Iesaki rakstu:

Pietiek šodien publicÄ“ apjomÄ«gu, bet interesantu dokumentu – Ekonomikas ministrijas informatÄ«vo ziņojumu Par Saeimas 2019.gada 10.janvāra lÄ“muma “Par obligātā iepirkuma komponentes atcelšanu” izpildi. Kā izriet no šÄ« partijas KPV LV pārstāvja Ralfa Nemiro vadÄ«tās ministrijas sagatavotā dokumenta, Saeimas vÄ“lÄ“šanas ir garām, nākamās bÅ«s tikai pÄ“c trÄ«sarpus gadiem, tā ka partijas vadÄ«tāju skaļais solÄ«jums par tÅ«lÄ«tÄ“ju obligātās iepirkuma komponentes (OIK) atcelšanu tiek atcelts.

I. Ievads

2019.gada 10.janvārÄ« Saeima pieņēma lÄ“mumu “Par obligātā iepirkuma komponentes atcelšanu” (turpmāk – LÄ“mums). LÄ“mumā Saeima aicināja Ekonomikas ministriju steidzami izstrādāt tiesÄ«bu aktus obligātā iepirkuma komponentes (turpmāk – OIK) atcelšanai no 2019.gada 31.marta ar mÄ“rÄ·i samazināt elektroenerÄ£ijas izmaksas visiem Latvijas elektroenerÄ£ijas patÄ“rÄ“tājiem.

LÄ“muma izpildÄ“ Saeima ir aicinājusi Ekonomikas ministriju ievÄ“rot tiesiskuma principus un nepieļaut OIK maksājumu veikšanu no citiem finanšu avotiem, kā arÄ« nepieļaut to pārveidi par cita veida maksājumiem vai attiecÄ«go maksājumu nosaukumu maiņu.

Saeima 2019.gada 10.janvāra lÄ“mumā ir arÄ« aicinājusi Ekonomikas ministriju izbeigt Latvijas iedzÄ«votājiem netaisnÄ«gu, uz atsevišÄ·u personu interešu atbalstu vÄ“rstu režīmu.

Izpildot Saeimas LÄ“mumu, kā arÄ« 2019.gada 14.janvāra Ministru prezidenta rezolÅ«ciju Nr.12/2019-JUR-2 steidzami izstrādāt tiesÄ«bu aktu projektus OIK atcelšanai, Ekonomikas ministrija ir sagatavojusi normatÄ«vā akta projektu “GrozÄ«jumi ElektroenerÄ£ijas tirgus likumā” (turpmāk – Likumprojekts) un tā sākotnÄ“jās ietekmes novÄ“rtÄ“jumu (anotāciju) un kopā ar šo informatÄ«vo ziņojumu iesniedz izskatÄ«šanai Ministru kabinetā.

LÄ«dztekus tam Ekonomikas ministrijas uzdevumā KPMG ZvÄ“rinātu advokātu birojs ir veicis OIK atcelšanas tiesisko izvÄ“rtÄ“jumu.

II. Aktuālā situācija

1) SpÄ“kā esošais OIK mehānisms

OIK ir maksājums, ko sedz visi elektroenerģijas galalietotāji un kas papildus elektroenerģijas tirgus cenai, sadales un pārvades tarifam un pievienotās vērtības nodoklim tiek iekļauta elektroenerģijas gala cenā.

ŠobrÄ«d spÄ“kā esošais elektroenerÄ£ijas obligātā iepirkuma mehānisms ir izveidots saskaņā ar ElektroenerÄ£ijas tirgus likuma (turpmāk – ETL) 28., 29. un 30.pantu, savukārt garantÄ“tā maksa par elektrostacijā uzstādÄ«to elektrisko jaudu izveidota saskaņā ar ETL 28.¹ pantu (turpmāk attiecÄ«bā uz abiem šiem maksājumiem – OI mehānisms).

Pirmssākums šÄda mehānisma izveidei ir 1995.gads, kas laika gaitā tika attÄ«stÄ«ts un sekojoši tika iestrādāts Enerģētikas likumā.

2005.gadā spÄ“kā stājās ETL, uz kā pamata secÄ«gi tika izdoti vairāki Ministru kabineta noteikumi, saskaņā ar kuriem komersantiem tika piešÄ·irtas tiesÄ«bas uz atbalstu esošÄ OI mehānisma ietvaros par elektroenerÄ£ijas ražošanu no atjaunojamiem energoresursiem vai koÄ£enerācijā (turpmāk – OI tiesÄ«bas). Jāmin, ka atsevišÄ·as vÄ“ja elektrostacijas neizmantoja iespÄ“ju pāriet uz jauno OI mehānismu un turpināja saņemt atbalstu saskaņā ar ETL pārejas noteikumu 52.punktu.

ŠobrÄ«d spÄ“kā esošie Ministru kabineta noteikumi, kas citastarp nosaka elektrostaciju darbÄ«bas nosacÄ«jumus atbalsta saņemšanai ir Ministru kabineta 2010.gada 16.marta noteikumi Nr.262 “Noteikumi par elektroenerÄ£ijas ražošanu, izmantojot atjaunojamos energoresursus, un cenu noteikšanas kārtÄ«bu”[1] (turpmāk – MK noteikumi Nr.262) un Ministru kabineta 2009.gada 10.marta noteikumi Nr.221 “Noteikumi par elektroenerÄ£ijas ražošanu un cenu noteikšanu, ražojot elektroenerÄ£iju koÄ£enerācijā”[2] (turpmāk – MK noteikumi Nr.221).

Ar ETL 28., 28.¹ un 30.pantu ir noteikts arÄ« princips, kā tiek segtas izmaksas, kas radušÄs Ä«stenojot OI mehānismu.

Saskaņā ar ETL 28.panta piekto daļu un 30.panta trešo daļu izmaksas, kas radušÄs Ä«stenojot saskaņā ar minÄ“tajiem pantiem sniegto atbalstu, sedz visi Latvijas elektroenerÄ£ijas galalietotāji proporcionāli savam elektroenerÄ£ijas patÄ“riņam. Savukārt saskaņā ar ETL 28.¹ panta ceturto daļu izmaksas, ko veido maksājumi par uzstādÄ«to elektrisko jaudu, sedz visi Latvijas elektroenerÄ£ijas galalietotāji, un tās tiek sadalÄ«tas pa sprieguma un patÄ“riņa lÄ«meņa grupām proporcionāli ieņēmumu fiksÄ“tajai daļai no sistÄ“mas pakalpojumiem. Atbalsta izmaksu attiecināšanas aprÄ“Ä·ina metodiku nosaka Sabiedrisko pakalpojumu regulÄ“šanas komisija (turpmāk – SPRK).

Atbilstoši SPRK izdotajai metodikai[3], AS “EnerÄ£ijas publiskais tirgotājs” (turpmāk – publiskais tirgotājs) OIK tekošajā gadā iekļauj iepriekšÄ“jā gada faktiskās izmaksas, kas rada situāciju, ka izmaksas publiskajam tirgotājam tiek kompensÄ“tas ar viena gada nobÄ«di.

OI tiesÄ«bas atjaunojamās enerÄ£ijas ražotājiem saskaņā ar MK noteikumiem Nr.262 netiek piešÄ·irtas kopš 2011.gada vidus, savukārt komersantiem, kas elektroenerÄ£iju ražo koÄ£enerācijā, tostarp no atjaunojamiem energoresursiem, saskaņā ar MK noteikumiem Nr.221 - kopš 2012. gada beigām.

2) OI tiesÄ«bas – izsniegtās atļaujas

ŠobrÄ«d spÄ“kā esošas elektroenerÄ£ijas OI tiesÄ«bas ir 356 elektroenerÄ£ijas ražošanu un pārdošanu publiskajam tirgotājam uzsākušÄm elektrostacijām:

 53 biogāzes stacijām – 33 saskaņā ar MK noteikumiem Nr.262, 20 saskaņā ar MK noteikumiem Nr.221;

 46 biomasas stacijām – 8 saskaņā ar MK noteikumiem Nr.262, 38 saskaņā ar MK noteikumiem Nr.221

 64 dabasgāzes stacijām saskaņā ar MK noteikumiem Nr.221

141 hidroelektrostacijām (turpmāk -HES) saskaņā ar MK noteikumiem Nr.262

52 vÄ“ja elektrostacijām – 38 saskaņā ar MK noteikumiem Nr.262, 13 saskaņā ar ETL Pārejas noteikumu 52.punktu. 1 elektrostacija, kas darbÄ«bu uzsākusi pirms ETL spÄ“kā stāšanās, ir izvÄ“lÄ“jusies tiesÄ«bas pāriet uz MK noteikumu Nr.262 cenas aprÄ“Ä·ināšanas formulām.

Tiesības saņemt garantētu maksu par koģenerācijas stacijā uzstādīto elektrisko jaudu saskaņā ar MK noteikumiem Nr.221 ir 5 koģenerācijas stacijām (4 dabasgāzes stacijām un 1 biomasas koģenerācijas stacijai).

MK noteikumos Nr.262 atbalsta periods ir noteikts 20 gadi, sākot no elektrostacijas ekspluatācijas uzsākšanas dienas, izņemot HES, kurām tie ir 20 gadi kopš EM pieņēmusi lÄ“mumu par OI tiesÄ«bu piešÄ·iršanu. Otrajos 10 gados visām elektrostacijām tiek piemÄ“rota samazināta iepirkuma cena.

ArÄ« ETL pārejas noteikumu 52.punktā ir noteikts, ka ražotājiem, kas elektroenerÄ£ijas ražošanai izmanto atjaunojamos energoresursus un kas uzsākuši darbÄ«bu pirms ETL spÄ“kā stāšanās, tiesÄ«bas pārdot elektroenerÄ£iju publiskajam tirgotājam ir 20 gadus no elektrostacijas ekspluatācijas uzsākšanas dienas.

MK noteikumos Nr.221 noteiktais atbalsta periods ir 10 gadi kopš koÄ£enerācijas stacija ir nodota ekspluatācijā saskaņā ar sistÄ“mas operatora izdotu atļauju pieslÄ“gt sistÄ“mai koÄ£enerācijas staciju vai atsevišÄ·u šÄ«s elektrostacijas koÄ£enerācijas iekārtu, bet, ja šÄda atļauja nav izsniegta, ar stacijas ekspluatācijā pieņemšanas dienu. Å…emot vÄ“rā, ka atbalsta termiņš tika noteikts tikai 2012.gadā, MK noteikumos Nr.221 tika noteikts pārejas periods lÄ«dz 2017.gada 1.jÅ«lijam šÄ«s normas par atbalsta perioda ierobežošanu piemÄ“rošanai.

LÄ«dz ar to kopš 2017.gada 1.jÅ«lija pirmajām elektrostacijām sāk beigties atbalsta termiņi. Jāņem vÄ“rā, ka par vairākiem EM lÄ“mumiem, ar kuriem atceltas komersantiem piešÄ·irtās elektroenerÄ£ijas OI tiesÄ«bas, notiek aktÄ«va tiesvedÄ«ba, jo tie ir pārsÅ«dzÄ“ti administratÄ«vajā tiesā, lÄ«dz ar to, komersantiem pozitÄ«va tiesas nolÄ“muma gadÄ«jumā, spÄ“kā esošo OI tiesÄ«bu skaits var palielināties.

ElektroenerÄ£ijas ražošanu un pārdošanu dēļ dažāda rakstura tiesvedÄ«bām nav uzsākuši 5 komersanti, no kuriem paredzams, ka darbÄ«bu varÄ“tu uzsākt tikai viens.

3) OI mehānisma izmaksas un ietekme uz tautsaimniecību

Līdz 2017.gadam lielāko īpatsvaru no atbalsta izmaksām veidoja atbalsts dabasgāzes koģenerācijai, no kā lielāko daļu veidoja jaudas maksājums dabasgāzes koģenerācijas stacijām. Savukārt 2018.gadā 27% no OI izmaksām veidoja biogāzes stacijas, 26% biomasas elektrostacijas, 24% - koģenerācijas stacijas virs 4 MW.

OI neto izmaksas (atbalsts virs tirgus cenas) 2018.gadā sasniedza 159 milj. EUR jeb 0,54% no IKP, kas ir straujš kritums salÄ«dzinājumā ar 2017.gadu, kad šis rādÄ«tājs sasniedza 1% no IKP. Tas pamatā skaidrojams ar ikgadÄ“jo atbalsta izmaksu samazināšanu dabasgāzes koÄ£enerācijas stacijām virs 100 MW un IKP pieaugumu.

OIK elektrības rēķinos

OIK Ä«patsvars elektroenerÄ£ijas gala cenā patÄ“rÄ“tājiem atšÄ·iras atkarÄ«bā no pieslÄ“gumu jaudas, elektroenerÄ£ijas patÄ“riņa un nosacÄ«jumiem elektroenerÄ£ijas lietotāja lÄ«gumā ar elektroenerÄ£ijas tirgotāju.

OIK Ä«patsvars no elektroenerÄ£ijas izmaksām dažādās patÄ“rÄ“tāju grupās, neņemot vÄ“rā elektroenerÄ£ijas vairumtirgus cenas svārstÄ«bas, 2018.gadā bija ~ 20 – 23 % apmÄ“rā apstrādes rÅ«pniecÄ«bā, 13 – 15% apmÄ“rā pakalpojumu sniedzÄ“jiem, ~13% apmÄ“rā energointensÄ«vai apstrādes rÅ«pniecÄ«bai, ~17% apmÄ“rā lauksaimniecÄ«bas preču ražotājiem. MājsaimniecÄ«bām elektroenerÄ£ijas izmaksas ir ap 15%, savukārt neizmantotiem pieslÄ“gumiem OIK Ä«patsvars ir virs 30%.

OIK ietekme

AtsevišÄ·Äm patÄ“rÄ“tāju grupām elektroenerÄ£ija Latvijā ir dārgāka salÄ«dzinājumā ar citām mÅ«su reÄ£iona valstÄ«m, kas mazina atsevišÄ·u nozaru konkurÄ“tspÄ“ju. Jau ilgstoši darbaspÄ“ka izmaksu kāpums pārsniedz produktivitātes pieaugumu un papildu izmaksu slogs enerÄ£ijai vÄ“l vairāk pasliktina nozares konkurÄ“tspÄ“ju un ierobežo attÄ«stÄ«bas iespÄ“jas, samazinot produktivitātes kāpināšanai pieejamos resursus.

2018.gadā OIK diferenciācija un energointensÄ«vo uzņēmumu atbalsts ir risinājis lielo un energointensÄ«vo uzņēmumu problemātiku, savukārt maziem un vidÄ“jiem uzņēmumiem (MVU) OIK izmaksu mazināšana ir aktuāla problÄ“ma, ņemot vÄ“rā to, ka tiem elektrÄ«bas gala cena ir augstāka nekā citu valstu MVU Baltijas jÅ«ras reÄ£ionā.

KopÄ“jo enerÄ£ijas izmaksu Ä«patsvars apgrozÄ«jumā Latvijas apstrādes rÅ«pniecÄ«bā ir viens no augstākajiem ES. Tas nozÄ«mÄ“, ka ne tikai augstās elektroenerÄ£ijas cenas un OIK slogs ietekmÄ“ nozares izmaksas, bet arÄ« zemā energoefektivitāte. Bez OIK sistÄ“mas pārskatÄ«šanas, arÄ« energoefektivitātes jautājumu risināšana var bÅ«tiski uzlabot nozares starptautisko konkurÄ“tspÄ“ju. DetalizÄ“tāku analÄ«zi par OIK ietekmi skatÄ«t Likumprojekta anotācijas 2.pielikumā.

4) EK saskaņojums

EK savā 2017.gada 24.aprīļa lÄ“mumā par valsts atbalstu SA.43140[4] secināja, ka OI mehānisms ir samÄ“rÄ«gs un atbilst nosacÄ«jumiem, kas noteikti 2001. un 2008.gada pamatnostādnÄ“s par valsts atbalstu vides aizsardzÄ«bai[5], un lÄ«dz ar to ir saderÄ«gs ar iekšÄ“jo tirgu saskaņā ar LÄ«guma par Eiropas SavienÄ«bas DarbÄ«bu 107.panta 3.punkta c) apakšpunktu.  Kā tas minÄ“ts arÄ« EK lÄ“mumā, spÄ“kā esošÄ OI mehānisma mÄ“rÄ·is ir veicināt atjaunojamo energoresursu izmantošanu un augstas efektivitātes koÄ£enerāciju, tostarp, lai sasniegtu Latvijai noteiktos mÄ“rÄ·us šajās jomās.

2007.gada 1.jÅ«lijā sākās Latvijas elektroenerÄ£ijas tirgus liberalizācija, kas deva iespÄ“ju patÄ“rÄ“tājiem mainÄ«t elektroenerÄ£ijas tirgotāju un bija saistÄ«ta ar tirgus cenas veidošanos. AttiecÄ«gi, ņemot vÄ“rā komercdarbÄ«bas atbalstu regulÄ“jošos ES normatÄ«vos aktus, EK valsts atbalsta OI mehānismu saskaņoja par periodu no 2007.gada 1.jÅ«lija lÄ«dz 2012.gada 31.decembrim. Tā kā AS “Latvenergo” TEC-2 elektrostacijas uzstādÄ«tā elektriskā jauda pārsniedza 200 MW robežvÄ“rtÄ«bu[6] tad atbalsta saskaņošana TEC-2 tika uzsākta pÄ“c vispārÄ“jā OI mehānisma saskaņošanas ar EK. Saskaņā ar ES regulÄ“jumu saskaņojuma periods attiecināms uz datumu, kurā piešÄ·irtas tiesÄ«bas uz valsts atbalstu.

