KPV pÄrstÄvja vadÄ«tÄs Ekonomikas ministrijas ziņojums: vÄ“lÄ“Å¡anas garÄm, nÄkamÄs tÄlu, solÄ«jums par OIK atcelÅ¡anu tiek atcelts
PIETIEK · 26.03.2019. · Komentāri (0)Pietiek šodien publicÄ“ apjomÄ«gu, bet interesantu dokumentu – Ekonomikas ministrijas informatÄ«vo ziņojumu Par Saeimas 2019.gada 10.janvÄra lÄ“muma “Par obligÄtÄ iepirkuma komponentes atcelšanu” izpildi. KÄ izriet no šÄ« partijas KPV LV pÄrstÄvja Ralfa Nemiro vadÄ«tÄs ministrijas sagatavotÄ dokumenta, Saeimas vÄ“lÄ“šanas ir garÄm, nÄkamÄs bÅ«s tikai pÄ“c trÄ«sarpus gadiem, tÄ ka partijas vadÄ«tÄju skaļais solÄ«jums par tÅ«lÄ«tÄ“ju obligÄtÄs iepirkuma komponentes (OIK) atcelšanu tiek atcelts.
I. Ievads
2019.gada 10.janvÄrÄ« Saeima pieņēma lÄ“mumu “Par obligÄtÄ iepirkuma komponentes atcelšanu” (turpmÄk – LÄ“mums). LÄ“mumÄ Saeima aicinÄja Ekonomikas ministriju steidzami izstrÄdÄt tiesÄ«bu aktus obligÄtÄ iepirkuma komponentes (turpmÄk – OIK) atcelšanai no 2019.gada 31.marta ar mÄ“rÄ·i samazinÄt elektroenerÄ£ijas izmaksas visiem Latvijas elektroenerÄ£ijas patÄ“rÄ“tÄjiem.
LÄ“muma izpildÄ“ Saeima ir aicinÄjusi Ekonomikas ministriju ievÄ“rot tiesiskuma principus un nepieļaut OIK maksÄjumu veikšanu no citiem finanšu avotiem, kÄ arÄ« nepieļaut to pÄrveidi par cita veida maksÄjumiem vai attiecÄ«go maksÄjumu nosaukumu maiņu.
Saeima 2019.gada 10.janvÄra lÄ“mumÄ ir arÄ« aicinÄjusi Ekonomikas ministriju izbeigt Latvijas iedzÄ«votÄjiem netaisnÄ«gu, uz atsevišÄ·u personu interešu atbalstu vÄ“rstu režīmu.
Izpildot Saeimas LÄ“mumu, kÄ arÄ« 2019.gada 14.janvÄra Ministru prezidenta rezolÅ«ciju Nr.12/2019-JUR-2 steidzami izstrÄdÄt tiesÄ«bu aktu projektus OIK atcelšanai, Ekonomikas ministrija ir sagatavojusi normatÄ«vÄ akta projektu “GrozÄ«jumi ElektroenerÄ£ijas tirgus likumÄ” (turpmÄk – Likumprojekts) un tÄ sÄkotnÄ“jÄs ietekmes novÄ“rtÄ“jumu (anotÄciju) un kopÄ ar šo informatÄ«vo ziņojumu iesniedz izskatÄ«šanai Ministru kabinetÄ.
LÄ«dztekus tam Ekonomikas ministrijas uzdevumÄ KPMG ZvÄ“rinÄtu advokÄtu birojs ir veicis OIK atcelšanas tiesisko izvÄ“rtÄ“jumu.
II. AktuÄlÄ situÄcija
1) SpÄ“kÄ esošais OIK mehÄnisms
OIK ir maksÄjums, ko sedz visi elektroenerÄ£ijas galalietotÄji un kas papildus elektroenerÄ£ijas tirgus cenai, sadales un pÄrvades tarifam un pievienotÄs vÄ“rtÄ«bas nodoklim tiek iekļauta elektroenerÄ£ijas gala cenÄ.
ŠobrÄ«d spÄ“kÄ esošais elektroenerÄ£ijas obligÄtÄ iepirkuma mehÄnisms ir izveidots saskaÅ†Ä ar ElektroenerÄ£ijas tirgus likuma (turpmÄk – ETL) 28., 29. un 30.pantu, savukÄrt garantÄ“tÄ maksa par elektrostacijÄ uzstÄdÄ«to elektrisko jaudu izveidota saskaÅ†Ä ar ETL 28.1 pantu (turpmÄk attiecÄ«bÄ uz abiem šiem maksÄjumiem – OI mehÄnisms).
PirmssÄkums šÄda mehÄnisma izveidei ir 1995.gads, kas laika gaitÄ tika attÄ«stÄ«ts un sekojoši tika iestrÄdÄts Enerģētikas likumÄ.
2005.gadÄ spÄ“kÄ stÄjÄs ETL, uz kÄ pamata secÄ«gi tika izdoti vairÄki Ministru kabineta noteikumi, saskaÅ†Ä ar kuriem komersantiem tika piešÄ·irtas tiesÄ«bas uz atbalstu esošÄ OI mehÄnisma ietvaros par elektroenerÄ£ijas ražošanu no atjaunojamiem energoresursiem vai koÄ£enerÄcijÄ (turpmÄk – OI tiesÄ«bas). JÄmin, ka atsevišÄ·as vÄ“ja elektrostacijas neizmantoja iespÄ“ju pÄriet uz jauno OI mehÄnismu un turpinÄja saņemt atbalstu saskaÅ†Ä ar ETL pÄrejas noteikumu 52.punktu.
ŠobrÄ«d spÄ“kÄ esošie Ministru kabineta noteikumi, kas citastarp nosaka elektrostaciju darbÄ«bas nosacÄ«jumus atbalsta saņemšanai ir Ministru kabineta 2010.gada 16.marta noteikumi Nr.262 “Noteikumi par elektroenerÄ£ijas ražošanu, izmantojot atjaunojamos energoresursus, un cenu noteikšanas kÄrtÄ«bu”[1] (turpmÄk – MK noteikumi Nr.262) un Ministru kabineta 2009.gada 10.marta noteikumi Nr.221 “Noteikumi par elektroenerÄ£ijas ražošanu un cenu noteikšanu, ražojot elektroenerÄ£iju koÄ£enerÄcijÄ”[2] (turpmÄk – MK noteikumi Nr.221).
Ar ETL 28., 28.1 un 30.pantu ir noteikts arÄ« princips, kÄ tiek segtas izmaksas, kas radušÄs Ä«stenojot OI mehÄnismu.
SaskaÅ†Ä ar ETL 28.panta piekto daļu un 30.panta trešo daļu izmaksas, kas radušÄs Ä«stenojot saskaÅ†Ä ar minÄ“tajiem pantiem sniegto atbalstu, sedz visi Latvijas elektroenerÄ£ijas galalietotÄji proporcionÄli savam elektroenerÄ£ijas patÄ“riņam. SavukÄrt saskaÅ†Ä ar ETL 28.1 panta ceturto daļu izmaksas, ko veido maksÄjumi par uzstÄdÄ«to elektrisko jaudu, sedz visi Latvijas elektroenerÄ£ijas galalietotÄji, un tÄs tiek sadalÄ«tas pa sprieguma un patÄ“riņa lÄ«meņa grupÄm proporcionÄli ieņēmumu fiksÄ“tajai daļai no sistÄ“mas pakalpojumiem. Atbalsta izmaksu attiecinÄšanas aprÄ“Ä·ina metodiku nosaka Sabiedrisko pakalpojumu regulÄ“šanas komisija (turpmÄk – SPRK).
Atbilstoši SPRK izdotajai metodikai[3], AS “EnerÄ£ijas publiskais tirgotÄjs” (turpmÄk – publiskais tirgotÄjs) OIK tekošajÄ gadÄ iekļauj iepriekšÄ“jÄ gada faktiskÄs izmaksas, kas rada situÄciju, ka izmaksas publiskajam tirgotÄjam tiek kompensÄ“tas ar viena gada nobÄ«di.
OI tiesÄ«bas atjaunojamÄs enerÄ£ijas ražotÄjiem saskaÅ†Ä ar MK noteikumiem Nr.262 netiek piešÄ·irtas kopš 2011.gada vidus, savukÄrt komersantiem, kas elektroenerÄ£iju ražo koÄ£enerÄcijÄ, tostarp no atjaunojamiem energoresursiem, saskaÅ†Ä ar MK noteikumiem Nr.221 - kopš 2012. gada beigÄm.
2) OI tiesÄ«bas – izsniegtÄs atļaujas
ŠobrÄ«d spÄ“kÄ esošas elektroenerÄ£ijas OI tiesÄ«bas ir 356 elektroenerÄ£ijas ražošanu un pÄrdošanu publiskajam tirgotÄjam uzsÄkušÄm elektrostacijÄm:
53 biogÄzes stacijÄm – 33 saskaÅ†Ä ar MK noteikumiem Nr.262, 20 saskaÅ†Ä ar MK noteikumiem Nr.221;
46 biomasas stacijÄm – 8 saskaÅ†Ä ar MK noteikumiem Nr.262, 38 saskaÅ†Ä ar MK noteikumiem Nr.221
64 dabasgÄzes stacijÄm saskaÅ†Ä ar MK noteikumiem Nr.221
141 hidroelektrostacijÄm (turpmÄk -HES) saskaÅ†Ä ar MK noteikumiem Nr.262
52 vÄ“ja elektrostacijÄm – 38 saskaÅ†Ä ar MK noteikumiem Nr.262, 13 saskaÅ†Ä ar ETL PÄrejas noteikumu 52.punktu. 1 elektrostacija, kas darbÄ«bu uzsÄkusi pirms ETL spÄ“kÄ stÄšanÄs, ir izvÄ“lÄ“jusies tiesÄ«bas pÄriet uz MK noteikumu Nr.262 cenas aprÄ“Ä·inÄšanas formulÄm.
TiesÄ«bas saņemt garantÄ“tu maksu par koÄ£enerÄcijas stacijÄ uzstÄdÄ«to elektrisko jaudu saskaÅ†Ä ar MK noteikumiem Nr.221 ir 5 koÄ£enerÄcijas stacijÄm (4 dabasgÄzes stacijÄm un 1 biomasas koÄ£enerÄcijas stacijai).
MK noteikumos Nr.262 atbalsta periods ir noteikts 20 gadi, sÄkot no elektrostacijas ekspluatÄcijas uzsÄkšanas dienas, izņemot HES, kurÄm tie ir 20 gadi kopš EM pieņēmusi lÄ“mumu par OI tiesÄ«bu piešÄ·iršanu. Otrajos 10 gados visÄm elektrostacijÄm tiek piemÄ“rota samazinÄta iepirkuma cena.
ArÄ« ETL pÄrejas noteikumu 52.punktÄ ir noteikts, ka ražotÄjiem, kas elektroenerÄ£ijas ražošanai izmanto atjaunojamos energoresursus un kas uzsÄkuši darbÄ«bu pirms ETL spÄ“kÄ stÄšanÄs, tiesÄ«bas pÄrdot elektroenerÄ£iju publiskajam tirgotÄjam ir 20 gadus no elektrostacijas ekspluatÄcijas uzsÄkšanas dienas.
MK noteikumos Nr.221 noteiktais atbalsta periods ir 10 gadi kopš koÄ£enerÄcijas stacija ir nodota ekspluatÄcijÄ saskaÅ†Ä ar sistÄ“mas operatora izdotu atļauju pieslÄ“gt sistÄ“mai koÄ£enerÄcijas staciju vai atsevišÄ·u šÄ«s elektrostacijas koÄ£enerÄcijas iekÄrtu, bet, ja šÄda atļauja nav izsniegta, ar stacijas ekspluatÄcijÄ pieņemšanas dienu. Å…emot vÄ“rÄ, ka atbalsta termiņš tika noteikts tikai 2012.gadÄ, MK noteikumos Nr.221 tika noteikts pÄrejas periods lÄ«dz 2017.gada 1.jÅ«lijam šÄ«s normas par atbalsta perioda ierobežošanu piemÄ“rošanai.
LÄ«dz ar to kopš 2017.gada 1.jÅ«lija pirmajÄm elektrostacijÄm sÄk beigties atbalsta termiņi. JÄņem vÄ“rÄ, ka par vairÄkiem EM lÄ“mumiem, ar kuriem atceltas komersantiem piešÄ·irtÄs elektroenerÄ£ijas OI tiesÄ«bas, notiek aktÄ«va tiesvedÄ«ba, jo tie ir pÄrsÅ«dzÄ“ti administratÄ«vajÄ tiesÄ, lÄ«dz ar to, komersantiem pozitÄ«va tiesas nolÄ“muma gadÄ«jumÄ, spÄ“kÄ esošo OI tiesÄ«bu skaits var palielinÄties.
ElektroenerÄ£ijas ražošanu un pÄrdošanu dēļ dažÄda rakstura tiesvedÄ«bÄm nav uzsÄkuši 5 komersanti, no kuriem paredzams, ka darbÄ«bu varÄ“tu uzsÄkt tikai viens.
3) OI mehÄnisma izmaksas un ietekme uz tautsaimniecÄ«bu
LÄ«dz 2017.gadam lielÄko Ä«patsvaru no atbalsta izmaksÄm veidoja atbalsts dabasgÄzes koÄ£enerÄcijai, no kÄ lielÄko daļu veidoja jaudas maksÄjums dabasgÄzes koÄ£enerÄcijas stacijÄm. SavukÄrt 2018.gadÄ 27% no OI izmaksÄm veidoja biogÄzes stacijas, 26% biomasas elektrostacijas, 24% - koÄ£enerÄcijas stacijas virs 4 MW.
OI neto izmaksas (atbalsts virs tirgus cenas) 2018.gadÄ sasniedza 159 milj. EUR jeb 0,54% no IKP, kas ir straujš kritums salÄ«dzinÄjumÄ ar 2017.gadu, kad šis rÄdÄ«tÄjs sasniedza 1% no IKP. Tas pamatÄ skaidrojams ar ikgadÄ“jo atbalsta izmaksu samazinÄšanu dabasgÄzes koÄ£enerÄcijas stacijÄm virs 100 MW un IKP pieaugumu.
OIK elektrības rēķinos
OIK Ä«patsvars elektroenerÄ£ijas gala cenÄ patÄ“rÄ“tÄjiem atšÄ·iras atkarÄ«bÄ no pieslÄ“gumu jaudas, elektroenerÄ£ijas patÄ“riņa un nosacÄ«jumiem elektroenerÄ£ijas lietotÄja lÄ«gumÄ ar elektroenerÄ£ijas tirgotÄju.
OIK Ä«patsvars no elektroenerÄ£ijas izmaksÄm dažÄdÄs patÄ“rÄ“tÄju grupÄs, neņemot vÄ“rÄ elektroenerÄ£ijas vairumtirgus cenas svÄrstÄ«bas, 2018.gadÄ bija ~ 20 – 23 % apmÄ“rÄ apstrÄdes rÅ«pniecÄ«bÄ, 13 – 15% apmÄ“rÄ pakalpojumu sniedzÄ“jiem, ~13% apmÄ“rÄ energointensÄ«vai apstrÄdes rÅ«pniecÄ«bai, ~17% apmÄ“rÄ lauksaimniecÄ«bas preÄu ražotÄjiem. MÄjsaimniecÄ«bÄm elektroenerÄ£ijas izmaksas ir ap 15%, savukÄrt neizmantotiem pieslÄ“gumiem OIK Ä«patsvars ir virs 30%.
OIK ietekme
AtsevišÄ·Äm patÄ“rÄ“tÄju grupÄm elektroenerÄ£ija LatvijÄ ir dÄrgÄka salÄ«dzinÄjumÄ ar citÄm mÅ«su reÄ£iona valstÄ«m, kas mazina atsevišÄ·u nozaru konkurÄ“tspÄ“ju. Jau ilgstoši darbaspÄ“ka izmaksu kÄpums pÄrsniedz produktivitÄtes pieaugumu un papildu izmaksu slogs enerÄ£ijai vÄ“l vairÄk pasliktina nozares konkurÄ“tspÄ“ju un ierobežo attÄ«stÄ«bas iespÄ“jas, samazinot produktivitÄtes kÄpinÄšanai pieejamos resursus.
2018.gadÄ OIK diferenciÄcija un energointensÄ«vo uzņēmumu atbalsts ir risinÄjis lielo un energointensÄ«vo uzņēmumu problemÄtiku, savukÄrt maziem un vidÄ“jiem uzņēmumiem (MVU) OIK izmaksu mazinÄšana ir aktuÄla problÄ“ma, ņemot vÄ“rÄ to, ka tiem elektrÄ«bas gala cena ir augstÄka nekÄ citu valstu MVU Baltijas jÅ«ras reÄ£ionÄ.
KopÄ“jo enerÄ£ijas izmaksu Ä«patsvars apgrozÄ«jumÄ Latvijas apstrÄdes rÅ«pniecÄ«bÄ ir viens no augstÄkajiem ES. Tas nozÄ«mÄ“, ka ne tikai augstÄs elektroenerÄ£ijas cenas un OIK slogs ietekmÄ“ nozares izmaksas, bet arÄ« zemÄ energoefektivitÄte. Bez OIK sistÄ“mas pÄrskatÄ«šanas, arÄ« energoefektivitÄtes jautÄjumu risinÄšana var bÅ«tiski uzlabot nozares starptautisko konkurÄ“tspÄ“ju. DetalizÄ“tÄku analÄ«zi par OIK ietekmi skatÄ«t Likumprojekta anotÄcijas 2.pielikumÄ.
4) EK saskaņojums
EK savÄ 2017.gada 24.aprīļa lÄ“mumÄ par valsts atbalstu SA.43140[4] secinÄja, ka OI mehÄnisms ir samÄ“rÄ«gs un atbilst nosacÄ«jumiem, kas noteikti 2001. un 2008.gada pamatnostÄdnÄ“s par valsts atbalstu vides aizsardzÄ«bai[5], un lÄ«dz ar to ir saderÄ«gs ar iekšÄ“jo tirgu saskaÅ†Ä ar LÄ«guma par Eiropas SavienÄ«bas DarbÄ«bu 107.panta 3.punkta c) apakšpunktu. KÄ tas minÄ“ts arÄ« EK lÄ“mumÄ, spÄ“kÄ esošÄ OI mehÄnisma mÄ“rÄ·is ir veicinÄt atjaunojamo energoresursu izmantošanu un augstas efektivitÄtes koÄ£enerÄciju, tostarp, lai sasniegtu Latvijai noteiktos mÄ“rÄ·us šajÄs jomÄs.
