, delfÄ«ni, vaļi) un putnu sugas, (arÄ« mājputni – vistas, pÄ«les, tÄ«tari utt.). A tips ir ļoti mainÄ«gs. B tips ierosina nelielas epidÄ“mijas ar klÄ«niski vieglākām formām. Ar B gripu slimo galvenokārt cilvÄ“ki, bet vÄ«rusa mainÄ«ba nav tik izteikta.

Gripas vÄ«russ pieder pie saliktajiem jeb apvalka vÄ«rusiem, bet tā genomu veido 8 (-) vienpavediena RNS fragmenti (A tipam). VÄ«rusa daļiņas diametrs ir aptuveni 100 nm, bet pavedienformām garums var sasniegt pat 300 nm. Katru gadu, sākoties gripas epidÄ“mijai, ļaudÄ«m tiek atkārtots vÄ“stures skatÄ«jums uz 1918.–1920. gada spāņu gripas pandÄ“miju.

Gripas testÄ“šana šogad notiek, gripas faktiski nav

VÄ“l 2020. gada rudenÄ« lasÄ«ju pasaules ietekmÄ«gāko virusologu rakstus, un valdÄ«ja noskaņa, ka arÄ« šoziem gripa bÅ«s, ka jāuzmanās no dubultinfekcijas – gripas un Covid–19 vÄ«rusu infekcijām konkrÄ“tam pacientam vienlaikus.

Viens no autoriem, kas vÄ“l rudenÄ« bija simtprocentÄ«gi pārliecināts par to, ka šogad bÅ«s normāla gripas sezona, bija Ročestras Meijo klÄ«nikas virusoloÄ£ijas laboratorijas direktors Mats Bainaikers (Matthew J. Binnicker), un viņš bija viens no tām autoritātÄ“m, kurās es ieklausÄ«jos un arÄ« biju itin pārliecināts par gaidāmo šÄ«sziemas gripu.

Mats Bainaikers no pÄ“rnā gada 1. decembra Ročestras Meijo klÄ«nikā sāka testÄ“t visus pacientus, kam bija elpceļu simptomi, pie kam testÄ“t ne tikai uz SARS-CoV-2 vÄ«rusu, bet arÄ« uz gripas vÄ«rusu. Šo dažu mÄ“nešu laikā klÄ«nikā tÅ«kstošiem testu bija pozitÄ«vi attiecÄ«bā uz koronavÄ«rusu, bet no vairāk nekā 20 000 gripas testu neviens nav bijis pozitÄ«vs.

Vel kāda mana autoritāte ir Filadelfijas Meijo klÄ«nikas mikrobioloÄ£ijas klÄ«nikas direktore Erina Grāfa (Erin H. Graf). Viņas klÄ«nikā no novembra lÄ«dz janvārim veikti 7000 gripas testi, no kuriem viens bijis pozitÄ«vs. Tajā pašÄ laikā no 40 000 koronavÄ«rusa testiem pozitÄ«vu rezultātu ir aptuveni 6000. Tieši Erina Grāfa ir globālā autoritāte, kas šobrÄ«d publiski saista gripas vÄ«rusa neesamÄ«bu ar koronavÄ«rusa plosÄ«šanos un šo vÄ«rusu simbiozi sauc par Ä“rmÄ«gu.

Meijo klÄ«nika nebÅ«t nav vienÄ«gā, kas meklÄ“ gripas vÄ«rusu. Kopš novembra lÄ«dz janvārim ASV bija veikti 800 000 testi uz gripu elpceļu slimniekiem, un tikai 0.2% bijuši pozitÄ«vi – tas ir gandrÄ«z 100 reižu mazāk nekā lÄ«dzÄ«gā situācijā un laikā pÄ“rn.

ASV gripas izplatÄ«ba gadu no gada tiek attainota uz speciālas kartes. PÄ“rn, kad gripas testu pozitÄ«vie rādÄ«tāji elpceļu slimniekiem bija 25% vai pat 30%, karte viscaur bija oranža vai sarkana, un šÄ«s krāsas norādÄ«ja galvenokārt uz gripas vÄ«rusa nevienmÄ“rÄ«go izplatÄ«šanos. Tagad šÄ«s kartes ir pilnÄ«bā ir zaļas, kas norāda uz zemu vai minimālu gripas aktivitāti.

RÄ«gas Austrumu klÄ«niskās universitātes slimnÄ«cas Latvijas InfektoloÄ£ijas centra laboratorijā, kas ir gripas references laboratorija Latvijā, uz elpceļu vÄ«rusiem, t.sk. uz gripas vÄ«rusiem kopš 2020. gada septembra beigām izmeklÄ“ti vairāk nekā 1200 pacientu klÄ«niskie paraugi. Nevienā no paraugiem gripas vÄ«rusu klātbÅ«tne nav apstiprināta. Uz gripas vÄ«rusiem tiek izmeklÄ“ti galvenokārt stacionÄ“tie pacienti ar smagas akÅ«tas respiratoras infekcijas simptomiem.

