KriÅ¡jÄņa Kariņa valdÄ«ba ir atbildÄ«ga par daudzu cilvÄ“ku priekÅ¡laicÄ«gu nÄvi
PÄ“teris Apinis · 01.05.2021. · Komentāri (0)Covid–19 mirstÄ«bas skaitļi LatvijÄ nav analizÄ“ti, un šÄ·iet, ka pašreizÄ“jÄ valdÄ«ba darÄ«s visu, lai tÄda analÄ«ze nenotiktu, Ä«paši, lai nenotiktu salÄ«dzinÄšana ar Zviedriju vai Somiju. ŠÄdos pÄ“tÄ«jumos atklÄtos, ka ZiemeļvalstÄ«s ierobežojumu bijis ievÄ“rojami mazÄk, miruši proporcionÄli mazÄk, bet mirušie bijuši stipri vecÄki. Protams, nedaudz atšÄ·irÄ«gi dažÄdÄs valstÄ«s tiek traktÄ“ta nÄve no Covid–19.
Un tomÄ“r – arvien vairÄk pasaules literatÅ«rÄ atrodami pÄ“tÄ«jumi un secinÄjumi par Covid–19 pandÄ“mijas laikÄ pieļautÄm kļūdÄm, kas ievÄ“rojami palielinÄjušas mirstÄ«bu. Un bÅ«tiskÄ problÄ“ma – kustÄ«bu trÅ«kums, sporta un fizisko aktivitÄšu mazinÄšanÄs, lÄ«dz ar to – imÅ«nsistÄ“mas, sirds asinsvadu sistÄ“mas un elpošanas orgÄnu vÄjums, smagÄka slimÄ«bas gaita un lielÄka mirstÄ«ba. Balstoties uz literatÅ«ras datiem, mÄ“Ä£inÄšu pamatot viedokli, kÄpÄ“c KrišjÄņa Kariņa valdÄ«ba ir atbildÄ«ga par daudzu cilvÄ“ku priekšlaicÄ«gu nÄvi.
VienkÄršoti tas izskatÄs tÄ – cilvÄ“ks sociÄlÄs aprÅ«pes centrÄ tiek izolÄ“ts, viņam ne tikai neļauj tikties ar bÄ“rniem un radiem, bet arÄ« ar citu istabiņu iemÄ«tniekiem. PatiesÄ«bÄ vecu cilvÄ“ku ieslÄ“dz istabiÅ†Ä – dažreiz vienu, dažreiz vairÄkus kopÄ. Šim vecajam cilvÄ“kam tiek liegtas jebkuras kustÄ«bas, ir tikai gulta, un labÄkajÄ gadÄ«jumÄ – desmit soļi lÄ«dz tualetei. Ar šÄdu kustÄ«bu apjumu nav nekÄdas iespÄ“jas izdzÄ«vot ne tikai ar Covid–19 vÄ«rusu, bet pat ar pašu banÄlÄko infekciju.
MazkustÄ«ba un kustÄ«bu ierobežojums nozÄ«mÄ“ nÄvi. Ä»oti nopietni pÄ“tÄ«jumi apgalvo, ka pastÄvÄ«gi neaktÄ«vs dzÄ«vesveids ir spÄ“cÄ«gÄks riska faktors smagam iznÄkumam ar Covid–19, nekÄ jebkurš no medicÄ«niskiem pamatstÄvokļiem un riska faktoriem, izņemot ļoti lielu vecumu un orgÄnu transplantÄciju anamnÄ“zÄ“. TÄtad – fiziskÄ neaktivitÄte ir spÄ“cÄ«gÄkais riska faktors visos iznÄkumos, pat salÄ«dzinot ar tÄdiem mainÄ«giem riska faktoriem kÄ smÄ“Ä·Ä“šanu, aptaukošanos, diabÄ“tu, hipertensiju, sirds un asinsvadu slimÄ«bÄm un vÄ“zi.
