KonstitucionÄlÄ sÅ«dzÄ«ba: LatvijÄ prokuratÅ«rai pretlikumÄ«gi pieÅ¡Ä·irta tiesu vara
Andrejs Galkins · 31.01.2021. · Komentāri (0)Pamatojoties uz Satversmes tiesas likuma 16.panta 1. un 6. punktu, 17.panta 1.daļas 11.punktu, es prasu Satversmes tiesu izskatÄ«t atbilstÄ«bu Satversmes 82., 84., 86. un 92.pantiem un Latvijas noslÄ“gtajiem starptautiskajiem lÄ«gumiem (t.sk. ANO 1948.gada "VispÄrÄ“jÄ cilvÄ“ktiesÄ«bu deklarÄcija" 8. un 10. pantiem, un 29.panta 2.daļai; EP 1950.gada "CilvÄ“ka tiesÄ«bu un pamatbrÄ«vÄ«bu aizsardzÄ«bas konvencija" 6.panta 1.daļai un 13.pantam; ANO 1985.gada "Tiesu varas neatkarÄ«bas pamatprincipi" 5.pantam; ANO 1990.gada "Prokuroru lomas vadlÄ«nijas" 10.pantam), ProkuratÅ«ras likuma 1.panta 1.daļu, 6.panta 3.daļu un KriminÄlprocesa likuma 373.panta 7.daļu, kas ir pamatota uz pirmo.
GalvenÄ tÄ“ze: prokuratÅ«ra nav tiesu varas institÅ«cija, jo prokuratÅ«ra nav minÄ“ta Satversmes 82. un 86.pantÄ; prokuratÅ«ras procedÅ«ras neatbilst taisnÄ«gas tiesas procesa prasÄ«bÄm; un starptautiskÄs ANO un ES vadlÄ«nijas nosaka stingru prokuratÅ«ras un tiesu varas nošÄ·iršanu.
IzejošÄ tÄ“ze: prokuratÅ«ras faktiskas rÄ«cÄ«bas, nolÄ“mumi un citas darbÄ«bas ir pÄrsÅ«dzami administratÄ«vajÄ tiesÄ vispÄrÄ«gajÄ kartÄ«bÄ lai nodrošinÄtu Satversmes 92.panta prasÄ«bas.
I. Pieteikuma formalitÄtes
1.1. SakarÄ ar Satversmes tiesas likuma 17.panta 1.daļas 11.punktu, es uzskatu, ka ir Satversmes 92.panta noteikto manu pamattiesÄ«bu aizskÄruma gadÄ«jums: "Ikviens var aizstÄvÄ“t savas tiesÄ«bas un likumiskÄs intereses taisnÄ«gÄ tiesÄ", jo prokurora nolÄ“mumi bez noteiktas taisnÄ«gas tiesas procedÅ«ras ir uzskatÄmi par tiesu varu un nav pÄrsÅ«dzami. Es paskaidrošu to paplašinÄti II. daļÄ.
1.2. PÄ“c Satversmes tiesas likuma 18.panta 1.daļas, es norÄdu:
1) pieteikuma iesniedzējs ir Andrey Galkin, personas kods ......;
2) institūcija vai amatpersona, kas izdevusi apstrīdēto aktu ir Saeima;
3) lietas faktisko apstÄkļu izklÄsts ir pieteikuma III. daļÄ;
4) pieteikuma juridiskais pamatojums ir Satversmes tiesas likuma 16.panta 1. un 6.punkts, 17.panta 1.daļas 11.punkts, un pieteikuma II. daļÄ;
5) prasÄ«jums Satversmes tiesai ir pieteikuma VI. daļÄ.
1.3. Pēc Satversmes tiesas likuma 18.panta 2.daļas:
1) KriminÄlprocesa likumam nav zemÄks juridiskais spÄ“ks par ProkuratÅ«ras likuma juridisko spÄ“ku, bet KriminÄlprocesa likuma 373.panta 7.daļas prokurores nolÄ“muma nepÄrsÅ«dzamÄ«bas kritÄ“rijs iziet no nelikumÄ«gÄ pamatojuma ProkuratÅ«ras likuma 1.panta 1.daÄ¼Ä - tas ir objektÄ«vs iemesls Satversmes tiesai izskatÄ«t atbilstÄ«bu Satversmes tiesas likuma 18.panta 2.daļas 1.punktam pÄ“c bÅ«tÄ«bas un izskatÄ«t abus aktus vienÄ pieteikumÄ;
2) Saeima pieļÄvusi Satversmes pÄrkÄpumu visos izdotajos aktos, kur prokuratÅ«ra ir uzskatÄ«ta par tiesu varu - tas ir formÄlais iemesls izskatÄ«t atbilstÄ«bu Satversmes tiesas likuma 18.panta 2.daļas 2.punktam un izskatÄ«t abus aktus vienÄ pieteikumÄ.
1.4. PÄ“c Satversmes tiesas likuma 18.panta 3.daļas, es pats elektroniski parakstu šo pieteikumu.
1.5. PÄ“c Satversmes tiesas likuma 18.panta 4.daļas 2.punkta, pielikumu saraksts ar Ä«su aprakstu ir pieteikuma VII. daļÄ.
1.6. PÄ“c Satversmes tiesas likuma 19.2panta 1.daļas, es uzskatu, ka ProkuratÅ«ras likuma 1.panta 1.daļa, 6.panta 3.daļa un KriminÄlprocesa likuma 373.panta 7.daļa neatbilst Satversmes 82., 84. un 86. pantiem un aizskar manas tiesÄ«bas pÄ“c Satversmes 92. panta konkrÄ“tÄ lietÄ:
Prokuratūras likuma 1.panta 1.daļa: "Prokuratūra ir tiesu varas institūcija...";
ProkuratÅ«ras likuma 6.panta 3.daļa: "Prokurora rÄ«cÄ«ba vai lÄ“mums pÄrsÅ«dzams .... Šo amatpersonu pieņemtie lÄ“mumi nav pÄrsÅ«dzami.";
KriminÄlprocesa likuma 373.panta 7.daļa: "... Prokurora nolÄ“mums, ar kuru noraidÄ«ta vai apmierinÄta sÅ«dzÄ«ba, nav pÄrsÅ«dzams. ...";
Satversmes 82. pants: "Tiesu LatvijÄ spriež rajona (pilsÄ“tas) tiesas, apgabaltiesas un AugstÄkÄ tiesa, bet kara vai izņēmuma stÄvokļa gadÄ«jumÄ — arÄ« kara tiesas.";
Satversmes 84. pants: "Tiesnešus apstiprina Saeima, un viņi ir neatceļami. ..."
Satversmes 86. pants: "Tiesu var spriest tikai tie orgÄni, kuriem šÄ«s tiesÄ«bas piešÄ·ir likums, un tikai likumÄ paredzÄ“tÄ kÄrtÄ«bÄ. Kara tiesas darbojas uz sevišÄ·a likuma pamata.";
Satversmes 92. pants: "Ikviens var aizstÄvÄ“t savas tiesÄ«bas un likumiskÄs intereses taisnÄ«gÄ tiesÄ. ...".