ArÄ« citu elpceļu vÄ«rusu izplatÄ«ba šajā sezonā ir ievÄ“rojami mazāka. KopÄ“jais pozitÄ«vo paraugu skaits uz elpceļu vÄ«rusiem veido 8,6%, kas ir ievÄ“rojami mazāk salÄ«dzinājumā ar iepriekšÄ“jām akÅ«tu augšÄ“jo elpceļu infekciju saslimstÄ«bas pacÄ“luma sezonām (33 lÄ«dz 66%). PozitÄ«vo paraugu daudzums uz elpceļu vÄ«rusiem nekādā mÄ“rā nav saistÄ«ts ar viltus negatÄ«vajiem vai viltus pozitÄ«vajiem testu rezultātiem uz SARS-CoV-2, jo elpceļu izraisÄ«tāju klātbÅ«tni nosaka, veicot pilnÄ«gi atsevišÄ·u paraugu testus.

ŠÄ« ziema ir un acÄ«mredzot arÄ« pavasaris bÅ«s visklusākā gripas sezona, kopš mÄ“s gripu daudzmaz pazÄ«stam un monitorÄ“jam, proti no 19. gadsimta beigām (tiesa, par gripas gadaskaitļiem mÄ“s uzskatām 1901. gadu, kad no mājputniem tika izolÄ“ts putnu mÄ“ra ierosinātājs, kā arÄ« 1933. gadu, kad Apvienotajā KaralistÄ“ Patriks Leidlovs (Patrick Laidlaw) izolÄ“ja gripas vÄ«rusu no cilvÄ“ka).

Mazāk gripas gadÄ«jumu nozÄ«mÄ“ mazāku nāves gadÄ«jumu skaitu, mazāku aizņemto slimnÄ«cu gultu skaitu, un tā ir laba ziņa valstij, kas atrodas koronavÄ«rusa tvÄ“rienā. PatiesÄ«bā jau VeselÄ«bas ministram nevajadzÄ“tu katru dienu sÄ“rÄ«gā žēlabu balsÄ« televizorā stāstÄ«t, cik daudz saslimuši ar koronavÄ«rusu, bet optimistiskā smaidā paziņot – „gripas nav, no gripas cilvÄ“ki šogad nemirst”.

Gripas neesamība raisa bažas

Jā, tiešÄm – vismaz man gripas neesamÄ«ba rada bažas. Bez gripas saslimšanas gadÄ«jumiem zinātniekiem nav bÅ«tisku datu, lai izstrādātu vakcÄ«nas un prognozÄ“tu nākamo uzliesmojumu.

Gripas vÄ«rusi nav izmiruši. Kā jau sākumā stāstÄ«ju, gripas vÄ«rusi joprojām sastopami putnos un cÅ«kās, kā arÄ« citos lopos un mežazvÄ“ros. Lielākais gripas vÄ«rusa avots nākamajām gripas epidÄ“mijām un pandÄ“mijām ir putni. Un nebÅ«t ne meža vai Å«dens putni, kā mums mÄ“Ä£ina iestāstÄ«t. Meža un Å«dens putni lielākoties ietur 2 metru distanci, ļoti reti atrodas telpās (bÅ«rÄ«tÄ«?) kopā ilgāk par 15 minÅ«tÄ“m. Zvirbuļvanags varbÅ«t apÄ“d zÄ«lÄ«ti ar gripu un pats saslimst, bet nevar uzšÄ·audÄ«t dumpim, mednim vai gulbim.

Toties cilvÄ“ku ierÄ«kotajās putnu fabrikās vistas, tÄ«tari un pÄ«les dzÄ«vo gauži saspiesti, pie kam slÄ“gtās telpās ar salÄ«dzinoši sliktu ventilāciju. Lielākajās putnu fabrikās Ä€zijā vienlaikus kopā dzÄ«vo desmitiem miljonu putnu, un tur iespÄ“jas gripas vÄ«rusa mutācijai un izplatÄ«bai ir faktiski neierobežotas. Visas PVD akcijas mājas vistu izolÄ“šanai no meža putniem ir fikcija, ja vien PVD mÄ“rÄ·is nav aizsargāt baložus un zvirbuļus no mājputniem.

Bet attiecÄ«bā pret cilvÄ“kiem gripas vÄ«rusi šobrÄ«d slÄ“pjas, un neviens lāga nezina – kad un kā viņi atgriezÄ«sies.