Sarunas par OI mehānisma saskaņošanu ar Eiropas Komisiju Latvija sāka 2013.gadā un oficiālais paziņojums tika iesniegts 2015.gadā. TādÄ“jādi no 2007.gada lÄ«dz 2015.gadam piešÄ·irtās tiesÄ«bas uz atbalstu OI mehānisma ietvaros saskaņā ar LÄ«guma par Eiropas SavienÄ«bas darbÄ«bu (turpmāk – LESD) 108.panta 3.punktu bija uzskatāms par nepaziņotu un nesaskaņotu valsts atbalstu. ŠÄdos gadÄ«jumos ES tiesÄ«bās ir nostiprinātas EK un nacionālo tiesu lomas:

1) Saskaņā ar Regulas Nr.2015/1589^[7] 13.panta 1.punktu EK var pieņemt lÄ“mumu, kas prasa dalÄ«bvalstij pārtraukt jebkādu nelikumÄ«gu atbalstu, lÄ«dz EK pieņem lÄ“mumu par attiecÄ«gā atbalsta saderÄ«bu ar iekšÄ“jo tirgu. Savukārt saskaņā ar Regulas Nr.2015/1589 13.panta 2.punktu EK var pieņemt lÄ“mumu, kas prasa dalÄ«bvalstij pagaidām atgÅ«t jebkādu nelikumÄ«gu atbalstu, lÄ«dz EK pieņem lÄ“mumu par attiecÄ«gā atbalsta saderÄ«bu ar iekšÄ“jo tirgu. OI mehānisma gadÄ«jumā EK attiecÄ«gās savas tiesÄ«bas nav izmantojusi.

2) Savukārt saskaņā ar Komisijas paziņojumu par valsts atbalsta tiesÄ«bu normu piemÄ“rošanu valstu tiesās[8] 34.punktu valsts tiesas pienākums pieprasÄ«t nelikumÄ«gā atbalsta atgÅ«šanu pilnā apmÄ“rā vairs nav piemÄ“rojams, ja lÄ«dz brÄ«dim, kad valsts tiesa pasludina spriedumu, EK jau ir izlÄ“musi, ka atbalsts ir saderÄ«gs ar kopÄ“jo tirgu.

EK savā 2019.gada 14.marta vÄ“stulÄ“ (skatÄ«t Likumprojekta anotācijas 4.pielikumu), atbildot uz Ekonomikas ministrijas jautājumu, vai attiecÄ«bā uz atbalstu, kas sniegts pirms 2007.gada 1.jÅ«lija bÅ«tu nepieciešams EK saskaņojums, norādÄ«jusi, ka tas atkarÄ«gs no fakta, vai tirgus ir bijis atvÄ“rts konkurencei, ko var novÄ“rtÄ“t nacionālā tiesa, bet EK 2017.gada 24.aprīļa lÄ“muma par valsts atbalstu SA.43140 pieņemts, pamatojoties uz informāciju, ka tirgus atvÄ“rts konkurencei ir bijis no 2007.gada 1.jÅ«lija.  Savukārt, atbildot uz jautājumu, vai atbalsts, kas izmaksāts periodā lÄ«dz EK 2017.gada 24.aprīļa lÄ“mumam (2007.gada 1.jÅ«lijs lÄ«dz 2017.gada 24.aprÄ«lis) bÅ«tu atgÅ«stams, EK norādÄ«jusi, ka atbalsts, uz kuru tiesÄ«bas piešÄ·irtas no 2007.gada 1.jÅ«lija lÄ«dz 2012.gada 31.decembrim (un kas tiek izmaksāts vÄ“l šobrÄ«d), ir saderÄ«gs ar iekšÄ“jo tirgu un šÄds atbalsts nav jāatgÅ«st.

5) Atjaunojamās enerÄ£ijas mÄ“rÄ·i

2006.gadā Eiropas Komisija, publicÄ“jot Zaļo grāmatu „Eiropas stratÄ“Ä£ija ilgtspÄ“jÄ«gai, konkurÄ“tspÄ“jÄ«gai un drošai enerÄ£ijai”[9], izvÄ“rsa diskusiju par kopÄ“jas Eiropas enerģētikas politikas nepieciešamÄ«bu.

2007.gada martā Eiropadome atbalstÄ«ja mÄ“rÄ·us – lÄ«dz 2020.gadam Eiropas SavienÄ«bai 20 % no ES dalÄ«bvalstu (DV) kopÄ“jā enerÄ£ijas gala patÄ“riņa un 10 % no transporta sektora gala patÄ“riņa jānodrošina ar no atjaunojamiem energoresursiem iegÅ«tu enerÄ£iju, nosakot tiem obligātu raksturu, kas to izpildi padara saistošu visām DV.

2009.gada Klimata un enerÄ£ijas tiesÄ«bu aktu pakotnÄ“ ietvertā DirektÄ«va 2009/28/EK[10] tika izstrādāta nolÅ«kā radÄ«t ES dalÄ«bvalstÄ«s kopÄ“ju ietvaru no atjaunojamiem energoresursiem iegÅ«tas enerÄ£ijas izmantošanai. Å…emot vÄ“rā, ka katrā ES dalÄ«bvalstÄ« ir atšÄ·irÄ«ga  energoresursu patÄ“riņa struktÅ«ra, DirektÄ«va 2009/28/EK kopÄ“jo ES atjaunojamo energoresursu galapatÄ“riņa mÄ“rÄ·i (20%) pārveidoja par individuāliem mÄ“rÄ·iem katrai dalÄ«bvalstij, ievÄ“rojot, ka kopÄ“jais palielinājuma apjoms, kas noteikts atjaunojamo energoresursu izmantošanai bÅ«tu jāsadala starp dalÄ«bvalstÄ«m, pamatojoties uz vienlÄ«dzÄ«gu tādu Ä«patsvara palielinājumu katrā dalÄ«bvalstÄ«, kas novÄ“rtÄ“ts atbilstÄ«gi to iekšzemes kopproduktam (turpmāk – IKP), atspoguļo valstu sākotnÄ“jos apstākļus, un aprÄ“Ä·ināts, ņemot vÄ“rā dalÄ«bvalstu energoresursu patÄ“riņa struktÅ«ru un iepriekš veiktos pasākumus attiecÄ«bā uz tādas enerÄ£ijas izmantošanu, kas iegÅ«ta no atjaunojamajiem energoresursiem.

Katras valsts individuālais mÄ“rÄ·is ir izteikts procentos no kopÄ“jā enerÄ£ijas gala patÄ“riņa 2020.gadā. Å…emot vÄ“rā minÄ“to, Latvijai saskaņā ar DirektÄ«vas 2009/28/EK 3.panta 1.punktu un 1.pielikuma A daļu ir noteikts juridiski saistošs mÄ“rÄ·is, kas paredz, ka no atjaunojamiem energoresursiem iegÅ«tas enerÄ£ijas Ä«patsvaram kopÄ“jā enerÄ£ijas gala patÄ“riņā jābÅ«t vismaz 40% lÄ«dz 2020.gadam.

Å…emot vÄ“rā, ka lÄ«dz DirektÄ«vas 2009/28/EK pieņemšanai Latvija jau bija sasniegusi augstu atjaunojamās enerÄ£ijas Ä«patsvaru (par izejas punktu tika izmantots 2005.gadam tobrÄ«d aprÄ“Ä·inātais atjaunojamās enerÄ£ijas Ä«patsvars 32,6% apmÄ“rā), sākotnÄ“ji noteiktais atjaunojamās enerÄ£ijas Ä«patsvars Latvijai bija 42%, kas diskusiju gaitā ar Eiropas Komisiju par DirektÄ«vu 2009/28/EK tika samazināts par 2 procentpunktiem. Tādejādi Latvijai izdevās panākt mazāko iespÄ“jamo juridiski saistošo mÄ“rÄ·i 2020.gadam, nekā bija iepriekš plānots. Vienlaikus jānorāda, ka Latvijai tādÄ“jādi tika noteikts sestais zemākais procentpunktu pieaugums starp visām ES dalÄ«bvalstÄ«m un zemāks procentpunktu pieaugums kā valstÄ«m ar tobrÄ«d lÄ«dzÄ«gu atjaunojamās enerÄ£ijas Ä«patsvaru – Somijai un Zviedrijai. Turklāt procentuālais atjaunojamās enerÄ£ijas Ä«patsvara mÄ“rÄ·a pieaugums (22,7%) Latvijai bija zemākais starp ES dalÄ«bvalstÄ«m.

Savukārt transporta sektorā saskaņā ar DirektÄ«vas 2009/28/EK 3.panta 4.punktu visām ES dalÄ«bvalstÄ«m 2020.gadā ir jānodrošina, ka no atjaunojamiem energoresursiem saražotas enerÄ£ijas Ä«patsvars ir vismaz 10% no enerÄ£ijas galapatÄ“riņa.

DirektÄ«vas 2009/28/EK mÄ“rÄ·i ir ietverti Latvijas politikas plānošanas dokumentos, tai skaitā:

- Latvijas nacionālā reformu programmā "ES 2020" stratÄ“Ä£ijas Ä«stenošanai⁵ (turpmāk – Latvijas NRP). Latvijas NRP ir definÄ“ti Latvijas kvantitatÄ«vie mÄ“rÄ·i 2020. gadam un galvenie pasākumi to sasniegšanai.

- 2012.gada 20.decembrÄ« Saeima apstiprināja hierarhiski augstāko nacionāla lÄ«meņa vidÄ“ja termiņa plānošanas dokumentu "Latvijas Nacionālais attÄ«stÄ«bas plāns 2014.-2020. gadam" (turpmāk - NAP2020), kas ir cieši saistÄ«ts ar "Latvijas IlgtspÄ“jÄ«gas attÄ«stÄ«bas stratÄ“Ä£iju lÄ«dz 2030. gadam" un Latvijas NRP. NAP2020 mÄ“rÄ·a rādÄ«tājs 196.punktā noteikts no atjaunojamiem energoresursiem saražotās enerÄ£ijas Ä«patsvars kopÄ“jā bruto enerÄ£ijas galapatÄ“riņā vismaz 40% 2020. gadā.⁶

- Ministru kabineta 2016.gada 9.februāra rÄ«kojumu Nr.129 apstiprināts enerģētikas politikas plānošanas dokuments “Enerģētikas attÄ«stÄ«bas pamatnostādnes 2016-2020. gadam”[11].

- Latvija, tāpat kā citas ES dalÄ«bvalstis 2010.gadā izstrādājušas RÄ«cÄ«bas plānu atjaunojamās enerÄ£ijas izmantošanas veicināšanai (turpmāk – RÄ«cÄ«bas plāns), kas apkopo lÄ«dz 2020.gadam nacionāli Ä«stenojamus un plānotus pasākumus atjaunojamās enerÄ£ijas veicināšanai un mÄ“rÄ·a sasniegšanai. RÄ«cÄ«bas plāns tika izstrādāts atbilstoši Eiropas Komisijas 2009.gada 30.jÅ«nija lÄ“mumam Nr. L 182/33, ar ko izveido paraugu valsts rÄ«cÄ«bas plāniem atjaunojamās enerÄ£ijas jomā atbilstoši DirektÄ«vai 2009/28/EK, un izskatÄ«ts Ministru kabineta 2010.gada 12.oktobra sÄ“dÄ“ (prot. Nr. 52, 44.§), sekojoši iesniegts Eiropas Komisijā. Tāpat Latvija ir ieviesusi DirektÄ«vas 2009/28/EK normas nacionālajos tiesÄ«bu aktos. Kā viens no galvenajiem instrumentiem mÄ“rÄ·a sasniegšanai RÄ«cÄ«bas plānā tika minÄ“ts atbalsta pasākums – elektroenerÄ£ijas obligātais iepirkums elektroenerÄ£ijas ražošanas iekārtās, kurās elektroenerÄ£ijas ražošanai izmanto atjaunojamos energoresursus.

Saskaņā ar DirektÄ«vas 2018/2001[12] 3.panta 1.punktu ir noteikts, ka no atjaunojamiem energoresursiem iegÅ«tas enerÄ£ijas Ä«patsvaram ES enerÄ£ijas bruto galapatÄ“riņā lÄ«dz 2030.gadam ir jāsasniedz vismaz 32% un ES dalÄ«bvalstÄ«m, tai skaitā Latvijai ir jāsniedz ieguldÄ«jums šÄ« mÄ“rÄ·a sasniegšanai.

ŠÄdu pienākumu nosaka gan DirektÄ«va 2018/2001, gan Regula 2018/1999 par enerģētikas savienÄ«bas un rÄ«cÄ«bas klimata politikas jomā pārvaldÄ«bu[13]. Turklāt saskaņā ar minÄ“tajiem ES tiesÄ«bu aktiem Latvijai tāpat kā citām ES dalÄ«bvalstÄ«m ir pienākums nodrošināt, ka pÄ“c 2020.gada no atjaunojamiem energoresursiem saražotas enerÄ£ijas Ä«patsvars enerÄ£ijas bruto galapatÄ“riņā ir ne mazāks par 2020.gada mÄ“rÄ·a bāzes lÄ«meni – 40%. Savukārt gadÄ«jumā, ja tas netiek ievÄ“rtos, saskaņā ar Regulas 2018/1999 32.panta 4. punktu dalÄ«bvalstij ir juridiski saistošs pienākums viena gada laikā pÄ“c neizpildes iestāšanās nodrošināt vismaz 2020.gada atjaunojamās enerÄ£ijas Ä«patsvara mÄ“rÄ·a bāzes lÄ«meni.

Citastarp DirektÄ«vas 2018/2001 25. panta 1.punkts paredz, ka uz degvielas piegādātājiem jāuzliek tādi pienākumi, kas nodrošina, ka 2030.gadā katrā ES dalÄ«bvalstÄ« no AER iegÅ«tas enerÄ£ijas Ä«patsvars veido 14% no transporta galapatÄ“riņā. DirektÄ«vas 2018/2001 25.panta 1.punkts nosaka arÄ« to, ka degvielas piegādātājiem jāuzliek pienākums realizÄ“t biodegvielas un/vai biogāzi/biometānu, kas iegÅ«ts no DirektÄ«vas 2018/2001 IX pielikuma A daļā norādÄ«tajām izejvielām (“advanced biofuels” jeb modernās biodegvielas), paredzot, ka 2022.gadā 0,2% no kopÄ“jā AER Ä«patsvara transporta sektorā veido šÄdu biodegvielu un biogāzes/biometāna patÄ“riņš, tam pieaugot lÄ«dz 3,5% 2030.gadā. TomÄ“r, ja valsts izlemj, ka biodegvielu, kas iegÅ«tas no pārtikas un dzÄ«vnieku barÄ«bas kultÅ«raugiem[14] ieskaite atjaunojamās enerÄ£ijas mÄ“rÄ·Ä« transportā ir jāierobežo zem 7% no transporta sektora galapatÄ“riņa, tā par proporcionālu daļu var samazināt atjaunojamās enerÄ£ijas 14% mÄ“rÄ·i transportā 2030.gadā. 

Saskaņā ar Regulas 2018/1999 3.panta 1.punktu Latvijai tāpat kā citām ES dalÄ«bvalstÄ«m ir jāizstrādā un lÄ«dz 2019.gada 31.decembrim EK jāiesniedz integrÄ“ts Nacionālais Enerģētikas un klimata plāns, paredzot pasākumus 2030.gada enerģētikas un klimata mÄ“rÄ·u sasniegšanai, tai skaitā atjaunojamās enerÄ£ijas veicināšanas jomā. LÄ«dz ar to OIK atcelšanas gadÄ«jumā ietekme bÅ«tu ne tikai uz 2020.gada AER mÄ“rÄ·a sasniegšanu, bet arÄ« attiecÄ«bā uz Latvijas valsts pienākumiem AER jomā laika posmā lÄ«dz 2030.gadam.

Ekonomikas ministrija 2019.gada 4.martā saņēma EK 27.februāra vÄ“stuli, kurā EK norāda par atjaunojamās enerÄ£ijas mÄ“rÄ·u saistošo raksturu un dalÄ«bvalstu pienākumu ieviest atbilstošus pasākumus šo mÄ“rÄ·u sasniegšanai (skatÄ«t Likumprojekta anotācijas 3.pielikumu). EK ir arÄ« norādÄ«jusi, ka ES Tiesa, vÄ“rtÄ“jot soda naudu apmÄ“ru, ņems vÄ“rā apstākļus, kas ietekmÄ“juši dalÄ«bvalstij noteikto mÄ“rÄ·u nesasniegšanu. 

EK Latvijai minÄ“tajā vÄ“stulÄ“ ir arÄ« norādÄ«jusi, ka lÄ«dz ar DirektÄ«vu 2018/2001 dalÄ«bvalstÄ«m, tai skaitā Latvijai, ir ES tiesÄ«bu aktos noteikts pienākums nodrošināt AER projektiem piešÄ·irtā valsts atbalsta stabilitāti, neapdraudot uzsākto projektu ekonomisko dzÄ«votspÄ“ju. OI mehānisma atcelšana bÅ«tu pretrunā minÄ“tajam ES tiesÄ«bu principam.

