Menu
Pilnā versija

Iesaki rakstu:
Twitter Facebook Draugiem.lv

Covid–19 mirstÄ«bas skaitļi Latvijā nav analizÄ“ti, un šÄ·iet, ka pašreizÄ“jā valdÄ«ba darÄ«s visu, lai tāda analÄ«ze nenotiktu, Ä«paši, lai nenotiktu salÄ«dzināšana ar Zviedriju vai Somiju. ŠÄdos pÄ“tÄ«jumos atklātos, ka ZiemeļvalstÄ«s ierobežojumu bijis ievÄ“rojami mazāk, miruši proporcionāli mazāk, bet mirušie bijuši stipri vecāki. Protams, nedaudz atšÄ·irÄ«gi dažādās valstÄ«s tiek traktÄ“ta nāve no Covid–19.

Un tomÄ“r – arvien vairāk pasaules literatÅ«rā atrodami pÄ“tÄ«jumi un secinājumi  par Covid–19 pandÄ“mijas laikā pieļautām kļūdām, kas ievÄ“rojami palielinājušas mirstÄ«bu. Un bÅ«tiskā problÄ“ma – kustÄ«bu trÅ«kums, sporta un fizisko aktivitāšu mazināšanās, lÄ«dz ar to – imÅ«nsistÄ“mas, sirds asinsvadu sistÄ“mas un elpošanas orgānu vājums, smagāka slimÄ«bas gaita un lielāka mirstÄ«ba. Balstoties uz literatÅ«ras datiem, mÄ“Ä£ināšu pamatot viedokli, kāpÄ“c Krišjāņa Kariņa valdÄ«ba ir atbildÄ«ga par daudzu cilvÄ“ku priekšlaicÄ«gu nāvi.    

Vienkāršoti tas izskatās tā – cilvÄ“ks sociālās aprÅ«pes centrā tiek izolÄ“ts, viņam ne tikai neļauj tikties ar bÄ“rniem un radiem, bet arÄ« ar citu istabiņu iemÄ«tniekiem. PatiesÄ«bā vecu cilvÄ“ku ieslÄ“dz istabiņā – dažreiz vienu, dažreiz vairākus kopā. Šim vecajam cilvÄ“kam tiek liegtas jebkuras kustÄ«bas, ir tikai gulta, un labākajā gadÄ«jumā – desmit soļi lÄ«dz tualetei. Ar šÄdu kustÄ«bu apjumu nav nekādas iespÄ“jas izdzÄ«vot ne tikai ar Covid–19 vÄ«rusu, bet pat ar pašu banālāko infekciju.

MazkustÄ«ba un kustÄ«bu ierobežojums nozÄ«mÄ“ nāvi. Ä»oti nopietni pÄ“tÄ«jumi apgalvo, ka pastāvÄ«gi neaktÄ«vs dzÄ«vesveids ir spÄ“cÄ«gāks riska faktors smagam iznākumam ar Covid–19, nekā jebkurš no medicÄ«niskiem pamatstāvokļiem un riska faktoriem, izņemot ļoti lielu vecumu un orgānu transplantāciju anamnÄ“zÄ“. Tātad – fiziskā neaktivitāte ir spÄ“cÄ«gākais riska faktors visos iznākumos, pat salÄ«dzinot ar tādiem mainÄ«giem riska faktoriem kā smÄ“Ä·Ä“šanu, aptaukošanos, diabÄ“tu, hipertensiju, sirds un asinsvadu slimÄ«bām un vÄ“zi.    

Kā zināms, nosargāt pansionātus un sociālās aprÅ«pes namus no Covid–19 neizdevās – slikti apmaksāts darbaspÄ“ks agri vai vÄ“lu vÄ«rusu sociālās aprÅ«pes namos ienesa. 

Sociālās aprÅ«pes nams šeit ir tikai piemÄ“rs. Pasaules literatÅ«rā atrodami apgalvojumi, ka pārmÄ“rÄ«gā izolācija un karantÄ«na palielinājusi mirstÄ«bu arÄ« slimnÄ«cās. MājsÄ“de ir drausmÄ«gs veselÄ«bu iedragājošs mehānisms, Ä«paši vecāka gadagājuma cilvÄ“kiem ar lieko svaru. Kariņa valdÄ«bas politika – atņemt cilvÄ“kiem kustÄ«bu – patiesÄ«bā nozÄ«mÄ“ nolemt cilvÄ“kus nāvei.