NoslÄ“pušies ir arÄ« citi elpceļu vÄ«rusi – adenovÄ«rusi, paragripas vÄ«rusi, sincitiālie vÄ«rusi

Interesanti, ka ne tikai gripas vÄ«rusi ir noslÄ“pušies, bet arÄ« citi elpceļu vÄ«rusi – respiratorais sincitiālais vÄ«russ, paragripas vÄ«russ, pat citi koronavÄ«rusi, kas parasti rada drudzi, klepošanu un šÅ†aukāšanos rudenÄ« un ziemā, arÄ« tie ir noslÄ“pušies. VienÄ«gais vÄ«russ, kam iet labi, kas izplatās, vairojas, rada jaunas mutācijas, ir jaunais koronavÄ«russ SARS-CoV-2.

Publiskajā telpā dominÄ“ viedoklis, ka gripas vÄ«rusa izplatÄ«bas mazināšanā liela nozÄ«me ir krasām uzvedÄ«bas maiņām, ko koronavÄ«rusa pandÄ“mijas dēļ ieviesa visā pasaulÄ“. CilvÄ“ki uzvilkuši maskas, distancÄ“jušies un nodevušies dažāda lÄ«meņa lokdauniem, kas lÄ«dzÄ“jis samazināt koronavÄ«rusu un, iespÄ“jams, samazinājis arÄ« citu elpceļu vÄ«rusu incidenci. Ceļošanas aizliegumi, kas attur cilvÄ“kus no koronavÄ«rusa nÄ“sāšanas pāri starptautiskām robežām, nogriezuši ceļu arÄ« citu, tai skaitā gripas vÄ«rusa izplatÄ«šanai. IespÄ“jams, šie ceļošanas liegumi pat pārgriezuši ceļu, kas ik gadu bija iemesls gripas pārejai no ziemeļu puslodes uz dienvidu puslodi un atpakaļ. Darba vietas un uzņēmumi bija slÄ“gti visā pasaulÄ“. BÄ“rni pārstājuši iet skolās un spiesti slÄ“pties mājās.

Tik vienkārši tas nav. Jau pagājušajā vasarā (jÅ«nijs – augusts) izbrÄ«nu raisÄ«ja gripas neesamÄ«ba tieši dienvidu puslodÄ“ – valstÄ«s un pilsÄ“tās Dienvidamerikā, Ä€frikā un Austrālijā, kur gripa it kā bija, bet ar ar ārkārtÄ«gi zemu gadÄ«jumu skaitu. Un, piemÄ“ram, tādās megapolÄ“s kā Sanpaulu vai Lagosā runāt par jebkādu lokautu un distancÄ“šanos ir diezgan apšaubāmi.

Skats uz gripas vīrusu un koronavīrusu caur filozofiskām pārdomām par vīrusu pasauli kā tādu

CilvÄ“ks uzskata sevi par radÄ«bas kroni. ArÄ« vÄ«rusi sevi uzskata par radÄ«bas kroni. VÄ«rusu uz zemeslodes ir vairāk gan pÄ“c skaita, gan pÄ“c sugām, gan pÄ“c kopsvara, gan pÄ“c ietekmes uz zemeslodes skābekļa apmaiņu, klimatu, augsni, augiem, dzÄ«vniekiem un cilvÄ“kiem. VÄ«rusi uz zemeslodes dzÄ«vo vismaz 4 miljardus gadu ilgāk par cilvÄ“ku, un vÄ«rusi šeit dzÄ«vos arÄ« pÄ“c tam, kad cilvÄ“ki izmirs vai paši ar Ä·Ä«miju, ieročiem un skābekļa pārtÄ“riņu padarÄ«s zemeslodi hordaiņiem (t.sk. zÄ«dÄ«tājiem, t.sk. cilvÄ“kiem) neapdzÄ«vojamu.

CilvÄ“kam vÄ«rusus no zemeslodes iznÄ«dÄ“t neizdosies, par pretÄ“jo es neesmu tik pārliecināts. Jebkurā gadÄ«jumā – ne SARS-CoV-2, ne gripas vÄ«russ neiznÄ«dÄ“s cilvÄ“kus, bet vÄ«rusi laiku pa laikam rada un radÄ«s kādu pandÄ“miju, kas paretina cilvÄ“ku skaitu uz zemeslodes.

Iespējams, ka vīrusi itin apzināti kontrolē cilvēku skaitu uz planētas.

