Kungi (ar smaidu par nopietno)
AsprÄtÄ«bas bÄrstÄ«ja Leonards Inkins · 22.08.2020. · Komentāri (0)Pirms daudziem gadiem, 1998. gada 18. novembrÄ«, iznÄca laikraksta «Latvietis LatvijÄ» pirmais numurs. To ievadÄ«ja Viļa PlÅ«doņa dzejolis:
MÄ“s gribam bÅ«t kungi mÅ«su dzimtajÄ zemÄ“,
MÄ“s gribam nu paši sev likumus lemt:
TÄ zeme ir mÅ«su, tÄs pilsÄ“tas mÅ«su, –
Mēs negribam lūgt to, kas mūsu, bet ņemt!
Es tad domÄju lÄ«dzÄ«gi, kÄ šodien domÄ daudzi, un rÄ«t arÄ« tÄ domÄs daudzi. TÄ laikam bÅ«s mūžīgi. TobrÄ«d man likÄs, ka visi iepriekšÄ“jie cīņas un darbÄ«bu mÄ“Ä£inÄjumi ar mÄ“rÄ·i, lai latvietis LatvijÄ atkal kļūtu par kungu un noteicÄ“ju, bija neveiksmÄ«gi. ManuprÄt, deokupÄcijas, deboļševizÄcijas un dekolonizÄcijas rezultÄtÄ, tautas atmodas rezultÄtÄ latvietim atkal bija jÄkļūst par kungu savÄ zemÄ“.
Man naivi likÄs, ka latvietis arÄ« pÄ“c okupÄcijas ilgajiem gadiem vÄ“l aizvien vÄ“las no biedra kļūt par kungu. Es biju pÄrliecinÄts, ka trÅ«kst tikai tÄ, kas viņu apgaismo, ka nav, kas latviešus apvieno, un, ja viņiem parÄdÄ«tu ejamo ceļu, ja vien izstÄstÄ«tu patiesÄ«bu, viņi alks, viņi lasÄ«s, viņi uzzinÄs, viņi organizÄ“sies, viņi rÄ«kosies, un viņi kļūs par kungiem savÄ valstÄ«.
VilšanÄs
Es zinÄju, ka šÄdi un lÄ«dzÄ«gi mÄ“Ä£inÄjumi ir bijuši arÄ« iepriekš. Es pats tajos dažÄdÄ statusÄ biju piedalÄ«jies, bet šie mÄ“Ä£inÄjumi bija neveiksmÄ«gi tÄdu vai šÄdu apstÄkļu dēļ. BiedrÄ«ba «Latvietis» 2000. gada oktobrÄ« organizÄ“ja plaši pÄrstÄvÄ“tu konferenci ar nolÅ«ku vismaz apvienot daudzo organizÄciju darbÄ«bu, ja nevar apvienot pašas organizÄcijas. DalÄ«bnieki bija sajÅ«smÄ un telpu piešÄ·Ä«rÄ“js RÄ«gas Latviešu biedrÄ«ba arÄ«. Ar cerÄ«bu šis pasÄkums sÄkÄs un ar sajÅ«smu pagÄja, un ar vilšanos beidzÄs. VisilgÄk izturÄ“ja PÄ“teris Simsons un Raivis Dzintars.
Man, dibinot un veidojot biedrÄ«bu «Latvietis» un laikrakstu «Latvietis LatvijÄ», bija pÄrliecÄ«ba, ka zinu iepriekšÄ“jo mÄ“Ä£inÄjumu neveiksmju cÄ“loņus. Biju pÄrliecinÄts, ka es šÄ«s kļūdas neatkÄrtošu, tÄpÄ“c pastÄvÄ“ja ļoti liela varbÅ«tÄ«ba, ka man, tas ir biedrÄ«bai «Latvietis», tas izdosies.
Bet neizdevÄs, un droši vien, ka kÄds man šobrÄ«d pilnÄ«gi nezinÄms cilvÄ“ks jau šodien vai rÄ«t arÄ« domÄs – latviešiem taÄu pienÄkas bÅ«t kungiem savÄ zemÄ“. Latviešiem taÄu ir jÄatgÅ«st sava valsts. Viņš ir pÄrliecinÄts kÄ es agrÄk, ka latvieši to ļoti vÄ“las. Karsti vÄ“las, tikai viņiem nesanÄk, viņi nezina, kÄ to izdarÄ«t, panÄkt. Viņi daudz ko nesaprot. Viņiem trÅ«kst zinÄšanu, viņiem trÅ«kst izglÄ«tÄ«bas. Viņus vajag izglÄ«tot, un tad viņi spÄ“s un izdarÄ«s.
