Menu
Pilnā versija

Iesaki rakstu:
Twitter Facebook Draugiem.lv

Pamatojoties uz Satversmes tiesas likuma 16.panta 1. un 6. punktu, 17.panta 1.daļas 11.punktu, es prasu Satversmes tiesu izskatīt atbilstību Satversmes 82., 84., 86. un 92.pantiem un Latvijas noslēgtajiem starptautiskajiem līgumiem (t.sk. ANO 1948.gada "Vispārējā cilvēktiesību deklarācija" 8. un 10. pantiem, un 29.panta 2.daļai; EP 1950.gada "Cilvēka tiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencija" 6.panta 1.daļai un 13.pantam; ANO 1985.gada "Tiesu varas neatkarības pamatprincipi" 5.pantam; ANO 1990.gada "Prokuroru lomas vadlīnijas" 10.pantam), Prokuratūras likuma 1.panta 1.daļu, 6.panta 3.daļu un Kriminālprocesa likuma 373.panta 7.daļu, kas ir pamatota uz pirmo.

Galvenā tÄ“ze: prokuratÅ«ra nav tiesu varas institÅ«cija, jo prokuratÅ«ra nav minÄ“ta Satversmes 82. un 86.pantā; prokuratÅ«ras procedÅ«ras neatbilst taisnÄ«gas tiesas procesa prasÄ«bām; un starptautiskās ANO un ES vadlÄ«nijas nosaka stingru prokuratÅ«ras un tiesu varas nošÄ·iršanu.

IzejošÄ tÄ“ze: prokuratÅ«ras faktiskas rÄ«cÄ«bas, nolÄ“mumi un citas darbÄ«bas ir pārsÅ«dzami administratÄ«vajā tiesā vispārÄ«gajā kartÄ«bā lai nodrošinātu Satversmes 92.panta prasÄ«bas.

I. Pieteikuma formalitātes

1.1. Sakarā ar Satversmes tiesas likuma 17.panta 1.daļas 11.punktu, es uzskatu, ka ir Satversmes 92.panta noteikto manu pamattiesÄ«bu aizskāruma gadÄ«jums:  "Ikviens var aizstāvÄ“t savas tiesÄ«bas un likumiskās intereses taisnÄ«gā tiesā", jo prokurora nolÄ“mumi bez noteiktas taisnÄ«gas tiesas procedÅ«ras ir uzskatāmi par tiesu varu un nav pārsÅ«dzami. Es paskaidrošu to paplašināti  II. daļā.

1.2. Pēc Satversmes tiesas likuma 18.panta 1.daļas, es norādu:

1) pieteikuma iesniedzÄ“js ir Andrey Galkin, personas kods ......;

2) institÅ«cija vai amatpersona, kas izdevusi apstrÄ«dÄ“to aktu ir Saeima;

3) lietas faktisko apstākļu izklāsts ir pieteikuma III. daļā;

4) pieteikuma juridiskais pamatojums ir Satversmes tiesas likuma 16.panta 1. un 6.punkts, 17.panta 1.daļas 11.punkts, un pieteikuma II. daļā;

5) prasÄ«jums Satversmes tiesai ir pieteikuma VI. daļā.

1.3. Pēc Satversmes tiesas likuma 18.panta 2.daļas:

1) Kriminālprocesa likumam nav zemāks juridiskais spÄ“ks par ProkuratÅ«ras likuma juridisko spÄ“ku, bet Kriminālprocesa likuma 373.panta 7.daļas prokurores nolÄ“muma nepārsÅ«dzamÄ«bas kritÄ“rijs iziet  no nelikumÄ«gā pamatojuma ProkuratÅ«ras likuma 1.panta 1.daļā - tas ir objektÄ«vs iemesls Satversmes tiesai izskatÄ«t atbilstÄ«bu Satversmes tiesas likuma 18.panta 2.daļas 1.punktam pÄ“c bÅ«tÄ«bas un izskatÄ«t abus aktus vienā pieteikumā;

2) Saeima pieļāvusi Satversmes pārkāpumu visos izdotajos aktos, kur  prokuratÅ«ra ir uzskatÄ«ta par tiesu varu - tas ir formālais iemesls izskatÄ«t atbilstÄ«bu Satversmes tiesas likuma 18.panta 2.daļas 2.punktam un izskatÄ«t abus aktus vienā pieteikumā.

1.4. PÄ“c Satversmes tiesas likuma 18.panta 3.daļas, es pats elektroniski parakstu šo pieteikumu.

1.5.  PÄ“c Satversmes tiesas likuma 18.panta 4.daļas 2.punkta, pielikumu saraksts ar Ä«su aprakstu ir pieteikuma VII. daļā.

1.6. Pēc Satversmes tiesas likuma 19.2panta 1.daļas, es uzskatu, ka Prokuratūras likuma 1.panta 1.daļa, 6.panta 3.daļa un Kriminālprocesa likuma 373.panta 7.daļa neatbilst Satversmes 82., 84. un 86. pantiem un aizskar manas tiesības pēc Satversmes 92. panta konkrētā lietā:

ProkuratÅ«ras likuma 1.panta 1.daļa: "ProkuratÅ«ra ir tiesu varas institÅ«cija...";

ProkuratÅ«ras likuma 6.panta 3.daļa: "Prokurora rÄ«cÄ«ba vai lÄ“mums pārsÅ«dzams .... Šo amatpersonu pieņemtie lÄ“mumi nav pārsÅ«dzami.";

Kriminālprocesa likuma 373.panta 7.daļa: "... Prokurora nolÄ“mums, ar kuru noraidÄ«ta vai apmierināta sÅ«dzÄ«ba, nav pārsÅ«dzams. ...";

Satversmes 82. pants: "Tiesu Latvijā spriež rajona (pilsÄ“tas) tiesas, apgabaltiesas un Augstākā tiesa, bet kara vai izņēmuma stāvokļa gadÄ«jumā — arÄ« kara tiesas.";

Satversmes 84. pants: "Tiesnešus apstiprina Saeima, un viņi ir neatceļami. ..."

Satversmes 86. pants: "Tiesu var spriest tikai tie orgāni, kuriem šÄ«s tiesÄ«bas piešÄ·ir likums, un tikai likumā paredzÄ“tā kārtÄ«bā. Kara tiesas darbojas uz sevišÄ·a likuma pamata.";

Satversmes 92. pants: "Ikviens var aizstāvÄ“t savas tiesÄ«bas un likumiskās intereses taisnÄ«gā tiesā. ...".