5) Atbalsts augstas efektivitātes koÄ£enerācijai

Saskaņā ar DirektÄ«vas 2012/27/ES[15] (Energoefektivitātes direktÄ«va) 14.panta 2.punktu ES dalÄ«bvalstis pieņem politikas pasākumus, ar ko mudina vietÄ“jā un reÄ£ionālā lÄ«menÄ« pienācÄ«gi ņemt vÄ“rā efektÄ«vu siltumapgādes un dzesÄ“šanas sistÄ“mu izmantošanas potenciālu, jo Ä«paši tādu sistÄ“mu, kurās tiek izmantota augstas efektivitātes koÄ£enerācija. Izstrādājot pasākumus, dalÄ«bvalstÄ«m  jāņem vÄ“rā vietÄ“ju un reÄ£ionālu siltumenerÄ£ijas tirgu attÄ«stÄ«bas potenciālu.

Saskaņā ar DirektÄ«vas 2012/27/ES 14.panta 11.punktu ES dalÄ«bvalstis nodrošina, ka jebkāds pieejamais koÄ£enerācijas atbalsts tiek piešÄ·irts tikai tad, ja elektroenerÄ£ija tiek ražota augstas efektivitātes koÄ£enerācijas režīmā un siltuma pārpalikums tiek lietderÄ«gi izmantots, lai panāktu primārās enerÄ£ijas ietaupÄ«jumu.

Jānorāda, ka DirektÄ«va 2012/27/ES aizstāj DirektÄ«vu 2004/8/EK par tādas koÄ£enerācijas veicināšanu, kas balstÄ«ta uz lietderÄ«gā siltuma pieprasÄ«jumu iekšÄ“jā enerÄ£ijas tirgÅ«[16], kas bija spÄ“kā Latvijai iestājoties Eiropas SavienÄ«bā un kas attiecÄ«gi bija jāpārņem nacionālajos normatÄ«vajos aktos.

TomÄ“r ES lÄ«menÄ« nav noteikti ar koÄ£enerāciju juridiski saistoši mÄ“rÄ·i. VienÄ«gais mÄ“rÄ·is, kas ar koÄ£enerāciju tiešÄ veidā ir saistÄ«ts ir no DirektÄ«vas 2012/27/ES izrietošais primāro resursu ietaupÄ«juma (energoefektivitātes) 2020.gada mÄ“rÄ·is: primārās enerÄ£ijas patÄ“riņš  2020.gadā ne lielāks par 5,37 Mtoe.

Savukārt uz 2030.gadu primārās enerÄ£ijas ietaupÄ«juma mÄ“rÄ·is Latvijai ir jāizvirza saskaņā ar Regulu 2018/1999 un Energoefektivitātes direktÄ«vas grozÄ«jumiem, kas izdarÄ«ti ar DirektÄ«vu 2018/2002[17]. Latvijas primārās enerÄ£ijas ietaupÄ«juma mÄ“rÄ·a priekšlikums 2030.gadam iesniegts Eiropas Komisijai ar Latvijas nacionālā Enerģētikas un klimata plāna projektu[18]. Pašlaik plānotais Latvijai nesaistošs primārās enerÄ£ijas ietaupÄ«juma mÄ“rÄ·is 2030.gadam: primārās enerÄ£ijas patÄ“riņš 2030.gadā ne lielāks par 4,33 Mtoe.

III. Tiesiskais risinājums^[19]

Lai varÄ“tu izpildÄ«t Saeimas LÄ“mumu, ir jāpārskata normatÄ«vais regulÄ“jums, ar ko ir izveidots šobrÄ«d spÄ“kā esošais OI mehānisms.

Å…emot vÄ“rā minÄ“to, Ekonomikas ministrija ir izstrādājusi normatÄ«vā akta projektu “GrozÄ«jumi ElektroenerÄ£ijas tirgus likumā” (turpmāk – Likumprojekts), ar ko paredzÄ“ts no ElektroenerÄ£ijas tirgus likuma (turpmāk – ETL) izslÄ“gt OIK un OI mehānismu noteicošÄs tiesÄ«bu normas un veikt saistÄ«tus precizÄ“jumus.

Likumprojekts paredz ETL:

1) svÄ«trot obligātā iepirkuma un publiskā tirgotāja jÄ“dzienus (1.panta 21., 25.punkts);

2) svÄ«trot tiesÄ«bu normas, kas nosaka valsts atbalstu OI mehānisma ietvaros (28., 28.¹, 29., 30. un 31.pants, pārejas noteikumu 52. un 53.punkts), kam sekojoši elektroenerÄ£ijas galalietotāji vairs nesedz izmaksas par atbalstu, kas sniegts saskaņā ar minÄ“tajām tiesÄ«bu normām.

Ar minÄ“to normu dzÄ“šanu spÄ“ku zaudÄ“ tiesÄ«bu akti, kas izdoti uz šo normu pamata. ETL 28., 28.¹, 29., 30., 52. un 53.panta gadÄ«jumā tie ir MK noteikumi Nr.221 un MK noteikumi Nr.262 un Sabiedrisko pakalpojumu regulÄ“šanas komisijas 2017.gada 14.septembra lÄ“mums Nr. 1/24 “Obligātā iepirkuma un jaudas komponenšu aprÄ“Ä·ināšanas metodika”[20].;

3) precizÄ“t tiesÄ«bu normas attiecÄ«bā uz pārvades tarifos iekļaujamo atlÄ«dzÄ«bu elektroenerÄ£ijas sistÄ“mas Ä«pašniekam (16.panta trešajā daļā), kā arÄ« atbalstu aizsargātiem lietotājiem (33.¹ panta otrajā daļā un pārejas noteikumu 76.punkts), ņemot vÄ“rā OIK atcelšanu;

4) papildināt ar tiesÄ«bu normām attiecÄ«bā uz to, ka komersantu koÄ£enerācijas elektrostacijām ar uzstādÄ«to elektrisko jaudu virs 100MW, kas lÄ«dz 2019.gada 31.martam ir izmantojušas tiesÄ«bas saņemt garantÄ“tu maksu par uzstādÄ«to elektrisko jaudu, ir pienākums turpināt darbÄ«bu atbilstoši tiem darbÄ«bas režīmiem un nosacÄ«jumiem, kas bijuši spÄ“kā lÄ«dz šim datumam (pārejas noteikumu 70.punkts) un saglabāt pienākumu iesniegt Ekonomikas ministrijā ikgadÄ“jus pārskatus par šo staciju darbÄ«bu (pārejas noteikumu 71.punkts).

ŠÄds risinājums izvÄ“lÄ“ts, ņemot vÄ“rā šÄdu elektrostaciju ietekmi uz elektroenerÄ£ijas sistÄ“mas stabilitāti Latvijā, t.i. šÄdu staciju kopÄ“jās uzstādÄ«tās jaudas un nozÄ«mÄ«go saražotās elektroenerÄ£ijas apjomu, kā arÄ« ņemot vÄ“rā saskaņā ar Ministru kabineta 2017.gada 21.novembra rÄ«kojumu Nr.685[21] vienreizÄ“jā darÄ«juma ietvaros AS “Latvenergo” elektrostacijām TEC-1 un TEC-2 izmaksāto avansu par staciju darbÄ«bu lÄ«dz atbalsta perioda beigām, kas patÄ“rÄ“tājiem nerada papildu izmaksas. TādÄ“jādi minÄ“tajām elektrostacijām pÄ“c tiesÄ«bu atcelšanas uz ikgadÄ“jā atbalsta maksājuma saņemšanu (3,3 milj. euro gadā TEC-1 lÄ«dz 2020.gadam un 21,3 milj. euro gadā TEC-2  lÄ«dz 2028.gadam) tiks noteikts pienākumus strādāt lÄ«dz sākotnÄ“ji plānotā atbalsta perioda beigām, ņemot vÄ“rā augstāk minÄ“tos iemeslus.;

5) papildināt ar tiesÄ«bu normām attiecÄ«bā uz to, ka energoietilpÄ«gie apstrādes rÅ«pniecÄ«bas komersanti normatÄ«vajos aktos noteiktā kārtÄ«bā arÄ« pÄ“c Likumprojekta spÄ“kā stāšanās varÄ“s pieteikties uz samazinātu lÄ«dzdalÄ«bu OIK maksājumam par 2018.gadu un 2019.gadu (pārejas noteikumu 72.-74. punkts);

6) papildināt ar tiesÄ«bu normu, kas paredz, ka publiskais tirgotājs  savu darbÄ«bu veic lÄ«dz brÄ«dim, kad ir izpildÄ«ti pienākumi attiecÄ«bā uz OIK maksājuma kompensÄ“šanu energoietilpÄ«giem apstrādes rÅ«pniecÄ«bas uzņēmumiem (pārejas noteikumu 75.punkts).

Saskaņā ar Komisijas Regulā Nr.794/2004, ar ko Ä«steno Padomes Regulu (EK) Nr.659/1999, ar kuru nosaka sÄ«ki izstrādātus noteikumus EK LÄ«guma 93.panta piemÄ“rošanai noteikto Latvijai ir jāsaskaņo normatÄ«vie akti ar EK, gadÄ«jumā, ja ir plānots daļēji atcelt atbalsta mehānismu elektroenerÄ£ijas ražotājiem. Å…emot vÄ“rā, ka Regulas Nr.794/2004 nosacÄ«jumi neparedz paziņošanas prasÄ«bas ievÄ“rošanu EK attiecÄ«bā uz pasākumiem, kas nacionāli skar pilnÄ«gu atbalsta pārtraukšanu, normatÄ«vos aktus, kas paredzÄ“tu pilnÄ«bā atcelt atbalstu elektroenerÄ£ijas ražotājiem, nav jāsaskaņo ar EK. Vienlaikus, ņemot vÄ“rā šobrÄ«d saskaņošanas procesā esošo valsts atbalstu TEC-2, EK par izmaiņām bÅ«tu informÄ“jama šÄ« saskaņošanas procesa ietvaros.

Atbilstoši SPRK izdotajai metodikai, publiskais tirgotājs OIK tekošajā gadā iekļauj iepriekšÄ“jā gada faktiskās izmaksas, kas rada situāciju, ka izmaksas publiskajam tirgotājam tiek kompensÄ“tas ar viena gada nobÄ«di. Prognozes liecina, ka Ä«stenojot Likumprojektā iekļauto risinājumu uz 2019.gada 31.martu publiskajam tirgotājam bÅ«s uzkrāts parāds no elektroenerÄ£ijas gala patÄ“rÄ“tājiem nesaņemto OIK ieņēmumu veidā vairāk kā 80 milj.euro apmÄ“rā. Ar likumprojektu netiek paredzÄ“ts mehānisms šÄdu nesaņemto ieņēmumu segšanai.

IV. Tiesiskā risinājuma sagaidāmās ietekmes

Likumprojekta izstrādes gaitā ir apzinātas dažādas sagaidāmās ietekmes, ar ko jārÄ“Ä·inās likumdevÄ“jam pieņemot lÄ“mumu par tÅ«lÄ«tÄ“ju valsts atbalsta, kas ražotājiem šobrÄ«d tiek sniegts OI mehānisma ietvaros, atcelšanu.

1) Ietekmes uz sabiedrību

Elektroenerģijas izmaksas

ElektroenerÄ£ijas gala cenu kopÄ“jais samazinājums pÄ“c OIK atcelšanas patÄ“rÄ“tājiem bÅ«s atšÄ·irÄ«gs atkarÄ«bā no to pieslÄ“gumu jaudas, elektroenerÄ£ijas patÄ“riņa un nosacÄ«jumiem elektroenerÄ£ijas lietotāja lÄ«gumā ar elektroenerÄ£ijas tirgotāju.

Paredzamās ietekmes dažādās patÄ“rÄ“tāju grupās, neņemot vÄ“rā elektroenerÄ£ijas vairumtirgus cenas svārstÄ«bas, varÄ“tu bÅ«t 20 – 23 % apmÄ“rā apstrādes rÅ«pniecÄ«bā, 13 – 15% apmÄ“rā pakalpojumu sniedzÄ“jiem, ~13% apmÄ“rā energointensÄ«vai apstrādes rÅ«pniecÄ«bai, ~17% apmÄ“rā lauksaimniecÄ«bas preču ražotājiem. MājsaimniecÄ«bām elektroenerÄ£ijas izmaksu samazinājums vidÄ“ji varÄ“tu bÅ«t ap 15%, savukārt neizmantotiem pieslÄ“gumiem cenas samazinājums bÅ«tu virs 30%.

Jāņem vÄ“rā, ka samazinoties valstÄ« saražotās elektroenerÄ£ijas apjomam, darbu pārtraucot uzņēmumiem, kas lÄ«dz šim saņēmuši atbalstu OI mehānisma ietvaros, vienlaikus ar OIK atcelšanu var palielināties elektroenerÄ£ijas vairumtirgus cena.

Saskaņā ar pārvades sistÄ“mas operatora AS “Augstspriegumu tÄ«kls” (turpmāk – AST) pausto viedokli visu subsidÄ“to elektrostaciju darbÄ«bas apturÄ“šana radÄ«tu nozÄ«mÄ«gu piedāvājuma samazinājumu Latvijas cenu zonā (2018.gadā 4,1 TWh), kas veicinātu cenu pieaugumu Latvijā. AST aptuvenās aplÄ“ses liecina, ka 2018.gadā, kad klimatisko apstākļu dēļ bija samazināts hidroelektrostaciju izstrādes apjoms, TEC-2 darbÄ«ba nodrošināja par aptuveni 25% zemāku elektroenerÄ£ijas vairumtirgus cenu. TomÄ“r, nosakot pienākumu RÄ«gas TEC-1 un TEC-2 elektrostacijām turpināt darbÄ«bu pašreizÄ“jā minimālajā apjomā lÄ«dz plānotajām atbalsta perioda beigām, šÄds risks tiek novÄ“rsts.

Savukārt, vÄ“rtÄ“jot, kādu ietekmi uz elektroenerÄ£ijas vairumtirgus cenām atstās visu subsidÄ“to elektrostaciju darbÄ«bas pārtraukšana, izņemot RÄ«gas TEC-1 un TEC-2 elektrostacijas, AST vÄ“rtÄ“, ka tā kā šÄ«s elektrostacijas kopā saražo ievÄ“rojamu elektroenerÄ£ijas daudzumu (2018. gadā ap 1,5 TWh, jeb ap 23% no kopā saražotā elektroenerÄ£ijas apjoma Latvijā), to darbÄ«bas pārtraukšana arÄ« veicinātu cenu pieaugumu elektroenerÄ£ijas vairumtirgÅ«.

TādÄ“jādi, ņemot vÄ“rā to, ka OIK vidÄ“jā vÄ“rtÄ«ba ir noteikta 22,68 euro/MWh apmÄ“rā, ieguvumu no OI atcelšanas, kas rezultÄ“jas lielākās daļas staciju darbÄ«bas pārtraukšanā, daļēji var atsvÄ“rt elektroenerÄ£ijas vairumtirgus cenas pieaugums. TomÄ“r paredzams, ka šÄda ietekme kopumā nebÅ«s bÅ«tiska un pamatā izpaudÄ«sies t.s. pÄ«Ä·a stundās, kad elektroenerÄ£ijas vairumtirgus cena ir augsta.

Siltumenerģijas izmaksas

SPRK ir norādÄ«jusi, ka vispārÄ“jā gadÄ«jumā, izbeidzoties atbalstam OI mehānisma ietvaros, siltumenerÄ£ijas tarifam bÅ«tu tendence pieaugt. Bet ir arÄ« atsevišÄ·i faktori, kuru izmaiņu rezultātā siltumenerÄ£ijas tarifs varÄ“tu atsevišÄ·Äs pašvaldÄ«bās arÄ« samazināties.

SiltumenerÄ£ijas gala tarifu pieaugums varÄ“tu bÅ«t sagaidāms vismaz 15 pašvaldÄ«bās, no kurām lielākās ir Daugavpils, Jelgava, Liepāja, RÄ“zekne. RÄ«gā izmaiņas siltumenerÄ£ijas tarifos pamatā bÅ«s atkarÄ«gas no TEC-2 turpmākās darbÄ«bas. PašvaldÄ«bu skaits varÄ“tu bÅ«t arÄ« lielāks, atkarÄ«bā no tā, vai pašvaldÄ«bām ir citas alternatÄ«vas siltumapgādes nodrošināšanai. VisprecÄ«zāko informāciju iedzÄ«votāji šajā jautājumā var gÅ«t, vÄ“ršoties pašvaldÄ«bā.

Latvijas Siltumuzņēmumu asociācijas rosinātajā aptaujā biedriem, uzņēmumi, kuru sistÄ“mās darbojas koÄ£enerācijas stacijas, nepārprotami norādÄ«ja, ka, atbalsta pārtraukšanas gadÄ«jumā, tarifu pieaugums bÅ«tu 20 – 40% robežās, atsevišÄ·os gadÄ«jumos, iespÄ“jams, vairāk. ŠÄdu kāpumu uzņēmumi skaidro ar to, ka dažos mÄ“nešos nav tehniski iespÄ“jams aizstāt esošÄs iekārtas, realizÄ“jot alternatÄ«va siltumavota uzstādÄ«šanu, kā arÄ« neatmaksātie kredÄ«ti/neatgÅ«tās investÄ«cijas ir bÅ«tisks šÄ·Ä“rslis jauna finansÄ“juma piesaistei.

