Iesaki rakstu:

KultÅ«ras ministrija viltus pÄ“tÄ«jumu (pseidozinātnes) popularizÄ“šanas ietvaros uzsākusi kārtÄ“jo naudas apgÅ«šanas kampaņu – “viltus ziņas ir lipÄ«gas”.

Kampaņas ietvaros izveidoti vairāki videorullÄ«ši, grafiki, slaidi, ieteikumi un citi uzskates materiāli, kuriem it kā vajadzÄ“tu sniegt pamācÄ«bas - kā atpazÄ«t viltus ziņas un kā tās atšÄ·irt no patiesām. Aizsteidzoties notikumiem priekšÄ, uzreiz pateikšu - absolÅ«ta pseidoinformatÄ«va draza, par kuru, ja ieinteresÄ“tam pasÅ«tÄ«tājam bÅ«tu jāmaksā no savas kabatas, neviens nemaksātu pat eirocentu. PilnÄ«gs bezjÄ“gas bulšits.

Lai saprastu, kāds ir šo uzskates materiālu lÄ«menis, atliek kaut dažas sekundes paskatÄ«ties galveno videorullÄ«ti, kur divi seniori sēž pie galda un fonā pa televizoru rāda it kā ziņas, kurās kariÄ·Ä“ta diktore viegli izsmÄ“jÄ«gā intonācijā stāsta, ka zinātnieki noskaidrojuši, ka zeme esot plakana. PilnÄ«gai stila tÄ«rÄ«bai trÅ«kst tikai aizkadra smieklu. Citādi viss atbilst labākajiem filmu franšÄ«zes “Dumjš un vÄ“l dumjāks” standartiem.

Naudas apguvÄ“jiem, kas šo kampaņu veido, protams, licies, ka viss ir pilnÄ«gā kārtÄ«bā. No naudas apgÅ«šanas viedokļa droši vien tā arÄ« ir. Taču, ņemot vÄ“rā pašas problÄ“mas nopietnÄ«bu, šo kampaņu ir lietderÄ«gi izvÄ“rtÄ“t rÅ«pÄ«gāk. VÄ“l jo vairāk tāpÄ“c, ka tāda patiesi bÅ«tu nepieciešama. Tikai ar patiesu mÄ“rÄ·i, nevis vienkārši kā naudas apgÅ«šanas instruments.

Vispirms noskaidrosim mÄ“rÄ·us. MinÄ“tajā videorullÄ«tÄ« dezinformācija ir tik uzkrÄ«toša, ka apmuļķot var tikai absolÅ«tus plānprātiņus, kuriem neviena kampaņa saprātu neatgriezÄ«s. ŠÄda pieeja skaidri liecina, ka ne jau dezinformÄ“tie seniori ir šÄ«s kampaņas mÄ“rÄ·auditorija.

Iedomāsimies kampaņu pret krāpniekiem, kuri ar dažādiem viltus solÄ«jumiem izkrāpj no padzÄ«vojošiem cilvÄ“kiem viņu uzkrājumus, Ä«pašumus vai citus labumus. Un tagad brÄ«dinājuma videofilmiņu, kurā pie seniora durvÄ«m klauvÄ“ vÄ«rietis garā lietusmÄ“telÄ«, dziļi pār acÄ«m uzvilktu hÅ«ti, melnās brillÄ“s un plānām, tumšÄm Å«siņām. RespektÄ«vi, tieši tāds, kādu komiksu klišejās zÄ«mÄ“ blÄ“di. Tas, ka viņš ir krāpnieks, viņam rakstÄ«ts uz pieres, un skaidrs, ka uz viņa āķa diez vai kāds uzÄ·ersies.

Visticamāk, reālajā dzÄ«vÄ“ krāpnieks bÅ«s gluži citāds - laipns, uzticÄ«bu viesošs, vienmÄ“r izpalÄ«dzÄ«gs un savus nelāgos nodomus rÅ«pÄ«gi slÄ“pjošs. Ja jÅ«s patiesi gribat palÄ«dzÄ“t senioriem izbÄ“gt no šÄdiem viltus labdariem/krāpniekiem, tad Ä«paši jāvÄ“rš uzmanÄ«ba, ka iesākumā šie blēži var tÄ“lot lielāko laipnÄ«bas, iejÅ«tÄ«bas un izpalÄ«dzÄ«bas iemiesojumu. Vispirms viņi iegÅ«st jÅ«su uzticÄ«bu, un tikai pÄ“c tam sākas Ä·ibeles...