1.7. Pēc Satversmes tiesas likuma 19.2panta 4.daļas:

1) pirmais pārsÅ«dzÄ“ts finanšu un ekonomisko noziegumu izmeklÄ“šanas prokuratÅ«ras (tālāk FENIP) prokurora nolÄ“mums ar nosaukumu "Atbilde uz sÅ«dzÄ«bu"  bija pieņemts 2020.gada 26.novembrÄ«;

2) atbilde uz sūdzību no FENIP virsprokurores tika sniegta 2020.gada 10.decembrī;

3) atbilde uz sūdzību no organizētās noziedzības un citu nozaru specializētā prokuratūras (tālāk ONCNSP) virsprokurores tika seņemta 2021.gada 04.janvārī;

4) tātad, es uzskatu, ka sešu mÄ“nešu periods ir izskaitÄ«ts no 2021.gada 04.janvāra.

1.8.  PÄ“c Satversmes tiesas likuma 20.panta 5.daļas:

1) Satversmes tiesas spriedums lietā Nr. 2006-12-01 neizskata prokurora nolÄ“mumu tiesisko statusu un pārsÅ«dzÄ“šanas iespÄ“ju, bet dod materiālu šai lietai;

2) Pieteikumā ietvertais juridiskais pamatojums un faktisko apstākļu izklāsts pÄ“c bÅ«tÄ«bas ir mainÄ«jies salÄ«dzinājumā ar iepriekš iesniegtiem pieteikumiem, par kuru lÄ“musi kolÄ“Ä£ija, ieskaitot pieteikumu Nr. 136/2018.

II. Tiesības uz taisnīgu tiesu principu pārkāpums prokuratūras darbībā

Par prokuratÅ«ras neesošu tiesas varu:

2.1. Satversmes 82. pants nosaka izsmeļošu sarakstu par instances, kas var spriest tiesu [Latvijas Republikas vārdā]. ProkuratÅ«ras nav šajā sarakstā. ArÄ«, pieteikuma 2.20.punkta ir ANO norādÄ«tā vadlÄ«nija par prokuratÅ«ras un tiesas varas stingru nošÄ·iršanu.

2.2. Satversmes 86. pants nosaka aizliegumu jebkādai citai personai vai instancei spriest tiesu valsts vārdā. MinÄ“tais ir noteikts arÄ« "Par tiesu varu" likuma 1.panta 3.daļās: "Tiesu vara Latvijas Republikā pieder rajonu (pilsÄ“tu) tiesām, apgabaltiesām, Augstākajai tiesai un Satversmes tiesai, bet izņēmuma stāvokļa vai kara laikā — arÄ« karatiesām.". ArÄ« "Par tiesu varu" likuma 2.pantā nav minÄ“ta prokuratÅ«ra.

2.3. Lietā Nr. 2006-12-01, Satversmes 86. pants ir uzskatÄ«ts par tādu, kas paplašinātu atļauju izveidot jebkādas citas tiesas instances ar likumu. Manuprāt, tā ir kļūda, jo tas paver iespÄ“ju uz netaisnÄ«gu tiesu ievešanu, kā bija okupācijas laikā ar represijām. TāpÄ“c, Satversme tieši aizliedz spriest tiesu jebkādā citā veidā, kas nav tiesa ar tiesnešiem, kas atbilst Satversmei un "Par tiesu varu" likumam. Ja bÅ«tu otrādi, tad nav nekādu iemeslu atsevišÄ·i minÄ“t par "... Kara tiesas darbojas uz sevišÄ·a likuma pamata.". Tas tieši uzrāda, ka tikai karas tiesas var darboties citādi. MierÄ«gā laikā, tikai tiesas var spriest tiesu valsts vārdā procesuālajos likumos noteiktajā kārtÄ«bā.

PiemÄ“ram: pat Latvijas šÄ·Ä«rÄ“jtiesas nespriež tiesu valsts vārdā, jo Civilprocesa likuma 536.pants tieši norāda, ka "Tiesnesis atsaka izsniegt izpildu rakstu pastāvÄ«gās šÄ·Ä«rÄ“jtiesas sprieduma piespiedu izpildei, ja konkrÄ“to civiltiesisko strÄ«du var izšÄ·irt tikai tiesa ...". Tātad tÄ“ze par to, ka likumi var nosaukt citas tiesu institÅ«cijas ir nepareiza.

2.4. Lietā Nr. 2006-12-01 ir teikts, ka Latvija atzīst starptautiskās tiesas, bet tie nedarbojas Latvijā Latvijas vārdā.

2.5. Satversmes 84.pants nosaka, ka "Tiesnešus apstiprina Saeima, ... . Tiesnesi pret viņa gribu atcelt no amata var Saeima vienÄ«gi likumā paredzÄ“tos gadÄ«jumos, pamatojoties uz tiesnešu disciplinārkolÄ“Ä£ijas lÄ“mumu vai tiesas spriedumu krimināllietā.". Tas izslÄ“dz jebkādu citu kārtÄ«bu. ProkuratÅ«ras likums nosaka, ka Ä¢enerālprokurors ieceļ prokurorus amatā un var arÄ« atbrÄ«vot viņus pÄ“c noteikumiem.

2.6. No iepriekšÄ“jā punkta iziet, ka prokurori neatbilst tiesneša augstajām amata apstiprinājuma prasÄ«bām. Tātad, ProkuratÅ«ras likuma 1.panta 1.daļa ir pretrunā Satversmes principam, kad nosaka prokuroru darbÄ«bas ar tiesu varas raksturu. Savukārt, pat Valsts kontrolierus ieceļ un apstiprina amatā tādā pašÄ kārtÄ«bā, kā tiesnešus. Tātad, Francijas maÄ£istrāta salÄ«dzināšana lietā Nr. 2006-12-01 nav piemÄ“rota Latvijas prokuratÅ«rai.

2.7. Lietā Nr. 2006-12-01 ir uzrādÄ«ts, ka "3.1. Saeima piekrÄ«t ..., ka prokuratÅ«ra nespriež tiesu.".

2.8. No Satversmes tieši iziet, ka ProkuratÅ«ra nebija paredzÄ“ta, kā nozÄ«mÄ«gā struktÅ«ra, un visi mÄ“Ä£inājumi to integrÄ“t bez Satversmes izmaiņām ir pretlikumÄ«gi. Ja prokuratÅ«ra pildÄ«tu formālas tiesÄ«baizsardzÄ«bas funkcijas, tad Latvijai nebÅ«tu vajadzÄ«gs TiesÄ«bsargs. Ja prokuratÅ«ra pildÄ«tu formālas uzraudzÄ«bas funkcijas, tad Latvijai nebÅ«tu vajadzÄ«ga Valsts kontrole. Ja prokuratÅ«ra pildÄ«tu formālas likumsargāšanas funkcijas, tad Latvijai nebÅ«tu vajadzÄ«ga Valsts Policija (tālāk VP). PatiešÄm vienÄ«gā reāla prokuratÅ«ras funkcija, kas nav dublÄ“ta, ir valsts advokātu funkcija. Advokāts nevar bÅ«t gan vienas puses advokāts, gan tiesnesis vienā lietā. Diemžēl, prokuratÅ«ras augstais morālais lÄ«menis un atbildÄ«ba ir fikcija, kas neatbilst reālai situācijai. Paradokss, bet prokuratÅ«ras institÅ«cija un paplašinātās funkcijas vispār neatbilst valsts vara sadalÄ«šanas principam. ProkuratÅ«ra ir tautai nekontrolÄ“tā noslÄ“ptas varas izpausme, kas ir pretrunā Satversmes 1. un 2. pantam.