CilvÄ“ks ir dievišÄ·a bÅ«tne, kas piedzimst un nomirst. ŠÄ gada pÄ“tÄ«jumi itin skaidri pierāda, ka koronavÄ«russ paātrina galvenokārt tādu cilvÄ“ku nāvi, kas ir ar lieku svaru, mazkustÄ«gi, vienlaikus slimo ar vairākām slimÄ«bām, kā arÄ« smÄ“Ä·Ä“. Tie, kas čakli lasa profesora Andreja Ä’rgļa rakstus, saprot, ka arÄ« gripas vÄ«russ paātrina mazkustÄ«gu, smÄ“Ä·Ä“jošu, vecāka gadagājuma hronisku slimnieku nāvi.

VÄ«russ nav mazākais radÄ«jums uz zemes. IespÄ“jams, vÄ«rusi uz prioniem (liellopu sÅ«kļveida encefalopātiju jeb Kreicfelda–Jākoba slimÄ«bu izraisa nervu šÅ«nu sastāvā esošÄs olbaltumvielas molekulas defekta forma – prions) skatās kā uz sÄ«kbÅ«tnÄ“m, gluži kā mÄ“s skatāmies uz vÄ«rusiem. Bez prioniem ir arÄ« citas par vÄ«rusiem mazākas dzÄ«vÄ«bas formas, kaut arÄ« grÅ«ti tās definÄ“t par dzÄ«vÄ«bas formām.

Pats vÄ«russ dzÄ«vo tikai svešÄ šÅ«nā kā obligāts parazÄ«ts, bet ārpus šÅ«nas vienkārši eksistÄ“. SpÄ“j eksistÄ“t ļoti ilgi. Ledājos atrasti simts tÅ«kstošu gadu veci vÄ«rusi, kuri to vien gaida kā nonākt kādā dzÄ«vā, piemÄ“rotā šÅ«nā un atsākt dzÄ«vot. VÄ«rusi nedzÄ«vo jebkurā šÅ«nā, tie ir piemÄ“rojušies dzÄ«vot konkrÄ“tas sugas vai vairāku sugu šÅ«nās (piemÄ“ram, SARS-CoV-2 spÄ“j dzÄ«vot un vairoties ne tikai cilvÄ“ka, bet arÄ« Å«deļu un kaÄ·u plaušu epitÄ“lijā, bet gripas vÄ«russ cÅ«ku un putnu šÅ«nās, šÄ·iet, jÅ«tas labāk nekā cilvÄ“ka epitÄ“lijā).

VÄ«russ ir dzÄ«vÄ«bas indikators. Visur, kur ir dzÄ«vÄ«ba – okeānā, jÅ«rā, augsnÄ“, augos, dzÄ«vniekos, baktÄ“rijās, visur atrodami vÄ«rusi. VÄ«rusi ir iesaistÄ«ti skābekļa izdalÄ“ un ogļskābās gāzes absorbcijā, jo daļa augu bez vÄ«rusiem vispār nespÄ“j iztikt un bez vÄ«rusu atbalsta ogļskābo gāzi absorbÄ“t nespÄ“tu. Katram cilvÄ“kam ir kādi 300 dažādu vÄ«rusu, citam vairāk, citam mazāk.

Par dažiem no vÄ«rusiem, kas cilvÄ“kā mājo, mÄ“s esam informÄ“ti, ka tie izraisa slimÄ«bas – HIV/AIDS, hepatÄ«tus, herpes čūlas un jostas rozi, citomegalovÄ«rusa kārpas un noguruma slimÄ«bu, bet par citiem lāga nezinām neko. Daļa vÄ«rusu izraisa vÄ“zi kā papilomas vÄ«russ, bet citi vÄ«rusi (tas gan ir pieņēmums) šÅ«nām palÄ«dz no vēža izvairÄ«ties vai pat sargā no vēža. Katrā ziņā cilvÄ“ka DNS un RNS var atrast neticami daudz vÄ«rusu atstātu nukleÄ«nskābju komplektu.

Par vÄ«rusu kā obligāto parazÄ«tu jādomā tā – cilvÄ“ks vÄ«rusu uzskata par parazÄ«tu, bet vÄ«russ cilvÄ“ka šÅ«nu uzskata par mājām, dzemdÄ«bu namu, Ä“dnÄ«cu un, iespÄ“jams, parlamentu, jo šÅ«nā vÄ«rusu sanāk baru bariem. LÄ«dzÄ«gi – cilvÄ“ki zemeslodi uzskata par savām mājām, bet, iespÄ“jams, zemeslode cilvÄ“kus – par parazÄ«tiem. Gluži tāpat kā cilvÄ“ks piesārņo zemeslodi ar visiem iespÄ“jamajām Ä·Ä«miskajām indÄ“m, spridzina atombumbas vai izrakņā karjerus (bojā zemei ādu), proti, posta savu vienÄ«go planÄ“tu, savas mājas, tieši tāpat arÄ« vÄ«russ laiku pa laikam iznÄ«cina savas mājas – cilvÄ“ka šÅ«nu.