LÄ«dzÄ«gi bÅ«tu jāveido kampaņa pret viltus ziņām medijos, ja vien tāds bÅ«tu kampaņas veidotāju mÄ“rÄ·is. Taču viņu mÄ“rÄ·is ir pavisam cits. AcÄ«mredzami tiek “atstrādāts numurs”, par kuru tiek saņemta ne pārāk liela, bet tomÄ“r pietiekama atlÄ«dzÄ«ba, lai pievakarÄ“ varÄ“tu bezbÄ“dÄ«gi tviterÄ« ierakstÄ«t: gribÄ“ju tā kā iet uz sporta zāli, bet rezultātā atvÄ“ru “Prosecco”...

Ja bÅ«tu patiesa vÄ“lme cÄ«nÄ«ties pret dezinformāciju, tad videorullÄ«ša scenārijs varÄ“tu bÅ«t šÄds. Sēž senioru pāris pie galda. Kundze dzer kafiju, kungs lasa grāmatu. PÄ“kšÅ†i kundze satraukti iesaucas: “GandrÄ«z nokavÄ“jām! Ä€tri slÄ“dz iekšÄ televizoru! TÅ«lÄ«t ArnÄ«tis runās.” Ekrānā parādās TV3 diktors Arnis Krauze un stāsta par Cimdara “viltus sertifikātu”. Nākamajā kadrā viņu nomaina uzraksti “Naids!!!” ar trijām izsaukuma zÄ«mÄ“m dzelteni sārtu liesmu fonā un stāsts par Tukuma geja dedzināšanu. ŠÄ«s ir divas plašÄko auditoriju sasniegušÄs Latvijas viltus ziņas, ko izplatÄ«ja mediji, kurus daudzi lÄ«dz tam uzskatÄ«ja par uzticamiem.

Diemžēl situācija ar tā dÄ“vÄ“to medijpratÄ«bu ir pilnÄ«bā izgājusi ārpus tās loÄ£iskajiem rāmjiem un pÄ“c bÅ«tÄ«bas zaudÄ“jusi jebkādu jÄ“gu. KāpÄ“c? TāpÄ“c, ka viens no galvenajiem “medijpratÄ«bas” balstiem ir pieņēmums, ka pastāv uzticami un neuzticami mediji. Ja informācija tiek publicÄ“ta un to atkārto uzticami mediji, tad tā it kā automātiski ir patiesa. Visu “medijpratÄ«bas” mācÄ«bu caurvij šÄ« doma.

Taču, kā redzam jau pieminÄ“tajos “viltus sertifikāta” un “Tukuma dedzināšanas” gadÄ«jumos, šo dezinformāciju labprāt tiražēja arÄ« tie mediji, kuri sevi gribÄ“tu dÄ“vÄ“t par “uzticamiem”. Te vietā atgādināt kādu ļoti svarÄ«gu atziņu - jebkura subjekta (personas, iestādes, medija, valsts) bÅ«tÄ«bu raksturo nevis pati kļūda (jo kļūdÄ«ties var katrs), bet gan reakcija uz kļūdu.

Ja Krauze, tiklÄ«dz noskaidrojās, ka ziņa par Cimdara viltus sertifikātu ir viltus ziņa, bÅ«tu ar dziļu nožēlu atvainojies, tad varÄ“tu saprast - tas bija tikai nelāgs pārpratums, par ko pašam dezinformācijas izplatÄ«tājam kauns. Taču nekas tāds nenotika.

TV3 ziņu it kā atsauca, bet izdarÄ«ja to tā, ka neradās iespaids, ka viņi šo savu “lažu” no sirds nožēlo. Tas pats notika ar medijiem, kuri plaši un vienpusÄ«gi atspoguļoja Tukuma dedzināšanas lietu. Tas liecina tikai par vienu - šos medijus nekādi vairs nevar uzskatÄ«t par uzticamiem.

Jau pati “cīņa pret dezinformāciju” nozÄ«mÄ“, ka šie “cÄ«nÄ«tāji” ir zaudÄ“juši cīņu par patiesÄ«bu un tagad “cīņas pret dezinformāciju” aizsegā cenšas ierobežot informācijas plÅ«smas, veidojot vienu, homogÄ“nu, nepretrunÄ«gu, bet no realitātes vairāk vai mazāk atrautu “patiesÄ«bas” telpu. Šajā jaunajā realitātÄ“ pamatā patiešÄm ir patiesÄ«ba, bet ne visa. Tur ir vieta tikai tai “patiesÄ«bai”, kura liegi iegulst šÄ«s jaunradÄ«tās konstrukcijas rāmÄ«tÄ«. Trakākais, ka arÄ« tÄ«ri meli un puspatiesÄ«bas, ja vien atbilst šim rāmim, tiek iejaukti kopÄ“jā informatÄ«vajā rasolā.