1.7. Pēc Satversmes tiesas likuma 19.2panta 4.daļas:
1) pirmais pÄrsÅ«dzÄ“ts finanšu un ekonomisko noziegumu izmeklÄ“šanas prokuratÅ«ras (tÄlÄk FENIP) prokurora nolÄ“mums ar nosaukumu "Atbilde uz sÅ«dzÄ«bu" bija pieņemts 2020.gada 26.novembrÄ«;
2) atbilde uz sūdzību no FENIP virsprokurores tika sniegta 2020.gada 10.decembrī;
3) atbilde uz sÅ«dzÄ«bu no organizÄ“tÄs noziedzÄ«bas un citu nozaru specializÄ“tÄ prokuratÅ«ras (tÄlÄk ONCNSP) virsprokurores tika seņemta 2021.gada 04.janvÄrÄ«;
4) tÄtad, es uzskatu, ka sešu mÄ“nešu periods ir izskaitÄ«ts no 2021.gada 04.janvÄra.
1.8. Pēc Satversmes tiesas likuma 20.panta 5.daļas:
1) Satversmes tiesas spriedums lietÄ Nr. 2006-12-01 neizskata prokurora nolÄ“mumu tiesisko statusu un pÄrsÅ«dzÄ“šanas iespÄ“ju, bet dod materiÄlu šai lietai;
2) PieteikumÄ ietvertais juridiskais pamatojums un faktisko apstÄkļu izklÄsts pÄ“c bÅ«tÄ«bas ir mainÄ«jies salÄ«dzinÄjumÄ ar iepriekš iesniegtiem pieteikumiem, par kuru lÄ“musi kolÄ“Ä£ija, ieskaitot pieteikumu Nr. 136/2018.
II. TiesÄ«bas uz taisnÄ«gu tiesu principu pÄrkÄpums prokuratÅ«ras darbÄ«bÄ
Par prokuratÅ«ras neesošu tiesas varu:
2.1. Satversmes 82. pants nosaka izsmeļošu sarakstu par instances, kas var spriest tiesu [Latvijas Republikas vÄrdÄ]. ProkuratÅ«ras nav šajÄ sarakstÄ. ArÄ«, pieteikuma 2.20.punkta ir ANO norÄdÄ«tÄ vadlÄ«nija par prokuratÅ«ras un tiesas varas stingru nošÄ·iršanu.
2.2. Satversmes 86. pants nosaka aizliegumu jebkÄdai citai personai vai instancei spriest tiesu valsts vÄrdÄ. MinÄ“tais ir noteikts arÄ« "Par tiesu varu" likuma 1.panta 3.daļÄs: "Tiesu vara Latvijas RepublikÄ pieder rajonu (pilsÄ“tu) tiesÄm, apgabaltiesÄm, AugstÄkajai tiesai un Satversmes tiesai, bet izņēmuma stÄvokļa vai kara laikÄ — arÄ« karatiesÄm.". ArÄ« "Par tiesu varu" likuma 2.pantÄ nav minÄ“ta prokuratÅ«ra.
2.3. LietÄ Nr. 2006-12-01, Satversmes 86. pants ir uzskatÄ«ts par tÄdu, kas paplašinÄtu atļauju izveidot jebkÄdas citas tiesas instances ar likumu. ManuprÄt, tÄ ir kļūda, jo tas paver iespÄ“ju uz netaisnÄ«gu tiesu ievešanu, kÄ bija okupÄcijas laikÄ ar represijÄm. TÄpÄ“c, Satversme tieši aizliedz spriest tiesu jebkÄdÄ citÄ veidÄ, kas nav tiesa ar tiesnešiem, kas atbilst Satversmei un "Par tiesu varu" likumam. Ja bÅ«tu otrÄdi, tad nav nekÄdu iemeslu atsevišÄ·i minÄ“t par "... Kara tiesas darbojas uz sevišÄ·a likuma pamata.". Tas tieši uzrÄda, ka tikai karas tiesas var darboties citÄdi. MierÄ«gÄ laikÄ, tikai tiesas var spriest tiesu valsts vÄrdÄ procesuÄlajos likumos noteiktajÄ kÄrtÄ«bÄ.
PiemÄ“ram: pat Latvijas šÄ·Ä«rÄ“jtiesas nespriež tiesu valsts vÄrdÄ, jo Civilprocesa likuma 536.pants tieši norÄda, ka "Tiesnesis atsaka izsniegt izpildu rakstu pastÄvÄ«gÄs šÄ·Ä«rÄ“jtiesas sprieduma piespiedu izpildei, ja konkrÄ“to civiltiesisko strÄ«du var izšÄ·irt tikai tiesa ...". TÄtad tÄ“ze par to, ka likumi var nosaukt citas tiesu institÅ«cijas ir nepareiza.
2.4. LietÄ Nr. 2006-12-01 ir teikts, ka Latvija atzÄ«st starptautiskÄs tiesas, bet tie nedarbojas LatvijÄ Latvijas vÄrdÄ.
2.5. Satversmes 84.pants nosaka, ka "Tiesnešus apstiprina Saeima, ... . Tiesnesi pret viņa gribu atcelt no amata var Saeima vienÄ«gi likumÄ paredzÄ“tos gadÄ«jumos, pamatojoties uz tiesnešu disciplinÄrkolÄ“Ä£ijas lÄ“mumu vai tiesas spriedumu kriminÄllietÄ.". Tas izslÄ“dz jebkÄdu citu kÄrtÄ«bu. ProkuratÅ«ras likums nosaka, ka Ä¢enerÄlprokurors ieceļ prokurorus amatÄ un var arÄ« atbrÄ«vot viņus pÄ“c noteikumiem.
2.6. No iepriekšÄ“jÄ punkta iziet, ka prokurori neatbilst tiesneša augstajÄm amata apstiprinÄjuma prasÄ«bÄm. TÄtad, ProkuratÅ«ras likuma 1.panta 1.daļa ir pretrunÄ Satversmes principam, kad nosaka prokuroru darbÄ«bas ar tiesu varas raksturu. SavukÄrt, pat Valsts kontrolierus ieceļ un apstiprina amatÄ tÄdÄ pašÄ kÄrtÄ«bÄ, kÄ tiesnešus. TÄtad, Francijas maÄ£istrÄta salÄ«dzinÄšana lietÄ Nr. 2006-12-01 nav piemÄ“rota Latvijas prokuratÅ«rai.
2.7. LietÄ Nr. 2006-12-01 ir uzrÄdÄ«ts, ka "3.1. Saeima piekrÄ«t ..., ka prokuratÅ«ra nespriež tiesu.".
2.8. No Satversmes tieši iziet, ka ProkuratÅ«ra nebija paredzÄ“ta, kÄ nozÄ«mÄ«gÄ struktÅ«ra, un visi mÄ“Ä£inÄjumi to integrÄ“t bez Satversmes izmaiņÄm ir pretlikumÄ«gi. Ja prokuratÅ«ra pildÄ«tu formÄlas tiesÄ«baizsardzÄ«bas funkcijas, tad Latvijai nebÅ«tu vajadzÄ«gs TiesÄ«bsargs. Ja prokuratÅ«ra pildÄ«tu formÄlas uzraudzÄ«bas funkcijas, tad Latvijai nebÅ«tu vajadzÄ«ga Valsts kontrole. Ja prokuratÅ«ra pildÄ«tu formÄlas likumsargÄšanas funkcijas, tad Latvijai nebÅ«tu vajadzÄ«ga Valsts Policija (tÄlÄk VP). PatiešÄm vienÄ«gÄ reÄla prokuratÅ«ras funkcija, kas nav dublÄ“ta, ir valsts advokÄtu funkcija. AdvokÄts nevar bÅ«t gan vienas puses advokÄts, gan tiesnesis vienÄ lietÄ. Diemžēl, prokuratÅ«ras augstais morÄlais lÄ«menis un atbildÄ«ba ir fikcija, kas neatbilst reÄlai situÄcijai. Paradokss, bet prokuratÅ«ras institÅ«cija un paplašinÄtÄs funkcijas vispÄr neatbilst valsts vara sadalÄ«šanas principam. ProkuratÅ«ra ir tautai nekontrolÄ“tÄ noslÄ“ptas varas izpausme, kas ir pretrunÄ Satversmes 1. un 2. pantam.