Par tiesību uz taisnīgu tiesu nepieejamību:

2.9. Ja prokurori nav tiesneši, tad viņi nevar pārstāvÄ“t tiesu varu. Savukārt, advokatÅ«ras likuma definÄ«cija var bÅ«t izmantota arÄ« prokuratÅ«rai: "... ir tiesiskas valsts justÄ«cijas neatņemama sastāvdaļa.".

2.10. Ja prokurori nav tiesneši, tad prokuratÅ«ras nolÄ“mumi nevar bÅ«t galÄ«gi un viņam nav galÄ«ga likumÄ«ga spÄ“ka.

2.11. Latvijā vairākas instances, kas nav tiesas, var izdot administratÄ«vus aktus. Gan šos administratÄ«vos aktus, gan faktiskas rÄ«cÄ«bas ir iespÄ“jams pārsÅ«dzÄ“t tiesā. Nav objektÄ«vu iemeslu, kāpÄ“c prokuratÅ«rai ir priekšrocÄ«ba. Tās priekšrocÄ«ba stimulÄ“ korupcijas sastāvdaļu, jo katrs prokurors ir pārliecināts par pašu nesodāmÄ«bu. Korupcija nozÄ«me ne tikai kukuļņemšanu, bet arÄ« negodÄ«gu pienākumu pildÄ«šanu, interešu konfliktu, ļaunprātÄ«gu pilnvaras izmantošanu un citus gadÄ«jumus.

2.12. Ja prokuratūra nav tiesa un man nav iespēju pārsūdzēt prokuratūras nolēmumus un faktiskas rīcības jebkādā tiesā, jo Prokuratūras likuma 6.panta 3.daļas un Kriminālprocesa likuma 373.panta 7.daļas to aizliedz; tad acīmredzams, ka ir pārkāptas manas pamattiesības aizstāvēt savas tiesības un likumiskās intereses taisnīgā tiesā pēc Satversmes 92.panta.

2.13. Jā, Satversmes tiesa un starptautiskas tiesas vairāk reizes norādīja, ka taisnīga tiesa nav absolūta tiesība un jāapsver to kontekstu.

Pirmkārt, jāatbild kādas tiesÄ«bas aizsargā tās ierobežojumi. AcÄ«mredzams, ka trešÄs personas tiesÄ«bas nevar bÅ«t pārkāptas strÄ«dā starp vienu personu un prokuratÅ«ras iestādi, jo trešÄs personas tiesÄ«bas bÅ«tu jāaizsargā citos procesuālos ietvaros. VienÄ«gās prokuratÅ«ras tiesÄ«bas ir uz neaizskaramÄ«bu, bet šÄ«s tiesÄ«ba arÄ« nav absolÅ«ta. PiemÄ“ram, Krimināllikuma 289., 291. un 293. panti ir paredzÄ“ti prokurora kriminālatbildÄ«bai. Protams, prokurors, kā valsts advokāts, nevar bÅ«t sodÄ«ts par likumÄ«gu un godprātÄ«gu darbu, pat, ja tas kaitÄ“ kādām interesÄ“m. Savukārt, neaizskaramÄ«ba nav pieļaujama, ja prokurors negodprātÄ«gi pilda savus pienākumus. To ir iespÄ“jams Ä«stenot tikai tiesā.

Otrkārt, katrai personai, kam tāda prokurora negodprātÄ«ga pienākumu pildÄ«šana kaitÄ“ interesÄ“m, jābÅ«t iespÄ“jams pārsÅ«dzÄ“t tās faktiskās rÄ«cÄ«bas tiesā. Ja tādu iespÄ“ju nav, tad tiesÄ«bas uz taisnÄ«gu tiesu ir nepamatoti ierobežotas.

2.14. Tagad, prokuratÅ«ra pilda divas nesavienojamas funkcijas vienā lietā. No vienas puses, prokurors, kā pÄ“dÄ“jā "tiesas" instance nolÄ“ma par kriminālprocesa sÅ«dzÄ«bu pÄ“c Kriminālprocesa likuma 373.panta un tajā pašÄ procesa var bÅ«t par valsts advokātu tiesā lai virzÄ«tu krimināllietu un nodrošinātu apsÅ«dzÄ«bas uzturÄ“šanu. Tas ir interešu konflikts bez šaubām, jo arÄ« pÄ“c Kriminālprocesa likuma 52.panta 4.daļas "Lietas izskatÄ«šanā tiesā nedrÄ«kst piedalÄ«ties tiesnesis, kurš ir piedalÄ«jies pirmstiesas kriminālprocesā vai pirmās instances vai apelācijas instances tiesā jebkādā statusā".

2.15. Kriminālprocesa likums un ProkuratÅ«ras likums izmanto terminu "pirmstiesas", kas izslÄ“dz prokuratÅ«ras darbÄ«bu, kā tiesas spriešanu.

2.16. Gan ProkuratÅ«ra, gan VP ir ieinteresÄ“tā persona jebkurā lietā, jo viņiem ir pienākums pildÄ«t savu darbu, ja ir pieņemts lÄ“mums par kriminālprocesa uzsākšanu. Tas arÄ« ir interešu konflikts. TāpÄ“c darba izpildÄ«tājiem nav pieļaujams tiesneša statuss lietā.

2.17. Kriminālprocesa uzsākšana aizsargā tikai cietušas personas tiesÄ«bas un sabiedriskas intereses. Tas nekaitÄ“ trešÄs personas interesÄ“m, jo tam ir atsevišÄ·as procedÅ«ras un procesuālas statusi: aizdomās turÄ“tais un apsÅ«dzÄ“tais. ŠÄ« pozÄ«cija ir labi atzÄ«stama Eiropas Parlamenta un Padomes DirektÄ«va 2012/29/ES, ar ko nosaka noziegumos cietušo tiesÄ«bu, atbalsta un aizsardzÄ«bas minimālos standartus. Latvijas prokuratÅ«ra tÄ«ši pārkāp direktÄ«vas principus, lai nepildÄ«t savus pienākumus - viņi parasti neuzsāk krimināllietas.