KÄ zinÄms, nosargÄt pansionÄtus un sociÄlÄs aprÅ«pes namus no Covid–19 neizdevÄs – slikti apmaksÄts darbaspÄ“ks agri vai vÄ“lu vÄ«rusu sociÄlÄs aprÅ«pes namos ienesa.
SociÄlÄs aprÅ«pes nams šeit ir tikai piemÄ“rs. Pasaules literatÅ«rÄ atrodami apgalvojumi, ka pÄrmÄ“rÄ«gÄ izolÄcija un karantÄ«na palielinÄjusi mirstÄ«bu arÄ« slimnÄ«cÄs. MÄjsÄ“de ir drausmÄ«gs veselÄ«bu iedragÄjošs mehÄnisms, Ä«paši vecÄka gadagÄjuma cilvÄ“kiem ar lieko svaru. Kariņa valdÄ«bas politika – atņemt cilvÄ“kiem kustÄ«bu – patiesÄ«bÄ nozÄ«mÄ“ nolemt cilvÄ“kus nÄvei.
Atņemt kustÄ«bu Kariņa valdÄ«ba pamanÄ«jÄs arÄ«, aizliedzot sporta nodarbÄ«bas bÄ“rniem, amatieriem un senioriem. ValdÄ«bas kontrolÄ“tie mediji principiÄli klusÄ“ja par nepieciešamÄ«bu cilvÄ“kiem iet svaigÄ gaisÄ un sportot kÄ nozÄ«mÄ«gÄko profilakses lÄ«dzekli. Re:Baltica paspÄ“ja mani „atmaskot” par katru mÄ“Ä£inÄjumu iebilst nejÄ“dzÄ«gai mÄjsÄ“dei. Par to, ka cilvÄ“ki neiet ÄrÄ un mazkustÄ«bÄ mirst, Inga Spriņģe šogad saņem Triju Zvaigžņu ordeni.
PÄ“tÄ«jumÄ ASV tika identificÄ“ti 48 440 pieauguši pacienti, kuri ar verificÄ“tu Covid–19 pÄrslimoja no 2020. gada 1. janvÄra lÄ«dz 2020. gada 21. oktobrim.
Pacientiem ar Covid–19, kuri bija pastÄvÄ«gi neaktÄ«vi, bija vismaz 10 reižu lielÄks hospitalizÄcijas risks, un vairÄk nekÄ 20 reižu lielÄks risks nonÄkt reanimÄcijas nodaÄ¼Ä un Covid–19 nÄves risks, salÄ«dzinot ar pacientiem, kuri veica fizisku aktivitÄti.
AmerikÄņi par fiziskÄm aktivitÄtÄ“m pietiekošÄ apjomÄ uzskata treniņus:
• vismaz 5 reizes nedēļÄ;
• vismaz pusstundu;
• vismaz vidÄ“jas intensitÄtes (lÄ«dz sviedriem).
ŠOBRĪD GLOBÄ€LAIS UZSTÄ€DĪJUMS PANDÄ’MIJAS LAIKÄ€ – CILVÄ’KIEM IESPÄ’JAMI DAUDZ NODARBOTIES AR FIZISKÄ€M AKTIVITÄ€TÄ’M
ŠobrÄ«d globÄlais uzstÄdÄ«jums pandÄ“mijas laikÄ ir vakcinÄcija + fiziskas aktivitÄtes. FiziskÄ aktivitÄte ar vakcinÄciju korelÄ“. Pavļuta rÄ«cÄ«ba gan bremzÄ“ vakcinÄcijas procesu, gan nepieļauj bÄ“rnu un amatieru sportu.
ŠobrÄ«d VeselÄ«bas ministrijÄ Ärstu nav. Pavļuts nevienu ieteikumu nedzird un nelasa. Pavļuts skaita vakcÄ«nas un zÄ«mÄ“jas medijos.