2007.gada 1.jÅ«lijÄ sÄkÄs Latvijas elektroenerÄ£ijas tirgus liberalizÄcija, kas deva iespÄ“ju patÄ“rÄ“tÄjiem mainÄ«t elektroenerÄ£ijas tirgotÄju un bija saistÄ«ta ar tirgus cenas veidošanos. AttiecÄ«gi, ņemot vÄ“rÄ komercdarbÄ«bas atbalstu regulÄ“jošos ES normatÄ«vos aktus, EK valsts atbalsta OI mehÄnismu saskaņoja par periodu no 2007.gada 1.jÅ«lija lÄ«dz 2012.gada 31.decembrim. TÄ kÄ AS “Latvenergo” TEC-2 elektrostacijas uzstÄdÄ«tÄ elektriskÄ jauda pÄrsniedza 200 MW robežvÄ“rtÄ«bu[6] tad atbalsta saskaņošana TEC-2 tika uzsÄkta pÄ“c vispÄrÄ“jÄ OI mehÄnisma saskaņošanas ar EK. SaskaÅ†Ä ar ES regulÄ“jumu saskaņojuma periods attiecinÄms uz datumu, kurÄ piešÄ·irtas tiesÄ«bas uz valsts atbalstu.
Sarunas par OI mehÄnisma saskaņošanu ar Eiropas Komisiju Latvija sÄka 2013.gadÄ un oficiÄlais paziņojums tika iesniegts 2015.gadÄ. TÄdÄ“jÄdi no 2007.gada lÄ«dz 2015.gadam piešÄ·irtÄs tiesÄ«bas uz atbalstu OI mehÄnisma ietvaros saskaÅ†Ä ar LÄ«guma par Eiropas SavienÄ«bas darbÄ«bu (turpmÄk – LESD) 108.panta 3.punktu bija uzskatÄms par nepaziņotu un nesaskaņotu valsts atbalstu. ŠÄdos gadÄ«jumos ES tiesÄ«bÄs ir nostiprinÄtas EK un nacionÄlo tiesu lomas:
1) SaskaÅ†Ä ar Regulas Nr.2015/1589[7] 13.panta 1.punktu EK var pieņemt lÄ“mumu, kas prasa dalÄ«bvalstij pÄrtraukt jebkÄdu nelikumÄ«gu atbalstu, lÄ«dz EK pieņem lÄ“mumu par attiecÄ«gÄ atbalsta saderÄ«bu ar iekšÄ“jo tirgu. SavukÄrt saskaÅ†Ä ar Regulas Nr.2015/1589 13.panta 2.punktu EK var pieņemt lÄ“mumu, kas prasa dalÄ«bvalstij pagaidÄm atgÅ«t jebkÄdu nelikumÄ«gu atbalstu, lÄ«dz EK pieņem lÄ“mumu par attiecÄ«gÄ atbalsta saderÄ«bu ar iekšÄ“jo tirgu. OI mehÄnisma gadÄ«jumÄ EK attiecÄ«gÄs savas tiesÄ«bas nav izmantojusi.
2) SavukÄrt saskaÅ†Ä ar Komisijas paziņojumu par valsts atbalsta tiesÄ«bu normu piemÄ“rošanu valstu tiesÄs[8] 34.punktu valsts tiesas pienÄkums pieprasÄ«t nelikumÄ«gÄ atbalsta atgÅ«šanu pilnÄ apmÄ“rÄ vairs nav piemÄ“rojams, ja lÄ«dz brÄ«dim, kad valsts tiesa pasludina spriedumu, EK jau ir izlÄ“musi, ka atbalsts ir saderÄ«gs ar kopÄ“jo tirgu.
EK savÄ 2019.gada 14.marta vÄ“stulÄ“ (skatÄ«t Likumprojekta anotÄcijas 4.pielikumu), atbildot uz Ekonomikas ministrijas jautÄjumu, vai attiecÄ«bÄ uz atbalstu, kas sniegts pirms 2007.gada 1.jÅ«lija bÅ«tu nepieciešams EK saskaņojums, norÄdÄ«jusi, ka tas atkarÄ«gs no fakta, vai tirgus ir bijis atvÄ“rts konkurencei, ko var novÄ“rtÄ“t nacionÄlÄ tiesa, bet EK 2017.gada 24.aprīļa lÄ“muma par valsts atbalstu SA.43140 pieņemts, pamatojoties uz informÄciju, ka tirgus atvÄ“rts konkurencei ir bijis no 2007.gada 1.jÅ«lija. SavukÄrt, atbildot uz jautÄjumu, vai atbalsts, kas izmaksÄts periodÄ lÄ«dz EK 2017.gada 24.aprīļa lÄ“mumam (2007.gada 1.jÅ«lijs lÄ«dz 2017.gada 24.aprÄ«lis) bÅ«tu atgÅ«stams, EK norÄdÄ«jusi, ka atbalsts, uz kuru tiesÄ«bas piešÄ·irtas no 2007.gada 1.jÅ«lija lÄ«dz 2012.gada 31.decembrim (un kas tiek izmaksÄts vÄ“l šobrÄ«d), ir saderÄ«gs ar iekšÄ“jo tirgu un šÄds atbalsts nav jÄatgÅ«st.
5) AtjaunojamÄs enerÄ£ijas mÄ“rÄ·i
2006.gadÄ Eiropas Komisija, publicÄ“jot Zaļo grÄmatu „Eiropas stratÄ“Ä£ija ilgtspÄ“jÄ«gai, konkurÄ“tspÄ“jÄ«gai un drošai enerÄ£ijai”[9], izvÄ“rsa diskusiju par kopÄ“jas Eiropas enerģētikas politikas nepieciešamÄ«bu.
2007.gada martÄ Eiropadome atbalstÄ«ja mÄ“rÄ·us – lÄ«dz 2020.gadam Eiropas SavienÄ«bai 20 % no ES dalÄ«bvalstu (DV) kopÄ“jÄ enerÄ£ijas gala patÄ“riņa un 10 % no transporta sektora gala patÄ“riņa jÄnodrošina ar no atjaunojamiem energoresursiem iegÅ«tu enerÄ£iju, nosakot tiem obligÄtu raksturu, kas to izpildi padara saistošu visÄm DV.
2009.gada Klimata un enerÄ£ijas tiesÄ«bu aktu pakotnÄ“ ietvertÄ DirektÄ«va 2009/28/EK[10] tika izstrÄdÄta nolÅ«kÄ radÄ«t ES dalÄ«bvalstÄ«s kopÄ“ju ietvaru no atjaunojamiem energoresursiem iegÅ«tas enerÄ£ijas izmantošanai. Å…emot vÄ“rÄ, ka katrÄ ES dalÄ«bvalstÄ« ir atšÄ·irÄ«ga energoresursu patÄ“riņa struktÅ«ra, DirektÄ«va 2009/28/EK kopÄ“jo ES atjaunojamo energoresursu galapatÄ“riņa mÄ“rÄ·i (20%) pÄrveidoja par individuÄliem mÄ“rÄ·iem katrai dalÄ«bvalstij, ievÄ“rojot, ka kopÄ“jais palielinÄjuma apjoms, kas noteikts atjaunojamo energoresursu izmantošanai bÅ«tu jÄsadala starp dalÄ«bvalstÄ«m, pamatojoties uz vienlÄ«dzÄ«gu tÄdu Ä«patsvara palielinÄjumu katrÄ dalÄ«bvalstÄ«, kas novÄ“rtÄ“ts atbilstÄ«gi to iekšzemes kopproduktam (turpmÄk – IKP), atspoguļo valstu sÄkotnÄ“jos apstÄkļus, un aprÄ“Ä·inÄts, ņemot vÄ“rÄ dalÄ«bvalstu energoresursu patÄ“riņa struktÅ«ru un iepriekš veiktos pasÄkumus attiecÄ«bÄ uz tÄdas enerÄ£ijas izmantošanu, kas iegÅ«ta no atjaunojamajiem energoresursiem.
Katras valsts individuÄlais mÄ“rÄ·is ir izteikts procentos no kopÄ“jÄ enerÄ£ijas gala patÄ“riņa 2020.gadÄ. Å…emot vÄ“rÄ minÄ“to, Latvijai saskaÅ†Ä ar DirektÄ«vas 2009/28/EK 3.panta 1.punktu un 1.pielikuma A daļu ir noteikts juridiski saistošs mÄ“rÄ·is, kas paredz, ka no atjaunojamiem energoresursiem iegÅ«tas enerÄ£ijas Ä«patsvaram kopÄ“jÄ enerÄ£ijas gala patÄ“riÅ†Ä jÄbÅ«t vismaz 40% lÄ«dz 2020.gadam.
Å…emot vÄ“rÄ, ka lÄ«dz DirektÄ«vas 2009/28/EK pieņemšanai Latvija jau bija sasniegusi augstu atjaunojamÄs enerÄ£ijas Ä«patsvaru (par izejas punktu tika izmantots 2005.gadam tobrÄ«d aprÄ“Ä·inÄtais atjaunojamÄs enerÄ£ijas Ä«patsvars 32,6% apmÄ“rÄ), sÄkotnÄ“ji noteiktais atjaunojamÄs enerÄ£ijas Ä«patsvars Latvijai bija 42%, kas diskusiju gaitÄ ar Eiropas Komisiju par DirektÄ«vu 2009/28/EK tika samazinÄts par 2 procentpunktiem. TÄdejÄdi Latvijai izdevÄs panÄkt mazÄko iespÄ“jamo juridiski saistošo mÄ“rÄ·i 2020.gadam, nekÄ bija iepriekš plÄnots. Vienlaikus jÄnorÄda, ka Latvijai tÄdÄ“jÄdi tika noteikts sestais zemÄkais procentpunktu pieaugums starp visÄm ES dalÄ«bvalstÄ«m un zemÄks procentpunktu pieaugums kÄ valstÄ«m ar tobrÄ«d lÄ«dzÄ«gu atjaunojamÄs enerÄ£ijas Ä«patsvaru – Somijai un Zviedrijai. TurklÄt procentuÄlais atjaunojamÄs enerÄ£ijas Ä«patsvara mÄ“rÄ·a pieaugums (22,7%) Latvijai bija zemÄkais starp ES dalÄ«bvalstÄ«m.
SavukÄrt transporta sektorÄ saskaÅ†Ä ar DirektÄ«vas 2009/28/EK 3.panta 4.punktu visÄm ES dalÄ«bvalstÄ«m 2020.gadÄ ir jÄnodrošina, ka no atjaunojamiem energoresursiem saražotas enerÄ£ijas Ä«patsvars ir vismaz 10% no enerÄ£ijas galapatÄ“riņa.
DirektÄ«vas 2009/28/EK mÄ“rÄ·i ir ietverti Latvijas politikas plÄnošanas dokumentos, tai skaitÄ:
- Latvijas nacionÄlÄ reformu programmÄ "ES 2020" stratÄ“Ä£ijas Ä«stenošanai5 (turpmÄk – Latvijas NRP). Latvijas NRP ir definÄ“ti Latvijas kvantitatÄ«vie mÄ“rÄ·i 2020. gadam un galvenie pasÄkumi to sasniegšanai.
- 2012.gada 20.decembrÄ« Saeima apstiprinÄja hierarhiski augstÄko nacionÄla lÄ«meņa vidÄ“ja termiņa plÄnošanas dokumentu "Latvijas NacionÄlais attÄ«stÄ«bas plÄns 2014.-2020. gadam" (turpmÄk - NAP2020), kas ir cieši saistÄ«ts ar "Latvijas IlgtspÄ“jÄ«gas attÄ«stÄ«bas stratÄ“Ä£iju lÄ«dz 2030. gadam" un Latvijas NRP. NAP2020 mÄ“rÄ·a rÄdÄ«tÄjs 196.punktÄ noteikts no atjaunojamiem energoresursiem saražotÄs enerÄ£ijas Ä«patsvars kopÄ“jÄ bruto enerÄ£ijas galapatÄ“riÅ†Ä vismaz 40% 2020. gadÄ.6
- Ministru kabineta 2016.gada 9.februÄra rÄ«kojumu Nr.129 apstiprinÄts enerģētikas politikas plÄnošanas dokuments “Enerģētikas attÄ«stÄ«bas pamatnostÄdnes 2016-2020. gadam”[11].
- Latvija, tÄpat kÄ citas ES dalÄ«bvalstis 2010.gadÄ izstrÄdÄjušas RÄ«cÄ«bas plÄnu atjaunojamÄs enerÄ£ijas izmantošanas veicinÄšanai (turpmÄk – RÄ«cÄ«bas plÄns), kas apkopo lÄ«dz 2020.gadam nacionÄli Ä«stenojamus un plÄnotus pasÄkumus atjaunojamÄs enerÄ£ijas veicinÄšanai un mÄ“rÄ·a sasniegšanai. RÄ«cÄ«bas plÄns tika izstrÄdÄts atbilstoši Eiropas Komisijas 2009.gada 30.jÅ«nija lÄ“mumam Nr. L 182/33, ar ko izveido paraugu valsts rÄ«cÄ«bas plÄniem atjaunojamÄs enerÄ£ijas jomÄ atbilstoši DirektÄ«vai 2009/28/EK, un izskatÄ«ts Ministru kabineta 2010.gada 12.oktobra sÄ“dÄ“ (prot. Nr. 52, 44.§), sekojoši iesniegts Eiropas KomisijÄ. TÄpat Latvija ir ieviesusi DirektÄ«vas 2009/28/EK normas nacionÄlajos tiesÄ«bu aktos. KÄ viens no galvenajiem instrumentiem mÄ“rÄ·a sasniegšanai RÄ«cÄ«bas plÄnÄ tika minÄ“ts atbalsta pasÄkums – elektroenerÄ£ijas obligÄtais iepirkums elektroenerÄ£ijas ražošanas iekÄrtÄs, kurÄs elektroenerÄ£ijas ražošanai izmanto atjaunojamos energoresursus.
SaskaÅ†Ä ar DirektÄ«vas 2018/2001[12] 3.panta 1.punktu ir noteikts, ka no atjaunojamiem energoresursiem iegÅ«tas enerÄ£ijas Ä«patsvaram ES enerÄ£ijas bruto galapatÄ“riÅ†Ä lÄ«dz 2030.gadam ir jÄsasniedz vismaz 32% un ES dalÄ«bvalstÄ«m, tai skaitÄ Latvijai ir jÄsniedz ieguldÄ«jums šÄ« mÄ“rÄ·a sasniegšanai.
ŠÄdu pienÄkumu nosaka gan DirektÄ«va 2018/2001, gan Regula 2018/1999 par enerģētikas savienÄ«bas un rÄ«cÄ«bas klimata politikas jomÄ pÄrvaldÄ«bu[13]. TurklÄt saskaÅ†Ä ar minÄ“tajiem ES tiesÄ«bu aktiem Latvijai tÄpat kÄ citÄm ES dalÄ«bvalstÄ«m ir pienÄkums nodrošinÄt, ka pÄ“c 2020.gada no atjaunojamiem energoresursiem saražotas enerÄ£ijas Ä«patsvars enerÄ£ijas bruto galapatÄ“riÅ†Ä ir ne mazÄks par 2020.gada mÄ“rÄ·a bÄzes lÄ«meni – 40%. SavukÄrt gadÄ«jumÄ, ja tas netiek ievÄ“rtos, saskaÅ†Ä ar Regulas 2018/1999 32.panta 4. punktu dalÄ«bvalstij ir juridiski saistošs pienÄkums viena gada laikÄ pÄ“c neizpildes iestÄšanÄs nodrošinÄt vismaz 2020.gada atjaunojamÄs enerÄ£ijas Ä«patsvara mÄ“rÄ·a bÄzes lÄ«meni.
Citastarp DirektÄ«vas 2018/2001 25. panta 1.punkts paredz, ka uz degvielas piegÄdÄtÄjiem jÄuzliek tÄdi pienÄkumi, kas nodrošina, ka 2030.gadÄ katrÄ ES dalÄ«bvalstÄ« no AER iegÅ«tas enerÄ£ijas Ä«patsvars veido 14% no transporta galapatÄ“riņÄ. DirektÄ«vas 2018/2001 25.panta 1.punkts nosaka arÄ« to, ka degvielas piegÄdÄtÄjiem jÄuzliek pienÄkums realizÄ“t biodegvielas un/vai biogÄzi/biometÄnu, kas iegÅ«ts no DirektÄ«vas 2018/2001 IX pielikuma A daÄ¼Ä norÄdÄ«tajÄm izejvielÄm (“advanced biofuels” jeb modernÄs biodegvielas), paredzot, ka 2022.gadÄ 0,2% no kopÄ“jÄ AER Ä«patsvara transporta sektorÄ veido šÄdu biodegvielu un biogÄzes/biometÄna patÄ“riņš, tam pieaugot lÄ«dz 3,5% 2030.gadÄ. TomÄ“r, ja valsts izlemj, ka biodegvielu, kas iegÅ«tas no pÄrtikas un dzÄ«vnieku barÄ«bas kultÅ«raugiem[14] ieskaite atjaunojamÄs enerÄ£ijas mÄ“rÄ·Ä« transportÄ ir jÄierobežo zem 7% no transporta sektora galapatÄ“riņa, tÄ par proporcionÄlu daļu var samazinÄt atjaunojamÄs enerÄ£ijas 14% mÄ“rÄ·i transportÄ 2030.gadÄ.
SaskaÅ†Ä ar Regulas 2018/1999 3.panta 1.punktu Latvijai tÄpat kÄ citÄm ES dalÄ«bvalstÄ«m ir jÄizstrÄdÄ un lÄ«dz 2019.gada 31.decembrim EK jÄiesniedz integrÄ“ts NacionÄlais Enerģētikas un klimata plÄns, paredzot pasÄkumus 2030.gada enerģētikas un klimata mÄ“rÄ·u sasniegšanai, tai skaitÄ atjaunojamÄs enerÄ£ijas veicinÄšanas jomÄ. LÄ«dz ar to OIK atcelšanas gadÄ«jumÄ ietekme bÅ«tu ne tikai uz 2020.gada AER mÄ“rÄ·a sasniegšanu, bet arÄ« attiecÄ«bÄ uz Latvijas valsts pienÄkumiem AER jomÄ laika posmÄ lÄ«dz 2030.gadam.
Ekonomikas ministrija 2019.gada 4.martÄ saņēma EK 27.februÄra vÄ“stuli, kurÄ EK norÄda par atjaunojamÄs enerÄ£ijas mÄ“rÄ·u saistošo raksturu un dalÄ«bvalstu pienÄkumu ieviest atbilstošus pasÄkumus šo mÄ“rÄ·u sasniegšanai (skatÄ«t Likumprojekta anotÄcijas 3.pielikumu). EK ir arÄ« norÄdÄ«jusi, ka ES Tiesa, vÄ“rtÄ“jot soda naudu apmÄ“ru, ņems vÄ“rÄ apstÄkļus, kas ietekmÄ“juši dalÄ«bvalstij noteikto mÄ“rÄ·u nesasniegšanu.