Par taisnīgas tiesas principiem:

2.18. AdministratÄ«vā procesa likuma 5.-14.1  un 145. panti, Civilprocesa likuma 1.nodaļa un 74.panti jau paplašināti definÄ“ taisnÄ«gas tiesas principus. ProkuratÅ«ras likums aizliedz iesaistÄ«tām personām iepazÄ«ties ar pierādÄ«jumiem un citiem materiāliem, uz ko pamatojoties, prokurors taisa savu lÄ“mumu. Prokuroram nav pienākumu motivÄ“t savus lÄ“mumus. Protams, ka prokuratÅ«ras iestādes neievÄ“ro tiesas procedÅ«ras un principus savā darbÄ«bā, t.sk.:

a) iespēju iepazīties ar lietu un izteikt savu viedokli, jo tas nav krimināllieta pēc Augstākās tiesas viedokļa un tai nepiemēro noslēpumu ierobežojumus;

b) piedalÄ«ties lietas izskatÄ«šanas;

c) pieteikt noraidījumu;

d) iesniegt papildus pierādÄ«jumus, ja nepieciešams;

e) piedalÄ«ties pierādÄ«jumu pārbaudÄ«šanā;

f) dot mutvārdu un rakstveida paskaidrojumus;

g) izteikt savus argumentus un apsvērumus;

h) celt iebildumus pret cita procesa dalībnieka lūgumiem, argumentiem un apsvērumiem;

i) pārsūdzēt nolēmumu;

j) piedalīties debatēs;

k) pieteikt lūgumus, t.sk. lūgt par tiesas ekspertīzi;

l) uzdod jautājumus un saņemt atbildes pēc būtības.

2.19. Papildus es uzskatu, ka taisnīgai tiesai ir jāatbilst turpmākajiem starptautiskiem normatīviem aktiem:

a) "EP CilvÄ“ka tiesÄ«bu un pamatbrÄ«vÄ«bu aizsardzÄ«bas konvencija"[1] 6.panta 1.daļa "Ikvienam ir tiesÄ«bas, nosakot civilo tiesÄ«bu un pienākumu ..., uz taisnÄ«gu un atklātu lietas savlaicÄ«gu izskatÄ«šanu neatkarÄ«gā un objektÄ«vā likumā noteiktā tiesā. ...";

b) "EP CilvÄ“ka tiesÄ«bu un pamatbrÄ«vÄ«bu aizsardzÄ«bas konvencija" 13.pants "Ikvienam, kura tiesÄ«bas un brÄ«vÄ«bas, kas noteiktas šajā Konvencijā, tiek pārkāptas, ir efektÄ«vas aizsardzÄ«bas nodrošinājums valsts institÅ«cijās, neskatoties uz to, ka pārkāpumu ir izdarÄ«jušas personas, pildot dienesta pienākumus." ;

c) "ANO VispārÄ“jā cilvÄ“ktiesÄ«bu deklarācija"[2] 8.pants: "Katram cilvÄ“kam ir tiesÄ«bas uz efektÄ«viem tiesiskās aizsardzÄ«bas lÄ«dzekļiem kompetentā valsts tiesā gadÄ«jumos, kad pārkāptas viņa pamattiesÄ«bas, kas noteiktas konstitÅ«cijā vai likumā.";

d) "ANO VispārÄ“jā cilvÄ“ktiesÄ«bu deklarācija" 10.pants: "Visiem cilvÄ“kiem ir pilnÄ«gi vienlÄ«dzÄ«gas tiesÄ«bas uz to, lai viņu tiesÄ«bas un pienākumi, kā arÄ« viņiem izvirzÄ«tās kriminālapsÅ«dzÄ«bas pamatotÄ«ba tiktu noskaidrota taisnÄ«gā un atklātā procesā neatkarÄ«gā un objektÄ«vā tiesā.";

e) "ANO VispārÄ“jā cilvÄ“ktiesÄ«bu deklarācija" 29.panta 2.daļa: "Īstenojot savas tiesÄ«bas un brÄ«vÄ«bas, katram cilvÄ“kam ir jāpakļaujas tikai tiem ierobežojumiem, kas noteikti likumā un kuru vienÄ«gais mÄ“rÄ·is ir pienācÄ«gi atzÄ«t un cienÄ«t citu cilvÄ“ku tiesÄ«bas un brÄ«vÄ«bas, kā arÄ« apmierināt morāles, sabiedriskās kārtÄ«bas un vispārÄ“jas labklājÄ«bas taisnÄ«gās prasÄ«bas demokrātiskā sabiedrÄ«bā.".

2.20. Par prokuratÅ«ras funkcijas un tiesas varas nesavienojamÄ«bu tieši norāda šÄdi starptautiskie dokumenti:

a) "ANO Tiesu varas neatkarÄ«bas pamatprincipi"[3] 5.panta: "Ikvienam ir tiesÄ«bas uz lietas izskatÄ«šanu pieņemtā kārtÄ«bā tribunālā vai tiesā. Nav pieļaujami tribunāli, kuru darbÄ«ba neatbilst pieņemtajai tiesas procesu kārtÄ«bai, jo to spriedumi bÅ«tu pretrunā ar tiesu un tiesu tribunālu tiesisko kārtÄ«bu.", jo prokuratÅ«ras "tiesa spriešana" neatbilst nevienām Latvijas procesuālam likumam.

b) "ANO Prokuroru lomas vadlÄ«nijas"[4] 10.pants: "Prokuroru birojs ir stingri nošÄ·irts no tiesu funkcijām." ("The office of prosecutors shall be strictly separated from judicial functions. ").

2.21. Kā es tālāk pierādu, prokuratÅ«ras nolÄ“mumu un faktiskas rÄ«cÄ«bas nepārsÅ«dzamÄ«ba konkrÄ“tajā lietā aizskar manas tiesÄ«bas uz taisnÄ«gu tiesu saskaņā ar Satversmes 92.pantu, lai nodrošinātu manas tiesÄ«bas uz Ä«pašumu, godu, cieņu, privāto dzÄ«vi, saņemtu atbildes pÄ“c bÅ«tÄ«bas un autortiesÄ«bas, kas ir garantÄ“tas ar Satversmes 89., 91., 94., 95., 96. un 104. pantiem un starptautiskajām saistÄ«bām.

III. Lietas faktisko apstākļu izklāsts

3.1. Mans uzņēmums sadarbojās kopÄ«gā projektā bez pašas juridiskās personÄ«bas ar partneriem no citām valstÄ«m. 2020.gada februārÄ« šie partneri gribÄ“ja iesaistÄ«t man noziedzÄ«gā nodarÄ«jumā - konkurences pārkāpumos ar lÄ«dz 10 gadu sodu pÄ“c ASV likumiem (15 U.S.C. § 1[5] un § 2[6]). Es atteicos un partneri to uztvÄ“r kā apvainojumu un nicinājumu.