Jau 2020. gada martÄ IndonÄ“zijÄ, TaivÄnÄ, SingapÅ«rÄ valdÄ«bas lÄ«menÄ« cilvÄ“kiem tika ieteikts pastiprinÄt fiziskÄs aktivitÄtes – spÄ“lÄ“t galda tenisu, skvošu, spÄ«dmintonu un badmintonu, jo spÄ“lÄ“tÄji atrodas relatÄ«vi tÄlu viens no otra, un var spÄ“lÄ“t dažÄdu vecumu cilvÄ“ki salÄ«dzinoši šaurÄs telpÄs un Ärpus telpÄm (salÄ«dzinÄšanai – Pavļuts aizliedz spÄ“lÄ“t tenisu, kur viens sportists no otra atrodas tiešÄm tÄlu).
GlobÄlais ieteikums un uzdevums katram planÄ“tas iedzÄ«votÄjam šodien skan – samazinÄt slimÄ«bas nodarÄ«to postu, palielinot sportošanas un fiziskÄs aktivitÄtes apjomu.
Tiek ieteiktas šÄdas aktivitÄtes:
• staigÄšana (uzsvars „grÅ«ta pastaiga”), riteņbraukšana;
• rosÄ«ba mÄjas apstÄkļos jebkurÄ diennakts laikÄ – kÄpšana pa kÄpnÄ“m, smagumu cilÄšana un nešana, dÄrza darbi;
• mÄjas vingrojumi, kuriem nav nepieciešamas lielas telpas vai aprÄ«kojums, iespÄ“jami plaši izmantojot fiziskÄs sagatavošanas treneru ieteikumus virtuÄlajÄ telpÄ;
• vingrinÄjumi uz krÄ“sla, trenažieriem, vingrinÄjumi ar virvÄ“m, joga, pilÄtes un TaiChi.
Mans viedoklis – LatvijÄ mazkustÄ«gu cilvÄ“ku iesaistÄ«t fiziskÄs aktivitÄtÄ“s vislabÄk bÅ«tu ar fizioterapeita konsultÄciju un nozÄ«mÄ“tiem, kontrolÄ“tiem vingrinÄjumiem – klÄtienÄ“ vai tiešsaistÄ“.
SPORTS UN FIZISKÄ€S AKTIVITÄ€TES PRAKTISKI NEVAR PALIELINÄ€T SARS-CoV-2 IZPLATĪŠANOS
Nav pÄrliecinošu pierÄdÄ«jumu, ka LatvijÄ kaut viens cilvÄ“ks bÅ«tu ieguvis Covid–19 sporta treniņos un sacensÄ«bÄs. JÄ, globÄli mums ir pietiekami daudz apgalvojumu, ka vÄ«rusa pÄrnese iespÄ“jama ģērbtuvÄ“s, dušÄs un Ä«paši – aukstumvannÄs (sportistiem pÄ“c lielÄm slodzÄ“m mÄ“dz nozÄ«mÄ“t ledus vannas), pierÄdÄ«jumu pietiktu arÄ« apgalvojumam, ka vÄ«rusa pÄrnese iespÄ“jama uz rezervistu soliņa, bet ne – sportojot.
MÄ“s visi esam skatÄ«jušies dažÄdas bildes un videomateriÄlus par to – cik tÄlu izplatÄs izelpotais gaiss un aerosoli, kuri it kÄ var sasniegt aizmugurÄ“ skrienošo maratonistu vai riteņbraucÄ“ju. AtbildÄ“šu – vÄ«rusu tÄdÄ daudzumÄ, lai viņš bÅ«tu citam infekciozs, var nodot dažas pirmÄs sportošanas minÅ«tes, ja pats sportists ir „dižizplatÄ«tÄjs”. PatiesÄ«bÄ sportists var bÅ«t galvenokÄrt asimptomÄtisks pÄrnesÄ“js. Mans ieteikums visiem sportistiem – iesildÄ«šanos veikt ilgÄku un Ärpus telpÄm.