Saskaņā ar SPRK datiem pÄ“c atbalsta perioda beigām siltumenerÄ£ijas tarifi bÅ«tiski ir pieauguši Valmierā – 25% un Vangažos – 32%, lÄ«dz 10% tarifi pieauguši Baložos un Ä€dažos.

ŠÄds Likumprojekta risinājums atstātu ietekmi uz mājsaimniecÄ«bām, kuras varÄ“tu saskarties ar siltumenerÄ£ijas tarifu pieaugumu, un Ä«paši uz iedzÄ«votājiem ar zemiem ienākumiem, kuriem varÄ“tu rasties grÅ«tÄ«bas segt ar siltumenerÄ£iju saistÄ«tos mājsaimniecÄ«bas izdevumus.

Uzņēmējdarbība

Saskaņā ar Latvijas Atjaunojamās enerÄ£ijas federācijas (turpmāk – LAEF) datiem AER stacijās strādā 1600 darbinieki, no kuriem lielākā daļa zaudÄ“tu darbu pÄ“c OI pārtraukšanas. Darbavietas varÄ“tu bÅ«t apdraudÄ“tas arÄ« saistÄ«tajās nozarÄ“s strādājošajiem. Kopumā pÄ“c LAEF aplÄ“sÄ“m saistÄ«jās nozarÄ“s varÄ“tu bÅ«t nodarbinātas aptuveni 2500 personas. LÄ«dzÄ«gs secinājums par nodarbināto skaitu OI mehānisma ietvaros strādājošÄm AER stacijām ir izteikts arÄ« 2018.gadā tapušajā Latvijas Zinātņu akadÄ“mijas ekspertes akad., Dr.ekon. Raitas KarnÄ«tes pÄ“tÄ«jumā[22].

Latvijas Biogāzes asociācija ir norādÄ«jusi, ka biogāzes ražošanā, blakus ražotnÄ“s un ar to saistÄ«tajos uzņēmumos kopumā ir nodarbināti ap 2000 cilvÄ“ku un, likvidÄ“jot vai sašaurinot ražošanu, vismaz 50% no viņiem paliktu bez darba.

Tāpat, darbu pārtraucot dabasgāzes koÄ£enerācijas stacijām, darbavietas zaudÄ“tu arÄ« šajos uzņēmumos strādājošie.

ZemkopÄ«bas ministrija (turpmāk – ZM) un  Lauksaimnieku organizācijas sadarbÄ«bas padome (turpmāk – LOSP) ir norādÄ«jušas, ka, pārtraucot ražot elektroenerÄ£iju, varÄ“tu rasties situācija, ka iesaistÄ«tās lauku saimniecÄ«bas kļūs maksātnespÄ“jÄ«gas, jo vairums biogāzes un biomasas koÄ£enerācijas staciju ir integrÄ“tas kopÄ“jā lauksaimnieciskajā vai mežsaimnieciskajā saimniekošanas sistÄ“mā. ArÄ« Latvijas biogāzes asociācija ir norādÄ«jusi, ka daļā gadÄ«jumu pie biogāzes stacijām ir izveidotas dažādas ražotnes (siltumnÄ«cas, kokapstrāde, zivju audzÄ“šana, sauso mÄ“slošanas substrātu ražošana u.c.), kas izmanto stacijās saražoto siltumenerÄ£iju vai arÄ« siltumenerÄ£ija tiek novadÄ«ta uz jau esošajiem ražošanas uzņēmumiem (pārtikas ražošana, lopkopÄ«bas fermas u.c.).

BÅ«vmateriālu ražotāju asociācija savukārt ir norādÄ«jusi, ka bÅ«tiska OIK samazināšana vai atcelšana pozitÄ«vi ietekmÄ“tu energoietilpÄ«gos apstrādes rÅ«pniecÄ«bas uzņēmumus, jo tie kļūtu konkurÄ“tspÄ“jÄ«gāki savos eksporta tirgos un varÄ“tu palielināt savas produkcijas noietu, kā arÄ« parādÄ«tos brÄ«vi lÄ«dzekļi, kurus bÅ«tu iespÄ“jams investÄ“t uzņēmumu attÄ«stÄ«bā un papildu investÄ«ciju piesaistÄ“. Tā, piemÄ“ram, uzņēmumam CEMEX pÄ“c daļēji Ä«stenotajām reformām OIK samazināšanai (atbalsts energointensÄ«viem apstrādes rÅ«pniecÄ«bas uzņēmumiem, OIK vidÄ“jās likmes samazināšana), parādÄ«jās iespÄ“ja nostabilizÄ“t savas pozÄ«cijas esošajos tirgos un bÅ«tiski paplašināt savu eksporta noietu Zviedrijā, jo produkcijas izmaksas kļuva konkurÄ“tspÄ“jÄ«gākas, salÄ«dzinot ar citiem ES tirgÅ« konkurÄ“jošiem ražotājiem.

Saskaņā ar Ekonomikas ministrijas aplÄ“sÄ“m OIK maksājuma atcelšanas tiešÄ ietekmÄ“ starppatÄ“riņa izmaksas vidÄ“ji tautsaimniecÄ«bā saruktu par 0,4%, kā rezultātā uzņēmÄ“ju peļņa palielinātos par 0,44%, bet ražotāju cenas saruktu par 0,19%. Lielāks ieguvums bÅ«tu apstrādes rÅ«pniecÄ«bā, kur OIK izmaksas veido relatÄ«vi lielāku Ä«patsvaru. DetalizÄ“tāku analÄ«zi par OIK ietekmi uz tautsaimniecÄ«bu skatÄ«t Likumprojekta anotācijas 2.pielikumā.

Citas ietekmes 

ZM, LOSP un Latvijas Biogāzes asociācija ir vÄ“rsušas uzmanÄ«bu, ka darbu pārtraucot biogāzes stacijām, vidÄ“ vai pie atkritumu apsaimniekotājiem varÄ“tu nonākt liels apjoms atlikumproduktu. Tie varÄ“tu bÅ«t vairāk nekā 700 000 t atlikumproduktu gadā, kas sevÄ« ietver kÅ«tsmÄ“slus, dzÄ«vnieku kautuvÄ“s radušos atlikumproduktus, kritušos dzÄ«vniekus, tai skaitā no Ä€frikas cÅ«ku mÄ“ra, u.c. bioloÄ£iskas izcelsmes atlikumproduktus. Sekojoši, sadārdzinoties atlikumproduktu utilizÄ“šanas izmaksām, varÄ“tu palielināties lauksaimniecÄ«bas produkcijas pašizmaksa un sadzÄ«ves atkritumu apsaimniekošanas izmaksas.

ZM ir norādījusi, ka pārstrādāto kūtsmēslu apjoms dod pozitīvu un lielāko efektu uz siltumnīcefekta gāzu (SEG) un amonjaka emisiju samazinājumu:

SEG emisijas samazinās aptuveni par 2,5% no kopējām SEG emisijām lauksaimniecības sektorā;

amonjaka (NH₃) emisijas samazinās aptuveni par 5% no kopÄ“jām amonjaka emisijām lauksaimniecÄ«bas sektorā; 900 000 t kÅ«tsmÄ“slu pārstrāde biogāzÄ“ dotu aptuveni 8% amonjaka emisiju samazinājumu lauksaimniecÄ«bas sektorā. Šajā kontekstā jāņem arÄ« vÄ“rā, ka valstÄ« lÄ«dz 2030. gadam jāsasniedz aptuveni 20% amonjaka emisiju samazinājums.

Vienlaikus pastāv potenciāls biogāzes ražošanai izmantot lielāku kÅ«tsmÄ“slu apjomu, jo, piemÄ“ram, 2017.gadā no visa pieejamā kÅ«tsmÄ“slu apjoma tikai aptuveni 25% tika izmantoti biogāzes ražošanā.

Vides aizsardzÄ«bas un reÄ£ionālās attÄ«stÄ«bas (turpmāk – VARAM) ieskatā ir iespÄ“jama netieša ietekme uz tiem Å«denssaimniecÄ«bas (Å«densapgādes un kanalizācijas) pakalpojumu sniedzÄ“jiem, kas notekÅ«deņu attÄ«rÄ«šanas procesā radušÄs notekÅ«deņu dūņas nodod biogāzes ražotājiem. LikvidÄ“jot atbalstu biogāzes stacijām var gadÄ«ties, ka tās nebÅ«s spÄ“jÄ«gas bez valsts lÄ«dzfinansÄ“juma pastāvÄ“t un rezultātā lielu daļu no organiskajiem atkritumiem (piemÄ“ram, notekÅ«deņu dūņas, sadzÄ«ves atkritumu organisko frakciju, lauksaimniecÄ«bas ražošanas pārpalikumus u.c.) nevarÄ“s izmantot enerÄ£ijas ražošanai. Turklāt, ja OI atcelšanas rezultātā kāds no šÄdiem biogāzes uzņēmumiem pārtrauc darbÄ«bu, Å«denssaimniecÄ«bas pakalpojumu sniedzÄ“jiem var rasties problÄ“mas ar notekÅ«deņu dūņu apsaimniekošanu. Jāņem vÄ“rā, ka jau pašlaik lielākā daļa radÄ«to notekÅ«deņu dūņu netiek lietderÄ«gi izmantotas.

Tāpat VARAM ir norādÄ«jusi, ka gadÄ«jumā, ja OI atcelšanas rezultātā kāds no šÄdiem komersantiem nolemj pārtraukt HES ekspluatāciju, ir jāpārliecinās, ka šÄdas HES hidrotehniskās bÅ«ves valdÄ«tājs izpilda likuma “Par hidroelektrostaciju hidrotehnisko bÅ«vju drošumu” 8. panta otrās daļas nosacÄ«jumus, lai netiktu nodarÄ«ts kaitÄ“jums fiziskās personas dzÄ«vÄ«bai un veselÄ«bai, zaudÄ“jums fiziskās vai juridiskās personas Ä«pašumam vai kaitÄ“jums videi.

2) Ietekme uz atbalsta saņēmējiem

Finansiālās ietekmes

Å…emot vÄ“rā to, ka ETL vai citos normatÄ«vajos aktos nav noteikts, ka elektrostacijām pārtraucot saņemt atbalstu OI mehānisma ietvaros, bÅ«tu pienākums turpināt elektrostaciju darbu, paredzams, ka lielākā daļa staciju savu darbÄ«bu pÄ“c atbalsta pārtraukšanas beigs.

LAEF ir norādÄ«jusi, ka atceļot OI ar 2019.gada 31.martu, sagaidāms, ka savu darbÄ«bu izbeigs pilnÄ«gi visi ražotāji, kuru uzstādÄ«tās jaudas nesasniedz vismaz 1 MW, un arÄ« atlikušie ražotāji savu darbÄ«bu saglabās tikai pie vairākiem labvÄ“lÄ«giem nosacÄ«jumiem. Sagaidāms, ka viena daļa uzņēmumu darbÄ«bu izbeigs, nespÄ“jot strauji atmaksāt kredÄ«tiestāžu un citu aizdevÄ“ju izsniegtos aizdevumus, cita daļa šo uzņēmumu darbÄ«bu izbeigs aiz rentabilitātes apsvÄ“rumiem.

Latvijas Biogāzes asociācija ir informÄ“jusi, ka atceļot OI iepirkumu ar 2019.gada 31.martu, 100 % no biogāzes stacijām pārtrauktu elektroenerÄ£ijas ražošanu, bet 80 % no stacijām pārtrauktu savu darbÄ«bu vispār. Atlikušie 20 % ievÄ“rojami samazinātu ražošanas apjomus un iegÅ«to biogāzi izmantotu siltumenerÄ£ijas ražošanai savām vajadzÄ«bām. Tāpat asociācija ir norādÄ«jusi, ka atbilstošas likumdošanas un infrastruktÅ«ras trÅ«kuma dēļ biogāzes ražotāji Ä«stermiņā nevar pārorientÄ“ties uz cita veida enerÄ£ijas ražošanu. AlternatÄ«va šÄdiem ražotājiem bÅ«tu biometāna ražošana, ko izstrādājot atbilstošu likumdošanu bÅ«tu iespÄ“jams izmantot transporta sektorā kā fosilās dabasgāzes alternatÄ«vu, tādÄ“jādi veicinot Latvijai noteiktā 2030.gada atjaunojamās enerÄ£ijas mÄ“rÄ·a transporta sektorā sasniegšanu un moderno biodegvielu Ä«patsvara sasniegšanu noteiktā apmÄ“rā, tostarp periodā lÄ«dz 2030.gadam (skatÄ«t Situācijas raksturojuma 2.punkta sadaļu “Atjaunojamās enerÄ£ijas mÄ“rÄ·i”).

Saskaņā ar Finanšu nozares asociācijas sniegto informāciju atbalsta saņēmÄ“ju OI mehānisma ietvaros kredÄ«tportfeļa atlikums uz 2018.gada 31.decembri pārsniedz 198 milj. euro (skatÄ«t tabulu).

Atbalsta saņēmÄ“ju grupas	KredÄ«tportfeļa atlikums uz 31.12.2018. (tÅ«kst.eiro)	Īpatsvars  (%)
Biomasas stacijas	89286	45
Biogāzes stacijas	42735	22
Dabas gāzes stacijas	14022	7
VÄ“ja elektrostacijas	50331	25
Hidroelektrostacijas	1964	1

LAEF ir norādÄ«jusi, ka sagaidāms, ka viena daļa no atbalsta saņēmÄ“jiem OI mehānisma ietvaros uzņēmumu darbÄ«bu izbeigs, nespÄ“jot strauji atmaksāt kredÄ«tiestāžu un citu aizdevÄ“ju izsniegtos aizdevumus (kredÄ«tus), kuru atmaksa neizbÄ“gami tiks nekavÄ“joties pieprasÄ«ta pÄ“c attiecÄ«ga politiska lÄ“muma par OI mehānisma un OIK atcelšanu pieņemšanas.

Saskaņā ar Lauku atbalsta dienesta, Vides aizsardzÄ«bas un reÄ£ionālās attÄ«stÄ«bas ministrijas, Latvijas InvestÄ«ciju un attÄ«stÄ«bas aÄ£entÅ«ras sniegto informāciju ES finansÄ“jumu ir saņēmušas 72 elektrostacijas, kas saņem atbalstu OI mehānisma ietvaros. ZemkopÄ«bas ministrija ir norādÄ«jusi, ka jāņem vÄ“rā, ka no Latvijas Lauku attÄ«stÄ«bas programmas 2007.-2013. gadam biogāzes staciju izveidÄ“ ir investÄ“ti 46 miljoni euro. TādÄ“jādi šÄ«s stacijas ir Lauku atbalsta dienesta Eiropas SavienÄ«bas fondu izlietojuma uzraudzÄ«bā, kas uzliek pienākumu investÄ«ciju saņēmÄ“jiem nodrošināt pilnvÄ“rtÄ«gu projekta mÄ“rÄ·u sasniegšanu.

LAEF ir vÄ“rsusi uzmanÄ«bu, ka slÄ“dzot tās AER stacijas, kuru izveidÄ“ vai modernizÄ“šanā ieguldÄ«ts publiskais finansÄ“jums, tas ir, galvenokārt dažāda veida Eiropas SavienÄ«bas fondu, bet arÄ« citu finanšu instrumentu, kā arÄ« Latvijas valsts budžeta lÄ«dzekļi projektu lÄ«dzfinansÄ“juma veidā, šie ieguldÄ«jumi bÅ«s uzskatāmi par nelietderÄ«gi iztÄ“rÄ“tiem. Visticamāk, ka no šiem lÄ«dzekļiem iegādātās vÄ“rtÄ«gās un salÄ«dzinoši jaunās ražošanas iekārtas tiks pārdotas uz ārvalstÄ«m, galvenokārt, lai iegÅ«tu lÄ«dzekļus kreditoru prasÄ«jumu segšanai, tādÄ“jādi neatgriezeniski zaudÄ“jot šo iekārtu jaudas Latvijas enerģētikas bilancÄ“.

Tiesiskuma apsvÄ“rumi 

LAEF ir norādÄ«jusi, ka bÅ«tiski ņemt vÄ“rā to, ka OI tiesÄ«bas ir bijušas likumÄ«gi noteiktas un uzņēmumi neuzsāka atjaunojamās enerÄ£ijas ražošanu bez detalizÄ“ta saskaņojuma saņemšanas no valsts un, uzsākot komercdarbÄ«bu, šie komersanti rÄ“Ä·inājās ar tajā brÄ«dÄ« spÄ“kā esošo tiesisko regulÄ“jumu un paļāvās uz to.

Tāpat atjaunojamās enerÄ£ijas nozari pārstāvošÄ asociācija ir vÄ“rsusi uzmanÄ«bu uz to, ka saskaņā ar 2016.gadā pieņemtajiem grozÄ«jumiem normatÄ«vajos aktos, kas stājās spÄ“kā 2017. gada 1.maijā, EM ir veikusi apjomÄ«gu elektrostaciju kopÄ“jo kapitālieguldÄ«jumu iekšÄ“jās peļņas normas (IRR) izvÄ“rtÄ“šanu, tādÄ“jādi nodrošinot jebkādas elektrostaciju pārkompensācijas novÄ“ršanu atjaunojamās enerÄ£ijas nozarÄ“. LAEF ieskatā kopÄ“jo kapitālieguldÄ«jumu IRR noteikšanas process un tā rezultāts katrā individuālā gadÄ«jumā ir bÅ«tisks apstāklis, kas stiprina katra attiecÄ«gā elektroenerÄ£ijas ražotāja tiesisko paļāvÄ«bu, konkrÄ“ti, to, ka likumā paredzÄ“tā kārtÄ«bā ir konstatÄ“ts, ka viņa peļņa ir vÄ“rtÄ“jama kā saprātÄ«ga un ka viņam ir visas tiesÄ«bas šÄdu peļņu saņemt visā viņam piešÄ·irto OI tiesÄ«bu atlikušajā periodā.