EK Latvijai minÄ“tajÄ vÄ“stulÄ“ ir arÄ« norÄdÄ«jusi, ka lÄ«dz ar DirektÄ«vu 2018/2001 dalÄ«bvalstÄ«m, tai skaitÄ Latvijai, ir ES tiesÄ«bu aktos noteikts pienÄkums nodrošinÄt AER projektiem piešÄ·irtÄ valsts atbalsta stabilitÄti, neapdraudot uzsÄkto projektu ekonomisko dzÄ«votspÄ“ju. OI mehÄnisma atcelšana bÅ«tu pretrunÄ minÄ“tajam ES tiesÄ«bu principam.
5) Atbalsts augstas efektivitÄtes koÄ£enerÄcijai
SaskaÅ†Ä ar DirektÄ«vas 2012/27/ES[15] (EnergoefektivitÄtes direktÄ«va) 14.panta 2.punktu ES dalÄ«bvalstis pieņem politikas pasÄkumus, ar ko mudina vietÄ“jÄ un reÄ£ionÄlÄ lÄ«menÄ« pienÄcÄ«gi ņemt vÄ“rÄ efektÄ«vu siltumapgÄdes un dzesÄ“šanas sistÄ“mu izmantošanas potenciÄlu, jo Ä«paši tÄdu sistÄ“mu, kurÄs tiek izmantota augstas efektivitÄtes koÄ£enerÄcija. IzstrÄdÄjot pasÄkumus, dalÄ«bvalstÄ«m jÄņem vÄ“rÄ vietÄ“ju un reÄ£ionÄlu siltumenerÄ£ijas tirgu attÄ«stÄ«bas potenciÄlu.
SaskaÅ†Ä ar DirektÄ«vas 2012/27/ES 14.panta 11.punktu ES dalÄ«bvalstis nodrošina, ka jebkÄds pieejamais koÄ£enerÄcijas atbalsts tiek piešÄ·irts tikai tad, ja elektroenerÄ£ija tiek ražota augstas efektivitÄtes koÄ£enerÄcijas režīmÄ un siltuma pÄrpalikums tiek lietderÄ«gi izmantots, lai panÄktu primÄrÄs enerÄ£ijas ietaupÄ«jumu.
JÄnorÄda, ka DirektÄ«va 2012/27/ES aizstÄj DirektÄ«vu 2004/8/EK par tÄdas koÄ£enerÄcijas veicinÄšanu, kas balstÄ«ta uz lietderÄ«gÄ siltuma pieprasÄ«jumu iekšÄ“jÄ enerÄ£ijas tirgÅ«[16], kas bija spÄ“kÄ Latvijai iestÄjoties Eiropas SavienÄ«bÄ un kas attiecÄ«gi bija jÄpÄrņem nacionÄlajos normatÄ«vajos aktos.
TomÄ“r ES lÄ«menÄ« nav noteikti ar koÄ£enerÄciju juridiski saistoši mÄ“rÄ·i. VienÄ«gais mÄ“rÄ·is, kas ar koÄ£enerÄciju tiešÄ veidÄ ir saistÄ«ts ir no DirektÄ«vas 2012/27/ES izrietošais primÄro resursu ietaupÄ«juma (energoefektivitÄtes) 2020.gada mÄ“rÄ·is: primÄrÄs enerÄ£ijas patÄ“riņš 2020.gadÄ ne lielÄks par 5,37 Mtoe.
SavukÄrt uz 2030.gadu primÄrÄs enerÄ£ijas ietaupÄ«juma mÄ“rÄ·is Latvijai ir jÄizvirza saskaÅ†Ä ar Regulu 2018/1999 un EnergoefektivitÄtes direktÄ«vas grozÄ«jumiem, kas izdarÄ«ti ar DirektÄ«vu 2018/2002[17]. Latvijas primÄrÄs enerÄ£ijas ietaupÄ«juma mÄ“rÄ·a priekšlikums 2030.gadam iesniegts Eiropas Komisijai ar Latvijas nacionÄlÄ Enerģētikas un klimata plÄna projektu[18]. Pašlaik plÄnotais Latvijai nesaistošs primÄrÄs enerÄ£ijas ietaupÄ«juma mÄ“rÄ·is 2030.gadam: primÄrÄs enerÄ£ijas patÄ“riņš 2030.gadÄ ne lielÄks par 4,33 Mtoe.
III. Tiesiskais risinÄjums[19]
Lai varÄ“tu izpildÄ«t Saeimas LÄ“mumu, ir jÄpÄrskata normatÄ«vais regulÄ“jums, ar ko ir izveidots šobrÄ«d spÄ“kÄ esošais OI mehÄnisms.
Å…emot vÄ“rÄ minÄ“to, Ekonomikas ministrija ir izstrÄdÄjusi normatÄ«vÄ akta projektu “GrozÄ«jumi ElektroenerÄ£ijas tirgus likumÄ” (turpmÄk – Likumprojekts), ar ko paredzÄ“ts no ElektroenerÄ£ijas tirgus likuma (turpmÄk – ETL) izslÄ“gt OIK un OI mehÄnismu noteicošÄs tiesÄ«bu normas un veikt saistÄ«tus precizÄ“jumus.
Likumprojekts paredz ETL:
1) svÄ«trot obligÄtÄ iepirkuma un publiskÄ tirgotÄja jÄ“dzienus (1.panta 21., 25.punkts);
2) svÄ«trot tiesÄ«bu normas, kas nosaka valsts atbalstu OI mehÄnisma ietvaros (28., 28.1, 29., 30. un 31.pants, pÄrejas noteikumu 52. un 53.punkts), kam sekojoši elektroenerÄ£ijas galalietotÄji vairs nesedz izmaksas par atbalstu, kas sniegts saskaÅ†Ä ar minÄ“tajÄm tiesÄ«bu normÄm.
Ar minÄ“to normu dzÄ“šanu spÄ“ku zaudÄ“ tiesÄ«bu akti, kas izdoti uz šo normu pamata. ETL 28., 28.1, 29., 30., 52. un 53.panta gadÄ«jumÄ tie ir MK noteikumi Nr.221 un MK noteikumi Nr.262 un Sabiedrisko pakalpojumu regulÄ“šanas komisijas 2017.gada 14.septembra lÄ“mums Nr. 1/24 “ObligÄtÄ iepirkuma un jaudas komponenšu aprÄ“Ä·inÄšanas metodika”[20].;
3) precizÄ“t tiesÄ«bu normas attiecÄ«bÄ uz pÄrvades tarifos iekļaujamo atlÄ«dzÄ«bu elektroenerÄ£ijas sistÄ“mas Ä«pašniekam (16.panta trešajÄ daļÄ), kÄ arÄ« atbalstu aizsargÄtiem lietotÄjiem (33.1 panta otrajÄ daÄ¼Ä un pÄrejas noteikumu 76.punkts), ņemot vÄ“rÄ OIK atcelšanu;
4) papildinÄt ar tiesÄ«bu normÄm attiecÄ«bÄ uz to, ka komersantu koÄ£enerÄcijas elektrostacijÄm ar uzstÄdÄ«to elektrisko jaudu virs 100MW, kas lÄ«dz 2019.gada 31.martam ir izmantojušas tiesÄ«bas saņemt garantÄ“tu maksu par uzstÄdÄ«to elektrisko jaudu, ir pienÄkums turpinÄt darbÄ«bu atbilstoši tiem darbÄ«bas režīmiem un nosacÄ«jumiem, kas bijuši spÄ“kÄ lÄ«dz šim datumam (pÄrejas noteikumu 70.punkts) un saglabÄt pienÄkumu iesniegt Ekonomikas ministrijÄ ikgadÄ“jus pÄrskatus par šo staciju darbÄ«bu (pÄrejas noteikumu 71.punkts).
ŠÄds risinÄjums izvÄ“lÄ“ts, ņemot vÄ“rÄ šÄdu elektrostaciju ietekmi uz elektroenerÄ£ijas sistÄ“mas stabilitÄti LatvijÄ, t.i. šÄdu staciju kopÄ“jÄs uzstÄdÄ«tÄs jaudas un nozÄ«mÄ«go saražotÄs elektroenerÄ£ijas apjomu, kÄ arÄ« ņemot vÄ“rÄ saskaÅ†Ä ar Ministru kabineta 2017.gada 21.novembra rÄ«kojumu Nr.685[21] vienreizÄ“jÄ darÄ«juma ietvaros AS “Latvenergo” elektrostacijÄm TEC-1 un TEC-2 izmaksÄto avansu par staciju darbÄ«bu lÄ«dz atbalsta perioda beigÄm, kas patÄ“rÄ“tÄjiem nerada papildu izmaksas. TÄdÄ“jÄdi minÄ“tajÄm elektrostacijÄm pÄ“c tiesÄ«bu atcelšanas uz ikgadÄ“jÄ atbalsta maksÄjuma saņemšanu (3,3 milj. euro gadÄ TEC-1 lÄ«dz 2020.gadam un 21,3 milj. euro gadÄ TEC-2 lÄ«dz 2028.gadam) tiks noteikts pienÄkumus strÄdÄt lÄ«dz sÄkotnÄ“ji plÄnotÄ atbalsta perioda beigÄm, ņemot vÄ“rÄ augstÄk minÄ“tos iemeslus.;
5) papildinÄt ar tiesÄ«bu normÄm attiecÄ«bÄ uz to, ka energoietilpÄ«gie apstrÄdes rÅ«pniecÄ«bas komersanti normatÄ«vajos aktos noteiktÄ kÄrtÄ«bÄ arÄ« pÄ“c Likumprojekta spÄ“kÄ stÄšanÄs varÄ“s pieteikties uz samazinÄtu lÄ«dzdalÄ«bu OIK maksÄjumam par 2018.gadu un 2019.gadu (pÄrejas noteikumu 72.-74. punkts);
6) papildinÄt ar tiesÄ«bu normu, kas paredz, ka publiskais tirgotÄjs savu darbÄ«bu veic lÄ«dz brÄ«dim, kad ir izpildÄ«ti pienÄkumi attiecÄ«bÄ uz OIK maksÄjuma kompensÄ“šanu energoietilpÄ«giem apstrÄdes rÅ«pniecÄ«bas uzņēmumiem (pÄrejas noteikumu 75.punkts).
SaskaÅ†Ä ar Komisijas RegulÄ Nr.794/2004, ar ko Ä«steno Padomes Regulu (EK) Nr.659/1999, ar kuru nosaka sÄ«ki izstrÄdÄtus noteikumus EK LÄ«guma 93.panta piemÄ“rošanai noteikto Latvijai ir jÄsaskaņo normatÄ«vie akti ar EK, gadÄ«jumÄ, ja ir plÄnots daļēji atcelt atbalsta mehÄnismu elektroenerÄ£ijas ražotÄjiem. Å…emot vÄ“rÄ, ka Regulas Nr.794/2004 nosacÄ«jumi neparedz paziņošanas prasÄ«bas ievÄ“rošanu EK attiecÄ«bÄ uz pasÄkumiem, kas nacionÄli skar pilnÄ«gu atbalsta pÄrtraukšanu, normatÄ«vos aktus, kas paredzÄ“tu pilnÄ«bÄ atcelt atbalstu elektroenerÄ£ijas ražotÄjiem, nav jÄsaskaņo ar EK. Vienlaikus, ņemot vÄ“rÄ šobrÄ«d saskaņošanas procesÄ esošo valsts atbalstu TEC-2, EK par izmaiņÄm bÅ«tu informÄ“jama šÄ« saskaņošanas procesa ietvaros.
Atbilstoši SPRK izdotajai metodikai, publiskais tirgotÄjs OIK tekošajÄ gadÄ iekļauj iepriekšÄ“jÄ gada faktiskÄs izmaksas, kas rada situÄciju, ka izmaksas publiskajam tirgotÄjam tiek kompensÄ“tas ar viena gada nobÄ«di. Prognozes liecina, ka Ä«stenojot LikumprojektÄ iekļauto risinÄjumu uz 2019.gada 31.martu publiskajam tirgotÄjam bÅ«s uzkrÄts parÄds no elektroenerÄ£ijas gala patÄ“rÄ“tÄjiem nesaņemto OIK ieņēmumu veidÄ vairÄk kÄ 80 milj.euro apmÄ“rÄ. Ar likumprojektu netiek paredzÄ“ts mehÄnisms šÄdu nesaņemto ieņēmumu segšanai.
IV. TiesiskÄ risinÄjuma sagaidÄmÄs ietekmes
Likumprojekta izstrÄdes gaitÄ ir apzinÄtas dažÄdas sagaidÄmÄs ietekmes, ar ko jÄrÄ“Ä·inÄs likumdevÄ“jam pieņemot lÄ“mumu par tÅ«lÄ«tÄ“ju valsts atbalsta, kas ražotÄjiem šobrÄ«d tiek sniegts OI mehÄnisma ietvaros, atcelšanu.
1) Ietekmes uz sabiedrību
Elektroenerģijas izmaksas
ElektroenerÄ£ijas gala cenu kopÄ“jais samazinÄjums pÄ“c OIK atcelšanas patÄ“rÄ“tÄjiem bÅ«s atšÄ·irÄ«gs atkarÄ«bÄ no to pieslÄ“gumu jaudas, elektroenerÄ£ijas patÄ“riņa un nosacÄ«jumiem elektroenerÄ£ijas lietotÄja lÄ«gumÄ ar elektroenerÄ£ijas tirgotÄju.
ParedzamÄs ietekmes dažÄdÄs patÄ“rÄ“tÄju grupÄs, neņemot vÄ“rÄ elektroenerÄ£ijas vairumtirgus cenas svÄrstÄ«bas, varÄ“tu bÅ«t 20 – 23 % apmÄ“rÄ apstrÄdes rÅ«pniecÄ«bÄ, 13 – 15% apmÄ“rÄ pakalpojumu sniedzÄ“jiem, ~13% apmÄ“rÄ energointensÄ«vai apstrÄdes rÅ«pniecÄ«bai, ~17% apmÄ“rÄ lauksaimniecÄ«bas preÄu ražotÄjiem. MÄjsaimniecÄ«bÄm elektroenerÄ£ijas izmaksu samazinÄjums vidÄ“ji varÄ“tu bÅ«t ap 15%, savukÄrt neizmantotiem pieslÄ“gumiem cenas samazinÄjums bÅ«tu virs 30%.
JÄņem vÄ“rÄ, ka samazinoties valstÄ« saražotÄs elektroenerÄ£ijas apjomam, darbu pÄrtraucot uzņēmumiem, kas lÄ«dz šim saņēmuši atbalstu OI mehÄnisma ietvaros, vienlaikus ar OIK atcelšanu var palielinÄties elektroenerÄ£ijas vairumtirgus cena.
SaskaÅ†Ä ar pÄrvades sistÄ“mas operatora AS “Augstspriegumu tÄ«kls” (turpmÄk – AST) pausto viedokli visu subsidÄ“to elektrostaciju darbÄ«bas apturÄ“šana radÄ«tu nozÄ«mÄ«gu piedÄvÄjuma samazinÄjumu Latvijas cenu zonÄ (2018.gadÄ 4,1 TWh), kas veicinÄtu cenu pieaugumu LatvijÄ. AST aptuvenÄs aplÄ“ses liecina, ka 2018.gadÄ, kad klimatisko apstÄkļu dēļ bija samazinÄts hidroelektrostaciju izstrÄdes apjoms, TEC-2 darbÄ«ba nodrošinÄja par aptuveni 25% zemÄku elektroenerÄ£ijas vairumtirgus cenu. TomÄ“r, nosakot pienÄkumu RÄ«gas TEC-1 un TEC-2 elektrostacijÄm turpinÄt darbÄ«bu pašreizÄ“jÄ minimÄlajÄ apjomÄ lÄ«dz plÄnotajÄm atbalsta perioda beigÄm, šÄds risks tiek novÄ“rsts.
SavukÄrt, vÄ“rtÄ“jot, kÄdu ietekmi uz elektroenerÄ£ijas vairumtirgus cenÄm atstÄs visu subsidÄ“to elektrostaciju darbÄ«bas pÄrtraukšana, izņemot RÄ«gas TEC-1 un TEC-2 elektrostacijas, AST vÄ“rtÄ“, ka tÄ kÄ šÄ«s elektrostacijas kopÄ saražo ievÄ“rojamu elektroenerÄ£ijas daudzumu (2018. gadÄ ap 1,5 TWh, jeb ap 23% no kopÄ saražotÄ elektroenerÄ£ijas apjoma LatvijÄ), to darbÄ«bas pÄrtraukšana arÄ« veicinÄtu cenu pieaugumu elektroenerÄ£ijas vairumtirgÅ«.
TÄdÄ“jÄdi, ņemot vÄ“rÄ to, ka OIK vidÄ“jÄ vÄ“rtÄ«ba ir noteikta 22,68 euro/MWh apmÄ“rÄ, ieguvumu no OI atcelšanas, kas rezultÄ“jas lielÄkÄs daļas staciju darbÄ«bas pÄrtraukšanÄ, daļēji var atsvÄ“rt elektroenerÄ£ijas vairumtirgus cenas pieaugums. TomÄ“r paredzams, ka šÄda ietekme kopumÄ nebÅ«s bÅ«tiska un pamatÄ izpaudÄ«sies t.s. pÄ«Ä·a stundÄs, kad elektroenerÄ£ijas vairumtirgus cena ir augsta.
Siltumenerģijas izmaksas
SPRK ir norÄdÄ«jusi, ka vispÄrÄ“jÄ gadÄ«jumÄ, izbeidzoties atbalstam OI mehÄnisma ietvaros, siltumenerÄ£ijas tarifam bÅ«tu tendence pieaugt. Bet ir arÄ« atsevišÄ·i faktori, kuru izmaiņu rezultÄtÄ siltumenerÄ£ijas tarifs varÄ“tu atsevišÄ·Äs pašvaldÄ«bÄs arÄ« samazinÄties.
SiltumenerÄ£ijas gala tarifu pieaugums varÄ“tu bÅ«t sagaidÄms vismaz 15 pašvaldÄ«bÄs, no kurÄm lielÄkÄs ir Daugavpils, Jelgava, LiepÄja, RÄ“zekne. RÄ«gÄ izmaiņas siltumenerÄ£ijas tarifos pamatÄ bÅ«s atkarÄ«gas no TEC-2 turpmÄkÄs darbÄ«bas. PašvaldÄ«bu skaits varÄ“tu bÅ«t arÄ« lielÄks, atkarÄ«bÄ no tÄ, vai pašvaldÄ«bÄm ir citas alternatÄ«vas siltumapgÄdes nodrošinÄšanai. VisprecÄ«zÄko informÄciju iedzÄ«votÄji šajÄ jautÄjumÄ var gÅ«t, vÄ“ršoties pašvaldÄ«bÄ.