VÄ«rusam nav mÄ“rÄ·is šÅ«nu nogalināt kopā ar visu cilvÄ“ku, jo pašam tad nebÅ«s, kur dzÄ«vot. Bet dažkārt vÄ«russ savas mājas iznÄ«cina, tāpat kā cilvÄ“ki izcÄ“rt mežus uz planÄ“tas lai pašiem pÄ“c tam nebÅ«tu, ko elpot. ŠÄ·iet, vÄ«rusi par cilvÄ“ku iedabu nav pietiekami labi informÄ“ti. Citādi viņi nelÄ«stu elpceļos smÄ“Ä·Ä“tājiem, jo, ielienot smÄ“Ä·Ä“tāju plaušÄs, vÄ«rusam ir lielāka iespÄ“ja nomirt lÄ«dz ar cilvÄ“ku – viņa mājām. VÄ“l sliktāk iet vÄ«rusam, kas nonāk ļoti resna cilvÄ“ka epitÄ“lijaudos – mazkustÄ«gam un adipozam cilvÄ“kam ir ļoti slikta prognoze cīņā ar vÄ«rusu par savu kailo dzÄ«vÄ«bu.

Ä€rpus šÅ«nas vÄ«russ vienkārši eksistÄ“, bet, kad nonāk uz šÅ«nas apvalka, izveido ceļu, pa kuru nokļūt šÅ«nā, iekļūst šÅ«nā, šÅ«nas kodolā un ribosomās, piespiež šÅ«nu ražot savu RNS, kā arÄ« savas olbaltumvielas. Tad nu šÅ«nā veidojas jauni vÄ«rusi, atrod iespÄ“ju tikt no šÅ«nas laukā pa olbaltumvielu ejām šÅ«napvalkā, un cikls var turpināties. Gluži kā cilvÄ“kiem, vÄ«rusa bÄ“rns nekad nav identisks savam vecākam. VÄ«russ vienmÄ“r nedaudz mainās, bet dažkārt pamainās nopietni, – un rodas jauna mutācija, un šÄ« mutācija var labāk inficÄ“t cilvÄ“ka šÅ«nas.

Neskatoties uz to, ka gripas vÄ«rusi un jaunais koronavÄ«russ pārklājas, proti, inficÄ“ galvenokārt elpceļu epitÄ“lijšÅ«nas, šie vÄ«rusi ir bioloÄ£iski atšÄ·irÄ«gi. KoronavÄ«russ, šÄ·iet, vairāk tiek pārnests uz citiem cilvÄ“kiem bez simptomiem, bet vÄ“l vairāk izplatās, ja gadās kāds cilvÄ“ks – superizplatÄ«tājs. ŠÄ·iet, ka koronavÄ«russ labāk un ilgāk noturas gaisā ar mikroskopiskiem pilieniem un aerosoliem un tālāk šÄ·Ä“rso telpu nekā gripas vÄ«russ. Vislabāk koronavÄ«russ un gripas vÄ«russ jÅ«tas neventilÄ“tās un nevÄ“dinātās telpās, bet ļoti slikti – jÅ«ras krasta vÄ“jainajā un jonizÄ“tajā gaisā.

Tātad – vÄ«rusi cilvÄ“ku uztver kā mājas, taču šÄ·iet, ka viņi to neuztver kā viesnÄ«cas vai kopmÄ«tnes. Kaut kādā mÄ“rā dominÄ“jošais vÄ«russ stimulÄ“ imÅ«nistÄ“mu tā, ka tā kļūst agresÄ«vāka pret citiem vÄ«rusiem un neļauj tiem apmesties „vienā istabā”. Allaž vÄ“lÄ«nā rudenÄ«, kad sākās gripas epidÄ“mija, slimÄ«bu sarakstā ievÄ“rojami samazinās citu elpceļu vÄ«rusu infekcijas.

TomÄ“r ilgtermiņā šÄds spÄ“ku lÄ«dzsvars ne vienmÄ“r saglabājas. VÄ«rusi, kas iekārtojas cilvÄ“kā, galu galā var iemācÄ«ties labi sadarboties ar kādu citu vÄ«rusu, iespÄ“jams, kļūstot par sirsnÄ«giem istabas biedriem, radot vienlaicÄ«gu infekciju vienam un tam pašam indivÄ«dam, pat ietekmÄ“jot vienam otru.