Ä€rpus telpu sporta nodarbÄ«bÄs vÄ«rusu pÄrnest ir neiespÄ“jami. Aizliegums rÄ«kot RÄ«gas maratonu bija tikai un vienÄ«gi valdÄ«bas mÄ“Ä£inÄjums ierobežot vispÄr pulcÄ“šanos ÄrÄ, jo tieši tolaik Aldis Gobzems plÄnoja savas partijas dibinÄšanas kongresu brÄ«vÄ dabÄ.
PÄ“tÄ«jumi simtiem, bet ne uz vienas bumbas pasaulÄ“ (ne basketbola, ne galda tenisa) nav atrasti vÄ«rusi tÄdÄ daudzumÄ, ka var izraisÄ«t saslimšanu. Rokas pÄ“c katra pieskÄriena bumbai ar ziepÄ“m nav jÄmazgÄ.
Peldbaseini ir droša vide Covid–19 pandÄ“mijas apstÄkļos, jo hlorÄ“ts baseina Å«dens palÄ«dz inaktivÄ“t vÄ«rusu. Covid-19 izraisÄ«tÄja koronavÄ«rusa infekciozitÄte hlorÄ“tÄ Å«denÄ« samazinÄs vairÄk nekÄ 1000 reizes.
Nevis maskas vai attÄlums nosaka infekcijas pÄrnesi, bet vÄ«rusu blÄ«vums uz gaisa kubikmetru un telpas ventilÄcija. Praktiski nav iespÄ“jams vÄ«rusu pÄrnest sporta zÄlÄ“, kurÄ ir augsti griesti un laba ventilÄcija.
Ir pietiekami daudz pÄ“tÄ«jumu pasaulÄ“, kas apgalvo un pierÄda – sporta ierobežojumi pandÄ“mijas ierobežošanÄ nav pamatoti un ir tikai kaitÄ“joši iedzÄ«votÄju veselÄ«bai, palielina smagu saslimstÄ«bu un mirstÄ«bu.
FIZISKU AKTIVITÄ€ŠU PAMATPRINCIPI PANDÄ’MIJAS UN IESPÄ’JAMAS COVID–19 SLIMĪBAS APSTÄ€KÄ»OS
Vismaz trešdaļa iedzÄ«votÄju Covid–19 pÄrcieš asimptomÄtiski, par slimÄ«bu pat nenojaušot. TÄdēļ pandÄ“mijas laikÄ jÄpieņem, ka iepriekš ar Covid–19 neslimojis vai nevakcinÄ“ts cilvÄ“ks var bÅ«t vÄ«rusa nÄ“sÄtÄjs.
Ä»oti nozÄ«mÄ«gi ir iesildÄ«ties un izstaipÄ«ties katra treniņa sÄkumÄ un atsildÄ«ties – beigÄs. ŠajÄ rakstÄ man nav iespÄ“jams aprakstÄ«t patoloÄ£isko fizioloÄ£iju, bet tieši mÄ“rÄ·tiecÄ«ga iesildÄ«šanÄs un atsildÄ«šanÄs ir labÄkÄ plaušu epitÄ“lija aizsardzÄ«ba pret pÄrliecÄ«gÄm imunoloÄ£iskÄm atbildes reakcijÄm. CitokÄ«nu vÄ“tru vislabÄk novÄ“rst, ar mÄ“renu slodzi pakÄpeniski uzlabojot visa organisma asinsriti un leikocÄ«tu kustÄ«bu.
Ja nu mÄ“s kaut nedaudz pieļaujam vÄ«rusa klÄtesamÄ«bu, tad sportošanas pamatprincips bÅ«tu kustÄ«bu daudzveidÄ«ba un daudzpusÄ«ba, kÄ arÄ« mainÄ«ga dažÄdu muskuļu grupu noslodze.
