KriminÄllieta kÄ drauds vÄrda brÄ«vÄ«bai: saruna ar zvÄ“rinÄtu advokÄti Jeļenu Kvjatkovsku
Rolands PÄ“tersons, Diena · 26.05.2021. · Komentāri (0)Par prokuratÅ«ras ierosinÄto kriminÄllietu pret publicistu Lato Lapsu, vÄrda brÄ«vÄ«bu un kolaborÄcijas jÄ“dzienu Rolanda PÄ“tersona saruna ar zvÄ“rinÄtu advokÄti Jeļenu Kvjatkovsku.
17. jÅ«nijÄ ir gaidÄma prokuratÅ«ras apsÅ«dzÄ«bas nolasÄ«šana pret jÅ«su aizstÄvamo Lato Lapsu RÄ«gas Vidzemes priekšpilsÄ“tas tiesÄ. KÄda ir pret viņu ierosinÄtÄs lietas bÅ«tÄ«ba? Cik zinÄms, viņš par advokÄtam, kÄdreizÄ“jam LPSR AugstÄkÄs tiesas tiesnesim Romualdam VonsoviÄam veltÄ«tÄs grÄmatas Kolaborants publicÄ“šanu un reklamÄ“šanu tiek apsÅ«dzÄ“ts pÄ“c diviem KriminÄllikuma pantiem vienlaikus?
JÄ, tiešÄm, Lato Lapsa ir apsÅ«dzÄ“ts pÄ“c diviem KriminÄllikuma pantiem – par neslavas celšanu Romualdam VonsoviÄam, kÄ arÄ« viņa un viņa dzÄ«vesbiedres Baibas Strautmanes vajÄšanu. InkriminÄ“tÄ neslavas celšana ir saistÄ«ta ar to, ka L. Lapsa ir izdevis grÄmatu ar nosaukumu Kolaborants, kurÄ ir publicÄ“jis vairÄkus VonsoviÄa kunga spriedumus, ko viņš ir pieņēmis, bÅ«dams padomju tiesnesis un sodot cilvÄ“kus pÄ“c tÄdiem pantiem kÄ "parazÄ«tisks dzÄ«vesveids", "valÅ«tas operÄcijas", "spekulÄcija" u. tml. Pamatojoties uz arhÄ«va dokumentiem, kas liecina par R. VonsoviÄa aktÄ«vu karjeras veidošanu Padomju SavienÄ«bÄ, brÄ«vprÄtÄ«gu darbÄ«bu komjaunatnes organizÄcijÄ, iesaistÄ«šanos komunistiskajÄ partijÄ utt., L. Lapsa publiski ir izteicis viedokli, ka R. VonsoviÄs ir kolaborants jeb, atbilstoši vienai no visizplatÄ«tÄkajiem jÄ“dziena skaidrojumiem, persona, kas sadarbojas ar okupÄcijas varu. ProkuratÅ«ra saskatÄ«ja, ka, paužot šo viedokli, žurnÄlists ir cÄ“lis neslavu R. VonsoviÄam, tas ir, tÄ«ši izplatÄ«jis apzinÄti nepatiesas ziņas jeb faktus par šo personu. Mums gan nav skaidrs, par kÄdiem faktiem ir runa apsÅ«dzÄ«bÄ, jo tas, vai persona ir vai nav piekopusi kolaboracionismu, ir vÄ“rtÄ“šanas jautÄjums, tas ir viedoklis, nevis fakts, turklÄt konkrÄ“tajÄ gadÄ«jumÄ tas balstÄs uz faktoloÄ£iskÄs bÄzes. Kas attiecas uz vajÄšanu, kas ir inkriminÄ“ta Lapsas kungam, tad tÄ, pÄ“c prokuratÅ«ras ieskatiem, izpaudusies minÄ“tÄs grÄmatas reklamÄ“šanas pasÄkumu organizÄ“šanÄ.