Atņemt kustÄ«bu Kariņa valdÄ«ba pamanÄ«jās arÄ«, aizliedzot sporta nodarbÄ«bas bÄ“rniem, amatieriem un senioriem. ValdÄ«bas kontrolÄ“tie mediji principiāli klusÄ“ja par nepieciešamÄ«bu cilvÄ“kiem iet svaigā gaisā un sportot kā nozÄ«mÄ«gāko profilakses lÄ«dzekli. Re:Baltica paspÄ“ja mani „atmaskot” par katru mÄ“Ä£inājumu iebilst nejÄ“dzÄ«gai mājsÄ“dei. Par to, ka cilvÄ“ki neiet ārā un mazkustÄ«bā mirst, Inga Spriņģe šogad saņem Triju Zvaigžņu ordeni.

PÄ“tÄ«jumā ASV tika identificÄ“ti 48 440 pieauguši pacienti, kuri ar verificÄ“tu Covid–19 pārslimoja no 2020. gada 1. janvāra lÄ«dz 2020. gada 21. oktobrim. 

Pacientiem ar Covid–19, kuri bija pastāvÄ«gi neaktÄ«vi, bija vismaz 10 reižu lielāks hospitalizācijas risks, un vairāk nekā 20 reižu lielāks risks nonākt reanimācijas nodaļā un Covid–19 nāves risks, salÄ«dzinot ar pacientiem, kuri veica fizisku aktivitāti.

Amerikāņi par fiziskām aktivitātÄ“m pietiekošÄ apjomā uzskata treniņus:

• vismaz 5 reizes nedēļā;

• vismaz pusstundu;

• vismaz vidÄ“jas intensitātes (lÄ«dz sviedriem).

ŠOBRĪD GLOBÄ€LAIS UZSTÄ€DĪJUMS PANDÄ’MIJAS LAIKÄ€ – CILVÄ’KIEM IESPÄ’JAMI DAUDZ NODARBOTIES AR FIZISKÄ€M AKTIVITÄ€TÄ’M

ŠobrÄ«d globālais uzstādÄ«jums pandÄ“mijas laikā ir vakcinācija + fiziskas aktivitātes. Fiziskā aktivitāte ar vakcināciju korelÄ“. Pavļuta rÄ«cÄ«ba gan bremzÄ“ vakcinācijas procesu, gan nepieļauj bÄ“rnu un amatieru sportu.

ŠobrÄ«d VeselÄ«bas ministrijā ārstu nav. Pavļuts nevienu ieteikumu nedzird un nelasa. Pavļuts skaita vakcÄ«nas un zÄ«mÄ“jas medijos. 

Jau 2020. gada martā IndonÄ“zijā, Taivānā, SingapÅ«rā valdÄ«bas lÄ«menÄ« cilvÄ“kiem tika ieteikts pastiprināt fiziskās aktivitātes – spÄ“lÄ“t galda tenisu, skvošu, spÄ«dmintonu un badmintonu, jo spÄ“lÄ“tāji atrodas relatÄ«vi tālu viens no otra, un var spÄ“lÄ“t dažādu vecumu cilvÄ“ki salÄ«dzinoši šaurās telpās un ārpus telpām (salÄ«dzināšanai – Pavļuts aizliedz spÄ“lÄ“t tenisu, kur viens sportists no otra atrodas tiešÄm tālu).

Globālais ieteikums un uzdevums katram planÄ“tas iedzÄ«votājam šodien skan – samazināt slimÄ«bas nodarÄ«to postu, palielinot sportošanas un fiziskās aktivitātes apjomu.