BÅ«tu jÄizvÄ“las sporta veidi, kur vienlaikus tiek nodarbinÄti vairÄk muskuļu. Man ir mÄcÄ«ts, ka visvairÄk muskuļu nodarbina airÄ“šana (nu ir taÄu iespÄ“jams jau šobrÄ«d kÄpt laivÄ un airÄ“t), mÄjas apstÄkļos – airÄ“šanas trenažieris.
Vismaz trÄ«s reizes nedÄ“Ä¼Ä ieteicami izturÄ«bas treniņi plaušu veselÄ«bas, kÄ arÄ« sirds asinsvadu veselÄ«bas stiprinÄšanai. Par izturÄ«bas treniņiem – nedaudz vairÄk.
Lieta tÄda, ka daudziem Covid–19 pacientiem rodas elpošanas mazspÄ“ja.
54% Covid–19 pacientu tiek hospitalizÄ“ti elpošanas mazspÄ“jas dēļ un >30% gadÄ«jumu nepieciešama papildventilÄcija, skÄbekļa inhalÄcija vai pat mÄkslÄ«ga plaušu ventilÄcija. Lai gan mÄkslÄ«ga plaušu ventilÄcija bieži ir dzÄ«vÄ«bas glÄbšana, ilgstošas mÄkslÄ«gas ventilÄcijas sekas ir strauja elpošanas muskulatÅ«ras vÄjuma attÄ«stÄ«ba kopÄ ar diafragmas muskuļu disfunkciju. Tieši diafragmas vÄjums ir viens no iemesliem, kÄdēļ pacientu neizdodas izÄrstÄ“t – atjaunot dabÄ«gu elpošanu pÄ“c Covid–19 infekcijas, un tas nozÄ«mÄ“ nÄvi.
PrioritÄte šobrÄ«d ir stratÄ“Ä£ija, kas aizsargÄ diafragmu pret mÄkslÄ«gÄs ventilÄcijas inducÄ“tu vÄjumu.
IzturÄ«bas treniņi veicina daudzas bioÄ·Ä«miskas izmaiņas diafragmas muskuļos, radot fenotipu, kas ir aizsargÄts pret vairÄkÄm problÄ“mÄm, tostarp ilgstošu mÄkslÄ«gu plaušu ventilÄciju. Tikai 10 dienu ilgos izturÄ«bas treniņos tiek panÄkta bÅ«tiska aizsardzÄ«ba pret diafragmas distoniju. CilvÄ“ks, kas trenÄ“jas izturÄ«bas sporta veidos – garu distanÄu skriešanÄ, airÄ“šanÄ, slÄ“pošanÄ, riteņbraukšanÄ –, sevi ir nodrošinÄjis pret nÄvi pie mÄkslÄ«gÄs plaušu ventilÄcijas aparÄta.
SPORTS UN COVID–19 SLIMĪBA. VAI TAS IR SAVIENOJAMS?
Covid–19 infekcija palielina sirds bojÄjuma un sirds nÄves risku slodzes laikÄ, bet paaugstinÄtais risks var palielinÄties arÄ« pÄ“cinfekcijas periodÄ. PÄrmÄ“rÄ«ga fiziska slodze jebkÄdas sistÄ“miskas vÄ«rusu slimÄ«bas laikÄ nav ieteicama, jo iekaisuma reakcija muskuļu šÅ«nÄs un koronÄro artÄ“riju sieniņÄs pakļauj indivÄ«du pÄ“kšÅ†as sirds nÄves riskam.
Un tomÄ“r – cilvÄ“kam, kam slimÄ«ba noris vieglÄ formÄ, pastaiga vai pat Ätra pastaiga nav kontrindicÄ“ta, atsevišÄ·os gadÄ«jumos arÄ« lÄ“ns skrÄ“jiens vai riteņbraukšana neskÄdÄ“.