Katrā ziņā katram cilvÄ“kam ir vismaz 300 vÄ«rusu, un tie citi, kas jau mÄ«t cilvÄ“ka šÅ«nās, lielā mÄ“rā ir vainojami pie svešu vÄ«rusu mutācijām. MÄ“s varam tikai pieņemt, ka koronavÄ«rusa Lielbritānijas celms B.1.1.7 (pazÄ«stams arÄ« kā 20I/501Y. V1) un Dienvidāfrikas celms B.1.351 radušies, izmainot dažas aminoskābes, proti, pārņemot kādas Ä«pašÄ«bas kāda cita šÅ«nā mÄ«toša vÄ«rusa ietekmÄ“. Bet iespÄ“jams, ka tieši šÄ« informācijas apmaiņa, atsevišÄ·u aminoskābju nomaiņa ir iemesls tam, ka Lielbritānijas celms B.1.1.7 ir lipÄ«gāks, bet Dienvidāfrikas celms B.1.351– izturÄ«gāks pret monoklonālajām antivielām.

Gripa atšÄ·irÄ«bā no koronavÄ«rusa mums šÄ·iet tik ļoti pierasta, ka bieži netiek diagnosticÄ“ta ar speciāliem testiem, bet tikai klÄ«niski – ārstam secinot, ka pacientam ir iesnas, klepus, temperatÅ«ra, vājums, nespÄ“ks, drudzis, pie kam tas viss epidÄ“mijas laikā, tiek izdarÄ«ts secinājums, ka slimÄ«ba ir gripa.

Pat tipiskos gados daudzi iespējamie gripas gadījumi laboratoriskās analīzēs faktiski netiek apstiprināti.

Nākamais gripas uzliesmojums ir neizbēgams

Interesanti ir pieņēmumi, ka gripa sāks atdzimt valstÄ«s, kas labāk veiks vakcināciju pret Covid–19. Ja koronavÄ«rusu izdosies limitÄ“t, cilvÄ“ku elpceļu epitÄ“lijā varÄ“s atgriezties un plosÄ«ties citi vÄ«rusi un, pirmkārt, jau gripa.

Katru gripas sezonu papildina vÄ“l neinficÄ“tu cilvÄ“ku skaits, ieskaitot ļoti mazus bÄ“rnus, kas, iespÄ“jams, nekad nav lÄ«dz tam saskārušies ar gripas vÄ«rusiem. CilvÄ“ki, kas lÄ«dz tam nav slimojuši vai ilgi pirms tam nav slimojuši ar gripu, kļūst par šÄ«s gripas vÄ«rusa klientiem – slimo smagāk, vÄ«rusu izplata čaklāk.

Raugoties no šÄda skatpunkta, vienā vai divos gados, lÄ«dz pasaule bÅ«s limitÄ“jusi koronavÄ«rusu ar vakcÄ«nu palÄ«dzÄ«bu, bÅ«s (divkārt vai trÄ«skārt) palielinājies gan to bÄ“rnu skaits, kas ar gripas vÄ«rusu nav slimojuši, gan to cilvÄ“ku skaits, kas sen ar gripu nebÅ«s slimojuši, un imunitāte bÅ«s relatÄ«vi zaudÄ“jusi atmiņu – un gripas vÄ«rusam bÅ«s iespÄ“ja plosÄ«ties daudz jaudÄ«gāk.

Ä»oti labi to apraksta Džordžtaunas universitātes profesore Šveta Bansāla (Shweta Bansal): „Bez ikgadÄ“ja atgādinājuma dažu cilvÄ“ku organismi var aizmirst, kā tas ir – cÄ«nÄ«ties ar gripu, un pazemina savas aizsardzÄ«bas spÄ“jas. IedzÄ«votāju vidÅ« pieaug uzņēmÄ«ba. CilvÄ“ki bez imunitātes vai ar vai pazeminātu imunitāti ir kā degviela gripas ugunsgrÄ“kam. Jo vairāk degvielas ir pieejams, jo vieglāk var notikt uzliesmojums.”

ArÄ« gripa, kas pārsteigs pasauli citugad, nebÅ«s tā pati gripa, kas bija iepriekš. Gripas vÄ«rusi spÄ“j mutÄ“t un mainÄ«t savu genomu segmentus ātri, atvieglojot sev iespÄ“ju inficÄ“t visu populāciju gandrÄ«z reizi gadā. Nākamā gripa var bÅ«t vājāka vai spÄ“cÄ«gāka, tā var bÅ«t pazÄ«stama ar mÅ«su imÅ«nsistÄ“mu vai pietiekami sveša, lai radÄ«tu smagāku klÄ«nisko gaitu.

Gadsimtu gripa, kas mainÄ«jās ik gadu, bija vieglāk paredzama, pateicoties labi strādājošam gripas uzraudzÄ«bas centru tÄ«klam visā pasaulÄ“. Katru gadu gripas pÄ“tnieki visā pasaulÄ“ krāja vÄ«rusu paraugus kaudzÄ“m, mÄ“Ä£inot noteikt visizplatÄ«tākos gripas celmus, tostarp jaunas versijas, kas varÄ“tu bÅ«t parādÄ«jušÄs.