3.2. Pat pÄ“c manas distancÄ“šanas no aktÄ«vas sadarbÄ«bas 2020.gada martā, organizÄ“tā grupa sāka publisko neslavas celšanu pret mani, iejaukšanos privātajā dzÄ«vÄ“, vajāšanu ar nevÄ“lamu saziņu, autortiesÄ«bu pārkāpšanu un manu mantu iznÄ«cināšanu lielā apmÄ“rā, kā atriebÄ«bu par manu publisko trauksmes celšanu par konkurences tiesÄ«bu pārkāpumiem. OrganizÄ“tas grupas lÄ«deris gan mutiski, gan rakstiski apsolÄ«ja iznÄ«cināt manu dzÄ«vi. Tas turpinās pat lÄ«dz šim brÄ«dim. Man bija izdarÄ«ts tiešais kaitÄ“jums pārsniedzot EUR 200 000, un nesaņemtas peļņas virs EUR 1 000 000 (virs 31.5 Bitcoina) apmÄ“rā. Mans Ä«pašums bija iznÄ«cināts pÄ“c "demokrātiskas" balsošanas - tas bija pirmais arguments, ko izmantoja VP un zvÄ“rināts advokāts.

3.3. 2020.gada maijā organizÄ“ta grupa izmantoja zvÄ“rināta advokāta Dmitrija Petrova palÄ«dzÄ«bu lai šantažētu mani ar mākslÄ«gām problÄ“mām ar nodokļiem un migrācijas pārvaldi, ja es neatsaukšu publikācijas un savus iesniegumus likumsargiem (zvanu ieraksti ar atšifrÄ“jumu ir pielikumā). Tas arÄ« nozÄ«mÄ“ atkāpties no manām autortiesÄ«bām pÄ“c šantāžas. Savukārt, es aicināju viņu doties tiesā. Audio ieraksti un atšifrÄ“jums ir VP un prokuratÅ«rā, bet viņi neredz problÄ“mu. Tā esot uzskatāma, kā normāla prakse Latvijas Republikā.

3.4. 2020.gada jÅ«nijā VP atteicās izskatÄ«t manu pieteikumu pÄ“c bÅ«tÄ«bas, un RÄ«gas Vidzemes priekšpilsÄ“tas prokuratÅ«ra atbildÄ“ja uz manu kriminālprocesa sÅ«dzÄ«bu ar aicinājumu pārsÅ«dzÄ“t VP faktiskas rÄ«cÄ«bas tās priekšniekam. PÄ“c tam nebija jebkādas citas prokuratÅ«ras pienākuma pildÄ«šanas.

3.5. 2020.gada jÅ«lijā zvÄ“rināts advokāts gribÄ“ja iebiedÄ“t mani ar nelikumÄ«gu kriminālprocesa pieteikumu par neslavas celšanu pret juridisko personu, ar vienÄ«go iemeslu uzrādÄ«t manu deklarÄ“to dzÄ«vesvietu treknrakstā pieteikuma tekstā pa vÄ«du.

3.6. 2020.gada 17.septembrÄ« es no jauna iesniedzu kriminālprocesa pieteikumu Valsts Policijas ekonomisko noziegumu apkarošanas pārvaldei (tālāk VP ENAP). Viņi tieši deva man saprast, ka runāja ar Dmitriju Petrovu, un tāpÄ“c neuzsāks kriminālprocesu. Bija teikts, ka bÅ«s resoriskā pārbaude, kas ilgs lÄ«dz četriem mÄ“nešiem.

3.7. 2020.gada 14. oktobrÄ« es iesniedzu vÄ“l vienu kriminālprocesa pieteikumu ONCNSP prokuratÅ«rā par citiem krimināllikuma pantiem, bet prokuratÅ«ra nereaģēja vairāk par mÄ“nesi lÄ«dz 06.novembrim. Tad, ONCNSP pārsÅ«tÄ«ja manu pieteikumu VP, bet prokuratÅ«rai bija pienākums uzsākt kriminālprocesu. LÄ«dz šim brÄ«dim, Valsts Policija nav izskatÄ«juši šo iesniegumu, jo Krimināllikuma 157.pantu par publisko neslavas celšanu nav iespÄ“jams atspÄ“kot - ir iespÄ“jams tikai ignorÄ“t. Tajā pašÄ iesniegumā ir aprakstÄ«ts Krimināllikuma 148.panta 3.daļas sastāvs (šantāža lai es atkāptos no autortiesÄ«bām) ar zvÄ“rinātu advokātu, kā organizÄ“tas grupas dalÄ«bnieku.

3.8. 2020.gada 23. oktobrÄ« VP ENAP nolÄ“ma atteikt kriminālprocesa uzsākšanu pÄ“c iesnieguma no 2020.gada 17.septembra iepriekš plānotā četru mÄ“nešu perioda. Viņi izmantoja vienÄ«go zvÄ“rināta advokātu argumentu, ka man nav dokumenti, kas apliecina manas Ä«pašuma tiesÄ«bas. Likumā nav paredzÄ“ti tie dokumenti, jo nav valsts reÄ£istrācijas. Es pierādÄ«ju Ä«pašuma tiesÄ«bas gan ar elektronisko kriptogrāfisko parakstu, lÄ«dzÄ«gi Elektronisko dokumentu likumam, gan ar dokumentāriem pierādÄ«jumiem par vienošanas ar organizāciju bez juridiskās personÄ«bas. Pat oficiālā organizÄ“tās grupas pozÄ«cija gan ierakstÄ«tajā sarunā, gan civillietā, ir tā, ka tas Ä«pašums bija mana alga. Savukārt, VP nav šaubu par Ä«pašumu iznÄ«cināšanu, jo tas arÄ« ir acÄ«mredzams no ierakstÄ«ta telefona zvana ar zvÄ“rinātu advokātu. Tas ir iemesls neizmantot kriminālprocesuālos lÄ«dzekļus - ekspertÄ«zi.

3.9. 2020.gada 27.oktobrÄ« es pārsÅ«dzÄ“ju VP ENAP lÄ“mumu FENIP un pievienoju savu pieteikumu no 2020.gada 14. oktobra ar vairākiem neapšaubāmiem elektroniskiem pierādÄ«jumiem par manām Ä«pašuma tiesÄ«bām. FENIP neko man nejautāja, un kā es uzskatu, prokuratÅ«ra neko nedarÄ«ja viena mÄ“nešu laikā.

3.10. 2020.gada 02.novembrī, zvērināts advokāts galīgi, pēc pusgada, nosūtīja civilprocesa pieteikumu ar viltotu pierādīju par izrakstītiem rēķiniem un veiktiem maksājumiem par savu darbu, kas pilnīgi pierāda viņa korumpētu dabu. Es norādīju tiesai uz to faktu savā paskaidrojumā civillietā Nr. C30738620.