Vai saprotams, tieši kÄdÄ veidÄ L. Lapsa, pÄ“c prokuratÅ«ras ieskatiem, vajÄja R. VonsoviÄa Ä£imeni? Vai tam ir jebkÄds reÄls pamats? Publiski izskanÄ“jis, ka L. Lapsa, piemÄ“ram, automašÄ«nu ar savu grÄmatu reklamÄ“jošu reklÄmu ir novietojis arÄ« pie VonsoviÄu Ä£imenes mÄjas, R. VonsoviÄa darba vietas.
TÄ saucamais vajÄšanas pants ir iestrÄdÄts KriminÄllikumÄ pÄ“c t. s. Stambulas konvencijas parauga ar mÄ“rÄ·i novÄ“rst vardarbÄ«bu Ä£imenÄ“ un drÄ«zÄk ir domÄts tam, lai aizsargÄtu cietušos no vardarbÄ«giem partneriem vai radiniekiem. Pants ir ļoti plašs un ietver sevÄ« nevÄ“lamu saziņu, izsekošanu, nevÄ“lamu tuvošanos personas dzÄ«vesvietai un tÄ tÄlÄk. Protams, pie tik plaša tvÄ“ruma ir nepieciešams elements, kas atdala nevÄ“lamu saziņu, piemÄ“ram, starp konfliktÄ“jošiem kaimiņiem pie žoga no vardarbÄ«ga vÄ«ra ilgstošas bijušÄs sievas izsekošanas vai draudu Ä«sziņu rakstÄ«šanas. TÄpÄ“c, lai atzÄ«tu, ka persona veica kriminÄlsodÄmu vajÄšanu, nepieciešams pierÄdÄ«t, ka cietušajai personai bija pamats baidÄ«ties par savu drošÄ«bu. CitÄdi mÄ“s varÄ“tu atzÄ«t par vainÄ«gajiem vajÄšanÄ jebkuru spama korespondences autoru. KriminÄllikums to neļauj, jo spama autors neapdraud mÅ«su drošÄ«bu. KonkrÄ“tajÄ lietÄ nav runa ne par nevÄ“lamu saziņu, ne izsekošanu, ne jebkÄdu pamatu baidÄ«ties, ka L. Lapsa apdraudÄ“s R. VonsoviÄa un B. Strautmanes drošÄ«bu.
RunÄjot par grÄmatu – vai tajÄ ir publicÄ“tas kÄdas nepatiesas ziņas par R. VonsoviÄu, kas ir bÅ«tiska pazÄ«me, lai varÄ“tu izvirzÄ«t apsÅ«dzÄ«bu par neslavas celšanu? Viņš tajÄ tiek dÄ“vÄ“ts par "kolaborantu", "padomju varas lÄ«dzskrÄ“jÄ“ju" u. tml, bet vai šie apzÄ«mÄ“jumi uzskatÄmi par melÄ«giem?
VÄrdam "kolaborants" nav vienota juridiskÄ vai vÄ“sturiskÄ skaidrojuma. Ja mÄ“s vienkÄrši ievadÄm šo vÄrdu interneta meklÄ“tÄjÄ, tad visvairÄk atradÄ«sim tÄdu apzÄ«mÄ“jumu kÄ "persona, kas sadarbojas ar okupÄcijas varu, iespÄ“jams, arÄ« piespiedu kÄrtÄ". LÄ«dz ar ko personas saukšana gan par kolaborantu, gan par "padomju varas lÄ«dzskrÄ“jÄ“ju" manÄ skatÄ«jumÄ ir tikai viedoklis, kÄdas personas darbÄ«bas vÄ“rtÄ“jums attiecÄ«gajÄ vÄ“sturiskajÄ periodÄ. KriminÄllietÄ pietiek konstatÄ“t, ka paustais ir viedoklis, nevis ziņa, lai personu par tÄ paušanu nÄktos attaisnot – jo vÄrda brÄ«vÄ«bas standarti prasa, lai personai bÅ«tu tiesÄ«bas uz viedokli. TaÄu šajÄ gadÄ«jumÄ mÄ“s varam droši runÄt arÄ« par to, ka šis viedoklis ir balstÄ«ts faktos. Es neuzskatu par iespÄ“jamu dot vÄ“rtÄ“jumu kÄdas personas darbÄ«bai padomju laikÄ no morÄles viedokļa, tas nav manÄ kompetencÄ“, taÄu, ja mÄ“s ar kolaboracionismu saprotam sadarbÄ«bu ar okupÄcijas varu, tad iestÄšanÄs komjaunatnÄ“, komunistiskajÄ partijÄ, AugstÄkÄs tiesas tiesneša amats ir pietiekams pamats uzskatÄ«t, ka persona aktÄ«vi sadarbojÄs ar okupÄcijas varu.