Es šai rakstÄ negribu negatÄ«vi vÄ“rtÄ“t tÄdus centienus, bet diemžēl arÄ« viņiem neizdosies. Jo ne es, ne tie, kas pirms manis to mÄ“Ä£inÄja, ne tie, kuri mÄ“Ä£inÄs jau pÄ“c šÄ« raksta publicÄ“šanas, nezina, kÄ to panÄkt un kÄ to izdarÄ«t. Viņiem nav saprašanas, no kurienes problÄ“mai aug kÄjas. Viņi skatÄs uz pasauli caur savu izglÄ«tÄ«bas un greizo spoguļu prizmu. Vairums viņu zinÄšanu, kÄ arÄ« viņu pÄrliecÄ«ba nav balstÄ«ta nekÄdos patiesos un dziļos pÄ“tÄ«jumos, nebalstÄs nopietnÄs analÄ«zÄ“s, bet kaut kur izlasÄ«tÄs, redzÄ“tÄs un dzirdÄ“tÄs puspatiesÄ«bÄs vai melÄ«gos paudumos. Tie lielÄ mÄ“rÄ ir propagandas rezultÄtÄ radušies pieņēmumi ar lielu naiva romantisma piedevu.
Banda
KÄ tad patiesÄ«bÄ ir iekÄrtota mÅ«su Pasaule, kÄ ir iekÄrtota mÅ«su dzÄ«ve?
Lai bÅ«tu saprotamÄk, es mÄ“Ä£inÄšu pasauli iespiest vienÄ pagastÄ, vienÄ ielÄ, vienÄ bandÄ. Sauksim vienalga kÄdiem vÄrdiem, bÅ«tÄ«bu tas nemaina. Nav jÄprot izdÄ“t olu, lai varÄ“tu novÄ“rtÄ“t tÄs kvalitÄti.
Lai bÅ«tu saprotamÄk un vieglÄk uztvert, nevis tÄpÄ“c, ka tas bÅ«tu kas sarežģīts, bet galvenokÄrt tÄpÄ“c, ka mums jau ir kÄdas it kÄ zinÄšanas un tÄs neļauj uztvert patiesÄ«bu. TÄpÄ“c it kÄ vienkÄršas lietas cilvÄ“kam, kuram par to ir nepareizs priekšstats vai zinÄšanas, ir tik grÅ«ti pieņemt un saprast. SvarÄ«gi ir vispirms atzÄ«t, ka tava lÄ«dzšinÄ“jÄ pÄrliecÄ«ba un uzskati var bÅ«t kļūdaini.
Kungs ir tas, kurš pÄrvalda situÄciju, kurš izsludina šos kungu iecelšanas noteikumus. Tas, kurš regulÄ“ šÄ«s demokrÄtiskÄs kungu iecelšanas spÄ“les kÄrtÄ«bu.
Šo labi ilustrÄ“ un padara saprotamu lÄ«dzÄ«ba ar spēļu namu, ko oficiÄli sauc par laimÄ“tavu, bet mÄ“s sadzÄ«vÄ“ par zaudÄ“tavu. Spēļu zÄlÄ“ ienÄkt drÄ«kst tikai tas, kurš atbilst kungu izstrÄdÄtiem zaudÄ“tavas iekšÄ laišanas kritÄ“rijiem. GalvenokÄrt tas ir vecums un vÄ“l dažas nebÅ«tiskas nianses.
Lai ieradinÄtu, piesaistÄ«tu un padarÄ«tu atkarÄ«gu no spēļu elles, viņam ļauj nedaudz vinnÄ“t, lai, alkatÄ«bas dzÄ«ts, viņš nÄkamajÄ stundÄ laimestu notriektu tur pat un dotos pÄ“c aizdevuma vai citÄdi sarÅ«pÄ“tu naudu nÄkamajam zaudÄ“tavas apmeklÄ“jumam.