Tiek ieteiktas šÄdas  aktivitātes:

• staigāšana (uzsvars „grÅ«ta pastaiga”), riteņbraukšana;

• rosÄ«ba mājas apstākļos jebkurā diennakts laikā – kāpšana pa kāpnÄ“m, smagumu cilāšana un nešana, dārza darbi; 

• mājas vingrojumi, kuriem nav nepieciešamas lielas telpas vai aprÄ«kojums, iespÄ“jami plaši izmantojot fiziskās sagatavošanas treneru ieteikumus virtuālajā telpā;

• vingrinājumi uz krÄ“sla, trenažieriem, vingrinājumi ar virvÄ“m, joga, pilātes un TaiChi. 

Mans viedoklis – Latvijā mazkustÄ«gu cilvÄ“ku iesaistÄ«t fiziskās aktivitātÄ“s vislabāk bÅ«tu ar fizioterapeita konsultāciju un nozÄ«mÄ“tiem, kontrolÄ“tiem vingrinājumiem – klātienÄ“ vai tiešsaistÄ“.

SPORTS UN FIZISKÄ€S AKTIVITÄ€TES PRAKTISKI NEVAR PALIELINÄ€T SARS-CoV-2 IZPLATĪŠANOS

Nav pārliecinošu pierādÄ«jumu, ka Latvijā kaut viens cilvÄ“ks bÅ«tu ieguvis Covid–19 sporta treniņos un sacensÄ«bās. Jā, globāli mums ir pietiekami daudz apgalvojumu, ka vÄ«rusa pārnese iespÄ“jama ģērbtuvÄ“s, dušÄs un Ä«paši – aukstumvannās (sportistiem pÄ“c lielām slodzÄ“m mÄ“dz nozÄ«mÄ“t ledus vannas), pierādÄ«jumu pietiktu arÄ« apgalvojumam, ka vÄ«rusa pārnese iespÄ“jama uz rezervistu soliņa, bet ne – sportojot. 

MÄ“s visi esam skatÄ«jušies dažādas bildes un videomateriālus par to – cik tālu izplatās izelpotais gaiss un aerosoli, kuri it kā var sasniegt aizmugurÄ“ skrienošo maratonistu vai riteņbraucÄ“ju. AtbildÄ“šu – vÄ«rusu tādā daudzumā, lai viņš bÅ«tu citam infekciozs, var nodot dažas pirmās sportošanas minÅ«tes, ja pats sportists ir „dižizplatÄ«tājs”. PatiesÄ«bā sportists var bÅ«t galvenokārt asimptomātisks pārnesÄ“js. Mans ieteikums visiem sportistiem – iesildÄ«šanos veikt ilgāku un ārpus telpām.

Ä€rpus telpu sporta nodarbÄ«bās vÄ«rusu pārnest ir neiespÄ“jami. Aizliegums rÄ«kot RÄ«gas maratonu bija tikai un vienÄ«gi valdÄ«bas mÄ“Ä£inājums ierobežot vispār pulcÄ“šanos ārā, jo tieši tolaik Aldis Gobzems plānoja savas partijas dibināšanas kongresu brÄ«vā dabā. 

PÄ“tÄ«jumi simtiem, bet ne uz vienas bumbas pasaulÄ“ (ne basketbola, ne galda tenisa) nav atrasti vÄ«rusi tādā daudzumā, ka var izraisÄ«t saslimšanu. Rokas pÄ“c katra pieskāriena bumbai ar ziepÄ“m nav jāmazgā.

Peldbaseini ir droša vide Covid–19 pandÄ“mijas apstākļos, jo hlorÄ“ts baseina Å«dens palÄ«dz inaktivÄ“t vÄ«rusu. Covid-19 izraisÄ«tāja koronavÄ«rusa infekciozitāte hlorÄ“tā Å«denÄ« samazinās vairāk nekā 1000 reizes.

Nevis maskas vai attālums nosaka infekcijas pārnesi, bet vÄ«rusu blÄ«vums uz gaisa kubikmetru un telpas ventilācija. Praktiski nav iespÄ“jams vÄ«rusu pārnest sporta zālÄ“, kurā ir augsti griesti un laba ventilācija. 

Ir pietiekami daudz pÄ“tÄ«jumu pasaulÄ“, kas apgalvo un pierāda – sporta ierobežojumi pandÄ“mijas ierobežošanā nav pamatoti un ir tikai kaitÄ“joši iedzÄ«votāju veselÄ«bai, palielina smagu saslimstÄ«bu un mirstÄ«bu. 