Tas, ko tagad novÄ“rojam, nav nekas jauns. ŠÄda informatÄ«vā politika savulaik jau bija Padomju SavienÄ«bā, kur pat ar speciāliem signāla traucÄ“tājiem (“zāģi”) slāpÄ“ja “naidÄ«gās radiobalsis”. Tajā skaitā kādreizÄ“jo informatÄ«vās tÄ«rÄ«bas etalonu BBC. Bija izveidota sterila informatÄ«vā telpa, kur katra visnenozÄ«mÄ«gākā ziņa tika izlaista caur ideoloÄ£isko filtru - atbilst vai neatbilst padomju “patiesÄ«bas” standartiem.

Kad Gorbačova “glasnostj” politikas laikā šÄ« informatÄ«vās sterilitātes siena tika nojaukta, sabiedrÄ«bu apvÄ“joja nebijusi informatÄ«vā brÄ«vÄ«ba. Tolaik likās, ka tāda brÄ«vÄ«ba ir cilvÄ“cei pašsaprotama un nekas to vairs neapdraud. Iestājusies ilgi gaidÄ«tā visu veidu cenzÅ«ras aiziešana nebÅ«tÄ«bā. Taču tā izrādÄ«jās tāda pati “viltus ziņa” kā Fukujamas “vÄ“stures beigas”. Informācijas ideoloÄ£iskā filtrÄ“šana atgriezās ar jaunu sparu.

Latvijā šÄ« filtra jÄ“gu un faktisko spÄ“ku pirmā apjauta laikraksta “Diena” galvenā redaktore SarmÄ«te Ä’lerte, kura izveidoja ideoloÄ£iski ārkārtÄ«gi izsvÄ“rtu, lÄ«dz briljanta gludumam noslÄ«pÄ“tu informatÄ«vo izdevumu. “Dienā” katram teikumam, pat sporta ziņām bija jāatbilst laikraksta ideoloÄ£iskajam uzstādÄ«jumam. NevarÄ“ja žurnālists norādÄ«t, teiksim, skrÄ“jÄ“ja rasi vai Latvijas izlases hokejista (vai reketiera) etnisko piederÄ«bu. ŠÄ«s detaļas neatbilda jaunajai “vārda brÄ«vÄ«bai”, kuru piekopa Ä’lerte.

Tā kā liela daļa mÅ«sdienu mediju vadÄ«tāju ir izgājuši/as šo Ä’lertes skolu, viņi/as ir pārliecināti/as ne tikai par to, ka tā vajag un tā ir pareizi, bet arÄ« par to, ka arÄ« visi citi rÄ«kojas lÄ«dzÄ«gi. TāpÄ“c, piemÄ“ram, sabiedriskie mediji pamazām pārvÄ“rtušies no informatÄ«viem par ideoloÄ£iskiem instrumentiem. LÄ«dz ar to atbilstoši medijpratÄ«bas pamatpostulātiem tie bÅ«tu pirmie, uz kuriem jānorāda – „UzmanÄ«gi! Pret katru ziņu jāizturas Ä«paši kritiski”.

Daudzi, kuri iemācÄ«jušies atšÄ·irt propagandu no patiesÄ«bas vÄ“l padomju laikā, tā arÄ« (kritiski) šodien izturas pret visiem tiem dezinformatoriem, kuri izplatÄ«ja melus par Cimdara viltus sertifikātu, Tukuma dedzināšanu un šo melošanu nenožēloja. TāpÄ“c nav brÄ«nums, ka uzticÄ«ba sabiedriskajiem medijiem krÄ«t, un visas šÄ«s primitÄ«vās, pseidozinātniskās naudas apgÅ«šanas kampaņas, vienalga cik skanÄ«gos saukļos nodÄ“vÄ“tās, situāciju izmainÄ«t, par laimi, nevar.

Ir tikai viens ceļš, kā šo uzticÄ«bu atgÅ«t, - beigt nodarboties ar informācijas ideoloÄ£isko šÄ·irošanu, filtrÄ“šanu un tā vietā atsākt sniegt savai auditorijai pilnu ainu. Pat tādu, kura varbÅ«t kādam arÄ« nepatÄ«k, bet ir patiesa. PārfrāzÄ“jot Dostojevski, teikšu: tikai patiesÄ«ba glābs pasauli!

Pārpublicēts no neatkariga.nra.lv