ŠobrÄ«d nākamais vÄ«russ nav pat saredzams, un nav pat zināms, kad tas parādÄ«sies.

Manuprāt, neviens nevar cik necik precÄ«zi prognozÄ“t – kad gripa atgriezÄ«sies. Savukārt gripas prognozes trÅ«kums radÄ«s grÅ«tÄ«bas, izstrādājot vakcÄ«nu. Parasti divreiz gadā Pasaules VeselÄ«bas organizācija rÄ«koja sanāksmes (ar ļoti labu vÄ«nu), kurā tad arÄ« ieteica vakcÄ«nu sastāvdaļas valstÄ«m ziemeļos un dienvidos, pamatojoties uz datiem, kas tika iegÅ«ti no globālās gripas uzraudzÄ«bas. Zinātnieki itin viegli varÄ“ja izskaitļot – kas ir visproblemātiskākie celmi.

Jaunā gripas epidēmija nebūs katastrofa, bet jaunas iespējas vakcinācijai

To, ka jaunā gripas epidēmija kļūs par pandēmiju vai katastrofu, visčaklāk apraksta žurnālisti sazvērestības teoriju garā.

KoronavÄ«russ ir sniedzis jaunas iespÄ“jas cīņai ar gripu, galvenokārt jau no vakcÄ«nu tehnoloÄ£ijām. PiemÄ“ram, perspektÄ«vas šÄ·iet mRNS (Messenger RNS) vakcÄ«nas, ko radÄ«jušas Pfizer-BioNTech un Moderna.

LÄ«dz šim gripas vakcÄ«nu izstrāde ilga pusotru gadu. Bet jau seši mÄ“neši bÅ«tu gana ilgs laiks vÄ«rusam, kas mutÄ“ ļoti strauji. Taču mRNS vakcÄ«nas ir ievÄ“rojami ātrāk sagatavojamas – pat dažu nedēļu laikā. VÄ«rusu daļas šÄdās vakcÄ«nās var viegli nomainÄ«t. Dažas no jaunajām vakcÄ«nu tehnoloÄ£ijām jau tiek pÄ“tÄ«tas un analizÄ“tas attiecÄ«bā uz gripu. Atļaušos prognozÄ“t, ka mRNS vakcÄ«nas jau pÄ“c gada bÅ«s nevis injicÄ“jamas, bet Ä“damas (man jau vislabāk patiktu – iesmidzināmas degunā).

Daži gripas profilakses aspekti, visticamāk, mainÄ«sies. Covid–19 gadā tika izmÄ“Ä£ināti (iespÄ“jams, ka lokdauni bija vienkārši eksperiments un pÄ“tÄ«jums) dažādi sabiedrÄ«bas veselÄ«bas aizsardzÄ«bas pasākumi. Fiziskā distancÄ“šanās un nepulcÄ“šanās arÄ« gripas gadÄ«jumā varÄ“tu bÅ«t gana efektÄ«va aizsardzÄ«ba.

TomÄ“r attiecÄ«bā uz gripu pasaulei nebÅ«s uz visiem laikiem jāsaglabā pandÄ“mijas lÄ«meņa modrÄ«ba. Parādoties gripai, cilvÄ“ku populācija varÄ“s atgriezties pie virusoloÄ£iskās aizsardzÄ«bas. Jādomā, ka pasaule atradÄ«s jaunu lÄ«dzsvaru – tādu, kurā katru gadu bÅ«s mazāk vÄ«rusu slimÄ«bu. MÅ«su turpmākie soļi varÄ“tu palÄ«dzÄ“t gripu ilgstoši samazināt vai ļaut tai atkal ieskrieties mežonÄ«gas pandÄ“mijas formā.

Gada vai divu laikā pasaulē būs pieejamas universālas gripas vakcīnas

Universālās vakcÄ«nas nozÄ«mÄ“s – pastāvÄ«gas, tādas, kas nav jāpotÄ“ katru gadu un jāpiemeklÄ“ katram jaunam gripas vÄ«rusam. Es nedomāju, ka gripas vakcÄ«na bÅ«s viena uz mūžu, bet uz vairākiem gadiem gan.

Savu optimismu šajā jomā esmu pārņēmis no RÄ«gas Stradiņa universitātes docenta, Stradiņa slimnÄ«cas mikrobioloÄ£ijas laboratorijas vadÄ«tāja Aigara Reiņa.