Atjaunojamās enerÄ£ijas ražotāji arÄ« ir norādÄ«juši, ka atceļot OI tiesÄ«bas, tie vÄ“rsÄ«sies Satversmes tiesā un, vajadzÄ«bas gadÄ«jumā, arÄ« Eiropas CilvÄ“ktiesÄ«bu tiesā. Tāpat ražotāji ir norādÄ«juši, ka lielākajai daļai no nozarÄ“ strādājošajiem atjaunojamās enerÄ£ijas ražotājiem investÄ«cijas elektrostaciju izveidei ir tikušas piesaistÄ«tas no ārvalstÄ«m, kādēļ investoriem ir tiesÄ«bas prasÄ«t atlÄ«dzÄ«bu gan par radÄ«tajiem zaudÄ“jumiem, gan nākotnÄ“ paredzamās peļņas atrāvumu savu investÄ«ciju aizsardzÄ«bai, vÄ“ršoties pret Latvijas valsti dažādās starptautiskajās šÄ·Ä«rÄ“jtiesās.

LAEF ieskatā normatÄ«vo aktu grozÄ«jumi OIK atcelšanai no 2019. gada 31. marta bÅ«tu prettiesiski un neatbilstu tiesiskās paļāvÄ«bas principam, kā arÄ« pārkāptu Satversmes 105.pantā nostiprinātās tiesÄ«bas uz Ä«pašumu. LAEF ieskatā atbilstoši tiesiskas valsts principam uzņēmÄ“ji ar OI ieviešanu un vÄ“lāk veikto IRR aprÄ“Ä·ināšanu varÄ“ja bÅ«t droši un tiesiski pārliecināti, ka valsts vienotā politika enerģētikas jautājumos un atbildÄ«ba kā Eiropas SavienÄ«bas dalÄ«bvalstij tik krasi nemainÄ«s noteikumus komersantiem, kas jau veikuši ieguldÄ«jumus, un sniegs atbilstošu samaksu par sniegto pakalpojumu.

Satversmība

Satversmes 105.pants nosaka, ka ikvienam ir tiesÄ«bas uz Ä«pašumu. Īpašumu nedrÄ«kst izmantot pretÄ“ji sabiedrÄ«bas interesÄ“m. Īpašuma tiesÄ«bas var ierobežot vienÄ«gi saskaņā ar likumu. Īpašuma piespiedu atsavināšana sabiedrÄ«bas vajadzÄ«bām pieļaujama tikai izņēmuma gadÄ«jumos uz atsevišÄ·a likuma pamata pret taisnÄ«gu atlÄ«dzÄ«bu.

Atbilstoši Satversmes tiesas praksei par Ä«pašumu var tikt uzskatÄ«ti tādi prasÄ«jumi, kuru izpildi varÄ“tu pieprasÄ«t, ja pastāvÄ“tu skaidrs tiesisks pamats. ArÄ« nākotnes ienākumi uzskatāmi par Ä«pašumu tad, ja tie jau ir nopelnÄ«ti vai pastāv prasÄ«ba, kuru var apmierināt.  Å…emot vÄ“rā minÄ“to, tiesÄ«bas pārdot elektroenerÄ£iju obligātā iepirkuma ietvaros ir uzskatāmas par Ä«pašumu un kā tādas aizsargātas ar Satversmi.

TiesÄ«bas uz Ä«pašumu demokrātiskā tiesiskā valstÄ« nav absolÅ«tas. Pirmkārt, tiesÄ«bas uz Ä«pašumu sevÄ« ietver arÄ« Ä«pašnieka sociālo pienākumu pret sabiedrÄ«bu – Ä«pašumu nedrÄ«kst izmantot pretÄ“ji sabiedrÄ«bas interesÄ“m. Otrkārt, tiesÄ«bas uz Ä«pašumu var ierobežot saskaņā ar likumu. LÄ«dz ar to tiesÄ«bas uz Ä«pašumu var ierobežot, ja vien ierobežojumi ir noteikti ar likumu leÄ£itÄ«ma mÄ“rÄ·a labad un ir samÄ“rÄ«gi ar šo mÄ“rÄ·i.  Å…emot vÄ“rā minÄ“to, tiesÄ«bas pārdot elektroenerÄ£iju obligātā iepirkuma ietvaros var ierobežot, ja vien ierobežojumi ir noteikti ar likumu leÄ£itÄ«ma mÄ“rÄ·a labad un ir samÄ“rÄ«gi ar šo mÄ“rÄ·i.

Satversmes tiesa izskata lietas par likumu un citu normatīvo aktu atbilstību Latvijas Republikas Satversmei.

No Satversmes tiesas prakses izriet turpmāk minÄ“tie kritÄ“riji, vÄ“rtÄ“jot pamattiesÄ«bu ierobežošanu (turpmāk tekstā arÄ« Konstitucionalitātes tests):

1) vai pamattiesību ierobežojums noteikts ar likumu;

2) vai ierobežojumam ir leģitīms mērķis;

3) vai ierobežojums atbilst samērīguma principam jeb vai izraudzītie līdzekļi ir samērīgi ar ierobežojuma leģitīmo mērķi.

IzvÄ“rtÄ“jot, vai pamattiesÄ«bu ierobežojumam ir leÄ£itÄ«mais mÄ“rÄ·is Satversmes tiesa vÄ“rtÄ“ apstākļus un argumentus, kādēļ tas vajadzÄ«gs. Ierobežojumam jābÅ«t noteiktam svarÄ«gu interešu – leÄ£itÄ«ma mÄ“rÄ·a labad.

Lai secinātu, vai ir pamattiesību ierobežojums atbilst samērīguma principam, Satversmes tiesa noskaidro, vai:

a) likumdevÄ“ja izraudzÄ«tie lÄ«dzekļi ir piemÄ“roti leÄ£itÄ«mā mÄ“rÄ·a sasniegšanai;

b) vai nav saudzÄ“jošÄku lÄ«dzekļu leÄ£itÄ«mā mÄ“rÄ·a sasniegšanai;

c) vai likumdevÄ“ja rÄ«cÄ«ba ir atbilstoša.

LikumdevÄ“ja izraudzÄ«tais lÄ«dzeklis ir piemÄ“rots leÄ£itÄ«mā mÄ“rÄ·a sasniegšanai, ja ar konkrÄ“to regulÄ“jumu šis mÄ“rÄ·is tiek sasniegts. Satversmes tiesa ir norādÄ«jusi, ka valstij ir pienākums radÄ«t atbilstošus tiesiskos instrumentus leÄ£itÄ«mā mÄ“rÄ·a sasniegšanai.

PamattiesÄ«bu ierobežojums ir nepieciešams, ja nepastāv citi lÄ«dzekļi, kuri bÅ«tu tikpat iedarbÄ«gi un kurus izvÄ“loties, pamattiesÄ«bas tiktu ierobežotas mazāk. VÄ“rtÄ“jot to, vai leÄ£itÄ«mo mÄ“rÄ·i var sasniegt ar alternatÄ«viem lÄ«dzekļiem, Satversmes tiesa vienmÄ“r uzsver to, ka saudzÄ“jošÄks lÄ«dzeklis ir nevis jebkurš cits, bet gan tikai tāds lÄ«dzeklis, ar kuru var sasniegt leÄ£itÄ«mo mÄ“rÄ·i vismaz tādā kvalitātÄ“.

IzvÄ“rtÄ“jot to, vai likumdevÄ“ja rÄ«cÄ«ba, nosakot pamattiesÄ«bu ierobežojumu, ir atbilstoša, Satversmes tiesa pārliecinās par to, vai nelabvÄ“lÄ«gās sekas, kas personai rodas tās pamattiesÄ«bu ierobežojuma rezultātā, nav lielākas par labumu, ko no šÄ ierobežojuma gÅ«st sabiedrÄ«ba kopumā. IzvÄ“rtÄ“jot atbilstÄ«bu šim samÄ“rÄ«guma kritÄ“rijam, notiek personas un sabiedrÄ«bas interešu svÄ“ršana.

Å…emot vÄ“rā minÄ“to, ElektroenerÄ£ijas obligātā iepirkuma maksājumu sistÄ“mas atcelšanas instrumentiem ir jāatbilst Konstitucionalitātes testam, lai tie tiktu uzskatÄ«ti par atbilstošiem Latvijas Republikas Satversmei.

Izskatāmajā gadījumā ierobežojums tiks noteikts ar likumu. Saeima savā 2019.gada 10.janvāra lēmumā ir norādījusi tās uzdevuma mērķi - samazināt elektroenerģijas izmaksas visiem Latvijas elektroenerģijas patērētājiem.

Å…emot vÄ“rā minÄ“to, grozÄ«jumi ir sagatavoti leÄ£itÄ«ma mÄ“rÄ·a sasniegšanai un mÄ“rÄ·is ar tiem tiks sasniegts. Vienlaikus ir konstatÄ“jams, ka bez atbalsta saņemšanas staciju, kuras pārdod elektroenerÄ£iju obligātā iepirkuma ietvaros pastāvÄ“šana ir apdraudÄ“ta. Å…emot vÄ“rā minÄ“to, šÄda instrumentu ieviešana var bÅ«t konfiscÄ“joša rakstura un var bÅ«t pamatota Ä«pašos izņēmuma gadÄ«jumos, piemÄ“ram, ja valstÄ« ir iestājusies ekonomiskā krÄ«ze.[23] 

Saeima savā paziņojumā nav norādÄ«jusi pamatojumu šÄda risinājuma piemÄ“rošanas nepieciešamÄ«bu trÄ«s mÄ“nešu laikā, no tā pieņemšanas brīža. Tāpat arÄ« no anotācijā norādÄ«tā ekonomiskā izvÄ“rtÄ“juma nav konstatÄ“jams pamats šÄda risinājuma piemÄ“rošanai. Turklāt Ekonomikas ministrijas informatÄ«vajā ziņojumā “Par risinājumiem obligātā iepirkuma mehānisma atcelšanai un ilgtspÄ“jÄ«gai atjaunojamās enerÄ£ijas ražošanai”[24] ir konstatÄ“ti citi iespÄ“jami risinājumi OIK ietekmes mazināšanai un pakāpeniskai atcelšanai.

Å…emot vÄ“rā minÄ“to, izvÄ“lÄ“tais risinājums atbilstoši šobrÄ«d pieejamajam ekonomiskajam izvÄ“rtÄ“jumam var nebÅ«t samÄ“rÄ«gs. Vienlaikus nav konstatÄ“jami citi lÄ«dzekļi, lai izpildÄ«tu Saeimas uzdevumu lÄ«dz 2019.gada 31.martam.

Investīciju aizsardzības līgumi

Latvija ir noslÄ“gusi vairāk nekā 40 divpusÄ“jos investÄ«ciju aizsardzÄ«bas lÄ«gumus (turpmāk – IAL). Latvija ir arÄ« Eiropas Enerģētikas hartas (turpmāk – Enerģētikas harta) dalÄ«bvalsts. Gan IAL, gan Enerģētikas hartā cita starpā ir paredzÄ“ti nosacÄ«jumi par investÄ«ciju drošÄ«bas un aizsardzÄ«bas garantÄ“šanu, nacionālā un vislielākās labvÄ“lÄ«bas režīma piešÄ·iršanu, diskriminācijas novÄ“ršanu, zaudÄ“jumu atlÄ«dzināšanu ekspropriācijas gadÄ«jumā, kā arÄ« strÄ«du izšÄ·iršanas mehānismu starp investoru un valsti. 2018.gada 6.martā Eiropas SavienÄ«bas Tiesa pasludināja spriedumu lietā C-284/16 (t.s. Achmea spriedums) par ieguldÄ«tāju un valsts strÄ«du izšÄ·iršanas mehānismu (šÄ·Ä«rÄ“jtiesas klauzulu), kas iekļauti ES dalÄ«bvalstu savstarpÄ“jos IAL, atzÄ«stot šo klauzulu par nesaderÄ«gu ar LESD. Tas nozÄ«mÄ“, ka noslÄ“gtie ES dalÄ«bvalstu savstarpÄ“jie IAL nav piemÄ“rojami. Saskaņā ar Eiropas Komisijas interpretāciju par Achmea spriedumu, tas ietver sevÄ« visus lÄ«gumus, kuros piedalās ES dalÄ«bvalstis un kuros ir paredzÄ“ta šÄ·Ä«rÄ“jtiesas klauzula, tātad arÄ« Enerģētikas hartu. Tādēļ arÄ« Enerģētikas hartā iekļautā šÄ·Ä«rÄ“jtiesas klauzula ES dalÄ«bvalstu starpā nav piemÄ“rojama. Šie secinājumi ir nostiprināti 2019.gada 15.janvārÄ« parakstÄ«tajā DalÄ«bvalstu valdÄ«bu pārstāvju deklarācijā par Eiropas SavienÄ«bas Tiesas Achmea sprieduma tiesiskajām sekām un ieguldÄ«jumu aizsardzÄ«bu Eiropas SavienÄ«bā. Tas neattiecas uz Latvijas IAL ar trešajām valstÄ«m.

Saskaņā ar ES tiesu praksi “Achmea BV” lietā ES Tiesa uzskata, ka šÄdi lÄ«gumi starp dalÄ«bvalstÄ«m ir nelikumÄ«gi, jo tie pārklājas ar ES vienotā tirgus noteikumiem un diskriminÄ“ ES ieguldÄ«tājus. TāpÄ“c arÄ« ieguldÄ«tāju un valstu tiesvedÄ«ba šÄ·Ä«rÄ“jtiesā saskaņā ar šÄdiem lÄ«gumiem ir nelikumÄ«ga. Å…emot vÄ“rā minÄ“to, strÄ«dos ar investoriem no ES dalÄ«bvalstÄ«m bÅ«tu piemÄ“rojams ES vienotā tirgus regulÄ“jums un strÄ«di bÅ«tu risināmi tiesās vispārÄ“jā kārtÄ«bā. Taču “Achmea BV” lieta neskar divpusÄ“jos lÄ«gumus ar trešajām valstÄ«m.

Tradicionāli IAL tiek ietverts ekspropriācijas aizliegums, pienākums izturÄ“ties pret ieguldÄ«jumu taisnÄ«gi un vienlÄ«dzÄ«gi, pienākums nodrošināt pilnÄ«gu aizsardzÄ«bu. IAL bieži tiek ietverts arÄ« vislabvÄ“lÄ«gākās valsts standarts, kas ietver apņemšanos izturÄ“ties pret konkrÄ“tās valsts investoriem tikpat labi, kā lÄ«gumslÄ“dzÄ“jvalsts izturÄ“sies pret investoriem no tās valsts, ar kuru bÅ«s noslÄ“gts vislabvÄ“lÄ«gākais IAL. Šo IAL ietverto pienākumu definÄ«cijas ir ļoti plašas, tādÄ“jādi noteiktās situācijās pastāv iespÄ“ja, ka ar paredzÄ“to tiesisko regulÄ“jumu var tikt skartas ar IAL aizsargātās tiesÄ«bas. Šo risku var novÄ“rst vai samazināt, ja ar paredzÄ“to tiesisko regulÄ“jumu noteiktie aizliegumi tiek noteikti bez diskriminācijas, ir caurskatāmi, paredzami, samÄ“rÄ«gi un par tiem ir noteikta kompetento valsts iestāžu atbildÄ«ba. Visaugstākais risks bÅ«tu situācijas, kurās investoram tiek liegta iespÄ“ja turpināt jau uzsākto komercdarbÄ«bu kā tādu (piemÄ“ram, tiek atņemta licence), nevis ierobežoti tikai atsevišÄ·i komercdarbÄ«bas aspekti (piemÄ“ram, liegts pārvadāt konkrÄ“tu kravu).

Turklāt IAL piemÄ“rošanas prakse rāda, ka investÄ«ciju aizsardzÄ«bas režīms negarantÄ“ tiesisko noteikumu nemainÄ«gumu un investori nevar paļauties uz to, ka tiesiskais regulÄ“jums valstÄ« vienmÄ“r bÅ«t tāds, kāds tas bija ieguldÄ«juma izdarÄ«šanas brÄ«dÄ«. Ne amatpersonu izteikumi (ja vien tie nav bijuši tiesiski un skaidri, un tieši uz kuriem investors paļāvās un varÄ“ja saprātÄ«gi paļauties, izlemjot veikt konkrÄ“to ieguldÄ«jumu), ne izmaiņas tiesiskajā regulÄ“jumā, kāds pastāvÄ“ja ieguldÄ«juma izdarÄ«šanas brÄ«dÄ«, nedod investoram tiesÄ«bas prasÄ«t no IAL izrietošu aizsardzÄ«bu. Turklāt jebkurš agrāk pieņemts tiesiskais regulÄ“jums un amatpersonu izteikumi jāvÄ“rtÄ“ kontekstā ar konkrÄ“tās valsts nostāju gan aizsardzÄ«bas jomā, gan ārpolitikā, tādēļ ņemot vÄ“rā gan OECD ieteikumus, gan daudzu citu Eiropas valstu praksi,  investoriem jau vairākus gadus nav bijis pamata paļauties, ka paredzÄ“tais tiesiskais regulÄ“jums netiks ieviests, jo dažāda rakstura ierobežojumi tiek ieviesti gan Eiropā, gan citās pasaules valstÄ«s.