FIZISKU AKTIVITÄ€ŠU PAMATPRINCIPI PANDÄ’MIJAS UN IESPÄ’JAMAS COVID–19  SLIMĪBAS APSTÄ€KÄ»OS

Vismaz  trešdaļa iedzÄ«votāju Covid–19 pārcieš asimptomātiski, par slimÄ«bu pat nenojaušot. Tādēļ pandÄ“mijas laikā jāpieņem, ka iepriekš ar Covid–19 neslimojis vai nevakcinÄ“ts cilvÄ“ks var bÅ«t vÄ«rusa nÄ“sātājs. 

Ä»oti nozÄ«mÄ«gi ir iesildÄ«ties un izstaipÄ«ties katra treniņa sākumā un atsildÄ«ties – beigās. Šajā rakstā man nav iespÄ“jams aprakstÄ«t patoloÄ£isko fizioloÄ£iju, bet tieši mÄ“rÄ·tiecÄ«ga iesildÄ«šanās un atsildÄ«šanās ir labākā plaušu epitÄ“lija aizsardzÄ«ba pret pārliecÄ«gām imunoloÄ£iskām atbildes reakcijām. CitokÄ«nu vÄ“tru vislabāk novÄ“rst, ar mÄ“renu slodzi pakāpeniski uzlabojot visa organisma asinsriti un leikocÄ«tu kustÄ«bu. 

Ja nu mÄ“s kaut nedaudz pieļaujam vÄ«rusa klātesamÄ«bu, tad sportošanas pamatprincips bÅ«tu kustÄ«bu daudzveidÄ«ba un daudzpusÄ«ba, kā arÄ« mainÄ«ga dažādu muskuļu grupu noslodze.

BÅ«tu jāizvÄ“las sporta veidi, kur vienlaikus tiek nodarbināti vairāk muskuļu. Man ir mācÄ«ts, ka visvairāk muskuļu nodarbina airÄ“šana (nu ir taču iespÄ“jams jau šobrÄ«d kāpt laivā un airÄ“t), mājas apstākļos – airÄ“šanas trenažieris. 

Vismaz trÄ«s reizes nedēļā ieteicami izturÄ«bas treniņi plaušu veselÄ«bas, kā arÄ« sirds asinsvadu veselÄ«bas stiprināšanai. Par izturÄ«bas treniņiem – nedaudz vairāk.

Lieta tāda, ka daudziem Covid–19 pacientiem rodas elpošanas mazspÄ“ja. 

54% Covid–19 pacientu tiek hospitalizÄ“ti elpošanas mazspÄ“jas dēļ un >30% gadÄ«jumu nepieciešama papildventilācija, skābekļa inhalācija vai pat mākslÄ«ga plaušu ventilācija. Lai gan mākslÄ«ga plaušu ventilācija bieži ir dzÄ«vÄ«bas glābšana, ilgstošas mākslÄ«gas  ventilācijas sekas ir strauja elpošanas muskulatÅ«ras vājuma attÄ«stÄ«ba kopā ar diafragmas muskuļu disfunkciju. Tieši diafragmas vājums ir viens no iemesliem, kādēļ pacientu neizdodas izārstÄ“t – atjaunot dabÄ«gu elpošanu pÄ“c Covid–19 infekcijas, un tas nozÄ«mÄ“ nāvi.

Prioritāte šobrÄ«d ir stratÄ“Ä£ija, kas aizsargā diafragmu pret mākslÄ«gās ventilācijas inducÄ“tu vājumu.

IzturÄ«bas treniņi veicina daudzas bioÄ·Ä«miskas izmaiņas diafragmas muskuļos, radot fenotipu, kas ir aizsargāts pret vairākām problÄ“mām, tostarp ilgstošu mākslÄ«gu plaušu ventilāciju. Tikai 10 dienu ilgos izturÄ«bas treniņos tiek panākta bÅ«tiska aizsardzÄ«ba pret diafragmas distoniju. CilvÄ“ks, kas trenÄ“jas izturÄ«bas sporta veidos – garu distanču skriešanā, airÄ“šanā, slÄ“pošanā, riteņbraukšanā –, sevi ir nodrošinājis pret nāvi pie mākslÄ«gās plaušu ventilācijas aparāta.