Latvijas Siltumuzņēmumu asociÄcijas rosinÄtajÄ aptaujÄ biedriem, uzņēmumi, kuru sistÄ“mÄs darbojas koÄ£enerÄcijas stacijas, nepÄrprotami norÄdÄ«ja, ka, atbalsta pÄrtraukšanas gadÄ«jumÄ, tarifu pieaugums bÅ«tu 20 – 40% robežÄs, atsevišÄ·os gadÄ«jumos, iespÄ“jams, vairÄk. ŠÄdu kÄpumu uzņēmumi skaidro ar to, ka dažos mÄ“nešos nav tehniski iespÄ“jams aizstÄt esošÄs iekÄrtas, realizÄ“jot alternatÄ«va siltumavota uzstÄdÄ«šanu, kÄ arÄ« neatmaksÄtie kredÄ«ti/neatgÅ«tÄs investÄ«cijas ir bÅ«tisks šÄ·Ä“rslis jauna finansÄ“juma piesaistei.
SaskaÅ†Ä ar SPRK datiem pÄ“c atbalsta perioda beigÄm siltumenerÄ£ijas tarifi bÅ«tiski ir pieauguši ValmierÄ – 25% un Vangažos – 32%, lÄ«dz 10% tarifi pieauguši Baložos un Ä€dažos.
ŠÄds Likumprojekta risinÄjums atstÄtu ietekmi uz mÄjsaimniecÄ«bÄm, kuras varÄ“tu saskarties ar siltumenerÄ£ijas tarifu pieaugumu, un Ä«paši uz iedzÄ«votÄjiem ar zemiem ienÄkumiem, kuriem varÄ“tu rasties grÅ«tÄ«bas segt ar siltumenerÄ£iju saistÄ«tos mÄjsaimniecÄ«bas izdevumus.
Uzņēmējdarbība
SaskaÅ†Ä ar Latvijas AtjaunojamÄs enerÄ£ijas federÄcijas (turpmÄk – LAEF) datiem AER stacijÄs strÄdÄ 1600 darbinieki, no kuriem lielÄkÄ daļa zaudÄ“tu darbu pÄ“c OI pÄrtraukšanas. Darbavietas varÄ“tu bÅ«t apdraudÄ“tas arÄ« saistÄ«tajÄs nozarÄ“s strÄdÄjošajiem. KopumÄ pÄ“c LAEF aplÄ“sÄ“m saistÄ«jÄs nozarÄ“s varÄ“tu bÅ«t nodarbinÄtas aptuveni 2500 personas. LÄ«dzÄ«gs secinÄjums par nodarbinÄto skaitu OI mehÄnisma ietvaros strÄdÄjošÄm AER stacijÄm ir izteikts arÄ« 2018.gadÄ tapušajÄ Latvijas ZinÄtņu akadÄ“mijas ekspertes akad., Dr.ekon. Raitas KarnÄ«tes pÄ“tÄ«jumÄ[22].
Latvijas BiogÄzes asociÄcija ir norÄdÄ«jusi, ka biogÄzes ražošanÄ, blakus ražotnÄ“s un ar to saistÄ«tajos uzņēmumos kopumÄ ir nodarbinÄti ap 2000 cilvÄ“ku un, likvidÄ“jot vai sašaurinot ražošanu, vismaz 50% no viņiem paliktu bez darba.
TÄpat, darbu pÄrtraucot dabasgÄzes koÄ£enerÄcijas stacijÄm, darbavietas zaudÄ“tu arÄ« šajos uzņēmumos strÄdÄjošie.
ZemkopÄ«bas ministrija (turpmÄk – ZM) un Lauksaimnieku organizÄcijas sadarbÄ«bas padome (turpmÄk – LOSP) ir norÄdÄ«jušas, ka, pÄrtraucot ražot elektroenerÄ£iju, varÄ“tu rasties situÄcija, ka iesaistÄ«tÄs lauku saimniecÄ«bas kļūs maksÄtnespÄ“jÄ«gas, jo vairums biogÄzes un biomasas koÄ£enerÄcijas staciju ir integrÄ“tas kopÄ“jÄ lauksaimnieciskajÄ vai mežsaimnieciskajÄ saimniekošanas sistÄ“mÄ. ArÄ« Latvijas biogÄzes asociÄcija ir norÄdÄ«jusi, ka daÄ¼Ä gadÄ«jumu pie biogÄzes stacijÄm ir izveidotas dažÄdas ražotnes (siltumnÄ«cas, kokapstrÄde, zivju audzÄ“šana, sauso mÄ“slošanas substrÄtu ražošana u.c.), kas izmanto stacijÄs saražoto siltumenerÄ£iju vai arÄ« siltumenerÄ£ija tiek novadÄ«ta uz jau esošajiem ražošanas uzņēmumiem (pÄrtikas ražošana, lopkopÄ«bas fermas u.c.).
BÅ«vmateriÄlu ražotÄju asociÄcija savukÄrt ir norÄdÄ«jusi, ka bÅ«tiska OIK samazinÄšana vai atcelšana pozitÄ«vi ietekmÄ“tu energoietilpÄ«gos apstrÄdes rÅ«pniecÄ«bas uzņēmumus, jo tie kļūtu konkurÄ“tspÄ“jÄ«gÄki savos eksporta tirgos un varÄ“tu palielinÄt savas produkcijas noietu, kÄ arÄ« parÄdÄ«tos brÄ«vi lÄ«dzekļi, kurus bÅ«tu iespÄ“jams investÄ“t uzņēmumu attÄ«stÄ«bÄ un papildu investÄ«ciju piesaistÄ“. TÄ, piemÄ“ram, uzņēmumam CEMEX pÄ“c daļēji Ä«stenotajÄm reformÄm OIK samazinÄšanai (atbalsts energointensÄ«viem apstrÄdes rÅ«pniecÄ«bas uzņēmumiem, OIK vidÄ“jÄs likmes samazinÄšana), parÄdÄ«jÄs iespÄ“ja nostabilizÄ“t savas pozÄ«cijas esošajos tirgos un bÅ«tiski paplašinÄt savu eksporta noietu ZviedrijÄ, jo produkcijas izmaksas kļuva konkurÄ“tspÄ“jÄ«gÄkas, salÄ«dzinot ar citiem ES tirgÅ« konkurÄ“jošiem ražotÄjiem.
SaskaÅ†Ä ar Ekonomikas ministrijas aplÄ“sÄ“m OIK maksÄjuma atcelšanas tiešÄ ietekmÄ“ starppatÄ“riņa izmaksas vidÄ“ji tautsaimniecÄ«bÄ saruktu par 0,4%, kÄ rezultÄtÄ uzņēmÄ“ju peļņa palielinÄtos par 0,44%, bet ražotÄju cenas saruktu par 0,19%. LielÄks ieguvums bÅ«tu apstrÄdes rÅ«pniecÄ«bÄ, kur OIK izmaksas veido relatÄ«vi lielÄku Ä«patsvaru. DetalizÄ“tÄku analÄ«zi par OIK ietekmi uz tautsaimniecÄ«bu skatÄ«t Likumprojekta anotÄcijas 2.pielikumÄ.
Citas ietekmes
ZM, LOSP un Latvijas BiogÄzes asociÄcija ir vÄ“rsušas uzmanÄ«bu, ka darbu pÄrtraucot biogÄzes stacijÄm, vidÄ“ vai pie atkritumu apsaimniekotÄjiem varÄ“tu nonÄkt liels apjoms atlikumproduktu. Tie varÄ“tu bÅ«t vairÄk nekÄ 700 000 t atlikumproduktu gadÄ, kas sevÄ« ietver kÅ«tsmÄ“slus, dzÄ«vnieku kautuvÄ“s radušos atlikumproduktus, kritušos dzÄ«vniekus, tai skaitÄ no Ä€frikas cÅ«ku mÄ“ra, u.c. bioloÄ£iskas izcelsmes atlikumproduktus. Sekojoši, sadÄrdzinoties atlikumproduktu utilizÄ“šanas izmaksÄm, varÄ“tu palielinÄties lauksaimniecÄ«bas produkcijas pašizmaksa un sadzÄ«ves atkritumu apsaimniekošanas izmaksas.
ZM ir norÄdÄ«jusi, ka pÄrstrÄdÄto kÅ«tsmÄ“slu apjoms dod pozitÄ«vu un lielÄko efektu uz siltumnÄ«cefekta gÄzu (SEG) un amonjaka emisiju samazinÄjumu:
SEG emisijas samazinÄs aptuveni par 2,5% no kopÄ“jÄm SEG emisijÄm lauksaimniecÄ«bas sektorÄ;
amonjaka (NH3) emisijas samazinÄs aptuveni par 5% no kopÄ“jÄm amonjaka emisijÄm lauksaimniecÄ«bas sektorÄ; 900 000 t kÅ«tsmÄ“slu pÄrstrÄde biogÄzÄ“ dotu aptuveni 8% amonjaka emisiju samazinÄjumu lauksaimniecÄ«bas sektorÄ. ŠajÄ kontekstÄ jÄņem arÄ« vÄ“rÄ, ka valstÄ« lÄ«dz 2030. gadam jÄsasniedz aptuveni 20% amonjaka emisiju samazinÄjums.
Vienlaikus pastÄv potenciÄls biogÄzes ražošanai izmantot lielÄku kÅ«tsmÄ“slu apjomu, jo, piemÄ“ram, 2017.gadÄ no visa pieejamÄ kÅ«tsmÄ“slu apjoma tikai aptuveni 25% tika izmantoti biogÄzes ražošanÄ.
Vides aizsardzÄ«bas un reÄ£ionÄlÄs attÄ«stÄ«bas (turpmÄk – VARAM) ieskatÄ ir iespÄ“jama netieša ietekme uz tiem Å«denssaimniecÄ«bas (Å«densapgÄdes un kanalizÄcijas) pakalpojumu sniedzÄ“jiem, kas notekÅ«deņu attÄ«rÄ«šanas procesÄ radušÄs notekÅ«deņu dūņas nodod biogÄzes ražotÄjiem. LikvidÄ“jot atbalstu biogÄzes stacijÄm var gadÄ«ties, ka tÄs nebÅ«s spÄ“jÄ«gas bez valsts lÄ«dzfinansÄ“juma pastÄvÄ“t un rezultÄtÄ lielu daļu no organiskajiem atkritumiem (piemÄ“ram, notekÅ«deņu dūņas, sadzÄ«ves atkritumu organisko frakciju, lauksaimniecÄ«bas ražošanas pÄrpalikumus u.c.) nevarÄ“s izmantot enerÄ£ijas ražošanai. TurklÄt, ja OI atcelšanas rezultÄtÄ kÄds no šÄdiem biogÄzes uzņēmumiem pÄrtrauc darbÄ«bu, Å«denssaimniecÄ«bas pakalpojumu sniedzÄ“jiem var rasties problÄ“mas ar notekÅ«deņu dūņu apsaimniekošanu. JÄņem vÄ“rÄ, ka jau pašlaik lielÄkÄ daļa radÄ«to notekÅ«deņu dūņu netiek lietderÄ«gi izmantotas.
TÄpat VARAM ir norÄdÄ«jusi, ka gadÄ«jumÄ, ja OI atcelšanas rezultÄtÄ kÄds no šÄdiem komersantiem nolemj pÄrtraukt HES ekspluatÄciju, ir jÄpÄrliecinÄs, ka šÄdas HES hidrotehniskÄs bÅ«ves valdÄ«tÄjs izpilda likuma “Par hidroelektrostaciju hidrotehnisko bÅ«vju drošumu” 8. panta otrÄs daļas nosacÄ«jumus, lai netiktu nodarÄ«ts kaitÄ“jums fiziskÄs personas dzÄ«vÄ«bai un veselÄ«bai, zaudÄ“jums fiziskÄs vai juridiskÄs personas Ä«pašumam vai kaitÄ“jums videi.
2) Ietekme uz atbalsta saņēmējiem
FinansiÄlÄs ietekmes
Å…emot vÄ“rÄ to, ka ETL vai citos normatÄ«vajos aktos nav noteikts, ka elektrostacijÄm pÄrtraucot saņemt atbalstu OI mehÄnisma ietvaros, bÅ«tu pienÄkums turpinÄt elektrostaciju darbu, paredzams, ka lielÄkÄ daļa staciju savu darbÄ«bu pÄ“c atbalsta pÄrtraukšanas beigs.
LAEF ir norÄdÄ«jusi, ka atceļot OI ar 2019.gada 31.martu, sagaidÄms, ka savu darbÄ«bu izbeigs pilnÄ«gi visi ražotÄji, kuru uzstÄdÄ«tÄs jaudas nesasniedz vismaz 1 MW, un arÄ« atlikušie ražotÄji savu darbÄ«bu saglabÄs tikai pie vairÄkiem labvÄ“lÄ«giem nosacÄ«jumiem. SagaidÄms, ka viena daļa uzņēmumu darbÄ«bu izbeigs, nespÄ“jot strauji atmaksÄt kredÄ«tiestÄžu un citu aizdevÄ“ju izsniegtos aizdevumus, cita daļa šo uzņēmumu darbÄ«bu izbeigs aiz rentabilitÄtes apsvÄ“rumiem.
Latvijas BiogÄzes asociÄcija ir informÄ“jusi, ka atceļot OI iepirkumu ar 2019.gada 31.martu, 100 % no biogÄzes stacijÄm pÄrtrauktu elektroenerÄ£ijas ražošanu, bet 80 % no stacijÄm pÄrtrauktu savu darbÄ«bu vispÄr. Atlikušie 20 % ievÄ“rojami samazinÄtu ražošanas apjomus un iegÅ«to biogÄzi izmantotu siltumenerÄ£ijas ražošanai savÄm vajadzÄ«bÄm. TÄpat asociÄcija ir norÄdÄ«jusi, ka atbilstošas likumdošanas un infrastruktÅ«ras trÅ«kuma dēļ biogÄzes ražotÄji Ä«stermiÅ†Ä nevar pÄrorientÄ“ties uz cita veida enerÄ£ijas ražošanu. AlternatÄ«va šÄdiem ražotÄjiem bÅ«tu biometÄna ražošana, ko izstrÄdÄjot atbilstošu likumdošanu bÅ«tu iespÄ“jams izmantot transporta sektorÄ kÄ fosilÄs dabasgÄzes alternatÄ«vu, tÄdÄ“jÄdi veicinot Latvijai noteiktÄ 2030.gada atjaunojamÄs enerÄ£ijas mÄ“rÄ·a transporta sektorÄ sasniegšanu un moderno biodegvielu Ä«patsvara sasniegšanu noteiktÄ apmÄ“rÄ, tostarp periodÄ lÄ«dz 2030.gadam (skatÄ«t SituÄcijas raksturojuma 2.punkta sadaļu “AtjaunojamÄs enerÄ£ijas mÄ“rÄ·i”).
SaskaÅ†Ä ar Finanšu nozares asociÄcijas sniegto informÄciju atbalsta saņēmÄ“ju OI mehÄnisma ietvaros kredÄ«tportfeļa atlikums uz 2018.gada 31.decembri pÄrsniedz 198 milj. euro (skatÄ«t tabulu).
Atbalsta saņēmēju grupas |
Kredītportfeļa atlikums uz 31.12.2018. (tūkst.eiro) |
Īpatsvars (%) |
Biomasas stacijas |
89286 |
45 |
BiogÄzes stacijas |
42735 |
22 |
Dabas gÄzes stacijas |
14022 |
7 |
VÄ“ja elektrostacijas |
50331 |
25 |
Hidroelektrostacijas |
1964 |
1 |
LAEF ir norÄdÄ«jusi, ka sagaidÄms, ka viena daļa no atbalsta saņēmÄ“jiem OI mehÄnisma ietvaros uzņēmumu darbÄ«bu izbeigs, nespÄ“jot strauji atmaksÄt kredÄ«tiestÄžu un citu aizdevÄ“ju izsniegtos aizdevumus (kredÄ«tus), kuru atmaksa neizbÄ“gami tiks nekavÄ“joties pieprasÄ«ta pÄ“c attiecÄ«ga politiska lÄ“muma par OI mehÄnisma un OIK atcelšanu pieņemšanas.
SaskaÅ†Ä ar Lauku atbalsta dienesta, Vides aizsardzÄ«bas un reÄ£ionÄlÄs attÄ«stÄ«bas ministrijas, Latvijas InvestÄ«ciju un attÄ«stÄ«bas aÄ£entÅ«ras sniegto informÄciju ES finansÄ“jumu ir saņēmušas 72 elektrostacijas, kas saņem atbalstu OI mehÄnisma ietvaros. ZemkopÄ«bas ministrija ir norÄdÄ«jusi, ka jÄņem vÄ“rÄ, ka no Latvijas Lauku attÄ«stÄ«bas programmas 2007.-2013. gadam biogÄzes staciju izveidÄ“ ir investÄ“ti 46 miljoni euro. TÄdÄ“jÄdi šÄ«s stacijas ir Lauku atbalsta dienesta Eiropas SavienÄ«bas fondu izlietojuma uzraudzÄ«bÄ, kas uzliek pienÄkumu investÄ«ciju saņēmÄ“jiem nodrošinÄt pilnvÄ“rtÄ«gu projekta mÄ“rÄ·u sasniegšanu.
LAEF ir vÄ“rsusi uzmanÄ«bu, ka slÄ“dzot tÄs AER stacijas, kuru izveidÄ“ vai modernizÄ“šanÄ ieguldÄ«ts publiskais finansÄ“jums, tas ir, galvenokÄrt dažÄda veida Eiropas SavienÄ«bas fondu, bet arÄ« citu finanšu instrumentu, kÄ arÄ« Latvijas valsts budžeta lÄ«dzekļi projektu lÄ«dzfinansÄ“juma veidÄ, šie ieguldÄ«jumi bÅ«s uzskatÄmi par nelietderÄ«gi iztÄ“rÄ“tiem. VisticamÄk, ka no šiem lÄ«dzekļiem iegÄdÄtÄs vÄ“rtÄ«gÄs un salÄ«dzinoši jaunÄs ražošanas iekÄrtas tiks pÄrdotas uz ÄrvalstÄ«m, galvenokÄrt, lai iegÅ«tu lÄ«dzekļus kreditoru prasÄ«jumu segšanai, tÄdÄ“jÄdi neatgriezeniski zaudÄ“jot šo iekÄrtu jaudas Latvijas enerģētikas bilancÄ“.
Tiesiskuma apsvērumi
LAEF ir norÄdÄ«jusi, ka bÅ«tiski ņemt vÄ“rÄ to, ka OI tiesÄ«bas ir bijušas likumÄ«gi noteiktas un uzņēmumi neuzsÄka atjaunojamÄs enerÄ£ijas ražošanu bez detalizÄ“ta saskaņojuma saņemšanas no valsts un, uzsÄkot komercdarbÄ«bu, šie komersanti rÄ“Ä·inÄjÄs ar tajÄ brÄ«dÄ« spÄ“kÄ esošo tiesisko regulÄ“jumu un paļÄvÄs uz to.