Tad, kad demokrÄtijas piekritÄ“js bÅ«s pieradinÄts un kļūs atkarÄ«gs, viņš nekÄdu citu risinÄjumu, kÄ tikt pie naudas, nezinÄs un negribÄ“s zinÄt. Viņš bÅ«s iemÄcÄ«ts nÄkt un spÄ“lÄ“t, jo dažreiz šeit viņam ļauj vinnÄ“t.
Viņš noraidÄ«s visus citus problÄ“mu risinÄšanas veidus. Viņš zinÄs tikai – es nÄkšu, es piedalÄ«šos, ja ne tagad, tad kad? CitÄdi viss bÅ«s pagalam, man jÄsteidzas likt uz kÄdu ruletes skaitlÄ«ti, un tad nu gan bÅ«s. Bet, ja labums netiks man, bet kÄdiem citiem spÄ“lÄ“tÄjiem – nu, neko nevar darÄ«t, tÄdi ir spÄ“les noteikumi, tÄda ir dzÄ«ve, tÄda ir demokrÄtija.
Uzvar spÄ“cÄ«gÄkais, stiprÄkais, veiksmÄ«gÄkais, katra tauta ir pelnÄ«jusi tÄdu valdÄ«bu, kÄda viņiem ir, katra tauta ir pelnÄ«jusi tÄdu valsti, kÄda tai ir. Un cilvÄ“ks dzÄ«vo mierÄ, gaidot, kad viņu atkal ielaidÄ«s spēļu zÄlÄ“ un viņš atkal varÄ“s likmes likt uz kÄda skaitļa.
Padomju kungi
TÄ ir iekÄrtota tÄ saucamÄ demokrÄtiskÄ pasaule. ApÄ·Ä“rÄ«gÄkais, veiklÄkais un bieži arÄ« nelietÄ«gÄkais kļūst par valdnieku, savukÄrt vÄjÄkajiem un neveiksmÄ«gÄkajiem ir jÄpakļaujas un jÄspÄ“lÄ“ pÄ“c stiprÄkÄ diktÄ“tiem demokrÄtiskÄs spÄ“les noteikumiem.
Latviju okupÄ“ja, un varmÄkas ieviesa spÄ“les noteikumus, kuros izdzÄ«voja gļēvÄkie, nelietÄ«gÄkie, alkatÄ«gÄkie, nodevÄ«gÄkie. DažÄdos tempos tika iznÄ«cinÄti godÄ«gie, varonÄ«gÄkie, pÄrliecÄ«bas un ticÄ«bas virzÄ«tie, un tad, pÄ“c piecdesmit gadiem, nÄca atmoda, kas mums pavÄ“ra teorÄ“tisko iespÄ“ju atkal kļūt par kungiem mÅ«su zemÄ“.
Bet mums visus padomju gadus jau bija kungi. Padomju kungi, kuri astoņdesmito beigÄs pÄrģērbÄs, mainÄ«ja cepures, karogus un pat Ä£erboni. MainÄ«ja nosaukumus, paši sevi nosauca par gaišajiem spÄ“kiem un turpinÄja bÅ«t mÅ«su kungi. MÄ“s neiebildÄm, mÄ“s bijÄm laimÄ«gi un priecÄ«gi par demokrÄtiskajÄm pÄrmaiņÄm un jaunajiem – vecajiem kungiem.
Es šo notikumu ietvaros izveidoju laikrakstu, lai izklÄstÄ«tu un atmaskotu šÄ«s pÄ“dÄ“jÄs rindkopas cilvÄ“kiem, cerot, ka cilvÄ“ki sapratÄ«s, ka ar viņiem manipulÄ“, kÄ viņus krÄpj, kÄ viņus izmanto. Tie attapsies, apvienosies un paši kļūs par kungiem. Paši izveidos un iedibinÄs savus spÄ“les noteikumus, lai visa spÄ“le notiktu viņu interesÄ“s, viņu labÄ, viņu tautas un viņu valsts labÄ. Lai izdzÄ«vo drošÄkie, godÄ«gÄkie, patriotiskÄkie un latviskÄkie.
Bet kÄdi viņiem tam bija resursi? Un te bijušie un esošie kungi izspÄ“lÄ“ja veiksmÄ«gu kÄrti, kuru turpina spÄ“lÄ“t vÄ“l šodien. Ak, jÅ«s arÄ« gribat bÅ«t kungi? Nu, topošie kungi, nÄciet, redziet – spēļu zÄle ir šÄda, rulete ir šÄda, galdauts šÄds, spÄ“les noteikumi ir šÄdi. SpÄ“lÄ“jiet, metiet kauliņus, un, ja jums paveiksies, jÅ«s pietuvosities kungu kÄrtai un, ja vÄ“l vairÄk paveiksies, tad kļūsiet par kungiem mÅ«su vietÄ.