Vai jums ir zinÄmi kÄdi precedenti LatvijÄ, kur par lÄ«dzÄ«giem publiskiem izteikumiem par kÄdÄm padomju perioda amatpersonÄm tiktu ierosinÄta kriminÄllieta? Un kÄ ar civilprasÄ«bÄm lÄ«dzÄ«gos gadÄ«jumos?
Parasti šÄda veida strÄ«di tiek risinÄti civiltiesiskÄ kÄrtÄ, jo civillietÄs šie vÄrda brÄ«vÄ«bas principi tiek traktÄ“ti šaurÄk nekÄ kriminÄllietÄs. Daudz vieglÄk ir panÄkt civilprasÄ«bas apmierinÄšanu par nepatiesu ziņu atsaukšanu, nekÄ panÄkt personas notiesÄšanu par neslavas celšanu. CivillietÄ atbildÄ“tÄjam ir jÄpierÄda, ka viņa paustÄs ziņas ir patiesas, savukÄrt kriminÄllietÄ viss pierÄdÄ«šanas pienÄkums gulstas uz valsts apsÅ«dzÄ«bas pleciem. TaÄu jÄsaka, ka arÄ« civillietu praksÄ“ ir vismaz viens spriedums gandrÄ«z identiskÄ lietÄ, kas pilnÄ«bÄ apstiprina mÅ«su pozÄ«ciju saistÄ«bÄ ar Lapsas kungam celto apsÅ«dzÄ«bu. ZinÄmu publicitÄti ieguvusi tÄ saucamÄ Ogres kolaboranta lieta, kur prasÄ«ba par nepatiesu ziņu atsaukšanu tika noraidÄ«ta pilnÄ«bÄ. Tur radinieki bija apstrÄ«dÄ“juši kÄdas mirušas personas nosaukšanu par kolaborantu medijos, un tiesa secinÄja, ka strÄ«du raksta virsraksts Ogres kolaboranta slavinÄšana precÄ«zi atbilst jÄ“dziena "viedoklis" jÄ“gai, jo atspoguļo atbildÄ“tÄja uzskatus, izpratni un attieksmi pret personas biogrÄfijas faktiem. JÄ“dziens "kolaborants" rakstÄ ir lietots nozÄ«mÄ“ "persona, kas sadarbojusies ar okupÄcijas varu", tÄdÄ“jÄdi šis apzÄ«mÄ“jums, kÄ nosaukta persona, nevar bÅ«t ziņa, bet tikai raksta autora vÄ“rtÄ“jums.