TÄpat atjaunojamÄs enerÄ£ijas nozari pÄrstÄvošÄ asociÄcija ir vÄ“rsusi uzmanÄ«bu uz to, ka saskaÅ†Ä ar 2016.gadÄ pieņemtajiem grozÄ«jumiem normatÄ«vajos aktos, kas stÄjÄs spÄ“kÄ 2017. gada 1.maijÄ, EM ir veikusi apjomÄ«gu elektrostaciju kopÄ“jo kapitÄlieguldÄ«jumu iekšÄ“jÄs peļņas normas (IRR) izvÄ“rtÄ“šanu, tÄdÄ“jÄdi nodrošinot jebkÄdas elektrostaciju pÄrkompensÄcijas novÄ“ršanu atjaunojamÄs enerÄ£ijas nozarÄ“. LAEF ieskatÄ kopÄ“jo kapitÄlieguldÄ«jumu IRR noteikšanas process un tÄ rezultÄts katrÄ individuÄlÄ gadÄ«jumÄ ir bÅ«tisks apstÄklis, kas stiprina katra attiecÄ«gÄ elektroenerÄ£ijas ražotÄja tiesisko paļÄvÄ«bu, konkrÄ“ti, to, ka likumÄ paredzÄ“tÄ kÄrtÄ«bÄ ir konstatÄ“ts, ka viņa peļņa ir vÄ“rtÄ“jama kÄ saprÄtÄ«ga un ka viņam ir visas tiesÄ«bas šÄdu peļņu saņemt visÄ viņam piešÄ·irto OI tiesÄ«bu atlikušajÄ periodÄ.
AtjaunojamÄs enerÄ£ijas ražotÄji arÄ« ir norÄdÄ«juši, ka atceļot OI tiesÄ«bas, tie vÄ“rsÄ«sies Satversmes tiesÄ un, vajadzÄ«bas gadÄ«jumÄ, arÄ« Eiropas CilvÄ“ktiesÄ«bu tiesÄ. TÄpat ražotÄji ir norÄdÄ«juši, ka lielÄkajai daļai no nozarÄ“ strÄdÄjošajiem atjaunojamÄs enerÄ£ijas ražotÄjiem investÄ«cijas elektrostaciju izveidei ir tikušas piesaistÄ«tas no ÄrvalstÄ«m, kÄdēļ investoriem ir tiesÄ«bas prasÄ«t atlÄ«dzÄ«bu gan par radÄ«tajiem zaudÄ“jumiem, gan nÄkotnÄ“ paredzamÄs peļņas atrÄvumu savu investÄ«ciju aizsardzÄ«bai, vÄ“ršoties pret Latvijas valsti dažÄdÄs starptautiskajÄs šÄ·Ä«rÄ“jtiesÄs.
LAEF ieskatÄ normatÄ«vo aktu grozÄ«jumi OIK atcelšanai no 2019. gada 31. marta bÅ«tu prettiesiski un neatbilstu tiesiskÄs paļÄvÄ«bas principam, kÄ arÄ« pÄrkÄptu Satversmes 105.pantÄ nostiprinÄtÄs tiesÄ«bas uz Ä«pašumu. LAEF ieskatÄ atbilstoši tiesiskas valsts principam uzņēmÄ“ji ar OI ieviešanu un vÄ“lÄk veikto IRR aprÄ“Ä·inÄšanu varÄ“ja bÅ«t droši un tiesiski pÄrliecinÄti, ka valsts vienotÄ politika enerģētikas jautÄjumos un atbildÄ«ba kÄ Eiropas SavienÄ«bas dalÄ«bvalstij tik krasi nemainÄ«s noteikumus komersantiem, kas jau veikuši ieguldÄ«jumus, un sniegs atbilstošu samaksu par sniegto pakalpojumu.
Satversmība
Satversmes 105.pants nosaka, ka ikvienam ir tiesÄ«bas uz Ä«pašumu. Īpašumu nedrÄ«kst izmantot pretÄ“ji sabiedrÄ«bas interesÄ“m. Īpašuma tiesÄ«bas var ierobežot vienÄ«gi saskaÅ†Ä ar likumu. Īpašuma piespiedu atsavinÄšana sabiedrÄ«bas vajadzÄ«bÄm pieļaujama tikai izņēmuma gadÄ«jumos uz atsevišÄ·a likuma pamata pret taisnÄ«gu atlÄ«dzÄ«bu.
Atbilstoši Satversmes tiesas praksei par Ä«pašumu var tikt uzskatÄ«ti tÄdi prasÄ«jumi, kuru izpildi varÄ“tu pieprasÄ«t, ja pastÄvÄ“tu skaidrs tiesisks pamats. ArÄ« nÄkotnes ienÄkumi uzskatÄmi par Ä«pašumu tad, ja tie jau ir nopelnÄ«ti vai pastÄv prasÄ«ba, kuru var apmierinÄt. Å…emot vÄ“rÄ minÄ“to, tiesÄ«bas pÄrdot elektroenerÄ£iju obligÄtÄ iepirkuma ietvaros ir uzskatÄmas par Ä«pašumu un kÄ tÄdas aizsargÄtas ar Satversmi.
TiesÄ«bas uz Ä«pašumu demokrÄtiskÄ tiesiskÄ valstÄ« nav absolÅ«tas. PirmkÄrt, tiesÄ«bas uz Ä«pašumu sevÄ« ietver arÄ« Ä«pašnieka sociÄlo pienÄkumu pret sabiedrÄ«bu – Ä«pašumu nedrÄ«kst izmantot pretÄ“ji sabiedrÄ«bas interesÄ“m. OtrkÄrt, tiesÄ«bas uz Ä«pašumu var ierobežot saskaÅ†Ä ar likumu. LÄ«dz ar to tiesÄ«bas uz Ä«pašumu var ierobežot, ja vien ierobežojumi ir noteikti ar likumu leÄ£itÄ«ma mÄ“rÄ·a labad un ir samÄ“rÄ«gi ar šo mÄ“rÄ·i. Å…emot vÄ“rÄ minÄ“to, tiesÄ«bas pÄrdot elektroenerÄ£iju obligÄtÄ iepirkuma ietvaros var ierobežot, ja vien ierobežojumi ir noteikti ar likumu leÄ£itÄ«ma mÄ“rÄ·a labad un ir samÄ“rÄ«gi ar šo mÄ“rÄ·i.
Satversmes tiesa izskata lietas par likumu un citu normatīvo aktu atbilstību Latvijas Republikas Satversmei.
No Satversmes tiesas prakses izriet turpmÄk minÄ“tie kritÄ“riji, vÄ“rtÄ“jot pamattiesÄ«bu ierobežošanu (turpmÄk tekstÄ arÄ« KonstitucionalitÄtes tests):
1) vai pamattiesību ierobežojums noteikts ar likumu;
2) vai ierobežojumam ir leģitīms mērķis;
3) vai ierobežojums atbilst samērīguma principam jeb vai izraudzītie līdzekļi ir samērīgi ar ierobežojuma leģitīmo mērķi.
IzvÄ“rtÄ“jot, vai pamattiesÄ«bu ierobežojumam ir leÄ£itÄ«mais mÄ“rÄ·is Satversmes tiesa vÄ“rtÄ“ apstÄkļus un argumentus, kÄdēļ tas vajadzÄ«gs. Ierobežojumam jÄbÅ«t noteiktam svarÄ«gu interešu – leÄ£itÄ«ma mÄ“rÄ·a labad.
Lai secinÄtu, vai ir pamattiesÄ«bu ierobežojums atbilst samÄ“rÄ«guma principam, Satversmes tiesa noskaidro, vai:
a) likumdevÄ“ja izraudzÄ«tie lÄ«dzekļi ir piemÄ“roti leÄ£itÄ«mÄ mÄ“rÄ·a sasniegšanai;
b) vai nav saudzÄ“jošÄku lÄ«dzekļu leÄ£itÄ«mÄ mÄ“rÄ·a sasniegšanai;
c) vai likumdevÄ“ja rÄ«cÄ«ba ir atbilstoša.
LikumdevÄ“ja izraudzÄ«tais lÄ«dzeklis ir piemÄ“rots leÄ£itÄ«mÄ mÄ“rÄ·a sasniegšanai, ja ar konkrÄ“to regulÄ“jumu šis mÄ“rÄ·is tiek sasniegts. Satversmes tiesa ir norÄdÄ«jusi, ka valstij ir pienÄkums radÄ«t atbilstošus tiesiskos instrumentus leÄ£itÄ«mÄ mÄ“rÄ·a sasniegšanai.
PamattiesÄ«bu ierobežojums ir nepieciešams, ja nepastÄv citi lÄ«dzekļi, kuri bÅ«tu tikpat iedarbÄ«gi un kurus izvÄ“loties, pamattiesÄ«bas tiktu ierobežotas mazÄk. VÄ“rtÄ“jot to, vai leÄ£itÄ«mo mÄ“rÄ·i var sasniegt ar alternatÄ«viem lÄ«dzekļiem, Satversmes tiesa vienmÄ“r uzsver to, ka saudzÄ“jošÄks lÄ«dzeklis ir nevis jebkurš cits, bet gan tikai tÄds lÄ«dzeklis, ar kuru var sasniegt leÄ£itÄ«mo mÄ“rÄ·i vismaz tÄdÄ kvalitÄtÄ“.
IzvÄ“rtÄ“jot to, vai likumdevÄ“ja rÄ«cÄ«ba, nosakot pamattiesÄ«bu ierobežojumu, ir atbilstoša, Satversmes tiesa pÄrliecinÄs par to, vai nelabvÄ“lÄ«gÄs sekas, kas personai rodas tÄs pamattiesÄ«bu ierobežojuma rezultÄtÄ, nav lielÄkas par labumu, ko no šÄ ierobežojuma gÅ«st sabiedrÄ«ba kopumÄ. IzvÄ“rtÄ“jot atbilstÄ«bu šim samÄ“rÄ«guma kritÄ“rijam, notiek personas un sabiedrÄ«bas interešu svÄ“ršana.
Å…emot vÄ“rÄ minÄ“to, ElektroenerÄ£ijas obligÄtÄ iepirkuma maksÄjumu sistÄ“mas atcelšanas instrumentiem ir jÄatbilst KonstitucionalitÄtes testam, lai tie tiktu uzskatÄ«ti par atbilstošiem Latvijas Republikas Satversmei.
IzskatÄmajÄ gadÄ«jumÄ ierobežojums tiks noteikts ar likumu. Saeima savÄ 2019.gada 10.janvÄra lÄ“mumÄ ir norÄdÄ«jusi tÄs uzdevuma mÄ“rÄ·i - samazinÄt elektroenerÄ£ijas izmaksas visiem Latvijas elektroenerÄ£ijas patÄ“rÄ“tÄjiem.
Å…emot vÄ“rÄ minÄ“to, grozÄ«jumi ir sagatavoti leÄ£itÄ«ma mÄ“rÄ·a sasniegšanai un mÄ“rÄ·is ar tiem tiks sasniegts. Vienlaikus ir konstatÄ“jams, ka bez atbalsta saņemšanas staciju, kuras pÄrdod elektroenerÄ£iju obligÄtÄ iepirkuma ietvaros pastÄvÄ“šana ir apdraudÄ“ta. Å…emot vÄ“rÄ minÄ“to, šÄda instrumentu ieviešana var bÅ«t konfiscÄ“joša rakstura un var bÅ«t pamatota Ä«pašos izņēmuma gadÄ«jumos, piemÄ“ram, ja valstÄ« ir iestÄjusies ekonomiskÄ krÄ«ze.[23]
Saeima savÄ paziņojumÄ nav norÄdÄ«jusi pamatojumu šÄda risinÄjuma piemÄ“rošanas nepieciešamÄ«bu trÄ«s mÄ“nešu laikÄ, no tÄ pieņemšanas brīža. TÄpat arÄ« no anotÄcijÄ norÄdÄ«tÄ ekonomiskÄ izvÄ“rtÄ“juma nav konstatÄ“jams pamats šÄda risinÄjuma piemÄ“rošanai. TurklÄt Ekonomikas ministrijas informatÄ«vajÄ ziņojumÄ “Par risinÄjumiem obligÄtÄ iepirkuma mehÄnisma atcelšanai un ilgtspÄ“jÄ«gai atjaunojamÄs enerÄ£ijas ražošanai”[24] ir konstatÄ“ti citi iespÄ“jami risinÄjumi OIK ietekmes mazinÄšanai un pakÄpeniskai atcelšanai.
Å…emot vÄ“rÄ minÄ“to, izvÄ“lÄ“tais risinÄjums atbilstoši šobrÄ«d pieejamajam ekonomiskajam izvÄ“rtÄ“jumam var nebÅ«t samÄ“rÄ«gs. Vienlaikus nav konstatÄ“jami citi lÄ«dzekļi, lai izpildÄ«tu Saeimas uzdevumu lÄ«dz 2019.gada 31.martam.
Investīciju aizsardzības līgumi
Latvija ir noslÄ“gusi vairÄk nekÄ 40 divpusÄ“jos investÄ«ciju aizsardzÄ«bas lÄ«gumus (turpmÄk – IAL). Latvija ir arÄ« Eiropas Enerģētikas hartas (turpmÄk – Enerģētikas harta) dalÄ«bvalsts. Gan IAL, gan Enerģētikas hartÄ cita starpÄ ir paredzÄ“ti nosacÄ«jumi par investÄ«ciju drošÄ«bas un aizsardzÄ«bas garantÄ“šanu, nacionÄlÄ un vislielÄkÄs labvÄ“lÄ«bas režīma piešÄ·iršanu, diskriminÄcijas novÄ“ršanu, zaudÄ“jumu atlÄ«dzinÄšanu ekspropriÄcijas gadÄ«jumÄ, kÄ arÄ« strÄ«du izšÄ·iršanas mehÄnismu starp investoru un valsti. 2018.gada 6.martÄ Eiropas SavienÄ«bas Tiesa pasludinÄja spriedumu lietÄ C-284/16 (t.s. Achmea spriedums) par ieguldÄ«tÄju un valsts strÄ«du izšÄ·iršanas mehÄnismu (šÄ·Ä«rÄ“jtiesas klauzulu), kas iekļauti ES dalÄ«bvalstu savstarpÄ“jos IAL, atzÄ«stot šo klauzulu par nesaderÄ«gu ar LESD. Tas nozÄ«mÄ“, ka noslÄ“gtie ES dalÄ«bvalstu savstarpÄ“jie IAL nav piemÄ“rojami. SaskaÅ†Ä ar Eiropas Komisijas interpretÄciju par Achmea spriedumu, tas ietver sevÄ« visus lÄ«gumus, kuros piedalÄs ES dalÄ«bvalstis un kuros ir paredzÄ“ta šÄ·Ä«rÄ“jtiesas klauzula, tÄtad arÄ« Enerģētikas hartu. TÄdēļ arÄ« Enerģētikas hartÄ iekļautÄ šÄ·Ä«rÄ“jtiesas klauzula ES dalÄ«bvalstu starpÄ nav piemÄ“rojama. Šie secinÄjumi ir nostiprinÄti 2019.gada 15.janvÄrÄ« parakstÄ«tajÄ DalÄ«bvalstu valdÄ«bu pÄrstÄvju deklarÄcijÄ par Eiropas SavienÄ«bas Tiesas Achmea sprieduma tiesiskajÄm sekÄm un ieguldÄ«jumu aizsardzÄ«bu Eiropas SavienÄ«bÄ. Tas neattiecas uz Latvijas IAL ar trešajÄm valstÄ«m.
SaskaÅ†Ä ar ES tiesu praksi “Achmea BV” lietÄ ES Tiesa uzskata, ka šÄdi lÄ«gumi starp dalÄ«bvalstÄ«m ir nelikumÄ«gi, jo tie pÄrklÄjas ar ES vienotÄ tirgus noteikumiem un diskriminÄ“ ES ieguldÄ«tÄjus. TÄpÄ“c arÄ« ieguldÄ«tÄju un valstu tiesvedÄ«ba šÄ·Ä«rÄ“jtiesÄ saskaÅ†Ä ar šÄdiem lÄ«gumiem ir nelikumÄ«ga. Å…emot vÄ“rÄ minÄ“to, strÄ«dos ar investoriem no ES dalÄ«bvalstÄ«m bÅ«tu piemÄ“rojams ES vienotÄ tirgus regulÄ“jums un strÄ«di bÅ«tu risinÄmi tiesÄs vispÄrÄ“jÄ kÄrtÄ«bÄ. TaÄu “Achmea BV” lieta neskar divpusÄ“jos lÄ«gumus ar trešajÄm valstÄ«m.
TradicionÄli IAL tiek ietverts ekspropriÄcijas aizliegums, pienÄkums izturÄ“ties pret ieguldÄ«jumu taisnÄ«gi un vienlÄ«dzÄ«gi, pienÄkums nodrošinÄt pilnÄ«gu aizsardzÄ«bu. IAL bieži tiek ietverts arÄ« vislabvÄ“lÄ«gÄkÄs valsts standarts, kas ietver apņemšanos izturÄ“ties pret konkrÄ“tÄs valsts investoriem tikpat labi, kÄ lÄ«gumslÄ“dzÄ“jvalsts izturÄ“sies pret investoriem no tÄs valsts, ar kuru bÅ«s noslÄ“gts vislabvÄ“lÄ«gÄkais IAL. Šo IAL ietverto pienÄkumu definÄ«cijas ir ļoti plašas, tÄdÄ“jÄdi noteiktÄs situÄcijÄs pastÄv iespÄ“ja, ka ar paredzÄ“to tiesisko regulÄ“jumu var tikt skartas ar IAL aizsargÄtÄs tiesÄ«bas. Šo risku var novÄ“rst vai samazinÄt, ja ar paredzÄ“to tiesisko regulÄ“jumu noteiktie aizliegumi tiek noteikti bez diskriminÄcijas, ir caurskatÄmi, paredzami, samÄ“rÄ«gi un par tiem ir noteikta kompetento valsts iestÄžu atbildÄ«ba. VisaugstÄkais risks bÅ«tu situÄcijas, kurÄs investoram tiek liegta iespÄ“ja turpinÄt jau uzsÄkto komercdarbÄ«bu kÄ tÄdu (piemÄ“ram, tiek atņemta licence), nevis ierobežoti tikai atsevišÄ·i komercdarbÄ«bas aspekti (piemÄ“ram, liegts pÄrvadÄt konkrÄ“tu kravu).
TurklÄt IAL piemÄ“rošanas prakse rÄda, ka investÄ«ciju aizsardzÄ«bas režīms negarantÄ“ tiesisko noteikumu nemainÄ«gumu un investori nevar paļauties uz to, ka tiesiskais regulÄ“jums valstÄ« vienmÄ“r bÅ«t tÄds, kÄds tas bija ieguldÄ«juma izdarÄ«šanas brÄ«dÄ«. Ne amatpersonu izteikumi (ja vien tie nav bijuši tiesiski un skaidri, un tieši uz kuriem investors paļÄvÄs un varÄ“ja saprÄtÄ«gi paļauties, izlemjot veikt konkrÄ“to ieguldÄ«jumu), ne izmaiņas tiesiskajÄ regulÄ“jumÄ, kÄds pastÄvÄ“ja ieguldÄ«juma izdarÄ«šanas brÄ«dÄ«, nedod investoram tiesÄ«bas prasÄ«t no IAL izrietošu aizsardzÄ«bu. TurklÄt jebkurš agrÄk pieņemts tiesiskais regulÄ“jums un amatpersonu izteikumi jÄvÄ“rtÄ“ kontekstÄ ar konkrÄ“tÄs valsts nostÄju gan aizsardzÄ«bas jomÄ, gan ÄrpolitikÄ, tÄdēļ ņemot vÄ“rÄ gan OECD ieteikumus, gan daudzu citu Eiropas valstu praksi, investoriem jau vairÄkus gadus nav bijis pamata paļauties, ka paredzÄ“tais tiesiskais regulÄ“jums netiks ieviests, jo dažÄda rakstura ierobežojumi tiek ieviesti gan EiropÄ, gan citÄs pasaules valstÄ«s.