Ja tiesiskā regulÄ“juma rezultātā tiktu skartas ar IAL aizsargātās tiesÄ«bas, investoram bÅ«tu tiesÄ«bas vÄ“rsties starptautiskajā investÄ«ciju šÄ·Ä«rÄ“jtiesā, lÅ«dzot piedzÄ«t no Latvijas Republikas kompensāciju par pieļauto aizskārumu. ŠÄdā gadÄ«jumā investoram bÅ«t jāpierāda konkrÄ“tu IAL noteikto tiesÄ«bu aizskārums, kā arÄ« jāpamato prasÄ«tās kompensācijas apmÄ“rs.

Vienlaikus ņemot vÄ“rā, ka tiesvedÄ«bas izmaksas starptautiskā investÄ«ciju strÄ«da gadÄ«jumā var bÅ«t salÄ«dzinoši augstas, kā arÄ« tiek aizsargātas tika trešo valstu investÄ«cijas, tad nav prognozÄ“jams liels šÄdu tiesisko strÄ«du skaits.

Lietā Nykomb v Latvija, tiesa izskatÄ«ja prasÄ«bu par netiešo ekspropriāciju. MinÄ“tajā gadÄ«jumā investors noslÄ“dza lÄ«gumu ar enerÄ£ijas tirgotāju, lai ražotu elektroenerÄ£iju koÄ£enerācijā. LÄ«guma slÄ“gšanas brÄ«dÄ« atbilstoši normatÄ«vajiem aktiem investoram pienācās dubultais tarifs uz astoņiem gadiem. Pirms koÄ£enerācijas stacija uzsāka savu darbÄ«bu, tika mainÄ«ti tarifi uz ievÄ“rojami zemākiem. Investors norādÄ«ja netiešo ekspropriāciju. Savukārt tiesa konstatÄ“ja, ka investÄ«ciju vÄ“rtÄ«bas samazinājums pats par sevi nav uzskatāma par ekspropriāciju. 

TomÄ“r jāņem vÄ“rā, ka starptautisko ieguldÄ«jumu strÄ«du gadÄ«jumā nav vienotas judikatÅ«ras. LÄ«dz ar to tiesu prakse katrā gadÄ«jumā var atšÄ·irties. Vienlaikus atbilstoši praksei investÄ«ciju strÄ«du gadÄ«jumā par Ä«pašumtiesÄ«bām var tikt uzskatÄ«ta ne tikai pats Ä«pašums, bet arÄ« peļņa. TomÄ“r var ierobežot investora tiesiskās intereses, pamatojot ierobežojumu ar sabiedrÄ«bas interesÄ“m. MinÄ“tajā gadÄ«jumā valstij ir jāsabalansÄ“ sabiedrÄ«bas intereses ar investora interesÄ“m. TādÄ“jādi jo bÅ«tiskākas sabiedrÄ«bas intereses tiek skartas jo bÅ«tiskāki ierobežojumi var tikt ieviesti, paredzot saprātÄ«gus kompensācijas mehānismus.

Izskatāmajā gadÄ«jumā atbalsta atcelšana ir pielÄ«dzināma ekspropriācijai, lÄ«dz ar to šÄds Ä«pašumtiesÄ«bu ierobežojums varÄ“tu bÅ«t samÄ“rÄ«gs tikai izņēmuma gadÄ«jumos.

Kā piemÄ“ru valstij, kas atbalsta atcelšanas gadÄ«jumā saskārusies ar tiesvedÄ«bām jāmin Spānija, kas pÄ“c bÅ«tiskām izmaiņām atbalsta programmā ir bijusi iesaistÄ«ta vairākās tiesvedÄ«bās un vairākos gadÄ«jumos tiesa ir pieņēmusi lÄ“mumu par labu investoriem. [25] [26] [27] [28]

Å…emot vÄ“rā minÄ“to, saistÄ«bā ar valsts atbalstu ir paredzami tiesvedÄ«bas riski saistÄ«bā ar investÄ«ciju aizsardzÄ«bu, kā arÄ« Satversmes tiesā. MinÄ“tos tiesvedÄ«bas riskus var ievÄ“rojami samazināt paredzot kompensācijas mehānismus, ilgāku pārejas periodu vai konstatÄ“jot tādus bÅ«tiskus apstākļus, kas ir par pamatu šÄdu risinājumu ieviešanai.

3) Ietekme uz valsti

Tiesvedības

Komersantiem izvÄ“loties uzsākt tiesvedÄ«bas pret Latvijas valsti par Likumprojektā ietvertā risinājuma Ä«stenošanu, valsts pārvaldei bÅ«s jānodrošina juridiskā aizstāvÄ«ba, kas prasÄ«s papildu speciālistu iesaisti un radÄ«s papildu izmaksas.

Tāpat Likumprojektā ietvertais risinājums vÄ“rtÄ“jams ar augstu risku šajās tiesvedÄ«bās zaudÄ“t, tādÄ“jādi radot papildu zaudÄ“jumus valsts budžetā turpmākajos gados, kas var bÅ«t vÄ“rtÄ“jams atlikušo valsts saistÄ«bu (plānotais atbalsta apjoms lÄ«dz brÄ«dim, kamÄ“r komersantiem ir spÄ“kā OI tiesÄ«bas)  apmÄ“rā pret OI saņēmÄ“jiem[29] un sasniegt 1 miljardu euro.

Jaudu nodrošinājums

AST vērtējumā minēto elektrostaciju (turpmāk, subsidētās elektrostacijas) kopējā jauda un saražotās elektroenerģijas daudzums ir nozīmīgs Latvijas energosistēmai. 2018.gadā subsidētās elektrostacijas saražoja ap 4,1 TWh, kas ir ap 64% no kopā Latvijā saražotā elektroenerģijas daudzuma, un ap 56% no Latvijā patērētā elektroenerģijas daudzuma. No kopā 4,1 TWh subsidētajās elektrostacijās saražotās elektroenerģijas lielākā daļa, jeb ap 66% saražoja termoelektrostacijas, kas saņem jaudas maksājumu - Rīgas TEC-1, Rīgas TEC-2, AS "Rīgas Siltums", SIA "Juglas Jauda", SIA "Fortum Latvija".

Visu subsidÄ“to elektrostaciju darbÄ«bas pārtraukšana negatÄ«vi ietekmÄ“tu Latvijas elektroenerÄ£ijas sistÄ“mas darbÄ«bas drošumu ilgtermiņā.

Pārvades sistÄ“mas operatora ikgadÄ“jā novÄ“rtÄ“juma ziņojumā[30] AST uzsvÄ“ra, ka pat bāzes scenārijā, kurā netiek paredzÄ“ta subsidÄ“to elektrostaciju paātrināta darbÄ«bas pārtraukšana, Latvijā no 2023.gada bÅ«s ražošanas jaudu deficÄ«ts. Turpmākajā dekādÄ“ sagaidāms pieaugošs Ä£enerÄ“jošo jaudu deficÄ«ts gan Latvijā, gan visā Baltijā. LÄ«dz 2028.gadam Baltijā tiks slÄ“gtas ap 2300 MW ražošanas jaudām, jeb turpat puse no esošajām lielo termoelektrostaciju Ä£enerācijas jaudām. Pieaugs pārvades sistÄ“mas starpsavienojumu nozÄ«me un noslodze uz pārvades tÄ«klu kopumā. Īpaši ņemot vÄ“rā Baltijas valstu mÄ“rÄ·i lÄ«dz 2025.gadam atdalÄ«ties no Krievijas energosistÄ“mas un pievienoties sinhronam darbam ar Kontinentālās Eiropas pārvades sistÄ“mu, svarÄ«gi nodrošināt Latvijas Ä£enerācijas jaudu bÅ«tisku nesamazināšanos. Ä¢enerācijas jaudu pietiekamÄ«ba Baltijas valstÄ«s un starpsavienojumu caurlaides spÄ“ju pietiekamÄ«ba bÅ«s viens no bÅ«tiskākajiem jautājumiem stabilas elektroenerÄ£ijas sistÄ“mas darbÄ«bas turpināšanai, realizÄ“jot sinhronizācijas projektu ar Kontinentālās Eiropas pārvades sistÄ“mu.

Starp subsidÄ“tajām elektrostacijām RÄ«gas TEC-2 nozÄ«me ir Ä«paši liela, lai nodrošinātu stabilu pārvades sistÄ“mas darbÄ«bu, jo TEC-2 jauda ir sistÄ“miski nozÄ«mÄ«ga, kontrolÄ“jama un spÄ“j nodrošināt dažādus sistÄ“mas pakalpojumus (t.sk. jaudas rezerves, frekvences regulÄ“šanu, sprieguma regulÄ“šanu, inerci). Å…emot vÄ“rā minÄ“to un saskaņā ar Ministru kabineta 2017.gada 21.novembra rÄ«kojumu Nr.685 vienreizÄ“jā darÄ«juma ietvaros AS “Latvenergo” elektrostacijām TEC-1 un TEC-2 izmaksāto avansu, likumprojektā ietvertais risinājums paredz pienākumu TEC-1 un TEC-2 elektrostacijām nostrādāt lÄ«dz šim minimāli noteiktajā apjomā lÄ«dz plānotajām atbalsta perioda beigām.

Savukārt, vÄ“rtÄ“jot, kādu ietekmi uz elektroenerÄ£ijas sistÄ“mas stabilitāti atstās visu subsidÄ“to elektrostaciju darbÄ«bas pārtraukšana, izņemot RÄ«gas TEC-1 un TEC-2 elektrostacijas, AST vÄ“rtÄ“, ka šo elektrostaciju darbÄ«bas apturÄ“šanai nebÅ«tu ietekme uz elektroenerÄ£ijas sistÄ“mas stabilitāti.

Importa pieaugums, atkarÄ«bas veicināšanās

Enerģētikas attÄ«stÄ«bas pamatnostādnes 2016.–2020.gadam[31] nosaka mÄ“rÄ·i energoatkarÄ«bas (neto energoresursu imports/bruto iekšzemes enerÄ£ijas patÄ“riņš plus bunkurÄ“šana, %) mÄ“rÄ·i 2020.gadam – 44,1% energoresursu importa attiecÄ«ba bruto iekšzemes enerÄ£ijas patÄ“riņā. Savukārt informatÄ«vajā ziņojumā “Latvijas Enerģētikas ilgtermiņa stratÄ“Ä£ija 2030 – konkurÄ“tspÄ“jÄ«ga enerģētika sabiedrÄ«bai”[32] noteikts nesaistošs 2030.gada mÄ“rÄ·is – par 50% samazināt enerÄ£ijas un energoresursu importu no esošajiem trešo valstu piegādātājiem, salÄ«dzinot ar 2011.gada rādÄ«tājiem, kur 2011.gadā energoresursu imports no ārpus Eiropas Ekonomikas zonas dalÄ«bvalstÄ«m bija 28,2 TWh. Tātad 2030.gadā šim importa rādÄ«tājam ir jābÅ«t ne lielākam kā 14,1 TWh.

ŠobrÄ«d ir secināms, ka Latvijas enerģētiskā atkarÄ«ba no importÄ“jamiem energoresursiem mazinās – no 55,9 % 2013.gadā lÄ«dz 47,2 % 2016. gadā. LÄ«dz ar to ir uzskatāms, ka Latvija savu mÄ“rÄ·i 2020.gadam un 2030.gadam izpilda esošo rÄ«cÄ«bpolitiku un pasākumu ietvarā. TomÄ“r, Ä«stenojot Likumprojektā ietverto risinājumu, kura rezultātā darbu pārtrauks lielākā daļa AER elektrostaciju, paredzams, ka palielināsies energoresursu imports un tādÄ“jādi šÄ« mÄ“rÄ·a sasniegšana var tikt negatÄ«vi ietekmÄ“ta.

Ietekme uz AS “Latvenergo” koncernu

Likumprojektam ir paredzama izteikti negatÄ«va ietekme uz AS “Latvenergo” peļņu 2019. gadā un mÄ“renāka ietekme turpmākajos gados. To ietekmÄ“s gan publiskajam tirgotājam uzkrātais un no elektroenerÄ£ijas gala patÄ“rÄ“tājiem nesaņemtais parāds par OIK, gan ikgadÄ“jo valsts atbalsta maksājumu atcelšana TEC-1 un TEC-2. Vienlaikus, ņemot vÄ“rā, ka Likumprojekta ietekmes raksturojums uz AS “Latvenergo” koncernu satur komercnoslÄ“pumu, minÄ“tā informācija ir pievienota Likumprojekta anotācijas pielikumā (1. pielikums) un tai noteikts ierobežotas pieejamÄ«bas statuss.

Ietekme uz investīciju vidi

Tiesiskās vides stabilitāte un prognozÄ“jamÄ«ba ir veicinoši faktori lÄ“mumu pieņemšanai par ilgtermiņa investÄ«cijām, tostarp ārvalstu investÄ«cijām, valstÄ«. AttiecÄ«gi jāņem vÄ“rā, ka Likumprojektā ietvertā risinājuma Ä«stenošana var pasliktināt Latvijas investÄ«ciju vides tÄ“lu un sekojoši negatÄ«vi ietekmÄ“t jaunu investÄ«ciju ienākšanu Latvijā.

Ietekme uz Starptautiskajām saistībām Enerģētikas, klimata un vides jomā

AER mērķa izpilde 2020. un 2030.gadā

Saskaņā ar Ekonomikas ministrijas provizoriskajām aplÄ“sÄ“m 2020.gada 40% atjaunojamās enerÄ£ijas mÄ“rÄ·i ir iespÄ“jams sasniegt, ja atjaunojamās enerÄ£ijas OI stacijas turpinās darbÄ«bu, kā arÄ« sasniedzot 10% atjaunojamās enerÄ£ijas patÄ“riņa Ä«patsvaru transportā (šobrÄ«d nepilni 3%) un Ä«stenojot plānotos centralizÄ“tās siltumapgādes modernizÄ“šanas pasākumus ES fondu programmas (vismaz 1.kārtas) ietvaros. ŠÄdā gadÄ«jumā iespÄ“jams sasniegt 40,5-41,0% atjaunojamās enerÄ£ijas Ä«patsvaru enerÄ£ijas galapatÄ“riņā. Saskaņā ar jaunākajiem statistikas datiem atjaunojamās enerÄ£ijas Ä«patsvars 2017.gadā ir sasniedzis 39,01%.

ŠobrÄ«d OI stacijas atjaunojamās enerÄ£ijas mÄ“rÄ·Ä« dod aptuveni 5 procentpunktu ieguldÄ«jumu. Å…emot vÄ“rā ražotāju izteiktās prognozes, ka lielākā daļa atjaunojamās enerÄ£ijas staciju pÄ“c OI atcelšanas savu darbÄ«bu pārtrauks, paredzams, ka atceļot OI ar 2019.gada 31.martu, Latvija atjaunojamās enerÄ£ijas mÄ“rÄ·i 2020.gadā nesasniegs.

Tāpat paredzams, ka Latvija nevarÄ“s nodrošināt pienākumu, ka pÄ“c 2020.gada no atjaunojamiem energoresursiem saražotas enerÄ£ijas Ä«patsvars ir ne mazāks par 2020.gada mÄ“rÄ·a bāzes lÄ«meni – 40% enerÄ£ijas bruto galapatÄ“riņā, kā to paredz DirektÄ«va 2018/2001 un Regula 2018/1999 par enerģētikas savienÄ«bas un rÄ«cÄ«bas klimata politikas jomā pārvaldÄ«bu.  Ja tas netiks ievÄ“rtos, saskaņā ar Regulas 2018/1999 32.panta 4. punktu Latvijai bÅ«s juridiski saistošs pienākums viena gada laikā pÄ“c neizpildes iestāšanās nodrošināt vismaz 2020.gada atjaunojamās enerÄ£ijas mÄ“rÄ·a bāzes lÄ«meni, ieviešot atbilstošus pasākumus.