3.11. 2020.gada 26.novembrÄ« FENIP atbildÄ“ja uz manu sÅ«dzÄ«bu, kur tika ignorÄ“ti mani pierādÄ«jumi un bija konstatÄ“ti nepatiesi fakti. AtsevišÄ·as vienošanās starp dažādām personām bija uzskatÄ«ti, kā viena. FENIP prokurors neuzskata vÄ“stules un transakcijas, kā pierādÄ«jumu, kur Ä«pašums bija saņemts manā vārdā. Nav tiesÄ«bspÄ“jÄ«gas personas, kas var prasÄ«t to atpakaļ. PretÄ“jā gadÄ«jumā, organizÄ“tā grupa varÄ“ja to izdarÄ«t civillietā. FENIP prokurors arÄ« nediferencÄ“ Ä«pašuma un valdÄ«juma tiesÄ«bas, par ko es paskaidroju savā kriminālprocesa sÅ«dzÄ«bā - mans uzņēmums saņēma Ä«pašumu valdÄ«jumā no manis, lai izmantotu saimnieciskajai darbÄ«bai. Īpašums tika nodots man atpakaļ iepriekš noziedzÄ«guma pret mani, ko es arÄ« pierādÄ«ju. Lai izvairÄ«tos no atbildÄ«bas pÄ“c krimināllikuma 289. panta "PierādÄ«jumu viltošana" un 291.panta "NelikumÄ«ga sprieduma un lÄ“muma taisÄ«šana", prokurors netaisÄ«ja lÄ“mumu, bet uzrakstÄ«ja "atbildu" vÄ“stuli. Manuprāt, tas pierāda, ka prokurors saprata nelikumÄ«gu raksturu savām darbÄ«bām.

3.12. 2020.gada 26.novembrī FENIP virsprokurore atbildēja uz manu disciplināro sūdzību un arī ignorēja pierādījumus.

3.13. 2021.gada 04.janvārÄ« ONCNSP virsprokurore atbildÄ“ja uz manu sÅ«dzÄ«bu un arÄ« ignorÄ“ja vienÄ«go jauno pierādÄ«jumu, kas bija tieši Ä«sajā sÅ«dzÄ«bas tekstā, lai neuzsāktu kriminālprocesu saistÄ«ba ar jaunatklātiem apstākļiem. Viņa arÄ« norāda, ka [nelikumÄ«gs] prokurora nolÄ“mums nav pārsÅ«dzams, bet prokurors vispār netaisÄ«ja lÄ“mumu vai spriedumu. Tātad visa prokuratÅ«ras struktÅ«ra nepilda savas likumā paredzÄ“tas funkcijas un neatbilst augstām teorÄ“tiskām prasÄ«bām, lai pretendÄ“tu uz absolÅ«tu neaizskaramÄ«bu. Ä¢enerālprokuroram bija vairākas iespÄ“jas izskatÄ«t adresÄ“tās viņam disciplinārās sÅ«dzÄ«bas, vai pārbaudÄ«t izskatÄ«šanas rezultātu.

IV. SalÄ«dzinošÄ jurisprudence

4.1. Visvairāk demokrātiskajā valstÄ« - ASV, ir sekojošÄ pozÄ«cija:

a) visi strīdi ir atrisināmi tiesā, kā vispārzināms princips;

b) pÄ“c 28 USC 501 [7]: "Tieslietu departaments ir ASV izpildinstitÅ«cija, kas atrodas valdÄ«bas mÄ«tnÄ“." ("The Department of Justice is an executive department of the United States at the seat of Government.") un visi, arÄ« specializÄ“ti, prokurori  pieder šim departamentam. Prokurores pilnvaras aprakstā nav tiesu varas.

c) ASV Tiesu komitejas piezÄ«me priekš "18 USC App Fed R Crim P Rule 4"[8] tieši nosaka: "Šis lÄ“mums bÅ«tu jāpieņem neitrālai amatpersonai (miertiesnesim), nevis ieinteresÄ“tai pusei (prokuroram)." ("... That decision ought to be made by a neutral official (a magistrate) rather than by an interested party (the prosecutor). ..."), kas bez šaubām atspoguļo ASV pozÄ«ciju priekš stingru prokuratÅ«ras un tiesu varas nošÄ·iršanu un nosaka prokuratÅ«ru par ieinteresÄ“to personu, kas nevar bÅ«t objektÄ«va tiesas vara.

4.2. Bordeaux deklarācijā “Tiesneši un Prokurori demokrātiskās sabiedrÄ«bā”[9] ir sekojošie apgalvojumi. Neskatoties uz to, ka šai deklarācijai nav likumisko spÄ“ku, tas ir dominÄ“jošais viedoklis Eiropas SavienÄ«bā:

a) "1. ... Prokurora lÄ“mumam neveikt kriminālvajāšanu vajadzÄ“tu bÅ«t iespÄ“jai izskatÄ«t tiesā. Var bÅ«t iespÄ“ja ļaut cietušajam iesniegt lietu tieši tiesā." ("1. ... A  decision of the prosecutor not to prosecute should be open to judicial review. An option may be to allow the victim to bring the case directly to the court.").

Tas pilnīgi atbalsta manu pozīciju.

b) "7. ... Jebkura tiesas funkciju piešÄ·iršana prokuroriem bÅ«tu jāattiecina tikai uz gadÄ«jumiem, kas saistÄ«ti ar Ä«paši nelielām sankcijām, to nedrÄ«kst izmantot kopā ar pilnvarām ierosināt kriminālvajāšanu vienā un tajā pašÄ lietā, un tai nevajadzÄ“tu ierobežot apsÅ«dzÄ“to tiesÄ«bas uz lÄ“mumu par šÄdos gadÄ«jumos veic neatkarÄ«ga un objektÄ«va iestāde, kas veic tiesas funkcijas." ("7. ... Any attribution of judicial functions to prosecutors should be restricted to cases involving in particular minor sanctions, should not be exercised in conjunction with the power to prosecute in the same case and should not prejudice the defendants’ right to a decision on such cases by an independent and impartial authority exercising judicial functions.").

Tas nozīmē, ka prokuroriem ir tiesības, kas ir līdzīgas Valsts Policijas un citas valsts struktūras tiesībām, kas nav tiesu vara.

4.3. Pat Krievijas Federācijā (tālāk KF) ar zināmām korupcijas problēmām, prokuroriem nav tiesu varas un viņus lēmumus ir iespējams pārsūdzēt tiesā:

a) PÄ“c KF KonstitÅ«cijas [10] 118.panta 1.daļas: "Krievijas Federācijas taisnÄ«gumu pārvalda tikai tiesa." ("Правосудие в Российской Федерации осуществляется только судом.") un prokuratÅ«ra ir atsevišÄ·Ä no tiesas konstitucionālā varas izpildinstitÅ«cija pÄ“c 128.panta.

b) PÄ“c KF Kriminālprocesa likuma 16.nodaļas [11] prokuroram nav nekādu Ä«pašu aizsardzÄ«bu un viņas rÄ«cÄ«bas var bÅ«t pārsÅ«dzÄ“ti tiesā pÄ“c 125.panta, kā visas citas kriminālprocesa dalÄ«bnieku rÄ«cÄ«bas.