Ja tiesiskÄ regulÄ“juma rezultÄtÄ tiktu skartas ar IAL aizsargÄtÄs tiesÄ«bas, investoram bÅ«tu tiesÄ«bas vÄ“rsties starptautiskajÄ investÄ«ciju šÄ·Ä«rÄ“jtiesÄ, lÅ«dzot piedzÄ«t no Latvijas Republikas kompensÄciju par pieļauto aizskÄrumu. ŠÄdÄ gadÄ«jumÄ investoram bÅ«t jÄpierÄda konkrÄ“tu IAL noteikto tiesÄ«bu aizskÄrums, kÄ arÄ« jÄpamato prasÄ«tÄs kompensÄcijas apmÄ“rs.
Vienlaikus ņemot vÄ“rÄ, ka tiesvedÄ«bas izmaksas starptautiskÄ investÄ«ciju strÄ«da gadÄ«jumÄ var bÅ«t salÄ«dzinoši augstas, kÄ arÄ« tiek aizsargÄtas tika trešo valstu investÄ«cijas, tad nav prognozÄ“jams liels šÄdu tiesisko strÄ«du skaits.
LietÄ Nykomb v Latvija, tiesa izskatÄ«ja prasÄ«bu par netiešo ekspropriÄciju. MinÄ“tajÄ gadÄ«jumÄ investors noslÄ“dza lÄ«gumu ar enerÄ£ijas tirgotÄju, lai ražotu elektroenerÄ£iju koÄ£enerÄcijÄ. LÄ«guma slÄ“gšanas brÄ«dÄ« atbilstoši normatÄ«vajiem aktiem investoram pienÄcÄs dubultais tarifs uz astoņiem gadiem. Pirms koÄ£enerÄcijas stacija uzsÄka savu darbÄ«bu, tika mainÄ«ti tarifi uz ievÄ“rojami zemÄkiem. Investors norÄdÄ«ja netiešo ekspropriÄciju. SavukÄrt tiesa konstatÄ“ja, ka investÄ«ciju vÄ“rtÄ«bas samazinÄjums pats par sevi nav uzskatÄma par ekspropriÄciju.
TomÄ“r jÄņem vÄ“rÄ, ka starptautisko ieguldÄ«jumu strÄ«du gadÄ«jumÄ nav vienotas judikatÅ«ras. LÄ«dz ar to tiesu prakse katrÄ gadÄ«jumÄ var atšÄ·irties. Vienlaikus atbilstoši praksei investÄ«ciju strÄ«du gadÄ«jumÄ par Ä«pašumtiesÄ«bÄm var tikt uzskatÄ«ta ne tikai pats Ä«pašums, bet arÄ« peļņa. TomÄ“r var ierobežot investora tiesiskÄs intereses, pamatojot ierobežojumu ar sabiedrÄ«bas interesÄ“m. MinÄ“tajÄ gadÄ«jumÄ valstij ir jÄsabalansÄ“ sabiedrÄ«bas intereses ar investora interesÄ“m. TÄdÄ“jÄdi jo bÅ«tiskÄkas sabiedrÄ«bas intereses tiek skartas jo bÅ«tiskÄki ierobežojumi var tikt ieviesti, paredzot saprÄtÄ«gus kompensÄcijas mehÄnismus.
IzskatÄmajÄ gadÄ«jumÄ atbalsta atcelšana ir pielÄ«dzinÄma ekspropriÄcijai, lÄ«dz ar to šÄds Ä«pašumtiesÄ«bu ierobežojums varÄ“tu bÅ«t samÄ“rÄ«gs tikai izņēmuma gadÄ«jumos.
KÄ piemÄ“ru valstij, kas atbalsta atcelšanas gadÄ«jumÄ saskÄrusies ar tiesvedÄ«bÄm jÄmin SpÄnija, kas pÄ“c bÅ«tiskÄm izmaiņÄm atbalsta programmÄ ir bijusi iesaistÄ«ta vairÄkÄs tiesvedÄ«bÄs un vairÄkos gadÄ«jumos tiesa ir pieņēmusi lÄ“mumu par labu investoriem. [25] [26] [27] [28]
Å…emot vÄ“rÄ minÄ“to, saistÄ«bÄ ar valsts atbalstu ir paredzami tiesvedÄ«bas riski saistÄ«bÄ ar investÄ«ciju aizsardzÄ«bu, kÄ arÄ« Satversmes tiesÄ. MinÄ“tos tiesvedÄ«bas riskus var ievÄ“rojami samazinÄt paredzot kompensÄcijas mehÄnismus, ilgÄku pÄrejas periodu vai konstatÄ“jot tÄdus bÅ«tiskus apstÄkļus, kas ir par pamatu šÄdu risinÄjumu ieviešanai.
3) Ietekme uz valsti
Tiesvedības
Komersantiem izvÄ“loties uzsÄkt tiesvedÄ«bas pret Latvijas valsti par LikumprojektÄ ietvertÄ risinÄjuma Ä«stenošanu, valsts pÄrvaldei bÅ«s jÄnodrošina juridiskÄ aizstÄvÄ«ba, kas prasÄ«s papildu speciÄlistu iesaisti un radÄ«s papildu izmaksas.
TÄpat LikumprojektÄ ietvertais risinÄjums vÄ“rtÄ“jams ar augstu risku šajÄs tiesvedÄ«bÄs zaudÄ“t, tÄdÄ“jÄdi radot papildu zaudÄ“jumus valsts budžetÄ turpmÄkajos gados, kas var bÅ«t vÄ“rtÄ“jams atlikušo valsts saistÄ«bu (plÄnotais atbalsta apjoms lÄ«dz brÄ«dim, kamÄ“r komersantiem ir spÄ“kÄ OI tiesÄ«bas) apmÄ“rÄ pret OI saņēmÄ“jiem[29] un sasniegt 1 miljardu euro.
Jaudu nodrošinÄjums
AST vÄ“rtÄ“jumÄ minÄ“to elektrostaciju (turpmÄk, subsidÄ“tÄs elektrostacijas) kopÄ“jÄ jauda un saražotÄs elektroenerÄ£ijas daudzums ir nozÄ«mÄ«gs Latvijas energosistÄ“mai. 2018.gadÄ subsidÄ“tÄs elektrostacijas saražoja ap 4,1 TWh, kas ir ap 64% no kopÄ LatvijÄ saražotÄ elektroenerÄ£ijas daudzuma, un ap 56% no LatvijÄ patÄ“rÄ“tÄ elektroenerÄ£ijas daudzuma. No kopÄ 4,1 TWh subsidÄ“tajÄs elektrostacijÄs saražotÄs elektroenerÄ£ijas lielÄkÄ daļa, jeb ap 66% saražoja termoelektrostacijas, kas saņem jaudas maksÄjumu - RÄ«gas TEC-1, RÄ«gas TEC-2, AS "RÄ«gas Siltums", SIA "Juglas Jauda", SIA "Fortum Latvija".
Visu subsidÄ“to elektrostaciju darbÄ«bas pÄrtraukšana negatÄ«vi ietekmÄ“tu Latvijas elektroenerÄ£ijas sistÄ“mas darbÄ«bas drošumu ilgtermiņÄ.
PÄrvades sistÄ“mas operatora ikgadÄ“jÄ novÄ“rtÄ“juma ziņojumÄ[30] AST uzsvÄ“ra, ka pat bÄzes scenÄrijÄ, kurÄ netiek paredzÄ“ta subsidÄ“to elektrostaciju paÄtrinÄta darbÄ«bas pÄrtraukšana, LatvijÄ no 2023.gada bÅ«s ražošanas jaudu deficÄ«ts. TurpmÄkajÄ dekÄdÄ“ sagaidÄms pieaugošs Ä£enerÄ“jošo jaudu deficÄ«ts gan LatvijÄ, gan visÄ BaltijÄ. LÄ«dz 2028.gadam BaltijÄ tiks slÄ“gtas ap 2300 MW ražošanas jaudÄm, jeb turpat puse no esošajÄm lielo termoelektrostaciju Ä£enerÄcijas jaudÄm. Pieaugs pÄrvades sistÄ“mas starpsavienojumu nozÄ«me un noslodze uz pÄrvades tÄ«klu kopumÄ. Īpaši ņemot vÄ“rÄ Baltijas valstu mÄ“rÄ·i lÄ«dz 2025.gadam atdalÄ«ties no Krievijas energosistÄ“mas un pievienoties sinhronam darbam ar KontinentÄlÄs Eiropas pÄrvades sistÄ“mu, svarÄ«gi nodrošinÄt Latvijas Ä£enerÄcijas jaudu bÅ«tisku nesamazinÄšanos. Ä¢enerÄcijas jaudu pietiekamÄ«ba Baltijas valstÄ«s un starpsavienojumu caurlaides spÄ“ju pietiekamÄ«ba bÅ«s viens no bÅ«tiskÄkajiem jautÄjumiem stabilas elektroenerÄ£ijas sistÄ“mas darbÄ«bas turpinÄšanai, realizÄ“jot sinhronizÄcijas projektu ar KontinentÄlÄs Eiropas pÄrvades sistÄ“mu.
Starp subsidÄ“tajÄm elektrostacijÄm RÄ«gas TEC-2 nozÄ«me ir Ä«paši liela, lai nodrošinÄtu stabilu pÄrvades sistÄ“mas darbÄ«bu, jo TEC-2 jauda ir sistÄ“miski nozÄ«mÄ«ga, kontrolÄ“jama un spÄ“j nodrošinÄt dažÄdus sistÄ“mas pakalpojumus (t.sk. jaudas rezerves, frekvences regulÄ“šanu, sprieguma regulÄ“šanu, inerci). Å…emot vÄ“rÄ minÄ“to un saskaÅ†Ä ar Ministru kabineta 2017.gada 21.novembra rÄ«kojumu Nr.685 vienreizÄ“jÄ darÄ«juma ietvaros AS “Latvenergo” elektrostacijÄm TEC-1 un TEC-2 izmaksÄto avansu, likumprojektÄ ietvertais risinÄjums paredz pienÄkumu TEC-1 un TEC-2 elektrostacijÄm nostrÄdÄt lÄ«dz šim minimÄli noteiktajÄ apjomÄ lÄ«dz plÄnotajÄm atbalsta perioda beigÄm.
SavukÄrt, vÄ“rtÄ“jot, kÄdu ietekmi uz elektroenerÄ£ijas sistÄ“mas stabilitÄti atstÄs visu subsidÄ“to elektrostaciju darbÄ«bas pÄrtraukšana, izņemot RÄ«gas TEC-1 un TEC-2 elektrostacijas, AST vÄ“rtÄ“, ka šo elektrostaciju darbÄ«bas apturÄ“šanai nebÅ«tu ietekme uz elektroenerÄ£ijas sistÄ“mas stabilitÄti.
Importa pieaugums, atkarÄ«bas veicinÄšanÄs
Enerģētikas attÄ«stÄ«bas pamatnostÄdnes 2016.–2020.gadam[31] nosaka mÄ“rÄ·i energoatkarÄ«bas (neto energoresursu imports/bruto iekšzemes enerÄ£ijas patÄ“riņš plus bunkurÄ“šana, %) mÄ“rÄ·i 2020.gadam – 44,1% energoresursu importa attiecÄ«ba bruto iekšzemes enerÄ£ijas patÄ“riņÄ. SavukÄrt informatÄ«vajÄ ziņojumÄ “Latvijas Enerģētikas ilgtermiņa stratÄ“Ä£ija 2030 – konkurÄ“tspÄ“jÄ«ga enerģētika sabiedrÄ«bai”[32] noteikts nesaistošs 2030.gada mÄ“rÄ·is – par 50% samazinÄt enerÄ£ijas un energoresursu importu no esošajiem trešo valstu piegÄdÄtÄjiem, salÄ«dzinot ar 2011.gada rÄdÄ«tÄjiem, kur 2011.gadÄ energoresursu imports no Ärpus Eiropas Ekonomikas zonas dalÄ«bvalstÄ«m bija 28,2 TWh. TÄtad 2030.gadÄ šim importa rÄdÄ«tÄjam ir jÄbÅ«t ne lielÄkam kÄ 14,1 TWh.
ŠobrÄ«d ir secinÄms, ka Latvijas enerģētiskÄ atkarÄ«ba no importÄ“jamiem energoresursiem mazinÄs – no 55,9 % 2013.gadÄ lÄ«dz 47,2 % 2016. gadÄ. LÄ«dz ar to ir uzskatÄms, ka Latvija savu mÄ“rÄ·i 2020.gadam un 2030.gadam izpilda esošo rÄ«cÄ«bpolitiku un pasÄkumu ietvarÄ. TomÄ“r, Ä«stenojot LikumprojektÄ ietverto risinÄjumu, kura rezultÄtÄ darbu pÄrtrauks lielÄkÄ daļa AER elektrostaciju, paredzams, ka palielinÄsies energoresursu imports un tÄdÄ“jÄdi šÄ« mÄ“rÄ·a sasniegšana var tikt negatÄ«vi ietekmÄ“ta.
Ietekme uz AS “Latvenergo” koncernu
Likumprojektam ir paredzama izteikti negatÄ«va ietekme uz AS “Latvenergo” peļņu 2019. gadÄ un mÄ“renÄka ietekme turpmÄkajos gados. To ietekmÄ“s gan publiskajam tirgotÄjam uzkrÄtais un no elektroenerÄ£ijas gala patÄ“rÄ“tÄjiem nesaņemtais parÄds par OIK, gan ikgadÄ“jo valsts atbalsta maksÄjumu atcelšana TEC-1 un TEC-2. Vienlaikus, ņemot vÄ“rÄ, ka Likumprojekta ietekmes raksturojums uz AS “Latvenergo” koncernu satur komercnoslÄ“pumu, minÄ“tÄ informÄcija ir pievienota Likumprojekta anotÄcijas pielikumÄ (1. pielikums) un tai noteikts ierobežotas pieejamÄ«bas statuss.
Ietekme uz investīciju vidi
TiesiskÄs vides stabilitÄte un prognozÄ“jamÄ«ba ir veicinoši faktori lÄ“mumu pieņemšanai par ilgtermiņa investÄ«cijÄm, tostarp Ärvalstu investÄ«cijÄm, valstÄ«. AttiecÄ«gi jÄņem vÄ“rÄ, ka LikumprojektÄ ietvertÄ risinÄjuma Ä«stenošana var pasliktinÄt Latvijas investÄ«ciju vides tÄ“lu un sekojoši negatÄ«vi ietekmÄ“t jaunu investÄ«ciju ienÄkšanu LatvijÄ.
Ietekme uz StarptautiskajÄm saistÄ«bÄm Enerģētikas, klimata un vides jomÄ
AER mÄ“rÄ·a izpilde 2020. un 2030.gadÄ
SaskaÅ†Ä ar Ekonomikas ministrijas provizoriskajÄm aplÄ“sÄ“m 2020.gada 40% atjaunojamÄs enerÄ£ijas mÄ“rÄ·i ir iespÄ“jams sasniegt, ja atjaunojamÄs enerÄ£ijas OI stacijas turpinÄs darbÄ«bu, kÄ arÄ« sasniedzot 10% atjaunojamÄs enerÄ£ijas patÄ“riņa Ä«patsvaru transportÄ (šobrÄ«d nepilni 3%) un Ä«stenojot plÄnotos centralizÄ“tÄs siltumapgÄdes modernizÄ“šanas pasÄkumus ES fondu programmas (vismaz 1.kÄrtas) ietvaros. ŠÄdÄ gadÄ«jumÄ iespÄ“jams sasniegt 40,5-41,0% atjaunojamÄs enerÄ£ijas Ä«patsvaru enerÄ£ijas galapatÄ“riņÄ. SaskaÅ†Ä ar jaunÄkajiem statistikas datiem atjaunojamÄs enerÄ£ijas Ä«patsvars 2017.gadÄ ir sasniedzis 39,01%.
ŠobrÄ«d OI stacijas atjaunojamÄs enerÄ£ijas mÄ“rÄ·Ä« dod aptuveni 5 procentpunktu ieguldÄ«jumu. Å…emot vÄ“rÄ ražotÄju izteiktÄs prognozes, ka lielÄkÄ daļa atjaunojamÄs enerÄ£ijas staciju pÄ“c OI atcelšanas savu darbÄ«bu pÄrtrauks, paredzams, ka atceļot OI ar 2019.gada 31.martu, Latvija atjaunojamÄs enerÄ£ijas mÄ“rÄ·i 2020.gadÄ nesasniegs.
TÄpat paredzams, ka Latvija nevarÄ“s nodrošinÄt pienÄkumu, ka pÄ“c 2020.gada no atjaunojamiem energoresursiem saražotas enerÄ£ijas Ä«patsvars ir ne mazÄks par 2020.gada mÄ“rÄ·a bÄzes lÄ«meni – 40% enerÄ£ijas bruto galapatÄ“riņÄ, kÄ to paredz DirektÄ«va 2018/2001 un Regula 2018/1999 par enerģētikas savienÄ«bas un rÄ«cÄ«bas klimata politikas jomÄ pÄrvaldÄ«bu. Ja tas netiks ievÄ“rtos, saskaÅ†Ä ar Regulas 2018/1999 32.panta 4. punktu Latvijai bÅ«s juridiski saistošs pienÄkums viena gada laikÄ pÄ“c neizpildes iestÄšanÄs nodrošinÄt vismaz 2020.gada atjaunojamÄs enerÄ£ijas mÄ“rÄ·a bÄzes lÄ«meni, ieviešot atbilstošus pasÄkumus.