SPORTS UN COVID–19 SLIMĪBA.  VAI TAS IR SAVIENOJAMS?

Covid–19 infekcija palielina sirds bojājuma un sirds nāves risku slodzes laikā, bet paaugstinātais risks var palielināties arÄ« pÄ“cinfekcijas periodā. PārmÄ“rÄ«ga fiziska slodze jebkādas sistÄ“miskas vÄ«rusu slimÄ«bas laikā nav ieteicama, jo iekaisuma reakcija muskuļu šÅ«nās un koronāro artÄ“riju sieniņās pakļauj indivÄ«du pÄ“kšÅ†as sirds nāves riskam. 

Un tomÄ“r – cilvÄ“kam, kam slimÄ«ba noris vieglā formā, pastaiga vai pat ātra pastaiga nav kontrindicÄ“ta, atsevišÄ·os gadÄ«jumos arÄ« lÄ“ns skrÄ“jiens vai riteņbraukšana neskādÄ“.

PÄ“c slimÄ«bas viegli inficÄ“tiem indivÄ«diem ir saprātÄ«gi iespÄ“jami ātri, taču ļoti pakāpeniski atsākt fiziskās aktivitātes, lai atgrieztos pie pirmsainfekcijas trenÄ“tÄ«bas. Pastaigas svaigā gaisā var atsākt, tiklÄ«dz pārgājuši slimÄ«bas pamatsimptomi.

Ä»oti bÄ«stama kombinācija ir vÄ«rusu infekcija, nesteroÄ«die pretiekaisuma lÄ«dzekļi (arÄ« paracetamols, diklofenaks un ibuprofÄ“ns) un paaugstināta slodze. Tieši nesteroÄ«dos pretiekaisuma lÄ«dzekļus Covid–19 apstākļos pārmÄ“ra lieto lai mazinātu muskuļu diskomfortu.

Ja pÄ“c slimÄ«bas, atjaunojot fiziskās aktivitātes, parādās ar piepÅ«li saistÄ«ti simptomi, piemÄ“ram, sirdsklauves, sāpes krÅ«tÄ«s, slodzes nepanesÄ«ba vai aizdusa, mÄ“rÄ·tiecÄ«ga ir kardiologa konsultācija. PiebildÄ«šu – sportiska kardiologa konsultācija –, es zvanÄ«tu profesoram Andrejam Ä’rglim vai profesoram Oskaram KalÄ“jam. Sports un fiziskās aktivitātes ir ļoti svarÄ«gas sirds un asinsvadu veselÄ«bai un tiek uzskatÄ«ta par bÅ«tiskām pandÄ“mijas laikā. Neaktivitāte jebkura iemesla dēļ mazina sirds veselÄ«bu un palielina ilgstošu koronāro artÄ“riju slimÄ«bas risku un pÄ“kšÅ†u sirds nāvi. 

SPORTS DEPRESIJAS UN SPRIEDZES MAZINÄ€ŠANAI

Sports un fiziskās aktivitātes ir labākais lÄ«dzeklis gan depresijas, gan spriedzes mazināšanai.  

ŠobrÄ«d izplatÄ«tākais aizsargpasākums pret koronavÄ«rusa infekciju ir karantÄ«na. Sociālā izolācija bieži izraisa psiholoÄ£iskus un garÄ«gus traucÄ“jumus, tostarp, akÅ«tu stresu, izsÄ«kumu, norobežošanos no citiem, aizkaitināmÄ«bu, bezmiegu, sliktas koncentrÄ“šanās spÄ“jas, neizlÄ“mÄ«bu, bailes un nemieru. 