V. Secinājumi

5.1 AcÄ«mredzams, ka Latvija Republikas ProkuratÅ«ra demonstratÄ«vi nepilda savus pienākumus godÄ«gi un neatbilst visaugstākajām prasÄ«bām amatam, kas ir sistemātiskā problÄ“ma un tiesiskā traģēdija Latvijas tautai. ArÄ« tiesas sistÄ“ma norāda uz problÄ“mām prokuratÅ«rā sakara ar ZolitÅ«des traģēdijas krimināllietu sagatavošanu tiesai [12].

5.2. Šajā situācijā prokuratÅ«rai ir nepamatota absolÅ«tā tiesiskā neaizskaramÄ«ba, kas neatbilst starptautiskajām vadlÄ«nijām, kas bija deklarÄ“tas gan ANO, gan ES, gan citās valstÄ«s. ProkuratÅ«ras nolÄ“mumiem un faktiskajai rÄ«cÄ«bai jābÅ«t pakļautiem pārsÅ«dzÄ“šanai tiesā, jo tā nosaka Satversme un nevar bÅ«t citādi. Tikai korupcijas lobisti un noslÄ“ptas varas atbalstÄ«tāji apgalvo otrādi.

5.3. VÄ“l sliktāk, prokuratÅ«rai bija pretlikumÄ«gi piešÄ·irtā tiesu vara. Tas nevar bÅ«t pamatots pÄ“c Latvijas tradÄ«cijām, jo SatversmÄ“ prokuratÅ«ra vispār nav definÄ“ta. ArÄ« padomju laikos prokuratÅ«ra nebija tiesu vara, bet tā bija definÄ“tā konstitÅ«cijā un atdalÄ«ta no tiesas lÄ«dzÄ«gi Krievijas Federācijas piemÄ“ram.

5.4. Ir uzskatÄ«ts, ka galvenais iemesls ir cietušo personu tiesÄ«bu atjaunošana - kriminālsods ir sekundārs. ProkuratÅ«rai ir pilnvaras pÄ“c ProkuratÅ«ras likuma 16., 17., 18., 20. un 21., kas dot iespÄ“ju aizsargāt cietušo personu tiesÄ«bas efektÄ«vākā veidā, bet prokuratÅ«ra atteicās darÄ«t arÄ« to. Man, kā jebkādam citam, nav iespÄ“ju vÄ“rsties Latvijas civiltiesā pret ārzemniekiem ārpus kriminālprocesa, lai atjaunotu savas tiesÄ«bas uz Ä«pašumu un kompensÄ“tu kaitÄ“jumu. Civilprocess arÄ« nedod iespÄ“ju izmantot kriminālprocesa lÄ«dzekļus. Tātad, nepamatota prokuratÅ«ras absolÅ«tā neaizskaramÄ«ba kaitÄ“ sabiedriskajām interesÄ“m.

5.5. Visa situācija ir trauksmes celšanas gadÄ«jums ar atvÄ“rto atriebÄ«bu pret mani, kā trauksmes cÄ“lÄ“ju gan Trauksmes celšanas likuma, gan ES 2019/1937 direktÄ«vas ietvaros. Savukārt, prokuratÅ«ra to saprot un ignorÄ“, lai neaizsargātu manas tiesÄ«bas arÄ«, kā trauksmes cÄ“lÄ“ju.

5.6. Visām manām darbÄ«bām no 2020.gada marta ir tikai aizsardzÄ«bas raksturs: es biju redzÄ“juši iespÄ“jamo pārkāpumu un atteicos piedalÄ«ties un distancÄ“jos; pÄ“c neslavas celšanas un konkurences tiesÄ«bas acÄ«mredzamo pārkāpumu es cÄ“lu trauksmi; pÄ“c mantas bojāšanas es vÄ“ršos likumsargiem; pÄ“c tālākās neslavas celšanas un iebiedÄ“šanas caur nelikumÄ«ga kriminālprocesa pieteikuma es turpināju savu tiesÄ«bu aizsardzÄ«bu; pÄ“c nelikumÄ«gām prokuratÅ«ras rÄ«cÄ«bām, Latvijā man ir iespÄ“ja vÄ“rsties tikai Satversmes tiesā.

5.7. Tā kā, prokuratÅ«rai ir jāpilda darbi, prokurori ir ieinteresÄ“ti to nedarÄ«t arÄ« pat tad, kad ir miruši cilvÄ“ki. CietušÄm personām ir vajadzÄ«gas tiesÄ«bas pārsÅ«dzÄ“t gan prokuratÅ«ras, gan Valsts policijas rÄ«cÄ«bas taisnÄ«gajā tiesā arÄ« pirmstiesas kriminālprocesā lai stimulÄ“tu atbildÄ«gas personas efektÄ«vu darbÄ«bu un saukt pie atbildÄ«bas taisnÄ«gā tiesā. AdministratÄ«vā tiesa var atteikt nepamatotas sÅ«dzÄ«bas bez papildus slodzes uz prokuratÅ«ras darbiniekiem, bet arÄ« dot iespÄ“ju aizsargāt tiesÄ«bas ar pamatotu sÅ«dzÄ«bu. AdministratÄ«vā procesa likumā jau ir pietiekami lÄ«dzekļi lai novÄ“rš sÅ«dzÄ«bas tiesÄ«bas ļaunprātÄ«gu izmantošanu.

VI. Prasījums Satversmes tiesai

6.1. LÅ«dzu tiesu atzÄ«t ProkuratÅ«ras likuma 1.panta 1.daļas neatbilstÄ«bu Satversmes 82., 84. un 86.pantiem; ANO 1985.gada "Tiesu varas neatkarÄ«bas pamatprincipi" 5.pantam; un ANO 1990.gada "Prokuroru lomas vadlÄ«nijas" 10.pantam; un izteikt jaunā redakcijā: "ProkuratÅ«ra ir tiesiskas valsts justÄ«cijas neatņemama sastāvdaļa, ...".

6.2. LÅ«dzu tiesu atzÄ«t ProkuratÅ«ras likuma 6.panta 3.daļas neatbilstÄ«bu Satversmes 92.pantam; ANO 1948.gada "VispārÄ“jā cilvÄ“ktiesÄ«bu deklarācija" 8. un 10. pantiem, un 29.panta 2.daļai; un EP 1950.gada "CilvÄ“ka tiesÄ«bu un pamatbrÄ«vÄ«bu aizsardzÄ«bas konvencija" 6.panta 1.daļai un 13.pantam; izslÄ“gt frāzi "Šo amatpersonu pieņemtie lÄ“mumi nav pārsÅ«dzami." un pieļaut vispārÄ«go administratÄ«vo pārsÅ«dzÄ“šanas kartÄ«bu.