EK 2017.gada 1.janvÄra paziņojumÄ “ES tiesÄ«bu akti: labÄki rezultÄti lÄ«dz ar labÄku piemÄ“rošanu”[33] uzsvÄ“rts, ka ES ir dibinÄta, pamatojoties uz tiesiskumu, un ar tiesÄ«bu aktiem tÄ tiecas nodrošinÄt politikas un prioritÄšu Ä«stenošanu dalÄ«bvalstÄ«s. Vienota ES tiesÄ«bu piemÄ“rošana visÄs ES dalÄ«bvalstÄ«s ir bÅ«tiska ES darbÄ«bai. EK tÄpÄ“c pievÄ“rš lielu uzmanÄ«bu tam, lai tiktu nodrošinÄta efektÄ«va ES tiesÄ«bu aktu piemÄ“rošana. SaskaÅ†Ä ar LESD 17. panta 1. punktu EK atbild par tiesÄ«bu efektÄ«vu piemÄ“rošanu, Ä«stenošanu un izpildes nodrošinÄšanu. PašreizÄ“jÄ EK Ä«stenotÄ izpildes nodrošinÄšanas politika paredz uzraudzÄ«t to, kÄ tiek piemÄ“roti un Ä«stenoti ES tiesÄ«bu akti, kopÄ ar dalÄ«bvalstÄ«m risinot problÄ“mas, nolÅ«kÄ tÄdÄ“jÄdi novÄ“rst visus iespÄ“jamos tiesÄ«bu aktu pÄrkÄpumus, attiecÄ«gÄ gadÄ«jumÄ ierosinot prasÄ«bu par pÄrkÄpumu. PaziņojumÄ arÄ« uzsvÄ“rts, ka ir svarÄ«gi, lai EK stratÄ“Ä£iski izmantotu savu rÄ«cÄ«bas brÄ«vÄ«bu nolÅ«kÄ koncentrÄ“ties un par prioritÄti izvirzÄ«t savus izpildes nodrošinÄšanas pasÄkumus attiecÄ«bÄ uz visbÅ«tiskÄkajiem ES tiesÄ«bu aktu pÄrkÄpumiem, kas skar Eiropas iedzÄ«votÄjus un uzņēmumus.
Å…emot vÄ“rÄ minÄ“to, par atjaunojamÄs enerÄ£ijas mÄ“rÄ·a nesasniegšanu EK ir tiesÄ«bas vÄ“rsties pret Latviju ES TiesÄ (turpmÄk – Tiesa) atbilstoši LESD 260.panta 1. punktam. SaskaÅ†Ä ar LESD, ja EK vÄ“ršas pret dalÄ«bvalsti TiesÄ par to, ka tÄ ir pÄrkÄpusi ES tiesÄ«bu aktus, Tiesa var noteikt finanšu sankcijas divÄs situÄcijÄs:
ja Tiesa ir lÄ“musi, ka dalÄ«bvalsts, kas pÄrkÄpj ES tiesÄ«bu aktus, vÄ“l nav izpildÄ«jusi agrÄku spriedumu, kurÄ konstatÄ“ts attiecÄ«gais pÄrkÄpums (LESD 260. panta 2. punkts);
ja dalÄ«bvalsts nav izpildÄ«jusi pienÄkumu paziņot par pasÄkumiem, ar kuriem transponÄ“ direktÄ«vu, kas pieņemta saskaÅ†Ä ar likumdošanas procedÅ«ru (LESD 260. panta 3. punkts).
SaskaÅ†Ä ar LESD 260. panta 1.punktu, ja Tiesa konstatÄ“, ka dalÄ«bvalsts nav izpildÄ«jusi kÄdu LÄ«gumos paredzÄ“tu pienÄkumu, šai valstij jÄveic pasÄkumi, kas vajadzÄ«gi Tiesas sprieduma izpildei. SaskaÅ†Ä ar LESD 260.panta 2.punktu, ja EK uzskata, ka attiecÄ«gÄ dalÄ«bvalsts nav veikusi vajadzÄ«gos pasÄkumus, lai izpildÄ«tu Tiesas spriedumu, tÄ var vÄ“rsties TiesÄ pÄ“c tam, kad ir devusi minÄ“tajai valstij iespÄ“ju iesniegt savu apsvÄ“rumus. TÄdÄ gadÄ«jumÄ tÄ norÄda sodanaudu vai kavÄ“juma naudu, kas jÄmaksÄ attiecÄ«gajai dalÄ«bvalstij un ko Komisija konkrÄ“tajos apstÄkļos uzskata par piemÄ“rotu. Abos gadÄ«jumos sankciju veido vienreizÄ“js soda maksÄjums, lai sodÄ«tu par pašu pÄrkÄpumu, un kavÄ“juma nauda par dienu, lai sodÄ«tu par pÄrkÄpuma turpinÄšanu pÄ“c Tiesas sprieduma. Tiesa var uzlikt gan sodanaudu un kavÄ“juma naudu, neizslÄ“dzot vienu vai otru. Soda naudu var aprÄ“Ä·inÄt par katru kavÄ“juma dienu sÄkot no pirmÄ sprieduma pasludinÄšanas dienas lÄ«dz otrÄ sprieduma pasludinÄšanai vai lÄ«dz dienai, kad dalÄ«bvalstis veiks pasÄkumus, kas ietver pirmÄ sprieduma izpildi, ja tas notiks ÄtrÄk par otrÄ sprieduma pasludinÄšanas dienu.
KÄ izriet no LESD 260.panta 1.un 2.punkta, kÄ arÄ«, ņemot vÄ“rÄ Tiesas praksi, var secinÄt, ka ar ES Tiesas otrÄ sprieduma pasludinÄšanas dienu lÄ«dz brÄ«dim, kad tÄdas enerÄ£ijas Ä«patsvars kopÄ“jÄ bruto galapatÄ“riņÄ, kas ražots no atjaunojamiem energoresursiem LatvijÄ sasniedz 40%, ES Tiesa var piemÄ“rot šÄdas soda naudas:
1) kavÄ“juma nauda 462,4 EUR/dienÄ lÄ«dz 27 744 EUR/dienÄ no Tiesas otrÄ sprieduma pasludinÄšanai lÄ«dz brÄ«dim, kad Latvija sasniedz 40% atjaunojamÄs enerÄ£ijas Ä«patsvaru kopÄ“jÄ enerÄ£ijas bruto galapatÄ“riņÄ;
2) soda nauda 156,40 EUR/dienÄ lÄ«dz 3128 EUR/dienÄ no Tiesas pirmÄ sprieduma lÄ«dz otrÄ ES Tiesas sprieduma pasludinÄšanai - minimÄlÄ summa 392 000 EUR.
Vienlaikus EK ir norÄdÄ«jusi, ka ES Tiesa, vÄ“rtÄ“jot soda naudu apmÄ“ru, ņems vÄ“rÄ apstÄkļus, kas ietekmÄ“juši dalÄ«bvalstij noteikto mÄ“rÄ·u nesasniegšanu.
Vienlaikus DirektÄ«vÄ Nr.2009/28/EK (par atjaunojamÄs enerÄ£ijas veicinÄšanu) un pÄrskatÄ«tajÄ DirektÄ«vÄ Nr.2018/2001 ir noteikts mehÄnisms, kÄ ES dalÄ«bvalstis var vienoties un var noteikt kÄrtÄ«bu, lai statistiski nodotu no atjaunojamiem enerogresursiem saražotas enerÄ£ijas konkrÄ“tu apjomu no vienas dalÄ«bvalsts otrai, tÄdÄ“jÄdi nodrošinot atjaunojamÄs enerÄ£ijas mÄ“rÄ·a sasniegšanu. AttiecÄ«gi, ja Latvijas atjaunojamÄs enerÄ£ijas Ä«patsvarÄ rastos bÅ«tisks iztrÅ«kumus 2020.gada mÄ“rÄ·a sasniegšanai, lai izvairÄ«tos no tiesvedÄ«bas ar EK, bÅ«tu iespÄ“jams pirkt statistiku no citas dalÄ«bvalsts, kas savu atjaunojamÄs enerÄ£ijas mÄ“rÄ·i plÄno pÄrsniegt. ŠÄda darÄ«juma summa atkarÄ«ga no valstu savstarpÄ“jÄs vienošanÄs un paredzams, ka tuvojoties 2020.gadam, šÄ« summa pieaugs. JÄņem vÄ“rÄ, ka DirektÄ«vÄ Nr.2018/2001 un RegulÄ Nr.2018/1999 noteikts, ka dalÄ«bvalstu atjaunojamÄs enerÄ£ijas Ä«patsvars pÄ“c 2020.gada nevar nokrist zem 2020.gada mÄ“rÄ·a un RegulÄ Nr.2018/1999 noteiktÄs trajektorijas atjaunojamÄs enerÄ£ijas mÄ“rÄ·a palielinÄjumam, tÄdÄ“jÄdi atjaunojamÄs enerÄ£ijas Ä«patsvara iztrÅ«kuma segšanai, Ä«stenojot LikumprojektÄ ietverto risinÄjumu, statistiku bÅ«tu nepieciešams pirkt arÄ« pÄ“c 2020.gada. ŠÄdas izmaksas varÄ“tu svÄrstÄ«ties no 35 lÄ«dz 50 milj.euro par pirkumu (gadÄ), atkarÄ«bÄ no iztrÅ«kuma apjoma un statistikas pieejamÄ«bas tirgÅ«.
SEG mÄ“rÄ·u izpilde 2020. un 2030.gadÄ
ES stratÄ“Ä£iskÄs attÄ«stÄ«bas ietvarÄ enerģētikas un klimata politikas mÄ“rÄ·i un uzdevumi tiek skatÄ«ti saistÄ«ti. ES ietvaros ir noteikts kopÄ“js ES siltumnÄ«cefekta gÄzu (turpmÄk -SEG) emisiju samazinÄšanas mÄ“rÄ·is, un tas ir sadalÄ«ts divÄs daļÄs – ES Emisijas kvotu tirdzniecÄ«bas sistÄ“mÄ[34] (turpmÄk – ES ETS) iekļautÄs darbÄ«bas un ES ETS neiekļautÄs darbÄ«bas (turpmÄk – ne-ETS). ES ETS operatoriem kopÄ«gi visÄ ES ir jÄsamazina SEG emisiju apjoms par 21 % lÄ«dz 2020. gadam un par 43 % lÄ«dz 2030. gadam (salÄ«dzinot ar šo ES ETS operatoru SEG emisiju apjomu 2005. gadÄ). SavukÄrt ne-ETS SEG emisiju samazinÄšanas mÄ“rÄ·a izpildes saistÄ«bas ir pÄrdalÄ«tas katrai ES dalÄ«bvalstij, t.sk. Latvijai.
Latvijai laika periodÄ lÄ«dz 2020. gadam pieļauts ne-ETS darbÄ«bu SEG emisiju pieaugums par 17 %, salÄ«dzinot ar Latvijas ne-ETS darbÄ«bu SEG emisiju apjomu 2005. gadÄ. SavukÄrt periodÄ no 2021. gada lÄ«dz 2030. gadam Latvijai ir nepieciešams nodrošinÄt ne-ETS darbÄ«bu SEG emisiju samazinÄjumu par 6%, salÄ«dzinot ar Latvijas ne-ETS darbÄ«bu SEG emisiju apjomu 2005. gadÄ.
2017.gadÄ enerģētikas daļa Latvijas ne-ETS emisiju struktÅ«rÄ veidoja aptuveni 17%. LÄ«dzšinÄ“jÄs prognozes liecina, ka Latvija savu 2020.gada ne-ETS mÄ“rÄ·i sasniegs, jo prognozÄ“tais emisiju pieaugums ir ~ 5%, savukÄrt šobrÄ«d prognozÄ“tais aptuvenais emisiju samazinÄjums uz 2030.gadu varÄ“tu bÅ«t ~ 5%, kas nav pietiekami mÄ“rÄ·a sasniegšanai (šis emisiju samazinÄjuma apjoms ir prognozÄ“ts 2018.gada normatÄ«vÄ regulÄ“juma ietvaros).
Pie ne-ETS sektora pieder OI stacijas ar jaudu zem 20 MW, tÄdÄ“jÄdi ne-ETS emisijas neietekmÄ“s AS “Latvenergo” TEC-1 un TEC-2, AS “RÄ«gas Siltums” stacijas “Imanta” un SIA “Juglas jauda” dabasgÄzes staciju un SIA “Fortum Latvia” biomasas stacijas turpmÄkÄ darbÄ«ba. SavukÄrt pÄrÄ“jo elektrostaciju, kas saņem atbalstu OI mehÄnisma ietvaros, emisijas pieder pie ne-ETS sistÄ“mas un paredzams, ka lielÄkÄ daļa no tÄm pÄ“c atbalsta pÄrtraukšanas savu darbÄ«bu beigs. KonkrÄ“tas ietekmes uz ne-ETS emisiju sektoru šobrÄ«d nav prognozÄ“tas, tomÄ“r paredzams, ka ņemot vÄ“rÄ elastÄ«bu uz 2020.gada mÄ“rÄ·i, šÄdam Likumprojekta risinÄjumam nebÅ«s ietekmes uz mÄ“rÄ·a sasniegšanu, savukÄrt attiecÄ«bÄ uz 2030.gada mÄ“rÄ·i paredzams, ka šÄds risinÄjums var vÄ“l vairÄk attÄlinÄt Latviju no 2030.gada mÄ“rÄ·a sasniegšanas. Noteicošie faktori emisiju palielinÄjumam, slÄ“dzot OI stacijas, bÅ«s nepieciešamÄ«ba rast citus siltumenerÄ£ijas ražošanas avotus un lielÄkajÄ daÄ¼Ä gadÄ«jumu tie visdrÄ«zÄk bÅ«s fosilie enerÄ£ijas avoti, turklÄt ražojot siltumenerÄ£iju katlu mÄjÄs, kas ir mazÄk efektÄ«vs enerÄ£ijas ražošanas veids. TÄpat, pÄrtraucot darbÄ«bu biogÄzes stacijÄm, pieaugs emisijas no kÅ«tsmÄ“slu apsaimniekošanas, kas arÄ« ietilpst ne-ETS sektorÄ. TÄpat šÄdas biogÄzes stacijas, kas kÄdu laiku nebÅ«s darbojušÄs, nebÅ«s iespÄ“jams pielÄgot biometÄna ražošanai, ko bÅ«tu iespÄ“jams novirzÄ«t uz patÄ“riņu transporta sektorÄ, aizstÄjot fosilÄs degvielas un tÄdÄ“jÄdi mazinot emisijas un palielinot AER Ä«patsvaru tieši transporta sektorÄ.
Gaisu piesÄrņojošo vielu emisiju samazinÄšanas mÄ“rÄ·i
Atbilstoši DirektÄ«vai 2016/2284/ES[35] Latvijai noteikti jauni gaisu piesÄrņojošo vielu emisiju samazinÄšanas mÄ“rÄ·i no 2020. lÄ«dz 2029. gadam, kÄ arÄ« pÄ“c 2030.gada. Viena no problemÄtiskajÄm vielÄm, kuras mÄ“rÄ·u sasniegšanai nepieciešams realizÄ“t papildu pasÄkumus ir amonjaks - Latvijai lÄ«dz 2030. gadam jÄsasniedz aptuveni 20% amonjaka emisiju samazinÄjums. Viens no pasÄkumiem, kas bÅ«tu veicams amonjaka emisiju un smaku samazinÄšanai, ir biogÄzes ražošanas veicinÄšana, izmantojot organiskos atkritumus, it Ä«paši kÅ«tsmÄ“slus, jo svaigi iegÅ«to kÅ«tsmÄ“slu izmantošana biogÄzes ražošanai praktiski nerada amonjaka emisijas. LikumprojektÄ ietvertÄ risinÄjuma rezultÄtÄ darbu pÄrtrauktu lielÄkÄ daļa biogÄzes staciju, tÄdÄ“jÄdi tiktu bÅ«tiski apgrÅ«tinÄta arÄ« amonjaka emisiju samazinÄšanas mÄ“rÄ·a sasniegšana.
ES fondu apguve nÄkotnÄ“
Ietekme no ES noteikto mÄ“rÄ·u nesasniegšanas vÄ“rtÄ“jama ne tikai soda naudu un tiesvedÄ«bu kontekstÄ, bet arÄ« no nÄkamÄ ES fondu plÄnošanas perioda 2021. – 2027.gadam nosacÄ«jumu skatupunkta. Lai nodrošinÄtu, ka visas ES lÄ«dzfinansÄ“tÄs darbÄ«bas atbilst ES politikas sistÄ“mai, paredzÄ“ts, ka dalÄ«bvalstis ES fondu ietvaros nevarÄ“s deklarÄ“t izdevumus, kas saistÄ«ti ar konkrÄ“tiem mÄ“rÄ·iem, ja iepriekš izvirzÄ«tie nosacÄ«jumi nav izpildÄ«ti[36]. TÄ, piemÄ“ram, viens no piemÄ“rojamajiem tematiskajiem nosacÄ«jumiem Eiropas ReÄ£ionÄlÄs attÄ«stÄ«bas fonda, Eiropas SociÄlÄ fonda Plus un KohÄ“zijas fonda lÄ«dzekļu apgÅ«šanai bÅ«s pasÄkumu esamÄ«ba, kas nodrošina 2020.gada atjaunojamÄs enerÄ£ijas mÄ“rÄ·a sasniegšanu. ŠÄds kritÄ“rijs piemÄ“rojams, lai sasniegtu ES politisko mÄ“rÄ·i “zaļÄka Eiropa ar zemÄm oglekļa emisijÄm, veicinot tÄ«ru un taisnÄ«gu enerģētikas pÄrkÄrtošanu, “zaļas” un “zilas” investÄ«cijas, aprites ekonomiku, pielÄgošanos klimata pÄrmaiņÄm un risku novÄ“ršanu un pÄrvaldÄ«bu”.
Īstenojot LikumprojektÄ ietverto risinÄjumu, 2020.gada atjaunojamÄs enerÄ£ijas mÄ“rÄ·i Latvija nesasniegs, ja vien netiks Ä«stenota atjaunojamÄs enerÄ£ijas statistikas pirkšana. TÄdÄ“jÄdi ES fondu apguve ar enerģētiku saistÄ«tiem pasÄkumiem bÅ«s apdraudÄ“ta, kas bÅ«s jÄņem vÄ“rÄ, izstrÄdÄjot Latvijas NacionÄlo enerģētikas un klimata plÄnu 2021.–2030.gadam.