EK 2017.gada 1.janvāra paziņojumā “ES tiesÄ«bu akti: labāki rezultāti lÄ«dz ar labāku piemÄ“rošanu”[33] uzsvÄ“rts, ka ES ir dibināta, pamatojoties uz tiesiskumu, un ar tiesÄ«bu aktiem tā tiecas nodrošināt politikas un prioritāšu Ä«stenošanu dalÄ«bvalstÄ«s. Vienota ES tiesÄ«bu piemÄ“rošana visās ES dalÄ«bvalstÄ«s ir bÅ«tiska ES darbÄ«bai. EK tāpÄ“c pievÄ“rš lielu uzmanÄ«bu tam, lai tiktu nodrošināta efektÄ«va ES tiesÄ«bu aktu piemÄ“rošana.  Saskaņā ar LESD 17. panta 1. punktu EK atbild par tiesÄ«bu efektÄ«vu piemÄ“rošanu, Ä«stenošanu un izpildes nodrošināšanu. PašreizÄ“jā EK Ä«stenotā izpildes nodrošināšanas politika paredz uzraudzÄ«t to, kā tiek piemÄ“roti un Ä«stenoti ES tiesÄ«bu akti, kopā ar dalÄ«bvalstÄ«m risinot problÄ“mas, nolÅ«kā tādÄ“jādi novÄ“rst visus iespÄ“jamos tiesÄ«bu aktu pārkāpumus, attiecÄ«gā gadÄ«jumā ierosinot prasÄ«bu par pārkāpumu. Paziņojumā arÄ« uzsvÄ“rts, ka ir svarÄ«gi, lai EK stratÄ“Ä£iski izmantotu savu rÄ«cÄ«bas brÄ«vÄ«bu nolÅ«kā koncentrÄ“ties un par prioritāti izvirzÄ«t savus izpildes nodrošināšanas pasākumus attiecÄ«bā uz visbÅ«tiskākajiem ES tiesÄ«bu aktu pārkāpumiem, kas skar Eiropas iedzÄ«votājus un uzņēmumus. 

Å…emot vÄ“rā minÄ“to, par atjaunojamās enerÄ£ijas mÄ“rÄ·a nesasniegšanu EK ir tiesÄ«bas vÄ“rsties pret Latviju ES Tiesā (turpmāk – Tiesa) atbilstoši LESD 260.panta 1. punktam. Saskaņā ar LESD, ja EK vÄ“ršas pret dalÄ«bvalsti Tiesā par to, ka tā ir pārkāpusi ES tiesÄ«bu aktus, Tiesa var noteikt finanšu sankcijas divās situācijās:

ja Tiesa ir lēmusi, ka dalībvalsts, kas pārkāpj ES tiesību aktus, vēl nav izpildījusi agrāku spriedumu, kurā konstatēts attiecīgais pārkāpums (LESD 260. panta 2. punkts);

ja dalÄ«bvalsts nav izpildÄ«jusi pienākumu paziņot par pasākumiem, ar kuriem transponÄ“ direktÄ«vu, kas pieņemta saskaņā ar likumdošanas procedÅ«ru (LESD 260. panta 3. punkts).

Saskaņā ar LESD 260. panta 1.punktu, ja Tiesa konstatÄ“, ka dalÄ«bvalsts nav izpildÄ«jusi kādu LÄ«gumos paredzÄ“tu pienākumu, šai valstij jāveic pasākumi, kas vajadzÄ«gi Tiesas sprieduma izpildei. Saskaņā ar LESD 260.panta 2.punktu, ja EK uzskata, ka attiecÄ«gā dalÄ«bvalsts nav veikusi vajadzÄ«gos pasākumus, lai izpildÄ«tu Tiesas spriedumu, tā var vÄ“rsties Tiesā pÄ“c tam, kad ir devusi minÄ“tajai valstij iespÄ“ju iesniegt savu apsvÄ“rumus. Tādā gadÄ«jumā tā norāda sodanaudu vai kavÄ“juma naudu, kas jāmaksā attiecÄ«gajai dalÄ«bvalstij un ko Komisija konkrÄ“tajos apstākļos uzskata par piemÄ“rotu. Abos gadÄ«jumos sankciju veido vienreizÄ“js soda maksājums, lai sodÄ«tu par pašu pārkāpumu, un kavÄ“juma nauda par dienu, lai sodÄ«tu par pārkāpuma turpināšanu pÄ“c Tiesas sprieduma. Tiesa var uzlikt gan sodanaudu un kavÄ“juma naudu, neizslÄ“dzot vienu vai otru. Soda naudu var aprÄ“Ä·ināt par katru kavÄ“juma dienu sākot no pirmā sprieduma pasludināšanas dienas lÄ«dz otrā sprieduma pasludināšanai vai lÄ«dz dienai, kad dalÄ«bvalstis veiks pasākumus, kas ietver pirmā sprieduma izpildi, ja tas notiks ātrāk par otrā sprieduma pasludināšanas dienu.    

Kā izriet no LESD 260.panta 1.un 2.punkta, kā arÄ«, ņemot vÄ“rā Tiesas praksi, var secināt, ka ar ES Tiesas otrā sprieduma pasludināšanas dienu lÄ«dz brÄ«dim, kad tādas enerÄ£ijas Ä«patsvars kopÄ“jā bruto galapatÄ“riņā, kas ražots no atjaunojamiem energoresursiem Latvijā sasniedz 40%, ES Tiesa var piemÄ“rot šÄdas soda naudas:

1) kavÄ“juma nauda 462,4 EUR/dienā lÄ«dz 27 744 EUR/dienā no Tiesas otrā sprieduma pasludināšanai lÄ«dz brÄ«dim, kad Latvija sasniedz 40% atjaunojamās enerÄ£ijas Ä«patsvaru kopÄ“jā enerÄ£ijas bruto galapatÄ“riņā;

2) soda nauda 156,40 EUR/dienā lÄ«dz 3128 EUR/dienā no Tiesas pirmā sprieduma lÄ«dz otrā ES Tiesas sprieduma pasludināšanai  - minimālā summa 392 000 EUR. 

Vienlaikus EK ir  norādÄ«jusi, ka ES Tiesa, vÄ“rtÄ“jot soda naudu apmÄ“ru, ņems vÄ“rā apstākļus, kas ietekmÄ“juši dalÄ«bvalstij noteikto mÄ“rÄ·u nesasniegšanu.

Vienlaikus DirektÄ«vā Nr.2009/28/EK (par atjaunojamās enerÄ£ijas veicināšanu) un pārskatÄ«tajā DirektÄ«vā Nr.2018/2001 ir noteikts mehānisms, kā ES dalÄ«bvalstis var vienoties un var noteikt kārtÄ«bu, lai statistiski nodotu no atjaunojamiem enerogresursiem saražotas enerÄ£ijas konkrÄ“tu apjomu no vienas dalÄ«bvalsts otrai, tādÄ“jādi nodrošinot atjaunojamās enerÄ£ijas mÄ“rÄ·a sasniegšanu. AttiecÄ«gi, ja Latvijas atjaunojamās enerÄ£ijas Ä«patsvarā rastos bÅ«tisks iztrÅ«kumus 2020.gada mÄ“rÄ·a sasniegšanai, lai izvairÄ«tos no tiesvedÄ«bas ar EK, bÅ«tu iespÄ“jams pirkt statistiku no citas dalÄ«bvalsts, kas savu atjaunojamās enerÄ£ijas mÄ“rÄ·i plāno pārsniegt. ŠÄda darÄ«juma summa atkarÄ«ga no valstu savstarpÄ“jās vienošanās un paredzams, ka tuvojoties 2020.gadam, šÄ« summa pieaugs. Jāņem vÄ“rā, ka DirektÄ«vā Nr.2018/2001 un Regulā Nr.2018/1999 noteikts, ka dalÄ«bvalstu atjaunojamās enerÄ£ijas Ä«patsvars pÄ“c 2020.gada nevar nokrist zem 2020.gada mÄ“rÄ·a un Regulā Nr.2018/1999 noteiktās trajektorijas atjaunojamās enerÄ£ijas mÄ“rÄ·a palielinājumam, tādÄ“jādi atjaunojamās enerÄ£ijas Ä«patsvara iztrÅ«kuma segšanai, Ä«stenojot Likumprojektā ietverto risinājumu, statistiku bÅ«tu nepieciešams pirkt arÄ« pÄ“c 2020.gada. ŠÄdas izmaksas varÄ“tu svārstÄ«ties no 35 lÄ«dz 50 milj.euro par pirkumu (gadā), atkarÄ«bā no iztrÅ«kuma apjoma un statistikas pieejamÄ«bas tirgÅ«.

SEG mērķu izpilde 2020. un 2030.gadā

ES stratÄ“Ä£iskās attÄ«stÄ«bas ietvarā enerģētikas un klimata politikas mÄ“rÄ·i un uzdevumi tiek skatÄ«ti saistÄ«ti. ES ietvaros ir noteikts kopÄ“js ES siltumnÄ«cefekta gāzu (turpmāk -SEG) emisiju samazināšanas mÄ“rÄ·is, un tas ir sadalÄ«ts divās daļās – ES Emisijas kvotu tirdzniecÄ«bas sistÄ“mā[34] (turpmāk – ES ETS) iekļautās darbÄ«bas un ES ETS neiekļautās darbÄ«bas (turpmāk – ne-ETS). ES ETS operatoriem kopÄ«gi visā ES ir jāsamazina SEG emisiju apjoms par 21 % lÄ«dz 2020. gadam un par 43 % lÄ«dz 2030. gadam (salÄ«dzinot ar šo ES ETS operatoru SEG emisiju apjomu 2005. gadā). Savukārt ne-ETS SEG emisiju samazināšanas mÄ“rÄ·a izpildes saistÄ«bas ir pārdalÄ«tas katrai ES dalÄ«bvalstij, t.sk. Latvijai.

Latvijai laika periodā lÄ«dz 2020. gadam pieļauts ne-ETS darbÄ«bu SEG emisiju pieaugums par 17 %, salÄ«dzinot ar Latvijas ne-ETS darbÄ«bu SEG emisiju apjomu 2005. gadā. Savukārt periodā no 2021. gada lÄ«dz 2030. gadam Latvijai ir nepieciešams nodrošināt ne-ETS darbÄ«bu SEG emisiju samazinājumu par 6%, salÄ«dzinot ar Latvijas ne-ETS darbÄ«bu SEG emisiju apjomu 2005. gadā.

2017.gadā enerģētikas daļa Latvijas ne-ETS emisiju struktÅ«rā veidoja aptuveni 17%. LÄ«dzšinÄ“jās prognozes liecina, ka Latvija savu 2020.gada ne-ETS mÄ“rÄ·i sasniegs, jo prognozÄ“tais emisiju pieaugums ir ~ 5%, savukārt šobrÄ«d prognozÄ“tais aptuvenais emisiju samazinājums uz 2030.gadu varÄ“tu bÅ«t ~ 5%, kas nav pietiekami mÄ“rÄ·a sasniegšanai (šis emisiju samazinājuma apjoms ir prognozÄ“ts 2018.gada normatÄ«vā regulÄ“juma ietvaros).

Pie ne-ETS sektora pieder OI stacijas ar jaudu zem 20 MW, tādÄ“jādi ne-ETS emisijas neietekmÄ“s AS “Latvenergo” TEC-1 un TEC-2, AS “RÄ«gas Siltums” stacijas “Imanta” un SIA “Juglas jauda” dabasgāzes staciju un SIA “Fortum Latvia” biomasas stacijas turpmākā darbÄ«ba. Savukārt pārÄ“jo elektrostaciju, kas saņem atbalstu OI mehānisma ietvaros, emisijas pieder pie ne-ETS sistÄ“mas un paredzams, ka lielākā daļa no tām pÄ“c atbalsta pārtraukšanas savu darbÄ«bu beigs. KonkrÄ“tas ietekmes uz ne-ETS emisiju sektoru šobrÄ«d nav prognozÄ“tas, tomÄ“r paredzams, ka ņemot vÄ“rā elastÄ«bu uz 2020.gada mÄ“rÄ·i, šÄdam Likumprojekta risinājumam nebÅ«s ietekmes uz mÄ“rÄ·a sasniegšanu, savukārt attiecÄ«bā uz 2030.gada mÄ“rÄ·i paredzams, ka šÄds risinājums var vÄ“l vairāk attālināt Latviju no 2030.gada mÄ“rÄ·a sasniegšanas. Noteicošie faktori emisiju palielinājumam, slÄ“dzot OI stacijas, bÅ«s nepieciešamÄ«ba rast citus siltumenerÄ£ijas ražošanas avotus un lielākajā daļā gadÄ«jumu tie visdrÄ«zāk bÅ«s fosilie enerÄ£ijas avoti, turklāt ražojot siltumenerÄ£iju katlu mājās, kas ir mazāk efektÄ«vs enerÄ£ijas ražošanas veids. Tāpat, pārtraucot darbÄ«bu biogāzes stacijām, pieaugs emisijas no kÅ«tsmÄ“slu apsaimniekošanas, kas arÄ« ietilpst ne-ETS sektorā. Tāpat šÄdas biogāzes stacijas, kas kādu laiku nebÅ«s darbojušÄs, nebÅ«s iespÄ“jams pielāgot biometāna ražošanai, ko bÅ«tu iespÄ“jams novirzÄ«t uz patÄ“riņu transporta sektorā, aizstājot fosilās degvielas un tādÄ“jādi mazinot emisijas un palielinot AER Ä«patsvaru tieši transporta sektorā.

Gaisu piesārņojošo vielu emisiju samazināšanas mÄ“rÄ·i

Atbilstoši DirektÄ«vai 2016/2284/ES[35] Latvijai noteikti jauni gaisu piesārņojošo vielu emisiju samazināšanas mÄ“rÄ·i no 2020. lÄ«dz 2029. gadam, kā arÄ« pÄ“c 2030.gada. Viena no problemātiskajām vielām, kuras mÄ“rÄ·u sasniegšanai nepieciešams realizÄ“t papildu pasākumus ir amonjaks - Latvijai lÄ«dz 2030. gadam jāsasniedz aptuveni 20% amonjaka emisiju samazinājums. Viens no pasākumiem, kas bÅ«tu veicams amonjaka emisiju un smaku samazināšanai, ir biogāzes ražošanas veicināšana, izmantojot organiskos atkritumus, it Ä«paši kÅ«tsmÄ“slus, jo svaigi iegÅ«to kÅ«tsmÄ“slu izmantošana biogāzes ražošanai praktiski nerada amonjaka emisijas. Likumprojektā ietvertā risinājuma rezultātā darbu pārtrauktu lielākā daļa biogāzes staciju, tādÄ“jādi tiktu bÅ«tiski apgrÅ«tināta arÄ« amonjaka emisiju samazināšanas mÄ“rÄ·a sasniegšana.

ES fondu apguve nākotnē

Ietekme no ES noteikto mÄ“rÄ·u nesasniegšanas vÄ“rtÄ“jama ne tikai soda naudu un tiesvedÄ«bu kontekstā, bet arÄ« no nākamā ES fondu plānošanas perioda 2021. – 2027.gadam nosacÄ«jumu skatupunkta. Lai nodrošinātu, ka visas ES lÄ«dzfinansÄ“tās darbÄ«bas atbilst ES politikas sistÄ“mai, paredzÄ“ts, ka dalÄ«bvalstis ES fondu ietvaros nevarÄ“s deklarÄ“t izdevumus, kas saistÄ«ti ar konkrÄ“tiem mÄ“rÄ·iem, ja iepriekš izvirzÄ«tie nosacÄ«jumi nav izpildÄ«ti[36]. Tā, piemÄ“ram, viens no piemÄ“rojamajiem tematiskajiem nosacÄ«jumiem Eiropas ReÄ£ionālās attÄ«stÄ«bas fonda, Eiropas Sociālā fonda Plus un KohÄ“zijas fonda lÄ«dzekļu apgÅ«šanai bÅ«s pasākumu esamÄ«ba, kas nodrošina 2020.gada atjaunojamās enerÄ£ijas mÄ“rÄ·a sasniegšanu. ŠÄds kritÄ“rijs piemÄ“rojams, lai sasniegtu ES politisko mÄ“rÄ·i “zaļāka Eiropa ar zemām oglekļa emisijām, veicinot tÄ«ru un taisnÄ«gu enerģētikas pārkārtošanu, “zaļas” un “zilas” investÄ«cijas, aprites ekonomiku, pielāgošanos klimata pārmaiņām un risku novÄ“ršanu un pārvaldÄ«bu”.

Īstenojot Likumprojektā ietverto risinājumu, 2020.gada atjaunojamās enerÄ£ijas mÄ“rÄ·i Latvija nesasniegs, ja vien netiks Ä«stenota atjaunojamās enerÄ£ijas statistikas pirkšana. TādÄ“jādi ES fondu apguve ar enerģētiku saistÄ«tiem pasākumiem bÅ«s apdraudÄ“ta, kas bÅ«s jāņem vÄ“rā, izstrādājot Latvijas Nacionālo enerģētikas un klimata plānu 2021.–2030.gadam.