Par tiesību uz taisnīgu tiesu nepieejamību:
2.9. Ja prokurori nav tiesneši, tad viņi nevar pÄrstÄvÄ“t tiesu varu. SavukÄrt, advokatÅ«ras likuma definÄ«cija var bÅ«t izmantota arÄ« prokuratÅ«rai: "... ir tiesiskas valsts justÄ«cijas neatņemama sastÄvdaļa.".
2.10. Ja prokurori nav tiesneši, tad prokuratÅ«ras nolÄ“mumi nevar bÅ«t galÄ«gi un viņam nav galÄ«ga likumÄ«ga spÄ“ka.
2.11. LatvijÄ vairÄkas instances, kas nav tiesas, var izdot administratÄ«vus aktus. Gan šos administratÄ«vos aktus, gan faktiskas rÄ«cÄ«bas ir iespÄ“jams pÄrsÅ«dzÄ“t tiesÄ. Nav objektÄ«vu iemeslu, kÄpÄ“c prokuratÅ«rai ir priekšrocÄ«ba. TÄs priekšrocÄ«ba stimulÄ“ korupcijas sastÄvdaļu, jo katrs prokurors ir pÄrliecinÄts par pašu nesodÄmÄ«bu. Korupcija nozÄ«me ne tikai kukuļņemšanu, bet arÄ« negodÄ«gu pienÄkumu pildÄ«šanu, interešu konfliktu, ļaunprÄtÄ«gu pilnvaras izmantošanu un citus gadÄ«jumus.
2.12. Ja prokuratÅ«ra nav tiesa un man nav iespÄ“ju pÄrsÅ«dzÄ“t prokuratÅ«ras nolÄ“mumus un faktiskas rÄ«cÄ«bas jebkÄdÄ tiesÄ, jo ProkuratÅ«ras likuma 6.panta 3.daļas un KriminÄlprocesa likuma 373.panta 7.daļas to aizliedz; tad acÄ«mredzams, ka ir pÄrkÄptas manas pamattiesÄ«bas aizstÄvÄ“t savas tiesÄ«bas un likumiskÄs intereses taisnÄ«gÄ tiesÄ pÄ“c Satversmes 92.panta.
2.13. JÄ, Satversmes tiesa un starptautiskas tiesas vairÄk reizes norÄdÄ«ja, ka taisnÄ«ga tiesa nav absolÅ«ta tiesÄ«ba un jÄapsver to kontekstu.
PirmkÄrt, jÄatbild kÄdas tiesÄ«bas aizsargÄ tÄs ierobežojumi. AcÄ«mredzams, ka trešÄs personas tiesÄ«bas nevar bÅ«t pÄrkÄptas strÄ«dÄ starp vienu personu un prokuratÅ«ras iestÄdi, jo trešÄs personas tiesÄ«bas bÅ«tu jÄaizsargÄ citos procesuÄlos ietvaros. VienÄ«gÄs prokuratÅ«ras tiesÄ«bas ir uz neaizskaramÄ«bu, bet šÄ«s tiesÄ«ba arÄ« nav absolÅ«ta. PiemÄ“ram, KriminÄllikuma 289., 291. un 293. panti ir paredzÄ“ti prokurora kriminÄlatbildÄ«bai. Protams, prokurors, kÄ valsts advokÄts, nevar bÅ«t sodÄ«ts par likumÄ«gu un godprÄtÄ«gu darbu, pat, ja tas kaitÄ“ kÄdÄm interesÄ“m. SavukÄrt, neaizskaramÄ«ba nav pieļaujama, ja prokurors negodprÄtÄ«gi pilda savus pienÄkumus. To ir iespÄ“jams Ä«stenot tikai tiesÄ.
OtrkÄrt, katrai personai, kam tÄda prokurora negodprÄtÄ«ga pienÄkumu pildÄ«šana kaitÄ“ interesÄ“m, jÄbÅ«t iespÄ“jams pÄrsÅ«dzÄ“t tÄs faktiskÄs rÄ«cÄ«bas tiesÄ. Ja tÄdu iespÄ“ju nav, tad tiesÄ«bas uz taisnÄ«gu tiesu ir nepamatoti ierobežotas.
2.14. Tagad, prokuratÅ«ra pilda divas nesavienojamas funkcijas vienÄ lietÄ. No vienas puses, prokurors, kÄ pÄ“dÄ“jÄ "tiesas" instance nolÄ“ma par kriminÄlprocesa sÅ«dzÄ«bu pÄ“c KriminÄlprocesa likuma 373.panta un tajÄ pašÄ procesa var bÅ«t par valsts advokÄtu tiesÄ lai virzÄ«tu kriminÄllietu un nodrošinÄtu apsÅ«dzÄ«bas uzturÄ“šanu. Tas ir interešu konflikts bez šaubÄm, jo arÄ« pÄ“c KriminÄlprocesa likuma 52.panta 4.daļas "Lietas izskatÄ«šanÄ tiesÄ nedrÄ«kst piedalÄ«ties tiesnesis, kurš ir piedalÄ«jies pirmstiesas kriminÄlprocesÄ vai pirmÄs instances vai apelÄcijas instances tiesÄ jebkÄdÄ statusÄ".
2.15. KriminÄlprocesa likums un ProkuratÅ«ras likums izmanto terminu "pirmstiesas", kas izslÄ“dz prokuratÅ«ras darbÄ«bu, kÄ tiesas spriešanu.
2.16. Gan ProkuratÅ«ra, gan VP ir ieinteresÄ“tÄ persona jebkurÄ lietÄ, jo viņiem ir pienÄkums pildÄ«t savu darbu, ja ir pieņemts lÄ“mums par kriminÄlprocesa uzsÄkšanu. Tas arÄ« ir interešu konflikts. TÄpÄ“c darba izpildÄ«tÄjiem nav pieļaujams tiesneša statuss lietÄ.
2.17. KriminÄlprocesa uzsÄkšana aizsargÄ tikai cietušas personas tiesÄ«bas un sabiedriskas intereses. Tas nekaitÄ“ trešÄs personas interesÄ“m, jo tam ir atsevišÄ·as procedÅ«ras un procesuÄlas statusi: aizdomÄs turÄ“tais un apsÅ«dzÄ“tais. ŠÄ« pozÄ«cija ir labi atzÄ«stama Eiropas Parlamenta un Padomes DirektÄ«va 2012/29/ES, ar ko nosaka noziegumos cietušo tiesÄ«bu, atbalsta un aizsardzÄ«bas minimÄlos standartus. Latvijas prokuratÅ«ra tÄ«ši pÄrkÄp direktÄ«vas principus, lai nepildÄ«t savus pienÄkumus - viņi parasti neuzsÄk kriminÄllietas.