Ietekme uz valsts budžetu
Pieņemot Likumu jÄņem vÄ“rÄ virkne valsts budžetu ietekmÄ“jošu faktoru, t.sk.:
1) pozitÄ«va ietekme uz 2020.gada un turpmÄko gadu valsts budžeta izdevumiem (pÄ“c naudas plÅ«smas metodes), kas saistÄ«ts ar izmaksu mazinÄšanos OIK vidÄ“jÄs vÄ“rtÄ«bas noturÄ“šanai. SaskaÅ†Ä ar vidÄ“ja termiņa budžetu 2018.-2020.gadam finansÄ“jums OIK vidÄ“jÄs vÄ“rtÄ«bas ierobežošanai 2020.gadÄ pÄ“c naudas plÅ«smas metodes par 2019.gadu tika paredzÄ“ts 9,68 milj. euro apmÄ“rÄ;
2) pozitÄ«va ietekme uz turpmÄko gadu valsts budžeta izdevumiem energoietilpÄ«go apstrÄdes rÅ«pniecÄ«bas uzņēmumu OIK izmaksu kompensÄ“šanai, sÄkot ar 2020./2021.gadu (pÄ“c naudas plÅ«smas metodes), atkarÄ«bÄ no tÄ, kad tiks saņemti komersantu iesniegumi un pieņemti lÄ“mumi par izmaksu kompensÄ“šanu. SaskaÅ†Ä ar vidÄ“ja termiņa budžetu 2018.-2020.gadam finansÄ“jums šim mÄ“rÄ·im 2019. un 2020. gadÄ pÄ“c naudas plÅ«smas metodes ir paredzÄ“ts 3,37 milj. euro apmÄ“rÄ;
3) pozitÄ«va ietekme uz valsts budžeta izdevumiem aizsargÄto lietotÄju izmaksu segšanai (uz kopÄ“jÄ fona ietekme neliela);
4) valsts atbalsta atcelšanas rezultÄtÄ negatÄ«vi tiks ietekmÄ“ta AS “Latvenergo” dividenžu iemaksa valsts budžetÄ. Izteikti negatÄ«va ietekme 2019.gadÄ (viens no bÅ«tiskÄkajiem apstÄkļiem, vÄ“rtÄ“jot Ä«stermiņa finanšu ietekmi) un bÅ«tiski mÄ“renÄka ietekme turpmÄkajos gados (aptuveni lÄ«dzšinÄ“jÄ ikgadÄ“jÄ valsts atbalsta apmÄ“rÄ). InformÄciju par Likumprojekta ietekmÄ“m uz AS “Latvenergo” norÄdÄ«tas Likumprojekta anotÄcijas 1.pielikumÄ (ierobežota pieejamÄ«ba);
5) ar PVN apliktÄ OIK ieņēmumu samazinÄšanÄs valsts budžetÄ vidÄ“ji par 30,00 milj. euro gadÄ. 2019.gadÄ samazinÄjums mazÄks, ņemot vÄ“rÄ to, ka lÄ«dz OIK atcelšanai PVN tiktu iekasÄ“ts gada pirmajos mÄ“nešos;
6) negatÄ«va ietekme uz OIK elektrostaciju un saistÄ«to nozaru maksÄjumiem valsts budžetÄ nodokļu ieņēmumu veidÄ. ŠajÄ pozÄ«cijÄ nodokļu ieņēmumu samazinÄjums varÄ“tu bÅ«t 36,50 milj. euro gadÄ. 2019.gadÄ samazinÄjums mazÄks, ņemot vÄ“rÄ to, ka lÄ«dz OIK atcelšana paredzÄ“ta ar otro ceturksni;
7) ar ES Tiesas noteiktÄm finanšu sankcijÄm saistÄ«ti izdevumi valsts budžetÄ, sÄkot ar 2023. gadu lÄ«dz brÄ«dim, kad tiek nodrošinÄta 2020.gada AER mÄ“rÄ·u izpilde;
8) turpmÄkajos gados ar potenciÄlajÄm tiesvedÄ«bÄm saistÄ«ti valsts budžeta izdevumi, ievÄ“rojot šobrÄ«d atlikušo valsts saistÄ«bu apmÄ“rs pret OI saņēmÄ“jiem, var sasniegt lÄ«dz pat 1 mljrd. euro.
TÄpat atbildÄ«gÄs ministrijas un valsts iestÄdes ir sniegušas atzinumus par Ekonomikas ministrijas sagatavoto Likumprojektu un tÄ anotÄciju.
ZemkopÄ«bas ministrija kÄ atbildÄ«gÄ ministrija par lauksaimniecÄ«bas nozares attÄ«stÄ«bu nevar atbalstÄ«t izstrÄdÄto likumprojektu, ar kuru tiek atņemtas tiesÄ«bas pÄrdot saražoto elektroenerÄ£iju par paaugstinÄtu tarifu arÄ« biogÄzes stacijÄm.
ZemkopÄ«bas ministrija vÄ“rš uzmanÄ«bu, ka biogÄzes pÄrstrÄde valstÄ« ir nozÄ«mÄ«gs instruments ne tikai klimata politikas jautÄjumÄ, bet arÄ« gaisa piesÄrņojuma politikas jautÄjumÄ, tas ir viens no efektÄ«vÄkiem emisiju un piesÄrņojuma mazinošiem pasÄkumiem. LielÄkÄ daļa biogÄzes staciju ir ZemkopÄ«bas ministrijas padotÄ«bÄ esošÄ Lauku atbalsta dienesta Eiropas SavienÄ«bas fondu izlietojuma uzraudzÄ«bÄ, kas uzliek pienÄkumu investÄ«ciju saņēmÄ“jiem nodrošinÄt pilnvÄ“rtÄ«gu projekta mÄ“rÄ·u sasniegšanu.
BiogÄzes stacijas, pÄrstrÄdÄjot, kÅ«tsmÄ“slus ir tieši saistÄ«tas ar lopkopÄ«bas sektoru un, stacijÄm pÄrtraucot darbu, radÄ«sies nopietnas grÅ«tÄ«bas ar kÅ«tsmÄ“slu apsaimniekošanu. KÄ arÄ« tÄs stacijas, kas ir integrÄ“tas lopkopÄ«bas uzņēmumÄ bÅ«s spiestas segt kreditoru prasÄ«bas no ieņēmumiem lopkopÄ«bÄ vai arÄ« likvidÄ“t ganÄmpulku.
ŠajÄ kontekstÄ jÄņem vÄ“rÄ, ka no kÅ«tsmÄ“sliem saražotÄs biogÄze procentuÄli dod lielÄko siltumnÄ«cefekta gÄzu un amonjaka emisiju samazinÄjumu un Latvijai šiem rÄdÄ«tÄjiem ir noteikti mÄ“rÄ·i 2020. un 2030.gadam.
Finanšu ministrija ir norÄdÄ«jusi, ka tÄ konceptuÄli piekrÄ«t Likumprojekta anotÄcijÄ Ekonomikas ministrijas norÄdÄ«tajiem apsvÄ“rumiem par Likumprojekta ietekmi uz tautsaimniecÄ«bu un tajÄ paustajÄm bažÄm. Finanšu ministrijas ieskatÄ priekšlikums paredz bÅ«tisku negatÄ«vu ietekmi uz vispÄrÄ“jÄs valdÄ«bas budžeta bilanci.
LabklÄjÄ«bas ministrija ir norÄdÄ«jusi, ka likumprojekta normas, kuru pieņemšanas rezultÄtÄ sagaidÄms siltumenerÄ£ijas tarifu ievÄ“rojams pieaugums daÄ¼Ä pašvaldÄ«bu, t.sk. vairÄkÄs lielajÄs pilsÄ“tas, nav atbalstÄmas. ŠÄdam risinÄjumam paredzama ietekme uz mÄjsaimniecÄ«bÄm, kuras varÄ“tu saskarties ar siltumenerÄ£ijas tarifu pieaugumu, un Ä«paši uz iedzÄ«votÄjiem ar zemiem ienÄkumiem, kuriem varÄ“tu rasties grÅ«tÄ«bas segt ar siltumenerÄ£iju saistÄ«tos mÄjsaimniecÄ«bas izdevumus.
PÄrresoru koordinÄcijas centra ieskatÄ Likumprojekts piedÄvÄtajÄ redakcijÄ nav atbalstÄms, ņemot vÄ“rÄ to, ka Likumprojekta anotÄcijÄ ir identificÄ“ta virkne bÅ«tisku, potenciÄli negatÄ«vu tiesisko, finansiÄlo un nozarisko seku, kuras varÄ“tu radÄ«t šÄda lÄ“muma pieņemšana.
Ekonomikas ministrijai bÅ«tu jÄpiedÄvÄ valdÄ«bai un Saeimai arÄ« OIK nekavÄ“jošai likvidÄcijai alternatÄ«vi risinÄjumi, kuri pamatÄ tika atbalstÄ«ti Ministru kabineta komitejas 2019.gada 7.janvÄra sÄ“dÄ“, izskatot KonceptuÄlo ziņojumu “Kompleksi pasÄkumi obligÄtÄ iepirkuma komponentes atcelšanai un elektroenerÄ£ijas tirgus attÄ«stÄ«bai”, un kas paredz pakÄpenisku OIK atcelšanas scenÄriju tÄdÄ“jÄdi samazinot likumprojekta anotÄcijÄ ietvertos finansiÄlos un tiesiskos riskus.
Vides aizsardzÄ«bas un reÄ£ionÄlÄs attÄ«stÄ«bas ministrijas ir paudusi viedokli, OIK atcelšanas gadÄ«jumÄ ir jÄspÄ“j rast lÄ«dzsvars starp valsts mÄ“rÄ·iem un saistÄ«bÄm klimata un enerģētikas jomÄ un valsts tautsaimniecÄ«bas vajadzÄ«bÄm. Ar LikumprojektÄ ietverto risinÄjumi tiek apdraudÄ“ta SEG 2030.gada un gaisa piesÄrņojošo vielu – amonjaka – samazinÄjums 2020. lÄ«dz 2029. gadam, kÄ arÄ« pÄ“c 2030, darbu pÄrtraucot biogÄzes stacijÄm. Likumprojekts nesniedz skaidrÄ«bu un pÄrliecÄ«bu, ka šos Latvijai izvirzÄ«tos mÄ“rÄ·us bÅ«s iespÄ“jams sasniegt, tÄdejÄdi radot situÄciju, kas Latvijai sekmÄ“tu vairÄkus tiesvedÄ«bas procesus un kÄ rezultÄtÄ ievÄ“rojamus finansiÄlus zaudÄ“jumus.
Tieslietu ministrija ieskatÄ atbilstoši Ekonomikas ministrijas sniegtajam izvÄ“rtÄ“jumam un iespÄ“jamajiem riskiem, LikumprojektÄ ietvertais risinÄjums var nebÅ«t samÄ“rÄ«gs un tÄdÄ“jÄdi bÅ«s pretrunÄ Satversmei, bÅ«tu jÄizvÄ“rtÄ“ LikumprojektÄ ietvertÄ risinÄjuma precizÄ“šana.
Ekonomikas ministrijas ieskatÄ institÅ«ciju sniegtie viedokļi bÅ«tu vÄ“rÄ Å†emami, pieņemot lÄ“mumu par OIK problemÄtikas risinÄjumiem.
[1] Skatīt: https://likumi.lv/doc.php?id=207458
[2] Skatīt: https://likumi.lv/doc.php?id=189260
[3] Sabiedrisko pakalpojumu regulÄ“šanas komisijas 2017.gada 14.februÄra lÄ“mums Nr. 1/24 “ObligÄtÄ iepirkuma un jaudas komponenšu aprÄ“Ä·inÄšanas metodika”, skatÄ«t: https://likumi.lv/ta/id/293705-obligata-iepirkuma-un-jaudas-komponensu-aprekinasanas-metodika
[4] Eiropas Komisijas 2017.gada 24.aprīļa lÄ“mums valsts atbalsta lietÄ SA.43140 (2015/NN) “Atbalsts atjaunojamo energoresursu enerÄ£ijai un koÄ£enerÄcijai”, tulkojumu skatÄ«t: https://em.gov.lv/files/attachments/EK%20lemuma%20LV-courtesy%20translation.pdf
[5] Kopienas pamatnostÄdnes par atbalstu vides aizsardzÄ«bai (2001/C 37/03), skatÄ«t: https://eur-lex.europa.eu/legal-content/LV/TXT/HTML/?uri=CELEX:32001Y0203(02)&from=EN; Kopienas pamatnostÄdnes par atbalstu vides aizsardzÄ«bai (2008/C 82/01), skatÄ«t: https://eur-lex.europa.eu/legal-content/LV/ALL/?uri=CELEX:52008XC0401(03)
[6] Valsts atbalsta jautÄjums attiecÄ«bÄ uz TEC-2 šobrÄ«d ir saskaņošanas procesÄ ar Eiropas Komisiju.
[7] Padomes Regula (ES) 2015/1589 (2015. gada 13. jÅ«lijs), ar ko nosaka sÄ«ki izstrÄdÄtus noteikumus LÄ«guma par Eiropas SavienÄ«bas darbÄ«bu 108. panta piemÄ“rošanai
[8] Komisijas 2009.gada 9.aprīļa paziņojums par valsts atbalsta tiesÄ«bu normu piemÄ“rošanu valstu tiesÄs (2009/C 85/01)
[9] Europopean Commission, Commision Green Paper of 8 March 2006: “A European strategy for sustainable, competitive and secure energy” COM(2006) 105; http://europa.eu/documents/comm/green_papers/pdf/com2006_105_en.pdf
[10] Eiropas Parlamenta un Padomes direktÄ«va 2009/28/EK par atjaunojamo energoresursu izmantošanas veicinÄšanu un ar ko groza un sekojoši atceļ DirektÄ«vas 2001/77/EK un 2003/30/EK
[11] Skatīt: https://likumi.lv/ta/id/280236-par-energetikas-attistibas-pamatnostadnem-2016-2020-gadam
[12] Eiropas Parlamenta un Padomes direktÄ«va (ES) 2018/2001 par no atjaunojamajiem energoresursiem iegÅ«tas enerÄ£ijas izmantošanas veicinÄšanu
[13] Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2018/1999 par enerģētikas savienÄ«bas un rÄ«cÄ«bas klimata politikas jomÄ pÄrvaldÄ«bu un ar ko groza Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (EK) Nr. 663/2009 un (EK) Nr. 715/2009, Eiropas Parlamenta un Padomes DirektÄ«vas 94/22/EK, 98/70/EK, 2009/31/EK, 2009/73/EK, 2010/31/ES, 2012/27/ES un 2013/30/ES, Padomes DirektÄ«vas 2009/119/EK un (ES) 2015/652 un atceļ Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 525/2013
[14] PÄrtikas un dzÄ«vnieku barÄ«bas kultÅ«raugi DirektÄ«vas 2018/2001 2.panta 4) apakšpunktÄ definÄ“ti kÄ cieti saturoši kultÅ«raugi, cukura kultÅ«raugi un eļļas kultÅ«raugi, ko audzÄ“ lauksaimniecÄ«bas zemÄ“ kÄ galvenos kultÅ«raugus, izņemot atlikumus, atkritumus vai lignocelulozes materiÄlus, un starpposma kultÅ«raugi, piemÄ“ram, starpkultÅ«ras un virsaugi, ar noteikumu, ka šÄdu starpposma kultÅ«raugu izmantošana nerada pieprasÄ«jumu pÄ“c papildu zemes platÄ«bÄm
[15] Eiropas Parlamenta un Padomes DirektÄ«va 2012/27/ES par energoefektivitÄti, ar ko groza DirektÄ«vas 2009/125/EK un 2010/30/ES un atceļ DirektÄ«vas 2004/8/EK un 2006/32/EK
[16] Eiropas Parlamenta un Padomes DirektÄ«va 2004/8/EK par tÄdas koÄ£enerÄcijas veicinÄšanu, kas balstÄ«ta uz lietderÄ«gÄ siltuma pieprasÄ«jumu iekšÄ“jÄ enerÄ£ijas tirgÅ«, un ar kuru groza DirektÄ«vu 92/42/EEK
[17] Eiropas Parlamenta un Padomes DirektÄ«va (ES) 2018/2002 ar ko groza DirektÄ«vu 2012/27/ES par energoefektivitÄti
[18] Skatīt: http://tap.mk.gov.lv/lv/mk/tap/?pid=40467530
[19] PrecÄ«zs risinÄjums ir atspoguļots LikumprojektÄ un tÄ anotÄcijÄ
[20] Skatīt: https://likumi.lv/ta/id/293705-obligata-iepirkuma-un-jaudas-komponensu-aprekinasanas-metodika
[21] Ministru kabineta 2017.gada 21.novembra rÄ«kojums Nr.685 “Par garantÄ“tÄs maksas par koÄ£enerÄcijas elektrostacijÄ uzstÄdÄ«to elektrisko jaudu saistÄ«bu samazinÄšanu akciju sabiedrÄ«bai “Latvenergo””, skatÄ«t:
https://likumi.lv/ta/id/295240-par-garantetas-maksas-par-kogeneracijas-elektrostacija-uzstadito-elektrisko-jaudu-saistibu-samazinasanu-akciju-sabiedribai-latv...
[22] PÄ“tÄ«juma “ObligÄtÄ iepirkuma sistÄ“mas efektivitÄtes un ietekmes uz tautsaimniecÄ«bu izvÄ“rtÄ“jums” ziņojums, R. KarnÄ«te, 2018, Latvijas ZinÄtņu akadÄ“mija, SkatÄ«t: http://oik.db.lv/
[23] Satversmes tiesas 2009. gada 21. decembra sprieduma lietÄ Nr.2009-43-01 29.2. punkts
[24] Skatīt: http://tap.mk.gov.lv/mk/tap/?pid=40461316
[25] Skatīt: http://microsegur.com/en/2018/07/05/spain-lost-four-international-arbitrations-over-cutting-renewable-energy-subsidies/
[26] Skatīt: https://investmentpolicyhub.unctad.org/ISDS/Details/435
[27] Skatīt: https://energycharter.org/what-we-do/dispute-settlement/investment-dispute-settlement-cases/31-the-pv-investors-v-spain/
[28] Skatīt: https://www.clydeco.com/insight/article/energy-arbitrations
[29] Izņemot AS “Latvenergo”
[30] Skatīt: http://www.ast.lv/lv/content/parvades-sistemas-operatora-novertejuma-zinojumi
[31] Skatīt: https://likumi.lv/ta/id/280236-par-energetikas-attistibas-pamatnostadnem-2016-2020-gadam
[32] Skatīt: http://tap.mk.gov.lv/mk/tap/?pid=40263360
[33] Paziņojums pieejams: https://eur-lex.europa.eu/legal-content/LV/ALL/?uri=CELEX:52017XC0119(01)
[34] ES ETS tika izveidota, lai veicinÄtu SEG emisiju samazinÄšanu izmaksu efektÄ«vÄ, godÄ«gÄ un solidÄrÄ veidÄ. ES ETS ietvaros katrai ETS iekÄrtai tiek piešÄ·irts noteikts emisijas kvotu daudzums jeb SEG emisiju limits. ETS galvenokÄrt aptver rÅ«pnieciskÄs iekÄrtas energoietilpÄ«gajÄs tautsaimniecÄ«bas nozarÄ“s, tai skaitÄ elektroenerÄ£ijas un siltumenerÄ£ijas, cementa, keramikas, tÄ“rauda, stikla u.c. ražošanas iekÄrtas.
[35] Skatīt: https://eur-lex.europa.eu/legal-content/LV/TXT/?uri=CELEX%3A32016L2284
[36] ŠobrÄ«d vÄ“l notiek ES lÄ«meņa sarunas par konkrÄ“tiem ES fondu finansÄ“juma “iespÄ“jošanas” nosacÄ«jumiem 2021.-2027. gada ES fondu plÄnošanas periodam, tomÄ“r jau šobrÄ«d ir skaidrs, ka pastÄvÄ“s nosacÄ«juma raksturs EK finansÄ“juma saņemšanai.