Vairums latviešu piekrita šÄdam risinÄjumam, šÄdiem spÄ“les noteikumiem un pÄ“c šÄdiem spÄ“les noteikumiem turpina spÄ“lÄ“t vÄ“l šodien.
DrupaÄas
Dažam spēļu zÄles Ä«pašnieks ļauj uzmest veiksmÄ«gu skaitli, kas viņam dod iespÄ“ju finansiÄli labi iekÄrtoties. Viņu pieradina, viņu iekÄrdina un viņu padara atkarÄ«gu, un viņam ļauj no kungu galda lasÄ«t drupaÄas.
Viņam ir labi, jo nu viņš ir sapratis, kÄ tÄ spÄ“le darbojas, viņš ir aptvÄ“ris, kÄds viņš ir niecÄ«ba pret kungu varu, un viņam ir tikai divas izvÄ“les. Izveidot plašsaziņas lÄ«dzekli, atklÄt pasaulei baltu patiesÄ«bu par to, kÄ cilvÄ“kus krÄpj. Ka, spÄ“lÄ“jot ruleti, kungu izveidotÄ spēļu zÄlÄ“ jÅ«s nekad par kungiem nekļūsiet.
MinÄ“tais cilvÄ“ks var to pasaulei atklÄt, bet kas viņam ticÄ“s?! (Kas tic tam, ko rakstu, - labÄkajÄ gadÄ«jumÄ tu smaidi.) Viņu izsmies, un, ja viņš bÅ«s pÄrÄk atklÄts, viņu apcietinÄs, apsÅ«dzÄ“s, pazemos un notiesÄs.
Ir otrs ceļš, mazÄkÄ Ä¼aunuma un reÄlpolitikas ceļš. Var klusÄ“t, un par to bÅ«s ļauts knÄbÄt drupaÄas no kungu galda.
Kas ir tÄs drupaÄas? Šai rakstÄ ir daudz teikts lÄ«dzÄ«bÄs, lai bÅ«tu saprotamÄk. DrupaÄas – tÄ ir iespÄ“ja savam paziņu lokam, saviem radiem, draugiem un kompanjoniem pieņemt labvÄ“lÄ«gus noteikumus, likumus un pašam gÅ«t peļņu.
Kungiem tik zemu krist nav nepieciešams, jo kungiem naudas jau ir tik daudz, ka tiem nauda jau ir zaudÄ“jusi vÄ“rtÄ«bu. Viņi no materiÄlÄs pasaules ir pÄrcÄ“lušies uz garÄ«go un emocionÄlo. Viņi ir sarausuši tik daudz, ka par naudu var atļauties nedomÄt. Pietiks viņiem un viņu bÄ“rniem. Viņam nav vajadzÄ«bas pelnÄ«t, lai nopirktu bÄ“rniem pienu. Viņam ir sava govs un sava slaucÄ“ja.
Viņiem ir svarÄ«ga varas apziņa, varas pielietošanas iespÄ“ja. Varas izmantošana. Varas garša. Prieks vÄ“rot, lÄ«dzÄ«gi kÄ Pavlovs sunÄ«šiem pie muskuļa piesprauda vadu un, palaidis pa to elektrÄ«bu, ar prieku vÄ“roja, kÄ raustÄs dzÄ«vnieka Ä·epa, kÄ viņu vÄ“lmju rezultÄtÄ raustÄs cilvÄ“ki.
Kungiem ir citas izpriecas, cits gandarÄ«jums un citas vajadzÄ«bas. Kalpam to nesaprast. Nemaz nemÄ“Ä£iniet ar savu nabaga dzÄ«ves pieredzi un iespÄ“jÄm izprast kunga rÄ«cÄ«bas iemeslus un vÄ“rtÄ«bu skalu. TÄs ir nesamÄ“rojamas un nesalÄ«dzinÄmas lietas.