Par taisnīgas tiesas principiem:
2.18. AdministratÄ«vÄ procesa likuma 5.-14.1 un 145. panti, Civilprocesa likuma 1.nodaļa un 74.panti jau paplašinÄti definÄ“ taisnÄ«gas tiesas principus. ProkuratÅ«ras likums aizliedz iesaistÄ«tÄm personÄm iepazÄ«ties ar pierÄdÄ«jumiem un citiem materiÄliem, uz ko pamatojoties, prokurors taisa savu lÄ“mumu. Prokuroram nav pienÄkumu motivÄ“t savus lÄ“mumus. Protams, ka prokuratÅ«ras iestÄdes neievÄ“ro tiesas procedÅ«ras un principus savÄ darbÄ«bÄ, t.sk.:
a) iespÄ“ju iepazÄ«ties ar lietu un izteikt savu viedokli, jo tas nav kriminÄllieta pÄ“c AugstÄkÄs tiesas viedokļa un tai nepiemÄ“ro noslÄ“pumu ierobežojumus;
b) piedalÄ«ties lietas izskatÄ«šanas;
c) pieteikt noraidījumu;
d) iesniegt papildus pierÄdÄ«jumus, ja nepieciešams;
e) piedalÄ«ties pierÄdÄ«jumu pÄrbaudÄ«šanÄ;
f) dot mutvÄrdu un rakstveida paskaidrojumus;
g) izteikt savus argumentus un apsvērumus;
h) celt iebildumus pret cita procesa dalībnieka lūgumiem, argumentiem un apsvērumiem;
i) pÄrsÅ«dzÄ“t nolÄ“mumu;
j) piedalīties debatēs;
k) pieteikt lūgumus, t.sk. lūgt par tiesas ekspertīzi;
l) uzdod jautÄjumus un saņemt atbildes pÄ“c bÅ«tÄ«bas.
2.19. Papildus es uzskatu, ka taisnÄ«gai tiesai ir jÄatbilst turpmÄkajiem starptautiskiem normatÄ«viem aktiem:
a) "EP CilvÄ“ka tiesÄ«bu un pamatbrÄ«vÄ«bu aizsardzÄ«bas konvencija"[1] 6.panta 1.daļa "Ikvienam ir tiesÄ«bas, nosakot civilo tiesÄ«bu un pienÄkumu ..., uz taisnÄ«gu un atklÄtu lietas savlaicÄ«gu izskatÄ«šanu neatkarÄ«gÄ un objektÄ«vÄ likumÄ noteiktÄ tiesÄ. ...";
b) "EP CilvÄ“ka tiesÄ«bu un pamatbrÄ«vÄ«bu aizsardzÄ«bas konvencija" 13.pants "Ikvienam, kura tiesÄ«bas un brÄ«vÄ«bas, kas noteiktas šajÄ KonvencijÄ, tiek pÄrkÄptas, ir efektÄ«vas aizsardzÄ«bas nodrošinÄjums valsts institÅ«cijÄs, neskatoties uz to, ka pÄrkÄpumu ir izdarÄ«jušas personas, pildot dienesta pienÄkumus." ;
c) "ANO VispÄrÄ“jÄ cilvÄ“ktiesÄ«bu deklarÄcija"[2] 8.pants: "Katram cilvÄ“kam ir tiesÄ«bas uz efektÄ«viem tiesiskÄs aizsardzÄ«bas lÄ«dzekļiem kompetentÄ valsts tiesÄ gadÄ«jumos, kad pÄrkÄptas viņa pamattiesÄ«bas, kas noteiktas konstitÅ«cijÄ vai likumÄ.";
d) "ANO VispÄrÄ“jÄ cilvÄ“ktiesÄ«bu deklarÄcija" 10.pants: "Visiem cilvÄ“kiem ir pilnÄ«gi vienlÄ«dzÄ«gas tiesÄ«bas uz to, lai viņu tiesÄ«bas un pienÄkumi, kÄ arÄ« viņiem izvirzÄ«tÄs kriminÄlapsÅ«dzÄ«bas pamatotÄ«ba tiktu noskaidrota taisnÄ«gÄ un atklÄtÄ procesÄ neatkarÄ«gÄ un objektÄ«vÄ tiesÄ.";
e) "ANO VispÄrÄ“jÄ cilvÄ“ktiesÄ«bu deklarÄcija" 29.panta 2.daļa: "Īstenojot savas tiesÄ«bas un brÄ«vÄ«bas, katram cilvÄ“kam ir jÄpakļaujas tikai tiem ierobežojumiem, kas noteikti likumÄ un kuru vienÄ«gais mÄ“rÄ·is ir pienÄcÄ«gi atzÄ«t un cienÄ«t citu cilvÄ“ku tiesÄ«bas un brÄ«vÄ«bas, kÄ arÄ« apmierinÄt morÄles, sabiedriskÄs kÄrtÄ«bas un vispÄrÄ“jas labklÄjÄ«bas taisnÄ«gÄs prasÄ«bas demokrÄtiskÄ sabiedrÄ«bÄ.".
2.20. Par prokuratÅ«ras funkcijas un tiesas varas nesavienojamÄ«bu tieši norÄda šÄdi starptautiskie dokumenti:
a) "ANO Tiesu varas neatkarÄ«bas pamatprincipi"[3] 5.panta: "Ikvienam ir tiesÄ«bas uz lietas izskatÄ«šanu pieņemtÄ kÄrtÄ«bÄ tribunÄlÄ vai tiesÄ. Nav pieļaujami tribunÄli, kuru darbÄ«ba neatbilst pieņemtajai tiesas procesu kÄrtÄ«bai, jo to spriedumi bÅ«tu pretrunÄ ar tiesu un tiesu tribunÄlu tiesisko kÄrtÄ«bu.", jo prokuratÅ«ras "tiesa spriešana" neatbilst nevienÄm Latvijas procesuÄlam likumam.
b) "ANO Prokuroru lomas vadlÄ«nijas"[4] 10.pants: "Prokuroru birojs ir stingri nošÄ·irts no tiesu funkcijÄm." ("The office of prosecutors shall be strictly separated from judicial functions. ").
2.21. KÄ es tÄlÄk pierÄdu, prokuratÅ«ras nolÄ“mumu un faktiskas rÄ«cÄ«bas nepÄrsÅ«dzamÄ«ba konkrÄ“tajÄ lietÄ aizskar manas tiesÄ«bas uz taisnÄ«gu tiesu saskaÅ†Ä ar Satversmes 92.pantu, lai nodrošinÄtu manas tiesÄ«bas uz Ä«pašumu, godu, cieņu, privÄto dzÄ«vi, saņemtu atbildes pÄ“c bÅ«tÄ«bas un autortiesÄ«bas, kas ir garantÄ“tas ar Satversmes 89., 91., 94., 95., 96. un 104. pantiem un starptautiskajÄm saistÄ«bÄm.
III. Lietas faktisko apstÄkļu izklÄsts
3.1. Mans uzņēmums sadarbojÄs kopÄ«gÄ projektÄ bez pašas juridiskÄs personÄ«bas ar partneriem no citÄm valstÄ«m. 2020.gada februÄrÄ« šie partneri gribÄ“ja iesaistÄ«t man noziedzÄ«gÄ nodarÄ«jumÄ - konkurences pÄrkÄpumos ar lÄ«dz 10 gadu sodu pÄ“c ASV likumiem (15 U.S.C. § 1[5] un § 2[6]). Es atteicos un partneri to uztvÄ“r kÄ apvainojumu un nicinÄjumu.