PÄ“c slimÄ«bas viegli inficÄ“tiem indivÄ«diem ir saprÄtÄ«gi iespÄ“jami Ätri, taÄu ļoti pakÄpeniski atsÄkt fiziskÄs aktivitÄtes, lai atgrieztos pie pirmsainfekcijas trenÄ“tÄ«bas. Pastaigas svaigÄ gaisÄ var atsÄkt, tiklÄ«dz pÄrgÄjuši slimÄ«bas pamatsimptomi.
Ä»oti bÄ«stama kombinÄcija ir vÄ«rusu infekcija, nesteroÄ«die pretiekaisuma lÄ«dzekļi (arÄ« paracetamols, diklofenaks un ibuprofÄ“ns) un paaugstinÄta slodze. Tieši nesteroÄ«dos pretiekaisuma lÄ«dzekļus Covid–19 apstÄkļos pÄrmÄ“ra lieto lai mazinÄtu muskuļu diskomfortu.
Ja pÄ“c slimÄ«bas, atjaunojot fiziskÄs aktivitÄtes, parÄdÄs ar piepÅ«li saistÄ«ti simptomi, piemÄ“ram, sirdsklauves, sÄpes krÅ«tÄ«s, slodzes nepanesÄ«ba vai aizdusa, mÄ“rÄ·tiecÄ«ga ir kardiologa konsultÄcija. PiebildÄ«šu – sportiska kardiologa konsultÄcija –, es zvanÄ«tu profesoram Andrejam Ä’rglim vai profesoram Oskaram KalÄ“jam. Sports un fiziskÄs aktivitÄtes ir ļoti svarÄ«gas sirds un asinsvadu veselÄ«bai un tiek uzskatÄ«ta par bÅ«tiskÄm pandÄ“mijas laikÄ. NeaktivitÄte jebkura iemesla dēļ mazina sirds veselÄ«bu un palielina ilgstošu koronÄro artÄ“riju slimÄ«bas risku un pÄ“kšÅ†u sirds nÄvi.
SPORTS DEPRESIJAS UN SPRIEDZES MAZINÄ€ŠANAI
Sports un fiziskÄs aktivitÄtes ir labÄkais lÄ«dzeklis gan depresijas, gan spriedzes mazinÄšanai.
ŠobrÄ«d izplatÄ«tÄkais aizsargpasÄkums pret koronavÄ«rusa infekciju ir karantÄ«na. SociÄlÄ izolÄcija bieži izraisa psiholoÄ£iskus un garÄ«gus traucÄ“jumus, tostarp, akÅ«tu stresu, izsÄ«kumu, norobežošanos no citiem, aizkaitinÄmÄ«bu, bezmiegu, sliktas koncentrÄ“šanÄs spÄ“jas, neizlÄ“mÄ«bu, bailes un nemieru.
ŠÄ« kombinÄcija ir Ä«paši bÄ«stama, ja slimÄ«ba sasniedz pacientu, kas jau ir stresÄ un depresijÄ. KombinÄcija – Covid–19 un psihoemocionÄli traucÄ“jumi aktivizÄ“ hipotalÄma – hipofÄ«zes – virsnieru asi, un tÄ tad nu palÄ«dz rasties pÄrmÄ“ra akÅ«tam iekaisumam. Proti – depresija, trauksme un pÄ“ctraumatiski bojÄjumi ietekmÄ“ imÅ«nsistÄ“mu, izraisot šÅ«nu aktivÄciju, palielinÄtu citokÄ«nu un C – reaktÄ«vo proteÄ«nu rašanos. TÄtad – ar karantÄ«nu saistÄ«ti psihiski un psiholoÄ£iski traucÄ“jumi vÄjina imÅ«nsistÄ“mas aizsargspÄ“jas pret slimÄ«bÄm un padara indivÄ«dus neaizsargÄtus.