6.3. LÅ«dzu tiesu atzÄ«t Kriminālprocesa likuma 373.panta 7.daļas neatbilstÄ«bu Satversmes 92.pantam; ANO 1948.gada "VispārÄ“jā cilvÄ“ktiesÄ«bu deklarācija" 8. un 10. pantiem, un 29.panta 2.daļai; un EP 1950.gada "CilvÄ“ka tiesÄ«bu un pamatbrÄ«vÄ«bu aizsardzÄ«bas konvencija" 6.panta 1.daļai un 13.pantam; izslÄ“gt frāzi "Prokurora nolÄ“mums, ar kuru noraidÄ«ta vai apmierināta sÅ«dzÄ«ba, nav pārsÅ«dzams." un pieļaut vispārÄ«go administratÄ«vo pārsÅ«dzÄ“šanas kartÄ«bu.

VII. Pielikumu saraksts

 1) ONCNSP virsprokurores Gitas Biezumas 2021.gada 4.janvāra atbilde uz manu 2020.gada 20.decembra sÅ«dzÄ«bu;

2) mana 2020.gada 20.decembra sūdzība par FENIP virsprokurores faktiskajām rīcībām;

3) FENIP virsprokurores Vinetas Zvirbules 2020.gada 10.decembra atbilde uz manu 2020.gada 29.novembra disciplināro sūdzību;

4) mana 2020.gada 29.novembra disciplinārā sūdzība uz FENIP prokurores administratīvo aktu un faktiskajām rīcībām ar iekļautu FENIP prokurores atbildi, kas FENIP un ONCNSP virsprokurores uzskata par nepārsūdzamo nolēmumu;

5) mana 2020.gada 27.oktobra kriminālprocesa sūdzība;

6) RÄ«gas pilsÄ“tas Vidzemes priekšpilsÄ“tas virsprokurores V.Zalamanes 2020.gada  23.oktobra atbilde uz manu disciplināro sÅ«dzÄ«bu uz prokuroru rÄ«cÄ«bu;

7) RÄ«gas pilsÄ“tas Vidzemes priekšpilsÄ“tas prokurores A.Kleines 2020.gada 5.jÅ«nija atbilde uz manu kriminālprocesa sÅ«dzÄ«bu;

8) mana 2020.gada 02.jūnija kriminālprocesa sūdzība;

9) 2020.gada 21. maija sarunas ieraksts ar zvÄ“rinātu advokātu Dmitriju Petrovu, tās atšifrÄ“jums un tulkojums, kā elektronisko dokumentu kopums;

10) mani paskaidrojumi civillietā Nr. C30738620, kur es paplašināti atspÄ“koju ar pierādÄ«jumiem organizÄ“tas noziedzÄ«gas grupas pozÄ«ciju, kuru izmanto prokuratÅ«ra savās atbildÄ“s.

[1] Eiropas Padomes 1950.gada "CilvÄ“ka tiesÄ«bu un pamatbrÄ«vÄ«bu aizsardzÄ«bas konvencija": https://likumi.lv/ta/lv/starptautiskie-ligumi/id/649

[2] Apvienoto Nāciju Organizācijas 1948.gada "VispārÄ“jā cilvÄ“ktiesÄ«bu deklarācija": https://www.tiesibsargs.lv/lv/pages/tiesibu-akti/ano-dokumenti/ano-vispareja-cilvektiesibu-deklaracija

[3] Apvienoto Nāciju Organizācijas 1985.gada "Tiesu varas neatkarÄ«bas pamatprincipi": https://likumi.lv/ta/lv/starptautiskie-ligumi/id/1183

[4] Apvienoto Nāciju Organizācijas 1990.gada "Prokuroru lomas vadlÄ«nijas" - "Guidelines on the Role of Prosecutors Adopted by the 8th United Nations Congress on the Prevention of Crime and the Treatment of offenders, Havana, Cuba, 27 August to 7 September, 1990": https://www.ohchr.org/EN/ProfessionalInterest/Pages/RoleOfProsecutors.aspx

[5] ASV federālais likums "15 USC 1: Trusts, etc., in restraint of trade illegal; penalty"https://uscode.house.gov/view.xhtml?req=granuleid:USC-prelim-title15-section1&num=0&edition=prelim

[6] ASV federālais likums "15 USC 2: Monopolizing trade a felony; penalty"https://uscode.house.gov/view.xhtml?req=granuleid:USC-prelim-title15-section2&num=0&edition=prelim

[7] ASV federālais lÄ«kums "28 USC 501: Executive department"https://uscode.house.gov/view.xhtml?req=granuleid:USC-prelim-title28-section501&num=0&edition=prelim

[8] ASV federālais likums "18 USC App Fed R Crim P Rule 4: Arrest Warrant or Summons on a Complaint / Notes of Committee on the Judiciary, House Report No. 94–247; 1975 Amendment"https://uscode.house.gov/view.xhtml?req=prosecutor&f=treesort&fq=true&num=24&hl=true&edition=prelim&granuleId=USC-prelim-title18a-node35-node41-rule4

[9] CCJE & CCPE 2009.gada deklarācija "OPINION No.12 (2009)OF THE CONSULTATIVE COUNCIL OF EUROPEAN JUDGES (CCJE)  ANDOPINION No.4 (2009) OF THE CONSULTATIVE COUNCIL OF EUROPEAN PROSECUTORS (CCPE)  TO THE ATTENTION OF THE COMMITTEE OF MINISTERS OF THE COUNCIL OF EUROPEON THE RELATIONS BETWEEN JUDGES AND PROSECUTORS  IN A DEMOCRATIC SOCIETY / BORDEAUX DECLARATION “JUDGES AND PROSECUTORS IN A DEMOCRATIC SOCIETY”https://rm.coe.int/16804504e7

[10] KF konstitÅ«cija: "Конституция Рoссийской Фeдерации. Глава 7. Судебная власть и прокуратура": http://ksrf.ru/ru/Info/LegalBases/ConstitutionRF/Pages/Chapter7.aspx

[11] KF kriminālprocesa likums: "Уголовно-процессуальный кодекс, N 174-ФЗ | глава 16 УПК РФ'https://www.zakonrf.info/upk/gl16/

[12] Tiesas blakus lēmums ECLI:LV:RPPT:2020:0218.11511002713.6.BL no 2020.gada 18.februāri krimināllietā Nr.11511002713.

Novērtē šo rakstu:

0
0