3.2. Pat pÄ“c manas distancÄ“šanas no aktÄ«vas sadarbÄ«bas 2020.gada martÄ, organizÄ“tÄ grupa sÄka publisko neslavas celšanu pret mani, iejaukšanos privÄtajÄ dzÄ«vÄ“, vajÄšanu ar nevÄ“lamu saziņu, autortiesÄ«bu pÄrkÄpšanu un manu mantu iznÄ«cinÄšanu lielÄ apmÄ“rÄ, kÄ atriebÄ«bu par manu publisko trauksmes celšanu par konkurences tiesÄ«bu pÄrkÄpumiem. OrganizÄ“tas grupas lÄ«deris gan mutiski, gan rakstiski apsolÄ«ja iznÄ«cinÄt manu dzÄ«vi. Tas turpinÄs pat lÄ«dz šim brÄ«dim. Man bija izdarÄ«ts tiešais kaitÄ“jums pÄrsniedzot EUR 200 000, un nesaņemtas peļņas virs EUR 1 000 000 (virs 31.5 Bitcoina) apmÄ“rÄ. Mans Ä«pašums bija iznÄ«cinÄts pÄ“c "demokrÄtiskas" balsošanas - tas bija pirmais arguments, ko izmantoja VP un zvÄ“rinÄts advokÄts.
3.3. 2020.gada maijÄ organizÄ“ta grupa izmantoja zvÄ“rinÄta advokÄta Dmitrija Petrova palÄ«dzÄ«bu lai šantažētu mani ar mÄkslÄ«gÄm problÄ“mÄm ar nodokļiem un migrÄcijas pÄrvaldi, ja es neatsaukšu publikÄcijas un savus iesniegumus likumsargiem (zvanu ieraksti ar atšifrÄ“jumu ir pielikumÄ). Tas arÄ« nozÄ«mÄ“ atkÄpties no manÄm autortiesÄ«bÄm pÄ“c šantÄžas. SavukÄrt, es aicinÄju viņu doties tiesÄ. Audio ieraksti un atšifrÄ“jums ir VP un prokuratÅ«rÄ, bet viņi neredz problÄ“mu. TÄ esot uzskatÄma, kÄ normÄla prakse Latvijas RepublikÄ.
3.4. 2020.gada jÅ«nijÄ VP atteicÄs izskatÄ«t manu pieteikumu pÄ“c bÅ«tÄ«bas, un RÄ«gas Vidzemes priekšpilsÄ“tas prokuratÅ«ra atbildÄ“ja uz manu kriminÄlprocesa sÅ«dzÄ«bu ar aicinÄjumu pÄrsÅ«dzÄ“t VP faktiskas rÄ«cÄ«bas tÄs priekšniekam. PÄ“c tam nebija jebkÄdas citas prokuratÅ«ras pienÄkuma pildÄ«šanas.
3.5. 2020.gada jÅ«lijÄ zvÄ“rinÄts advokÄts gribÄ“ja iebiedÄ“t mani ar nelikumÄ«gu kriminÄlprocesa pieteikumu par neslavas celšanu pret juridisko personu, ar vienÄ«go iemeslu uzrÄdÄ«t manu deklarÄ“to dzÄ«vesvietu treknrakstÄ pieteikuma tekstÄ pa vÄ«du.
3.6. 2020.gada 17.septembrÄ« es no jauna iesniedzu kriminÄlprocesa pieteikumu Valsts Policijas ekonomisko noziegumu apkarošanas pÄrvaldei (tÄlÄk VP ENAP). Viņi tieši deva man saprast, ka runÄja ar Dmitriju Petrovu, un tÄpÄ“c neuzsÄks kriminÄlprocesu. Bija teikts, ka bÅ«s resoriskÄ pÄrbaude, kas ilgs lÄ«dz Äetriem mÄ“nešiem.
3.7. 2020.gada 14. oktobrÄ« es iesniedzu vÄ“l vienu kriminÄlprocesa pieteikumu ONCNSP prokuratÅ«rÄ par citiem kriminÄllikuma pantiem, bet prokuratÅ«ra nereaģēja vairÄk par mÄ“nesi lÄ«dz 06.novembrim. Tad, ONCNSP pÄrsÅ«tÄ«ja manu pieteikumu VP, bet prokuratÅ«rai bija pienÄkums uzsÄkt kriminÄlprocesu. LÄ«dz šim brÄ«dim, Valsts Policija nav izskatÄ«juši šo iesniegumu, jo KriminÄllikuma 157.pantu par publisko neslavas celšanu nav iespÄ“jams atspÄ“kot - ir iespÄ“jams tikai ignorÄ“t. TajÄ pašÄ iesniegumÄ ir aprakstÄ«ts KriminÄllikuma 148.panta 3.daļas sastÄvs (šantÄža lai es atkÄptos no autortiesÄ«bÄm) ar zvÄ“rinÄtu advokÄtu, kÄ organizÄ“tas grupas dalÄ«bnieku.
3.8. 2020.gada 23. oktobrÄ« VP ENAP nolÄ“ma atteikt kriminÄlprocesa uzsÄkšanu pÄ“c iesnieguma no 2020.gada 17.septembra iepriekš plÄnotÄ Äetru mÄ“nešu perioda. Viņi izmantoja vienÄ«go zvÄ“rinÄta advokÄtu argumentu, ka man nav dokumenti, kas apliecina manas Ä«pašuma tiesÄ«bas. LikumÄ nav paredzÄ“ti tie dokumenti, jo nav valsts reÄ£istrÄcijas. Es pierÄdÄ«ju Ä«pašuma tiesÄ«bas gan ar elektronisko kriptogrÄfisko parakstu, lÄ«dzÄ«gi Elektronisko dokumentu likumam, gan ar dokumentÄriem pierÄdÄ«jumiem par vienošanas ar organizÄciju bez juridiskÄs personÄ«bas. Pat oficiÄlÄ organizÄ“tÄs grupas pozÄ«cija gan ierakstÄ«tajÄ sarunÄ, gan civillietÄ, ir tÄ, ka tas Ä«pašums bija mana alga. SavukÄrt, VP nav šaubu par Ä«pašumu iznÄ«cinÄšanu, jo tas arÄ« ir acÄ«mredzams no ierakstÄ«ta telefona zvana ar zvÄ“rinÄtu advokÄtu. Tas ir iemesls neizmantot kriminÄlprocesuÄlos lÄ«dzekļus - ekspertÄ«zi.
3.9. 2020.gada 27.oktobrÄ« es pÄrsÅ«dzÄ“ju VP ENAP lÄ“mumu FENIP un pievienoju savu pieteikumu no 2020.gada 14. oktobra ar vairÄkiem neapšaubÄmiem elektroniskiem pierÄdÄ«jumiem par manÄm Ä«pašuma tiesÄ«bÄm. FENIP neko man nejautÄja, un kÄ es uzskatu, prokuratÅ«ra neko nedarÄ«ja viena mÄ“nešu laikÄ.
3.10. 2020.gada 02.novembrÄ«, zvÄ“rinÄts advokÄts galÄ«gi, pÄ“c pusgada, nosÅ«tÄ«ja civilprocesa pieteikumu ar viltotu pierÄdÄ«ju par izrakstÄ«tiem rÄ“Ä·iniem un veiktiem maksÄjumiem par savu darbu, kas pilnÄ«gi pierÄda viņa korumpÄ“tu dabu. Es norÄdÄ«ju tiesai uz to faktu savÄ paskaidrojumÄ civillietÄ Nr. C30738620.