KÄposts
IztÄ“lojieties laukakmeni, parastu kÄposta galvu dobÄ“ un kazu. Akmenim intelekts ir ļoti zems. Tas nereaģē uz mitrumu vai sausumu. Tam ir vienalga, uz kura sÄna gulÄ“t. KÄpostam jau ir vairÄk intelekta. Tas reaģē uz mitrumu, temperatÅ«ras izmaiņÄm un pat augsni, kurÄ aug. Kazai vÄ“l tÄlÄks domu lidojums. Un nu kaza pienÄk pie kÄposta, pakÄpjas uz akmens un nokož kÄpostam lapu. JocÄ«gi bÅ«s kÄposta un akmens spriedelÄ“jumi un pat apgalvojumi, kÄpÄ“c kaza tÄ darÄ«ja. KÄpostgalva spÄ“j izprast tikai to, kas atbilst tÄs zinÄšanu, izpratnes un intelekta lÄ«menim.
LÄ«dzÄ«gi rÄ«kojas arÄ« tie, kuri par šo pÄrgudri spriedelÄ“ un skaidro, ko un kÄpÄ“c darÄ«ja, dara un domÄ kungi, kaut paši pat nav pie kungu galda drupaÄÄm dabÅ«juši pielaidi.
Biedri, jums to nesaprast, jÅ«s par to ļoti maz zinÄt, tas nav jÅ«su prÄtam aptverams!
Kungi LatvijÄ bija arÄ« pirms atmodas. JÄ, tie bija padomju kungi. Padomju ideoloÄ£ijas nesÄ“ji. Bet nekÄda ideoloÄ£ija nevienÄ valstÄ« nevalda. Šo pasaciņu noraidiet un nelaidiet savÄs galvÄs! Nav nekÄdas ideoloÄ£ijas! Ne komunistiskÄs, ne fašistiskÄs, ne citas. TÄs ir pasaciņas naivajiem. Ir tikai apzinÄti ļauna, apzinÄti laba un nesavtÄ«ga rÄ«cÄ«ba. KÄ nosaukt ļauno domu rÄ«cÄ«bas rezultÄtu, ir lirika un vÄrdu spÄ“le. KÄ sanÄca konkrÄ“tÄ vietÄ un laikÄ, tÄ ir, un to, kas sanÄca, vienmÄ“r kÄds kÄdÄ vÄrdÄ apzÄ«mÄ“s un mÄ“Ä£inÄs klasificÄ“t. Vieni to, kas sanÄca, dÄ“vÄ“s par sociÄlismu, citi par fašismu un trešie par demokrÄtiju. VÄ“l citi par nacionÄlismu, un vÄ“l kÄdi par buržuÄziju, pat nacionÄlo buržuÄziju. TÄ ir tikai daiļrunÄ«ga vÄrdu spÄ“le, kas nemaina lietu bÅ«tÄ«bu.
Ja kÄdam patÄ«k Anniņu saukt par Ilzi, lai tÄ dara. Tas neko nemaina Annas dzÄ«vÄ“. Visas ideoloÄ£iju mÄcÄ«bas ir domÄtas, lai cilvÄ“kus muļķotu, krÄptu un izmantotu kÄdu vai kÄda savtÄ«gu mÄ“rÄ·u sasniegšanai.
Ledusskapis
Ir tÄdi, kuri patiesi tic tam, ka viņi ir kÄdas konkrÄ“tas ideoloÄ£ijas piekritÄ“ji, bet tas ir lÄ«dz brÄ«dim, kad pÄrliecÄ«ba jÄpierÄda darbos. Kad jÄiztur pirmie pÄrbaudÄ«jumi, tad vairumÄ gadÄ«jumu izrÄdÄs, ka to patiesais ideoloÄ£ijas iemiesojums ir ledusskapis. NeatkarÄ«gi no tÄ, kas biji lÄ«dz šim – vai sociÄlists vai nacionÄlists. Vairumam cilvÄ“ku kulta vieta ir ledusskapis.
Pat tie, kuri iztur pÄrbaudÄ«jumus, kuri ir gatavi cÄ«nÄ«ties un ciest, arÄ« viņi bez ledusskapja dzÄ«vot nespÄ“j. Viņi var pat saņemties un paši mirt badÄ, bet viņu pÄrliecÄ«ba nav tik stipra, lai tÄs dēļ tie badÄ mÄ“rdÄ“tu savu Ä£imeni un draugus.