Kas attiecas uz kriminÄllietÄm, lÄ«dz šim esmu jau aizstÄvÄ“jusi personas, kas tika apsÅ«dzÄ“tas par neslavas celšanu, un visos gadÄ«jumos veiksmÄ«gi, personas ir tikušas attaisnotas, jo pierÄdÄ«šanas slieksnis, lai personu notiesÄtu pÄ“c šÄ« panta, ir ļoti augsts. PirmkÄrt, ir jÄpierÄda, ka teiktais vai publicÄ“tais ir ziņa, nevis viedoklis. OtrkÄrt, ka šÄ« ziņa ir nepatiesa. TreškÄrt – persona apzinÄjÄs, ka šÄ« ziņa ir nepatiesa. CeturtkÄrt – persona to tÄ«ši izplatÄ«ja ar konkrÄ“tu mÄ“rÄ·i celt neslavu kÄdai citai personai. TÄda šobrÄ«d ir tiesu prakse, un šie stingrie kritÄ“riji ir pilnÄ«gi pamatoti, jo vÄrda brÄ«vÄ«ba ir viens no svarÄ«gÄkajiem demokrÄtiskÄs sabiedrÄ«bas pamatprincipiem.
Vai atminaties kÄdu gadÄ«jumu LatvijÄ, kur kÄds žurnÄlists vai publicists tiktu apsÅ«dzÄ“ts par kÄdas personas vajÄšanu? Vai uzbÄzÄ«ga sekošana ar kameru vai diktofonu arÄ« ir vajÄšana?
Es tÄdus gadÄ«jumus nezinu. Protams, arÄ« žurnÄlists un publicists var bÅ«t varmÄka, kas sit un vajÄ savu sievu, taÄu tas, ka šajÄ gadÄ«jumÄ personas vajÄšana prokuratÅ«ras ieskatÄ tiek sasaistÄ«ta ar žurnÄlista profesionÄlo darbÄ«bu, ir bezprecedenta gadÄ«jums. Ja žurnÄlists ar kameru uzstÄjÄ«gi seko amatpersonai, sÅ«ta epastus, zvana un uzdod jautÄjumus, tas varbÅ«t šai personai ir nepatÄ«kami, bet tÄ nav vajÄšana. AbsolÅ«ti nepieciešamais elements ir reÄli draudi drošÄ«bai. TÄ arÄ« ir robeža starp varbÅ«t ne pÄrÄk Ä“tisku žurnÄlista rÄ«cÄ«bu un vajÄšanu.
Kas ir jÄ“dziens "kolaborants" no juridiski tiesiskÄ viedokļa? Vai ikviens, kurš Latvijas okupÄcijas laikÄ bija LKP/PSKP biedrs, vai arÄ« ieņēma kÄdus amatus valsts institÅ«cijÄs? VÄ“sturnieki, lai šo jÄ“dzienu nedaudz sašaurinÄtu, dažkÄrt par noteicošo pazÄ«mi uzskata aktÄ«vu, ļaunprÄtÄ«gu rÄ«cÄ«bu režīma vÄ“rtÄ«bu propagandÄ“šanÄ un tÄ pretinieku vajÄšanÄ.
Juridiski tiesiskÄs izpratnes par to, kas ir kolaborants, nav. Tur jau tÄ lieta! DažÄdiem vÄ“sturniekiem ir dažÄdi viedokļi par to, kas ir kolaborants, – vai tas ir jebkurš, kurš ieņēma kÄdu amatu, vai arÄ« tas, kurš bija LKP biedrs, vai tikai tie, kas strÄdÄja represÄ«vajÄ aparÄtÄ, sadarbojÄs ar VDK, vai vispÄr visi, kas dzÄ«voja un strÄdÄja PSRS.
PiemÄ“ram, Valsts prezidents Egils Levits publiskajÄs intervijÄs ir visai skarbi izteicies par šo jautÄjumu – gandrÄ«z ikviens, kurš nepretojÄs režīmam, var tikt dÄ“vÄ“ts par kolaborantu. TaÄu šaurÄkÄ nozÄ«mÄ“ viņa viedoklis ir – kolaboracionisti bija tie, kas iestÄjÄs komunistiskajÄ partijÄ un ieņēma valsts amatus. CitÄ“šu precÄ«zi: "93% Latvijas iedzÄ«votÄju nepiedalÄ«jÄs kolaboracionismÄ, un 7% piedalÄ«jÄs. KÄ to var redzÄ“t? Tie ir komunistiskÄs partijas biedri. KomunistiskÄ partija ir robežšÄ·irtne, formÄlÄ robežšÄ·irtne šim režīmam, tiem, kas nostÄjÄs režīma pusÄ“."