PašreizÄ“jās sezonas gripas vÄ«rusa vakcÄ«nas satur trÄ«s vai četrus gripas vÄ«rusa celmus, kas aptver tos vÄ«rusus, kas konkrÄ“tā brÄ«dÄ« cirkulÄ“ cilvÄ“ku populācijā. Šie vÄ«rusi ir izvÄ“lÄ“ti, pamatojoties uz to filoÄ£enÄ“tiskajām atšÄ·irÄ«bām A un B gripas vÄ«rusos. ŠÄ«s vakcÄ«nas darbojas labi, ja tās ir labi pieskaņotas cirkulÄ“jošajiem vÄ«rusu celmiem. TomÄ“r prognozes attiecÄ«bā uz vakcÄ«nas celmu vakcÄ«nas sastāvā var nepiepildÄ«ties un tas notiek samÄ“rā bieži. Tad vakcÄ«nas nedarbojas tik labi, un vÄ«rusa biežās mainÄ«bas dēļ cilvÄ“ki nemÄ«l gripas vakcÄ«nu un nelabprāt ar to vakcinÄ“jas katru gadu. Universālas gripas vÄ«rusa vakcÄ«nas izstrāde, kas varÄ“tu pasargāt no visiem gripas vÄ«rusiem, globāli atrodas uzmanÄ«bas centrā daudziem pÄ“tniekiem.

PašreizÄ“jās gripas vÄ«rusa vakcÄ«nas izsauc humorālo imÅ«no atbildi, kas galvenokārt ir vÄ“rsta pret vÄ«rusa hemaglutinÄ«na galviņas domÄ“niem, un tāpÄ“c imunitāte ir specifiska konkrÄ“tam celmam. HemaglutinÄ«na kājiņas domÄ“ns ir vairāk konstants, salÄ«dzinot ar galviņas domÄ“nu.

Viena no universālās gripas vakcīnas stratēģijām balstās uz rekombinantā hemaglutinīna proteīna sintēzi, kam ir tikai kājiņas jeb kātiņa domēns. Otrajā universālās vakcīnas stratēģijā tiek izmantota ģenētiskā tehnoloģija, lai izveidotu vīrusus, kas ekspresē rekombinantus, himēriskus hemaglutinīna proteīnus.

Viena no himÄ“ras HA pieejas priekšrocÄ«bām ir tā, ka tai ir potenciāls aizsargāties pret jauniem pandÄ“miskiem gripas vÄ«rusa celmiem, jo šo vakcÄ«nu izveidošanā var izmantot dzÄ«vnieku gripas HA lodveida galvas, lÄ«dz ar to imÅ«nsistÄ“ma Ä£enerÄ“s celmam specifiskas antivielas gan pret HA galviņu, gan arÄ« pret konstanto kātiņa domÄ“nu.

Nav mans mÄ“rÄ·is šeit skaidrot tehnoloÄ£iju, bet pastāstÄ«t, ka vismaz četras universālās gripas vakcÄ«nas atrodas 3. fāzes pÄ“tÄ«jumos, un tas ir vismaz ļoti daudzsološi. ŠÄ·iet, ka Novavax Nanoflu, GlaxoSmithKline (GSK) vai Medicago, Inc. universālās gripas vakcÄ«nas jau šogad nonāks Eiropas Zāļu aÄ£entÅ«rā caurskatÄ«šanā.

Latvijai ir vajadzīga vakcīnu rūpnīca, un ar Eiropas Komisijas atbalstu mēs tādu varam uzcelt

Visā šajā stāstā ir viena ekonomiskas attÄ«stÄ«bas cerÄ«ba, kas saucas vakcÄ«nu rÅ«pnÄ«ca, bet patiesÄ«bā biotehnoloÄ£iska ražotne Latvijā. Latvijas BiomedicÄ«nas pÄ“tÄ«jumu un studiju centrs kopā universitātÄ“m un ar esošajām farmācijas ražotnÄ“m ir gatavs radÄ«t gan diagnostiskas metodes, gan modernas vakcÄ«nas. Un Latvijai ir iespÄ“ja kļūt par globālu eksportÄ“tāju moderniem medikamentiem (vakcÄ«nām, monoklonālām antivielām) ar ļoti augstu pievienoto vÄ“rtÄ«bu.

Tātad – vakcÄ«nu rÅ«pnÄ«ca mums nav vajadzÄ«ba šai Ä«stermiņa ligai (vairāk valdÄ«bas un preses radÄ«tai psihopandÄ“mijai) ar SARS-CoV-2, bet nākotnes vÄ«rusu radÄ«tajiem izaicinājumiem. Un tuvākais izaicinājums bÅ«s gripa, ja vien globāli ar vakcināciju tiks ierobežots Covid–19. Nopietna gripas epidÄ“mija bÅ«s pÄ“c gada vai diviem.