Padomju SavienÄ«ba ar piespiedu valsts pÄrvaldes sistÄ“mu, kurÄ izvirzÄ«jÄs nelietÄ«gÄkie, nespÄ“ja nekÄdu labklÄjÄ«bu sasniegt, tÄpÄ“c patiesi bagÄto bija maz. BagÄti viņi bija tikai uz lielÄ nabagu fona. NestÄstiet man pasaciņas, ka tikai padomju funkcionÄri bija iemanÄ«jušies kÄ savu privÄtÄ«pašumu izmantot tautas mantu. TÄ rÄ«kojÄs vairums padomju pilsoņu, un ir bezjÄ“dzÄ«gi skaitÄ«t, kuram bija vairÄk iespÄ“ju un kuram mazÄk. Padomju vara prata visus sasmÄ“rÄ“t.
Padomju sistÄ“ma nespÄ“ja nekÄdu ekonomisku ekonomiku izveidot. Padomju tautsaimniecÄ«ba bija neefektÄ«va, tÄpÄ“c visi bijÄm nabagi, un tikai daži sÄ“dÄ“ja pie kungu galda, un vÄ“l tur dažiem bija atļauts drupaÄiņas knÄbÄt. TÄpÄ“c mums likÄs, ka mÄ“s visi lÄ«dzÄ«gi.
Tagad, kad mÄ“s dzÄ«vojam citos ekonomiskajos apstÄkļos, kad ražošana ir kļuvusi daudz efektÄ«vÄka un nav daudzie litri piena no vienas govs uz papÄ«ra jÄizslauc, mÄ“s spÄ“jam vairÄk saražot, vairÄk pÄrdot, un mums ir vairÄk naudas. RezultÄtÄ mÄ“s visi kļūstam bagÄtÄki. ArÄ« nabagi kļūst turÄ«gÄki. Tagad vairumam nabagu arÄ« ir mÄjas un ledusskapis.
Es augu tÄdÄ laikÄ, kad mums mÄjÄs nebija ledusskapja. VecÄki nebija dzÄ“rÄji, viņi strÄdÄja Latvijas PSR iekšlietu struktÅ«rÄs, bet nespÄ“ja nopelnÄ«t ne tÄlrÄdim, ne ledusskapim.
Kad mÄcÄ«jos piektajÄ klasÄ“, mÄte nopirka kredÄ«tÄ melnbalto tÄlrÄdi. LÄ«dz tam ÄŒetrus tankistus un suni gÄju skatÄ«ties pie drauga Laimoņa, kad viņa vecÄki to ļÄva.
ŠobrÄ«d LatvijÄ vairumam nabagu ir gan ledusskapis, gan tÄlrÄdis. Un vai jums tas patÄ«k vai ne, bet vairumam cilvÄ“ku dzÄ«ve ir pakÄrtota ledusskapim. Var definÄ“t arÄ« rupjÄk – šodien vairums cilvÄ“ku dzÄ«vo, lai piepildÄ«tu vÄ“deru, – tad jau no ledusskapja saturs pÄrceļo uz vÄ“deru, bet es bÅ«šu saudzÄ«gÄks un pieklÄjÄ«gÄks – pirmajÄ vietÄ nelikšu vÄ“deru, bet tikai ledusskapi. Gudrie sapratÄ«s.
CilvÄ“ks mÄcÄs skolÄ, apgÅ«st arodu, lai kļūtu kungam derÄ«gs kÄdu konkrÄ“tu funkciju veikšanai, un par to kungs viņam ļaus kaut ko ielikt ledusskapÄ«. SvarÄ«gi ir kungam pÄrdot savas prasmes un piepildÄ«t ledusskapi. Kad tas ir pilns, tad pÄrpalikumu izlieto slÄ“pošanai, ceļošanai un citÄdÄm, bieži skaļÄm, atpÅ«tÄm.
Šodienas cilvÄ“kam patiesÄ«bÄ nekÄdu nedz nacionÄlu, nedz kultÅ«ras vÄ“rtÄ«bu nav. TÄs ir kļuvušas par tukšÄm skaņÄm, jo, tikko nacionÄlÄs, kultÅ«ras un patriotiskÄs vÄ“rtÄ«bas cilvÄ“kam ir jÄpierÄda, jÄiztur kÄds pÄrbaudÄ«jums, kurš apliecina, vai patiešÄm viņam tas ir svarÄ«gi vai tomÄ“r ledusskapis ir pirmajÄ vietÄ, tÄ Ä¼oti nospiedošÄ vairumÄ gadÄ«jumu uzvar ledusskapis.