TaÄu tajÄ pašÄ laikÄ arÄ« viņa ieskatÄ, un atkal citÄ“šu precÄ«zi – "tur ir dažÄdas pakÄpes, dažÄda pelÄ“kuma pakÄpes, sÄkot no viegli pelÄ“ka lÄ«dz tumši melnam". Tas, vai konkrÄ“tu personu, pamatojoties uz tÄs biogrÄfiju, darbÄ«bu padomju laikÄ, var apzÄ«mÄ“t ar vÄrdu "kolaborants", ir vÄ“rtÄ“šanas jautÄjums. Ja persona strÄdÄja augstos amatos, bija partijas biedrs un tÄ tÄlÄk, tad tas, vai ar šÄdu darbÄ«bu persona ir vai nav piekopusi kolaboracionismu, ir viedoklis, nevis pÄrbaudei pakļaujams fakts. Par faktiem ir atzÄ«stams, piemÄ“ram, tas, vai persona ir vai nav ieņēmusi kÄdus amatus PSRS, vai persona ir bijusi kompartijas biedrs, proti tas, vai persona ir vai nav sadarbojusies ar okupÄcijas varu. Bet, ja šie fakti ir pierÄdÄ«ti, tad tas, var vai nevar šÄda sadarbÄ«bas pakÄpe liecinÄt par kolaboracionismu, ir subjektÄ«vs vÄ“rtÄ“jums jeb viedoklis, tiesÄ«bas uz kuru ir katram.
TÄ ir bÅ«tiska lieta, ko, šÄ·iet, apsÅ«dzÄ«ba neizprot. PiemÄ“ram, izejot no Valsts prezidenta citÄtiem, varam pieņemt, ka viņam Lato Lapsas grÄmatÄ minÄ“tie fakti varÄ“tu šÄ·ist pietiekams pamats, lai konkrÄ“to personu [R. VonsoviÄu] nosauktu par kolaborantu. KÄdam citam varbÅ«t tie šÄ·istu nepietiekami. Bet jebkurÄ gadÄ«jumÄ tas ir viedoklis, uz ko tiesÄ«bas ir aizsargÄtas SatversmÄ“.
KÄda ir tÄlÄkÄ tiesas virzÄ«ba pÄ“c apsÅ«dzÄ«bas nolasÄ«šanas? Vai tiesas spriedums varÄ“tu kļūt par bÅ«tisku precedentu šÄda veida lietÄs?
PÄ“c apsÅ«dzÄ«bas nolasÄ«šanas tiks pratinÄti cietušie – R. VonsoviÄs un B. Strautmane. Tas aizņems vairÄkas tiesas sÄ“des, jo aizstÄvÄ«bai ir daudz jautÄjumu. Tad, iespÄ“jams, tiks nopratinÄti daži liecinieki un pÄrbaudÄ«ti rakstveida pierÄdÄ«jumi. NedomÄju, ka process bÅ«s ļoti garš, – un mÄ“s darÄ«sim visu, kas no mums ir atkarÄ«gs, lai tas Ätri virzÄ«tos uz priekšu. TaÄu šis process bÅ«s svarÄ«gs – gan juridiski, vÄ“lreiz caur tiesu praksi nostiprinot atšÄ·irÄ«bu starp ziņu un viedokli, gan arÄ« kÄ rÄdÄ«tÄjs tam, vai LatvijÄ pastÄv vÄrda brÄ«vÄ«ba un kÄdas ir tÄs robežas.
PÄrpublicÄ“ts no laikraksta Diena un diena.lv.