ŠÄ« kombinācija ir Ä«paši bÄ«stama, ja slimÄ«ba sasniedz pacientu, kas jau ir stresā un depresijā. Kombinācija – Covid–19 un psihoemocionāli traucÄ“jumi aktivizÄ“ hipotalāma – hipofÄ«zes – virsnieru asi, un tā tad nu palÄ«dz rasties pārmÄ“ra akÅ«tam iekaisumam. Proti – depresija, trauksme un pÄ“ctraumatiski bojājumi ietekmÄ“ imÅ«nsistÄ“mu, izraisot šÅ«nu aktivāciju, palielinātu citokÄ«nu un C – reaktÄ«vo proteÄ«nu rašanos. Tātad – ar karantÄ«nu saistÄ«ti psihiski un psiholoÄ£iski traucÄ“jumi vājina imÅ«nsistÄ“mas aizsargspÄ“jas pret slimÄ«bām un padara indivÄ«dus neaizsargātus.

Savukārt fiziskas aktivitātes ietekmÄ“ smadzenes un caur tām sistÄ“miski ietekmÄ“ visu Ä·ermeni, jo sporta izraisÄ«ta eiforija ir saistÄ«ta ar endogÄ“no opioÄ«du (endorfÄ«nu) izdalÄ«šanos. PÄ“c skriešanas vai vingrošanas eiforija ir ievÄ“rojami palielinājusies. 

Te man tomÄ“r jāraksta kāda diskutabla frāze – pacientiem ar mÄ“renu depresijas lÄ«meni vidÄ“ji intensÄ«vas un augstas intensitātes vingrojumi var samazināt depresijas lÄ«meni, bet zemas intensitātes vingrinājumiem nav ietekmes. Tātad – tiem, kam ir spriedze vai depresija, es nozÄ«mÄ“tu lielāku sportošanas apjomu un intensitāti.

SECINÄ€JUMI UN IETEIKUMI 

Lai dzÄ«votu un paliktu pie daudz maz labas veselÄ«bas, ir nepieciešama ikdienas fiziska aktivitāte

Vismaz divas vai trÄ«s reizes nedēļā jebkuram cilvÄ“kam ir ieteicamas muskuļu stiprināšanas darbÄ«bas, kurās iesaistÄ«tas iespÄ“jami plašas muskuļu grupas un Ä«paši krÅ«šu, muguras, vÄ“dera, iegurņa muskuļu grupas.

Vismaz trÄ«sreiz nedēļā ikkatram bÅ«tu vÄ“lams stiprināt savu imunitāti un elpošanas sistÄ“mu ar izturÄ«bas treniņiem. 

Bērniem un pusaudžiem fiziskās aktivitātes nozīmē vismaz 60 minūtes dienā ar lielas vai vidējas intensitātes fiziskām aktivitātēm. Turklāt vismaz trīs reizes nedēļā ieteicams veikt intensīvas darbības, kas stiprina muskuļus un kaulus.

Kariņa valdÄ«ba lielam skaitam cilvÄ“ku ilgāku laiku likusi palikt mājās, un šis ieteikums ievÄ“rojami samazinājis jebkuras fiziskas aktivitātes iespÄ“jas.  Vislielāko kaitÄ“jumu cilvÄ“ka veselÄ«bai nodara izolācija un karantÄ«na

Ir pietiekami daudz pierādÄ«jumu, ka Covid–19 augsto mirstÄ«bu lielā mÄ“rā nosaka kustÄ«bas un pārvietošanās ierobežojumi sociālās palÄ«dzÄ«bas namos un slimnÄ«cās. 

Covid–19 dēļ tika hospitalizÄ“ti desmitiem tÅ«kstoši pacientu, un vÄ“l tÅ«kstošiem miljoniem cilvÄ“ku bijuši spiesti uzturÄ“ties ierobežotā telpā. 

Tieši krasās izmaiņas dzÄ«vesveidā, ko izraisÄ«jusi imobilizācija (hospitalizācija un gultasvieta), karantÄ«na un fiziska neaktivitāte, izraisÄ«jušas sekundāras problÄ“mas inficÄ“to veselÄ«bai un labklājÄ«bai.

Es ceru, ka šo rakstu izlasÄ«s kaut viens Saeimas deputāts un iniciÄ“s Saeimai izdarÄ«t grozÄ«jumus likumā, ar kuru Kariņa valdÄ«ba ierobežo sportu Latvijas iedzÄ«votājiem, tādÄ“jādi vairojot saslimstÄ«bu un mirstÄ«bu. 

Novērtē šo rakstu:

0
0