3.11. 2020.gada 26.novembrÄ« FENIP atbildÄ“ja uz manu sÅ«dzÄ«bu, kur tika ignorÄ“ti mani pierÄdÄ«jumi un bija konstatÄ“ti nepatiesi fakti. AtsevišÄ·as vienošanÄs starp dažÄdÄm personÄm bija uzskatÄ«ti, kÄ viena. FENIP prokurors neuzskata vÄ“stules un transakcijas, kÄ pierÄdÄ«jumu, kur Ä«pašums bija saņemts manÄ vÄrdÄ. Nav tiesÄ«bspÄ“jÄ«gas personas, kas var prasÄ«t to atpakaļ. PretÄ“jÄ gadÄ«jumÄ, organizÄ“tÄ grupa varÄ“ja to izdarÄ«t civillietÄ. FENIP prokurors arÄ« nediferencÄ“ Ä«pašuma un valdÄ«juma tiesÄ«bas, par ko es paskaidroju savÄ kriminÄlprocesa sÅ«dzÄ«bÄ - mans uzņēmums saņēma Ä«pašumu valdÄ«jumÄ no manis, lai izmantotu saimnieciskajai darbÄ«bai. Īpašums tika nodots man atpakaļ iepriekš noziedzÄ«guma pret mani, ko es arÄ« pierÄdÄ«ju. Lai izvairÄ«tos no atbildÄ«bas pÄ“c kriminÄllikuma 289. panta "PierÄdÄ«jumu viltošana" un 291.panta "NelikumÄ«ga sprieduma un lÄ“muma taisÄ«šana", prokurors netaisÄ«ja lÄ“mumu, bet uzrakstÄ«ja "atbildu" vÄ“stuli. ManuprÄt, tas pierÄda, ka prokurors saprata nelikumÄ«gu raksturu savÄm darbÄ«bÄm.
3.12. 2020.gada 26.novembrÄ« FENIP virsprokurore atbildÄ“ja uz manu disciplinÄro sÅ«dzÄ«bu un arÄ« ignorÄ“ja pierÄdÄ«jumus.
3.13. 2021.gada 04.janvÄrÄ« ONCNSP virsprokurore atbildÄ“ja uz manu sÅ«dzÄ«bu un arÄ« ignorÄ“ja vienÄ«go jauno pierÄdÄ«jumu, kas bija tieši Ä«sajÄ sÅ«dzÄ«bas tekstÄ, lai neuzsÄktu kriminÄlprocesu saistÄ«ba ar jaunatklÄtiem apstÄkļiem. Viņa arÄ« norÄda, ka [nelikumÄ«gs] prokurora nolÄ“mums nav pÄrsÅ«dzams, bet prokurors vispÄr netaisÄ«ja lÄ“mumu vai spriedumu. TÄtad visa prokuratÅ«ras struktÅ«ra nepilda savas likumÄ paredzÄ“tas funkcijas un neatbilst augstÄm teorÄ“tiskÄm prasÄ«bÄm, lai pretendÄ“tu uz absolÅ«tu neaizskaramÄ«bu. Ä¢enerÄlprokuroram bija vairÄkas iespÄ“jas izskatÄ«t adresÄ“tÄs viņam disciplinÄrÄs sÅ«dzÄ«bas, vai pÄrbaudÄ«t izskatÄ«šanas rezultÄtu.
IV. SalÄ«dzinošÄ jurisprudence
4.1. VisvairÄk demokrÄtiskajÄ valstÄ« - ASV, ir sekojošÄ pozÄ«cija:
a) visi strÄ«di ir atrisinÄmi tiesÄ, kÄ vispÄrzinÄms princips;
b) pÄ“c 28 USC 501 [7]: "Tieslietu departaments ir ASV izpildinstitÅ«cija, kas atrodas valdÄ«bas mÄ«tnÄ“." ("The Department of Justice is an executive department of the United States at the seat of Government.") un visi, arÄ« specializÄ“ti, prokurori pieder šim departamentam. Prokurores pilnvaras aprakstÄ nav tiesu varas.
c) ASV Tiesu komitejas piezÄ«me priekš "18 USC App Fed R Crim P Rule 4"[8] tieši nosaka: "Šis lÄ“mums bÅ«tu jÄpieņem neitrÄlai amatpersonai (miertiesnesim), nevis ieinteresÄ“tai pusei (prokuroram)." ("... That decision ought to be made by a neutral official (a magistrate) rather than by an interested party (the prosecutor). ..."), kas bez šaubÄm atspoguļo ASV pozÄ«ciju priekš stingru prokuratÅ«ras un tiesu varas nošÄ·iršanu un nosaka prokuratÅ«ru par ieinteresÄ“to personu, kas nevar bÅ«t objektÄ«va tiesas vara.
4.2. Bordeaux deklarÄcijÄ “Tiesneši un Prokurori demokrÄtiskÄs sabiedrÄ«bÄ”[9] ir sekojošie apgalvojumi. Neskatoties uz to, ka šai deklarÄcijai nav likumisko spÄ“ku, tas ir dominÄ“jošais viedoklis Eiropas SavienÄ«bÄ:
a) "1. ... Prokurora lÄ“mumam neveikt kriminÄlvajÄšanu vajadzÄ“tu bÅ«t iespÄ“jai izskatÄ«t tiesÄ. Var bÅ«t iespÄ“ja ļaut cietušajam iesniegt lietu tieši tiesÄ." ("1. ... A decision of the prosecutor not to prosecute should be open to judicial review. An option may be to allow the victim to bring the case directly to the court.").
Tas pilnīgi atbalsta manu pozīciju.
b) "7. ... Jebkura tiesas funkciju piešÄ·iršana prokuroriem bÅ«tu jÄattiecina tikai uz gadÄ«jumiem, kas saistÄ«ti ar Ä«paši nelielÄm sankcijÄm, to nedrÄ«kst izmantot kopÄ ar pilnvarÄm ierosinÄt kriminÄlvajÄšanu vienÄ un tajÄ pašÄ lietÄ, un tai nevajadzÄ“tu ierobežot apsÅ«dzÄ“to tiesÄ«bas uz lÄ“mumu par šÄdos gadÄ«jumos veic neatkarÄ«ga un objektÄ«va iestÄde, kas veic tiesas funkcijas." ("7. ... Any attribution of judicial functions to prosecutors should be restricted to cases involving in particular minor sanctions, should not be exercised in conjunction with the power to prosecute in the same case and should not prejudice the defendants’ right to a decision on such cases by an independent and impartial authority exercising judicial functions.").
Tas nozÄ«mÄ“, ka prokuroriem ir tiesÄ«bas, kas ir lÄ«dzÄ«gas Valsts Policijas un citas valsts struktÅ«ras tiesÄ«bÄm, kas nav tiesu vara.