SavukÄrt fiziskas aktivitÄtes ietekmÄ“ smadzenes un caur tÄm sistÄ“miski ietekmÄ“ visu Ä·ermeni, jo sporta izraisÄ«ta eiforija ir saistÄ«ta ar endogÄ“no opioÄ«du (endorfÄ«nu) izdalÄ«šanos. PÄ“c skriešanas vai vingrošanas eiforija ir ievÄ“rojami palielinÄjusies.
Te man tomÄ“r jÄraksta kÄda diskutabla frÄze – pacientiem ar mÄ“renu depresijas lÄ«meni vidÄ“ji intensÄ«vas un augstas intensitÄtes vingrojumi var samazinÄt depresijas lÄ«meni, bet zemas intensitÄtes vingrinÄjumiem nav ietekmes. TÄtad – tiem, kam ir spriedze vai depresija, es nozÄ«mÄ“tu lielÄku sportošanas apjomu un intensitÄti.
SECINÄ€JUMI UN IETEIKUMI
Lai dzÄ«votu un paliktu pie daudz maz labas veselÄ«bas, ir nepieciešama ikdienas fiziska aktivitÄte
Vismaz divas vai trÄ«s reizes nedÄ“Ä¼Ä jebkuram cilvÄ“kam ir ieteicamas muskuļu stiprinÄšanas darbÄ«bas, kurÄs iesaistÄ«tas iespÄ“jami plašas muskuļu grupas un Ä«paši krÅ«šu, muguras, vÄ“dera, iegurņa muskuļu grupas.
Vismaz trÄ«sreiz nedÄ“Ä¼Ä ikkatram bÅ«tu vÄ“lams stiprinÄt savu imunitÄti un elpošanas sistÄ“mu ar izturÄ«bas treniņiem.
BÄ“rniem un pusaudžiem fiziskÄs aktivitÄtes nozÄ«mÄ“ vismaz 60 minÅ«tes dienÄ ar lielas vai vidÄ“jas intensitÄtes fiziskÄm aktivitÄtÄ“m. TurklÄt vismaz trÄ«s reizes nedÄ“Ä¼Ä ieteicams veikt intensÄ«vas darbÄ«bas, kas stiprina muskuļus un kaulus.
Kariņa valdÄ«ba lielam skaitam cilvÄ“ku ilgÄku laiku likusi palikt mÄjÄs, un šis ieteikums ievÄ“rojami samazinÄjis jebkuras fiziskas aktivitÄtes iespÄ“jas. VislielÄko kaitÄ“jumu cilvÄ“ka veselÄ«bai nodara izolÄcija un karantÄ«na
Ir pietiekami daudz pierÄdÄ«jumu, ka Covid–19 augsto mirstÄ«bu lielÄ mÄ“rÄ nosaka kustÄ«bas un pÄrvietošanÄs ierobežojumi sociÄlÄs palÄ«dzÄ«bas namos un slimnÄ«cÄs.
Covid–19 dēļ tika hospitalizÄ“ti desmitiem tÅ«kstoši pacientu, un vÄ“l tÅ«kstošiem miljoniem cilvÄ“ku bijuši spiesti uzturÄ“ties ierobežotÄ telpÄ.
Tieši krasÄs izmaiņas dzÄ«vesveidÄ, ko izraisÄ«jusi imobilizÄcija (hospitalizÄcija un gultasvieta), karantÄ«na un fiziska neaktivitÄte, izraisÄ«jušas sekundÄras problÄ“mas inficÄ“to veselÄ«bai un labklÄjÄ«bai.
Es ceru, ka šo rakstu izlasÄ«s kaut viens Saeimas deputÄts un iniciÄ“s Saeimai izdarÄ«t grozÄ«jumus likumÄ, ar kuru Kariņa valdÄ«ba ierobežo sportu Latvijas iedzÄ«votÄjiem, tÄdÄ“jÄdi vairojot saslimstÄ«bu un mirstÄ«bu.