Ietekme uz valsts budžetu

Pieņemot Likumu jāņem vÄ“rā virkne valsts budžetu ietekmÄ“jošu faktoru, t.sk.:

1) pozitÄ«va ietekme uz 2020.gada un turpmāko gadu valsts budžeta izdevumiem (pÄ“c naudas plÅ«smas metodes), kas saistÄ«ts ar izmaksu mazināšanos OIK vidÄ“jās vÄ“rtÄ«bas noturÄ“šanai. Saskaņā ar vidÄ“ja termiņa budžetu 2018.-2020.gadam finansÄ“jums OIK vidÄ“jās vÄ“rtÄ«bas ierobežošanai 2020.gadā pÄ“c naudas plÅ«smas metodes par 2019.gadu tika paredzÄ“ts 9,68 milj. euro apmÄ“rā;

2) pozitÄ«va ietekme uz turpmāko gadu valsts budžeta izdevumiem energoietilpÄ«go apstrādes rÅ«pniecÄ«bas uzņēmumu OIK izmaksu kompensÄ“šanai, sākot ar 2020./2021.gadu (pÄ“c naudas plÅ«smas metodes), atkarÄ«bā no tā, kad tiks saņemti komersantu iesniegumi un pieņemti lÄ“mumi par izmaksu kompensÄ“šanu. Saskaņā ar vidÄ“ja termiņa budžetu 2018.-2020.gadam finansÄ“jums šim mÄ“rÄ·im 2019. un 2020. gadā pÄ“c naudas plÅ«smas metodes ir paredzÄ“ts 3,37 milj. euro apmÄ“rā;

3) pozitÄ«va ietekme uz valsts budžeta izdevumiem aizsargāto lietotāju izmaksu segšanai (uz kopÄ“jā fona ietekme neliela);

4) valsts atbalsta atcelšanas rezultātā negatÄ«vi tiks ietekmÄ“ta AS “Latvenergo” dividenžu iemaksa valsts budžetā. Izteikti negatÄ«va ietekme 2019.gadā (viens no bÅ«tiskākajiem apstākļiem, vÄ“rtÄ“jot Ä«stermiņa finanšu ietekmi) un bÅ«tiski mÄ“renāka ietekme turpmākajos gados (aptuveni lÄ«dzšinÄ“jā ikgadÄ“jā valsts atbalsta apmÄ“rā). Informāciju par Likumprojekta ietekmÄ“m uz AS “Latvenergo” norādÄ«tas Likumprojekta anotācijas 1.pielikumā (ierobežota pieejamÄ«ba);

5) ar PVN apliktā OIK ieņēmumu samazināšanās valsts budžetā vidÄ“ji par 30,00 milj. euro gadā. 2019.gadā samazinājums mazāks, ņemot vÄ“rā to, ka lÄ«dz OIK atcelšanai PVN tiktu iekasÄ“ts gada pirmajos mÄ“nešos;

6) negatÄ«va ietekme uz OIK elektrostaciju un saistÄ«to nozaru maksājumiem valsts budžetā nodokļu ieņēmumu veidā. Šajā pozÄ«cijā nodokļu ieņēmumu samazinājums varÄ“tu bÅ«t 36,50 milj. euro gadā. 2019.gadā samazinājums mazāks, ņemot vÄ“rā to, ka lÄ«dz OIK atcelšana paredzÄ“ta ar otro ceturksni;

7) ar ES Tiesas noteiktām finanšu sankcijām saistÄ«ti izdevumi valsts budžetā, sākot ar 2023. gadu lÄ«dz brÄ«dim, kad tiek nodrošināta 2020.gada AER mÄ“rÄ·u izpilde;

8) turpmākajos gados ar potenciālajām tiesvedÄ«bām saistÄ«ti valsts budžeta izdevumi, ievÄ“rojot šobrÄ«d atlikušo valsts saistÄ«bu apmÄ“rs pret OI saņēmÄ“jiem, var sasniegt lÄ«dz pat 1 mljrd. euro.

Tāpat atbildÄ«gās ministrijas un valsts iestādes ir sniegušas atzinumus par Ekonomikas ministrijas sagatavoto Likumprojektu un tā anotāciju.

Zemkopības ministrija kā atbildīgā ministrija par lauksaimniecības nozares attīstību nevar atbalstīt izstrādāto likumprojektu, ar kuru tiek atņemtas tiesības pārdot saražoto elektroenerģiju par paaugstinātu tarifu arī biogāzes stacijām.

ZemkopÄ«bas ministrija vÄ“rš uzmanÄ«bu, ka biogāzes pārstrāde valstÄ« ir nozÄ«mÄ«gs instruments ne tikai klimata politikas jautājumā, bet arÄ« gaisa piesārņojuma politikas jautājumā, tas ir viens no efektÄ«vākiem emisiju un piesārņojuma mazinošiem pasākumiem. Lielākā daļa biogāzes staciju ir ZemkopÄ«bas ministrijas padotÄ«bā esošÄ Lauku atbalsta dienesta Eiropas SavienÄ«bas fondu izlietojuma uzraudzÄ«bā, kas uzliek pienākumu investÄ«ciju saņēmÄ“jiem nodrošināt pilnvÄ“rtÄ«gu projekta mÄ“rÄ·u sasniegšanu.

Biogāzes stacijas, pārstrādājot, kÅ«tsmÄ“slus ir tieši saistÄ«tas ar lopkopÄ«bas sektoru un, stacijām pārtraucot darbu, radÄ«sies nopietnas grÅ«tÄ«bas ar kÅ«tsmÄ“slu apsaimniekošanu. Kā arÄ« tās stacijas, kas ir integrÄ“tas lopkopÄ«bas uzņēmumā bÅ«s spiestas segt kreditoru prasÄ«bas no ieņēmumiem lopkopÄ«bā vai arÄ« likvidÄ“t ganāmpulku.

Šajā kontekstā jāņem vÄ“rā, ka no kÅ«tsmÄ“sliem saražotās biogāze procentuāli dod lielāko siltumnÄ«cefekta gāzu un amonjaka emisiju samazinājumu un Latvijai šiem rādÄ«tājiem ir noteikti mÄ“rÄ·i 2020. un 2030.gadam.

Finanšu ministrija ir norādÄ«jusi, ka tā konceptuāli piekrÄ«t Likumprojekta anotācijā Ekonomikas ministrijas norādÄ«tajiem apsvÄ“rumiem par Likumprojekta ietekmi uz tautsaimniecÄ«bu un tajā paustajām bažām. Finanšu ministrijas ieskatā priekšlikums paredz bÅ«tisku negatÄ«vu ietekmi uz vispārÄ“jās valdÄ«bas budžeta bilanci.

LabklājÄ«bas ministrija ir norādÄ«jusi, ka likumprojekta normas, kuru pieņemšanas rezultātā sagaidāms siltumenerÄ£ijas tarifu ievÄ“rojams pieaugums daļā pašvaldÄ«bu, t.sk. vairākās lielajās pilsÄ“tas, nav atbalstāmas. ŠÄdam risinājumam paredzama ietekme uz mājsaimniecÄ«bām, kuras varÄ“tu saskarties ar siltumenerÄ£ijas tarifu pieaugumu, un Ä«paši uz iedzÄ«votājiem ar zemiem ienākumiem, kuriem varÄ“tu rasties grÅ«tÄ«bas segt ar siltumenerÄ£iju saistÄ«tos mājsaimniecÄ«bas izdevumus.

Pārresoru koordinācijas centra ieskatā Likumprojekts piedāvātajā redakcijā nav atbalstāms, ņemot vÄ“rā to, ka Likumprojekta anotācijā ir identificÄ“ta virkne bÅ«tisku, potenciāli negatÄ«vu tiesisko, finansiālo un nozarisko seku, kuras varÄ“tu radÄ«t šÄda lÄ“muma pieņemšana.

Ekonomikas ministrijai bÅ«tu jāpiedāvā valdÄ«bai un Saeimai arÄ« OIK nekavÄ“jošai likvidācijai alternatÄ«vi risinājumi, kuri pamatā tika atbalstÄ«ti Ministru kabineta komitejas 2019.gada 7.janvāra sÄ“dÄ“, izskatot Konceptuālo ziņojumu “Kompleksi pasākumi obligātā iepirkuma komponentes atcelšanai un elektroenerÄ£ijas tirgus attÄ«stÄ«bai”, un kas paredz pakāpenisku OIK atcelšanas scenāriju tādÄ“jādi samazinot likumprojekta anotācijā ietvertos finansiālos un tiesiskos riskus.

Vides aizsardzÄ«bas un reÄ£ionālās attÄ«stÄ«bas ministrijas ir paudusi viedokli, OIK atcelšanas gadÄ«jumā ir jāspÄ“j rast lÄ«dzsvars starp valsts mÄ“rÄ·iem un saistÄ«bām klimata un enerģētikas jomā un valsts tautsaimniecÄ«bas vajadzÄ«bām. Ar Likumprojektā ietverto risinājumi tiek apdraudÄ“ta SEG 2030.gada un gaisa piesārņojošo vielu – amonjaka – samazinājums 2020. lÄ«dz 2029. gadam, kā arÄ« pÄ“c 2030, darbu pārtraucot biogāzes stacijām. Likumprojekts nesniedz skaidrÄ«bu un pārliecÄ«bu, ka šos Latvijai izvirzÄ«tos mÄ“rÄ·us bÅ«s iespÄ“jams sasniegt, tādejādi radot situāciju, kas Latvijai sekmÄ“tu vairākus tiesvedÄ«bas procesus un kā rezultātā ievÄ“rojamus finansiālus zaudÄ“jumus.  

Tieslietu ministrija ieskatā atbilstoši Ekonomikas ministrijas sniegtajam izvÄ“rtÄ“jumam un iespÄ“jamajiem riskiem, Likumprojektā ietvertais risinājums var nebÅ«t samÄ“rÄ«gs un tādÄ“jādi bÅ«s pretrunā Satversmei, bÅ«tu jāizvÄ“rtÄ“ Likumprojektā ietvertā risinājuma precizÄ“šana.

Ekonomikas ministrijas ieskatā institūciju sniegtie viedokļi būtu vērā ņemami, pieņemot lēmumu par OIK problemātikas risinājumiem.

---

[1] Skatīt: https://likumi.lv/doc.php?id=207458

[2] Skatīt: https://likumi.lv/doc.php?id=189260

[3] Sabiedrisko pakalpojumu regulÄ“šanas komisijas 2017.gada 14.februāra lÄ“mums Nr. 1/24 “Obligātā iepirkuma un jaudas komponenšu aprÄ“Ä·ināšanas metodika”, skatÄ«t: https://likumi.lv/ta/id/293705-obligata-iepirkuma-un-jaudas-komponensu-aprekinasanas-metodika

[4] Eiropas Komisijas 2017.gada 24.aprīļa lÄ“mums valsts atbalsta lietā SA.43140 (2015/NN) “Atbalsts atjaunojamo energoresursu enerÄ£ijai un koÄ£enerācijai”, tulkojumu skatÄ«t: https://em.gov.lv/files/attachments/EK%20lemuma%20LV-courtesy%20translation.pdf

[5] Kopienas pamatnostādnes par atbalstu vides aizsardzÄ«bai (2001/C 37/03), skatÄ«t: https://eur-lex.europa.eu/legal-content/LV/TXT/HTML/?uri=CELEX:32001Y0203(02)&from=EN;  Kopienas pamatnostādnes par atbalstu vides aizsardzÄ«bai (2008/C 82/01), skatÄ«t: https://eur-lex.europa.eu/legal-content/LV/ALL/?uri=CELEX:52008XC0401(03)

[6] Valsts atbalsta jautājums attiecÄ«bā uz TEC-2 šobrÄ«d ir saskaņošanas procesā ar Eiropas Komisiju.

[7] Padomes Regula (ES) 2015/1589 (2015. gada 13. jÅ«lijs), ar ko nosaka sÄ«ki izstrādātus noteikumus LÄ«guma par Eiropas SavienÄ«bas darbÄ«bu 108. panta piemÄ“rošanai

[8] Komisijas 2009.gada 9.aprīļa paziņojums par valsts atbalsta tiesÄ«bu normu piemÄ“rošanu valstu tiesās (2009/C 85/01)

[9] Europopean Commission, Commision Green Paper of 8 March 2006: “A European strategy for sustainable, competitive and secure energy” COM(2006) 105; http://europa.eu/documents/comm/green_papers/pdf/com2006_105_en.pdf

[10] Eiropas Parlamenta un Padomes direktÄ«va 2009/28/EK par atjaunojamo energoresursu izmantošanas veicināšanu un ar ko groza un sekojoši atceļ DirektÄ«vas 2001/77/EK un 2003/30/EK

[11] Skatīt: https://likumi.lv/ta/id/280236-par-energetikas-attistibas-pamatnostadnem-2016-2020-gadam

[12] Eiropas Parlamenta un Padomes direktÄ«va (ES) 2018/2001 par no atjaunojamajiem energoresursiem iegÅ«tas enerÄ£ijas izmantošanas veicināšanu

[13] Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2018/1999 par enerģētikas savienÄ«bas un rÄ«cÄ«bas klimata politikas jomā pārvaldÄ«bu un ar ko groza Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (EK) Nr. 663/2009 un (EK) Nr. 715/2009, Eiropas Parlamenta un Padomes DirektÄ«vas 94/22/EK, 98/70/EK, 2009/31/EK, 2009/73/EK, 2010/31/ES, 2012/27/ES un 2013/30/ES, Padomes DirektÄ«vas 2009/119/EK un (ES) 2015/652 un atceļ Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 525/2013 

[14] Pārtikas un dzÄ«vnieku barÄ«bas kultÅ«raugi DirektÄ«vas 2018/2001 2.panta 4) apakšpunktā definÄ“ti kā cieti saturoši kultÅ«raugi, cukura kultÅ«raugi un eļļas kultÅ«raugi, ko audzÄ“ lauksaimniecÄ«bas zemÄ“ kā galvenos kultÅ«raugus, izņemot atlikumus, atkritumus vai lignocelulozes materiālus, un starpposma kultÅ«raugi, piemÄ“ram, starpkultÅ«ras un virsaugi, ar noteikumu, ka šÄdu starpposma kultÅ«raugu izmantošana nerada pieprasÄ«jumu pÄ“c papildu zemes platÄ«bām

[15] Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2012/27/ES par energoefektivitāti, ar ko groza Direktīvas 2009/125/EK un 2010/30/ES un atceļ Direktīvas 2004/8/EK un 2006/32/EK

[16] Eiropas Parlamenta un Padomes DirektÄ«va 2004/8/EK par tādas koÄ£enerācijas veicināšanu, kas balstÄ«ta uz lietderÄ«gā siltuma pieprasÄ«jumu iekšÄ“jā enerÄ£ijas tirgÅ«, un ar kuru groza DirektÄ«vu 92/42/EEK

[17] Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva (ES) 2018/2002 ar ko groza Direktīvu 2012/27/ES par energoefektivitāti

[18] Skatīt: http://tap.mk.gov.lv/lv/mk/tap/?pid=40467530

[19] Precīzs risinājums ir atspoguļots Likumprojektā un tā anotācijā

[20] Skatīt: https://likumi.lv/ta/id/293705-obligata-iepirkuma-un-jaudas-komponensu-aprekinasanas-metodika

[21] Ministru kabineta 2017.gada 21.novembra rÄ«kojums Nr.685 “Par garantÄ“tās maksas par koÄ£enerācijas elektrostacijā uzstādÄ«to elektrisko jaudu saistÄ«bu samazināšanu akciju sabiedrÄ«bai “Latvenergo””, skatÄ«t:

https://likumi.lv/ta/id/295240-par-garantetas-maksas-par-kogeneracijas-elektrostacija-uzstadito-elektrisko-jaudu-saistibu-samazinasanu-akciju-sabiedribai-latv...

[22] PÄ“tÄ«juma “Obligātā iepirkuma sistÄ“mas efektivitātes un ietekmes uz tautsaimniecÄ«bu izvÄ“rtÄ“jums” ziņojums, R. KarnÄ«te, 2018, Latvijas Zinātņu akadÄ“mija,  SkatÄ«t: http://oik.db.lv/

[23] Satversmes tiesas 2009. gada 21. decembra sprieduma lietā Nr.2009-43-01 29.2. punkts

[24] Skatīt: http://tap.mk.gov.lv/mk/tap/?pid=40461316

[25] Skatīt: http://microsegur.com/en/2018/07/05/spain-lost-four-international-arbitrations-over-cutting-renewable-energy-subsidies/

[26] SkatÄ«t:  https://investmentpolicyhub.unctad.org/ISDS/Details/435

[27] SkatÄ«t:  https://energycharter.org/what-we-do/dispute-settlement/investment-dispute-settlement-cases/31-the-pv-investors-v-spain/

[28] SkatÄ«t:   https://www.clydeco.com/insight/article/energy-arbitrations

[29] Izņemot AS “Latvenergo”

[30] Skatīt: http://www.ast.lv/lv/content/parvades-sistemas-operatora-novertejuma-zinojumi

[31] Skatīt: https://likumi.lv/ta/id/280236-par-energetikas-attistibas-pamatnostadnem-2016-2020-gadam

[32] Skatīt: http://tap.mk.gov.lv/mk/tap/?pid=40263360

[33] Paziņojums pieejams: https://eur-lex.europa.eu/legal-content/LV/ALL/?uri=CELEX:52017XC0119(01)

[34] ES ETS tika izveidota, lai veicinātu SEG emisiju samazināšanu izmaksu efektÄ«vā, godÄ«gā un solidārā veidā. ES ETS ietvaros katrai ETS iekārtai tiek piešÄ·irts noteikts emisijas kvotu daudzums jeb SEG emisiju limits. ETS galvenokārt aptver rÅ«pnieciskās iekārtas energoietilpÄ«gajās tautsaimniecÄ«bas nozarÄ“s, tai skaitā elektroenerÄ£ijas un siltumenerÄ£ijas, cementa, keramikas, tÄ“rauda, stikla u.c. ražošanas iekārtas.

[35] Skatīt: https://eur-lex.europa.eu/legal-content/LV/TXT/?uri=CELEX%3A32016L2284

[36] ŠobrÄ«d vÄ“l notiek ES lÄ«meņa sarunas par konkrÄ“tiem ES fondu finansÄ“juma “iespÄ“jošanas” nosacÄ«jumiem 2021.-2027. gada ES fondu plānošanas periodam, tomÄ“r jau šobrÄ«d ir skaidrs, ka pastāvÄ“s nosacÄ«juma raksturs EK finansÄ“juma saņemšanai.