4.3. Pat Krievijas FederÄcijÄ (tÄlÄk KF) ar zinÄmÄm korupcijas problÄ“mÄm, prokuroriem nav tiesu varas un viņus lÄ“mumus ir iespÄ“jams pÄrsÅ«dzÄ“t tiesÄ:
a) PÄ“c KF KonstitÅ«cijas [10] 118.panta 1.daļas: "Krievijas FederÄcijas taisnÄ«gumu pÄrvalda tikai tiesa." ("ПравоÑудие в РоÑÑийÑкой Федерации оÑущеÑтвлÑетÑÑ Ñ‚Ð¾Ð»ÑŒÐºÐ¾ Ñудом.") un prokuratÅ«ra ir atsevišÄ·Ä no tiesas konstitucionÄlÄ varas izpildinstitÅ«cija pÄ“c 128.panta.
b) PÄ“c KF KriminÄlprocesa likuma 16.nodaļas [11] prokuroram nav nekÄdu Ä«pašu aizsardzÄ«bu un viņas rÄ«cÄ«bas var bÅ«t pÄrsÅ«dzÄ“ti tiesÄ pÄ“c 125.panta, kÄ visas citas kriminÄlprocesa dalÄ«bnieku rÄ«cÄ«bas.
V. SecinÄjumi
5.1 AcÄ«mredzams, ka Latvija Republikas ProkuratÅ«ra demonstratÄ«vi nepilda savus pienÄkumus godÄ«gi un neatbilst visaugstÄkajÄm prasÄ«bÄm amatam, kas ir sistemÄtiskÄ problÄ“ma un tiesiskÄ traģēdija Latvijas tautai. ArÄ« tiesas sistÄ“ma norÄda uz problÄ“mÄm prokuratÅ«rÄ sakara ar ZolitÅ«des traģēdijas kriminÄllietu sagatavošanu tiesai [12].
5.2. ŠajÄ situÄcijÄ prokuratÅ«rai ir nepamatota absolÅ«tÄ tiesiskÄ neaizskaramÄ«ba, kas neatbilst starptautiskajÄm vadlÄ«nijÄm, kas bija deklarÄ“tas gan ANO, gan ES, gan citÄs valstÄ«s. ProkuratÅ«ras nolÄ“mumiem un faktiskajai rÄ«cÄ«bai jÄbÅ«t pakļautiem pÄrsÅ«dzÄ“šanai tiesÄ, jo tÄ nosaka Satversme un nevar bÅ«t citÄdi. Tikai korupcijas lobisti un noslÄ“ptas varas atbalstÄ«tÄji apgalvo otrÄdi.
5.3. VÄ“l sliktÄk, prokuratÅ«rai bija pretlikumÄ«gi piešÄ·irtÄ tiesu vara. Tas nevar bÅ«t pamatots pÄ“c Latvijas tradÄ«cijÄm, jo SatversmÄ“ prokuratÅ«ra vispÄr nav definÄ“ta. ArÄ« padomju laikos prokuratÅ«ra nebija tiesu vara, bet tÄ bija definÄ“tÄ konstitÅ«cijÄ un atdalÄ«ta no tiesas lÄ«dzÄ«gi Krievijas FederÄcijas piemÄ“ram.
5.4. Ir uzskatÄ«ts, ka galvenais iemesls ir cietušo personu tiesÄ«bu atjaunošana - kriminÄlsods ir sekundÄrs. ProkuratÅ«rai ir pilnvaras pÄ“c ProkuratÅ«ras likuma 16., 17., 18., 20. un 21., kas dot iespÄ“ju aizsargÄt cietušo personu tiesÄ«bas efektÄ«vÄkÄ veidÄ, bet prokuratÅ«ra atteicÄs darÄ«t arÄ« to. Man, kÄ jebkÄdam citam, nav iespÄ“ju vÄ“rsties Latvijas civiltiesÄ pret Ärzemniekiem Ärpus kriminÄlprocesa, lai atjaunotu savas tiesÄ«bas uz Ä«pašumu un kompensÄ“tu kaitÄ“jumu. Civilprocess arÄ« nedod iespÄ“ju izmantot kriminÄlprocesa lÄ«dzekļus. TÄtad, nepamatota prokuratÅ«ras absolÅ«tÄ neaizskaramÄ«ba kaitÄ“ sabiedriskajÄm interesÄ“m.
5.5. Visa situÄcija ir trauksmes celšanas gadÄ«jums ar atvÄ“rto atriebÄ«bu pret mani, kÄ trauksmes cÄ“lÄ“ju gan Trauksmes celšanas likuma, gan ES 2019/1937 direktÄ«vas ietvaros. SavukÄrt, prokuratÅ«ra to saprot un ignorÄ“, lai neaizsargÄtu manas tiesÄ«bas arÄ«, kÄ trauksmes cÄ“lÄ“ju.
5.6. VisÄm manÄm darbÄ«bÄm no 2020.gada marta ir tikai aizsardzÄ«bas raksturs: es biju redzÄ“juši iespÄ“jamo pÄrkÄpumu un atteicos piedalÄ«ties un distancÄ“jos; pÄ“c neslavas celšanas un konkurences tiesÄ«bas acÄ«mredzamo pÄrkÄpumu es cÄ“lu trauksmi; pÄ“c mantas bojÄšanas es vÄ“ršos likumsargiem; pÄ“c tÄlÄkÄs neslavas celšanas un iebiedÄ“šanas caur nelikumÄ«ga kriminÄlprocesa pieteikuma es turpinÄju savu tiesÄ«bu aizsardzÄ«bu; pÄ“c nelikumÄ«gÄm prokuratÅ«ras rÄ«cÄ«bÄm, LatvijÄ man ir iespÄ“ja vÄ“rsties tikai Satversmes tiesÄ.
5.7. TÄ kÄ, prokuratÅ«rai ir jÄpilda darbi, prokurori ir ieinteresÄ“ti to nedarÄ«t arÄ« pat tad, kad ir miruši cilvÄ“ki. CietušÄm personÄm ir vajadzÄ«gas tiesÄ«bas pÄrsÅ«dzÄ“t gan prokuratÅ«ras, gan Valsts policijas rÄ«cÄ«bas taisnÄ«gajÄ tiesÄ arÄ« pirmstiesas kriminÄlprocesÄ lai stimulÄ“tu atbildÄ«gas personas efektÄ«vu darbÄ«bu un saukt pie atbildÄ«bas taisnÄ«gÄ tiesÄ. AdministratÄ«vÄ tiesa var atteikt nepamatotas sÅ«dzÄ«bas bez papildus slodzes uz prokuratÅ«ras darbiniekiem, bet arÄ« dot iespÄ“ju aizsargÄt tiesÄ«bas ar pamatotu sÅ«dzÄ«bu. AdministratÄ«vÄ procesa likumÄ jau ir pietiekami lÄ«dzekļi lai novÄ“rš sÅ«dzÄ«bas tiesÄ«bas ļaunprÄtÄ«gu izmantošanu.
VI. Prasījums Satversmes tiesai
6.1. LÅ«dzu tiesu atzÄ«t ProkuratÅ«ras likuma 1.panta 1.daļas neatbilstÄ«bu Satversmes 82., 84. un 86.pantiem; ANO 1985.gada "Tiesu varas neatkarÄ«bas pamatprincipi" 5.pantam; un ANO 1990.gada "Prokuroru lomas vadlÄ«nijas" 10.pantam; un izteikt jaunÄ redakcijÄ: "ProkuratÅ«ra ir tiesiskas valsts justÄ«cijas neatņemama sastÄvdaļa, ...".