Metodes
KamÄ“r šÄda kÄrtÄ«ba bÅ«s, par kungu var kļūt šÄdu darbÄ«bu rezultÄtÄ:
a. Sapulcini vÄ«rus un gÄz pašreizÄ“jo kungu varu, apsÄ“dies pie kungu galda un diktÄ“ savus noteikumus. TÄ tu mainÄ«si kungu uzvÄrdus un dažus noteikumus, bet sistÄ“ma un kÄrtÄ«ba paliks iepriekšÄ“jÄ. Tev šÄdas darbÄ«bas rezultÄtÄ dzÄ«ve ļoti mainÄ«sies, pÄrÄ“jiem ne. Tie, kuri Ä“da drupaÄas, tie turpinÄs knÄbÄt, tie, kuri nezinÄja par kungu drupaÄaino galdu, par to tÄ arÄ« neuzzinÄs;
b. Tu vari izlikties par kungiem noderÄ«gu, izkalpoties lÄ«dz drupaÄu knÄbÄtÄja lÄ«menim un tad pamanÄ«ties apsÄ“sties pie kungu galda. Tas prasÄ«s daudz laika, daudz izturÄ«bas, daudz spÄ“ka, bet, ja paveiksies, tad tev izdosies.
Kad bÅ«si iecerÄ“to sasniedzis, varÄ“si sabiedrÄ«bai atklÄt patiesÄ«bu, kÄdēļ esi piedalÄ«jies kungu rÄ«kotÄs nelietÄ«bÄs, kÄpÄ“c to darÄ«ji. Protams, tikai tÄpÄ“c, lai varÄ“tu kungus padzÄ«t.
Bija mums kÄds prezidents, kurš vairÄk nekÄ divdesmit gadus cÄ«nÄ«jÄs par brÄ«vu Latviju kompartijas rindÄs...
Kad bÅ«si ticis pie galda, prasmÄ«gi manipulÄ“jot, vÄ“rpjot intrigas un citÄdi, padzen kungus un saimnieko pats. Tad tu pats izlemsi, kuri ir sÄ“dinÄmi pie galda un kuriem atļauts lasÄ«t drupaÄas;
c. Un ir vÄ“l viens veids, kÄ mainÄ«t pastÄvošo kÄrtÄ«bu (ne uzvÄrdus, bet bÅ«tÄ«bu). NeatlaidÄ«gi strÄdÄ, aizņemies, pat zodz, lai varÄ“tu neskaitÄmas reizes likt uz veiksmÄ«go skaitli spēļu namÄ.
TÄ rÄ«kojoties, nepÄrstÄj cerÄ“t, ka spēļu zÄles Ä«pašnieks kaut ko nav paredzÄ“jis, ir kļūdÄ«jies, un, ja neatlaidÄ«gi piedalÄ«sies azarta spÄ“lÄ“s, tev izdosies izputinÄt laimÄ“tavu un nokļūt pie kungu galda.
RezultÄtÄ atkal tev daudz kas mainÄ«sies, mums – nekas.
MorÄle
TÄpÄ“c, mīļais lasÄ«tÄj, tu nekad nebÅ«si kungs šÄ« raksta izpratnÄ“. ŠÄ« raksta morÄle ir tÄda, ka tev nemaz nevajag bÅ«t kungam. KÄpÄ“c tev jÄbÅ«t kungam un jÄļauj kÄdam no tava galda knÄbÄt, ja tu vari dzÄ«vot savu dzÄ«vi, kopt un pilnveidot savu dvÄ“seli. Vai ar to ir par maz?
ŠÄ« dzÄ«ve ir tikai milimetrs no kopÄ“jÄs dvÄ“seles dzÄ«ves garuma, kas mÄ“rÄma kilometros. LaicÄ«gÄ dzÄ«ve paies kÄ mirklis, un tu bÅ«si mūžībÄ. Sevis izkopšana, sevis (savas dvÄ“seles) pilnveidošana ir svarÄ«gÄka par Ä«slaicÄ«gu kļūšanu par kungu, lai varÄ“tu baudÄ«t, izrÄ«kot un lemt citu likteņus tai pasaulÄ“, kura ir vien milimetru gara.