6.2. LÅ«dzu tiesu atzÄ«t ProkuratÅ«ras likuma 6.panta 3.daļas neatbilstÄ«bu Satversmes 92.pantam; ANO 1948.gada "VispÄrÄ“jÄ cilvÄ“ktiesÄ«bu deklarÄcija" 8. un 10. pantiem, un 29.panta 2.daļai; un EP 1950.gada "CilvÄ“ka tiesÄ«bu un pamatbrÄ«vÄ«bu aizsardzÄ«bas konvencija" 6.panta 1.daļai un 13.pantam; izslÄ“gt frÄzi "Šo amatpersonu pieņemtie lÄ“mumi nav pÄrsÅ«dzami." un pieļaut vispÄrÄ«go administratÄ«vo pÄrsÅ«dzÄ“šanas kartÄ«bu.
6.3. LÅ«dzu tiesu atzÄ«t KriminÄlprocesa likuma 373.panta 7.daļas neatbilstÄ«bu Satversmes 92.pantam; ANO 1948.gada "VispÄrÄ“jÄ cilvÄ“ktiesÄ«bu deklarÄcija" 8. un 10. pantiem, un 29.panta 2.daļai; un EP 1950.gada "CilvÄ“ka tiesÄ«bu un pamatbrÄ«vÄ«bu aizsardzÄ«bas konvencija" 6.panta 1.daļai un 13.pantam; izslÄ“gt frÄzi "Prokurora nolÄ“mums, ar kuru noraidÄ«ta vai apmierinÄta sÅ«dzÄ«ba, nav pÄrsÅ«dzams." un pieļaut vispÄrÄ«go administratÄ«vo pÄrsÅ«dzÄ“šanas kartÄ«bu.
VII. Pielikumu saraksts
1) ONCNSP virsprokurores Gitas Biezumas 2021.gada 4.janvÄra atbilde uz manu 2020.gada 20.decembra sÅ«dzÄ«bu;
2) mana 2020.gada 20.decembra sÅ«dzÄ«ba par FENIP virsprokurores faktiskajÄm rÄ«cÄ«bÄm;
3) FENIP virsprokurores Vinetas Zvirbules 2020.gada 10.decembra atbilde uz manu 2020.gada 29.novembra disciplinÄro sÅ«dzÄ«bu;
4) mana 2020.gada 29.novembra disciplinÄrÄ sÅ«dzÄ«ba uz FENIP prokurores administratÄ«vo aktu un faktiskajÄm rÄ«cÄ«bÄm ar iekļautu FENIP prokurores atbildi, kas FENIP un ONCNSP virsprokurores uzskata par nepÄrsÅ«dzamo nolÄ“mumu;
5) mana 2020.gada 27.oktobra kriminÄlprocesa sÅ«dzÄ«ba;
6) RÄ«gas pilsÄ“tas Vidzemes priekšpilsÄ“tas virsprokurores V.Zalamanes 2020.gada 23.oktobra atbilde uz manu disciplinÄro sÅ«dzÄ«bu uz prokuroru rÄ«cÄ«bu;
7) RÄ«gas pilsÄ“tas Vidzemes priekšpilsÄ“tas prokurores A.Kleines 2020.gada 5.jÅ«nija atbilde uz manu kriminÄlprocesa sÅ«dzÄ«bu;
8) mana 2020.gada 02.jÅ«nija kriminÄlprocesa sÅ«dzÄ«ba;
9) 2020.gada 21. maija sarunas ieraksts ar zvÄ“rinÄtu advokÄtu Dmitriju Petrovu, tÄs atšifrÄ“jums un tulkojums, kÄ elektronisko dokumentu kopums;
10) mani paskaidrojumi civillietÄ Nr. C30738620, kur es paplašinÄti atspÄ“koju ar pierÄdÄ«jumiem organizÄ“tas noziedzÄ«gas grupas pozÄ«ciju, kuru izmanto prokuratÅ«ra savÄs atbildÄ“s.
[1] Eiropas Padomes 1950.gada "Cilvēka tiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencija": https://likumi.lv/ta/lv/starptautiskie-ligumi/id/649
[2] Apvienoto NÄciju OrganizÄcijas 1948.gada "VispÄrÄ“jÄ cilvÄ“ktiesÄ«bu deklarÄcija": https://www.tiesibsargs.lv/lv/pages/tiesibu-akti/ano-dokumenti/ano-vispareja-cilvektiesibu-deklaracija
[3] Apvienoto NÄciju OrganizÄcijas 1985.gada "Tiesu varas neatkarÄ«bas pamatprincipi": https://likumi.lv/ta/lv/starptautiskie-ligumi/id/1183
[4] Apvienoto NÄciju OrganizÄcijas 1990.gada "Prokuroru lomas vadlÄ«nijas" - "Guidelines on the Role of Prosecutors Adopted by the 8th United Nations Congress on the Prevention of Crime and the Treatment of offenders, Havana, Cuba, 27 August to 7 September, 1990": https://www.ohchr.org/EN/ProfessionalInterest/Pages/RoleOfProsecutors.aspx
[5] ASV federÄlais likums "15 USC 1: Trusts, etc., in restraint of trade illegal; penalty": https://uscode.house.gov/view.xhtml?req=granuleid:USC-prelim-title15-section1&num=0&edition=prelim
[6] ASV federÄlais likums "15 USC 2: Monopolizing trade a felony; penalty": https://uscode.house.gov/view.xhtml?req=granuleid:USC-prelim-title15-section2&num=0&edition=prelim
[7] ASV federÄlais lÄ«kums "28 USC 501: Executive department": https://uscode.house.gov/view.xhtml?req=granuleid:USC-prelim-title28-section501&num=0&edition=prelim
[8] ASV federÄlais likums "18 USC App Fed R Crim P Rule 4: Arrest Warrant or Summons on a Complaint / Notes of Committee on the Judiciary, House Report No. 94–247; 1975 Amendment": https://uscode.house.gov/view.xhtml?req=prosecutor&f=treesort&fq=true&num=24&hl=true&edition=prelim&granuleId=USC-prelim-title18a-node35-node41-rule4
[9] CCJE & CCPE 2009.gada deklarÄcija "OPINION No.12 (2009)OF THE CONSULTATIVE COUNCIL OF EUROPEAN JUDGES (CCJE) ANDOPINION No.4 (2009) OF THE CONSULTATIVE COUNCIL OF EUROPEAN PROSECUTORS (CCPE) TO THE ATTENTION OF THE COMMITTEE OF MINISTERS OF THE COUNCIL OF EUROPEON THE RELATIONS BETWEEN JUDGES AND PROSECUTORS IN A DEMOCRATIC SOCIETY / BORDEAUX DECLARATION “JUDGES AND PROSECUTORS IN A DEMOCRATIC SOCIETY”: https://rm.coe.int/16804504e7
[10] KF konstitÅ«cija: "КонÑÑ‚Ð¸Ñ‚ÑƒÑ†Ð¸Ñ Ð oÑÑийÑкой Фeдерации. Глава 7. Ð¡ÑƒÐ´ÐµÐ±Ð½Ð°Ñ Ð²Ð»Ð°ÑÑ‚ÑŒ и прокуратура": http://ksrf.ru/ru/Info/LegalBases/ConstitutionRF/Pages/Chapter7.aspx
[11] KF kriminÄlprocesa likums: "Уголовно-процеÑÑуальный кодекÑ, N 174-ФЗ | глава 16 УПК РФ': https://www.zakonrf.info/upk/gl16/
[12] Tiesas blakus lÄ“mums ECLI:LV:RPPT:2020:0218.11511002713.6.BL no 2020.gada 18.februÄri kriminÄllietÄ Nr.11511002713.