Iesaki rakstu:

Nedz Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas lÄ«dzekļu un to pārvaldÄ«bas likums (SEPLPL), nedz sabiedriskā pasÅ«tÄ«juma uzdevumi neaizliedz un arÄ« neuzliek par pienākumu Latvijas sabiedriskajiem medijiem veidot priekšvÄ“lÄ“šanu debates krievu valodā, tajā skaitā nespiež Latvijas Republikas pilsoņus runāt krievu valodā.

Å…emot vÄ“rā, ka likums un spÄ“kā esošÄs apraides atļaujas ļauj veidot atsevišÄ·as programmas un pakalpojumus mazākumtautÄ«bu valodās, lÄ“mumi par šo programmu un pakalpojumu saturu ir tieša sabiedrisko mediju redakcionālā atbildÄ«ba visas sabiedrÄ«bas priekšÄ un mediji par to ir informÄ“ti.

Å…emot vÄ“rā publiski izplatÄ«to informāciju par Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas lÄ«dzekļu padomes (SEPLP, Padome) sasaukto ārkārtas sÄ“di 2024. gada 17. maijā, mÄ“s – Padomes priekšsÄ“dÄ“tājs Jānis Siksnis un Padomes locekle Sanita Upleja-Jegermane – uzskatām par savu pienākumu sniegt plašÄku skaidrojumu sabiedrÄ«bai par savu lÄ“mumu.

Ceturtdien, 2024. gada 16. maijā, pÄ“cpusdienā pulksten 15.27 saņemot e-pastā Padomes locekļa Jāņa EglÄ«ša iesniegumu sasaukt SEPLP ārkārtas sÄ“di ar mÄ“rÄ·i veikt grozÄ«jumus Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas lÄ«dzekļu sabiedriskā pasÅ«tÄ«juma vadlÄ«nijās 2023.-2025. gadam un uzdevumos plāna sagatavošanai 2024. gadam (apstiprinātas ar SEPLP 29.09.2023. lÄ“mumu Nr. 39/1-1) (VadlÄ«nijas), sÄ“de tika sasaukta 17. maijā pulksten 13.00.

Jānorāda, ka kolÄ“Ä£is J.EglÄ«tis sava iesnieguma tekstu bez pilna lÄ“mumprojekta pievienošanas publiskoja sociālā medija "X" platformā pulksten 15.58, kad ar viņa iesniegumu nebija iepazinušies visi Padomes locekļi.

Sagatavojot dokumentus sÄ“dei, par J.EglÄ«ša sagatavoto lÄ“mumprojektu, kas paredz 2023. gada 29. septembrÄ« pieņemtā dokumenta V sadaļu "2024. gada prioritātes un uzdevumi plāna sagatavošanai un jaunas auditorijas sasniegšanai" papildināt ar jaunu uzdevumu – "Eiropas Parlamenta vÄ“lÄ“šanu norises nodrošināšana, ievÄ“rojot priekšnosacÄ«jumu, ka, organizÄ“jot priekšvÄ“lÄ“šanu debates ar kandidātu piedalÄ«šanos, tās jānodrošina valsts un vai Eiropas SavienÄ«bas oficiālajā valodā, nepieciešamÄ«bas gadÄ«jumā nodrošinot tulkojumu", atzinumu operatÄ«vi sniedza SEPLP Juridiskais departaments.

Saskaņā ar atzinumu PriekšvÄ“lÄ“šanu aÄ£itācijas likums neparedz valodas lietojuma nosacÄ«jumus attiecÄ«bā uz elektronisko plašsaziņas lÄ«dzekļu veidotiem diskusiju raidÄ«jumiem un valodas jautājumos ir piemÄ“rojams sabiedrisko elektronisko plašsaziņas lÄ«dzekļu vispārÄ“jais regulÄ“jums un apraides atļauju darbÄ«bas pamatnosacÄ«jumi. Padomei ir jāievÄ“ro Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas lÄ«dzekļu un to pārvaldÄ«bas likuma (SEPLPL) 17. panta pirmās daļas 2. punkts, kas nosaka, ka Padome "garantÄ“ sabiedrisko elektronisko plašsaziņas lÄ«dzekļu redakcionālo neatkarÄ«bu, tai skaitā neiejaucoties programmu satura veidošanā". TādÄ“jādi ir pamats uzskatÄ«t, ka sagatavotais lÄ“mumprojekts neatbilst SEPLPL 17. panta pirmās daļas 2. punktam.

Balstoties šajā atzinumā un apzinoties savu valsts amatpersonu pienākumu godprātÄ«gi pildÄ«t savus amata pienākumus un ievÄ“rot likumu normas, neatbalstām šÄda lÄ“muma pieņemšanu.

Ar balsojumu "Pret" un juridisku argumentāciju noraidot J.EglÄ«ša sagatavoto lÄ“mumprojektu, uzskatām par pienākumu sabiedrÄ«bai plašÄk paskaidrot savu rÄ«cÄ«bu un motivāciju.

Nelemjam ar atpakaļejošu spÄ“ku

Uzskatām, ka šÄda juridiski nekorekta un SEPLPL likuma burtam neatbilstoša lÄ“muma pieņemšana radÄ«tu arÄ« bÄ«stamu precedentu, ka ārÄ“jas ietekmes rezultātā Padome maina savus lÄ“mumus ar atpakaļejošu datumu.

Saskaņā ar Padomes apstiprinātā Sabiedriskā pasÅ«tÄ«juma izstrādes, uzskaites un izpildes uzraudzÄ«bas kārtÄ«bas nolikuma (Nolikums) 8. punktu Padome noteiktā kārtÄ«bā reizi trijos gados izstrādā sabiedriskā pasÅ«tÄ«juma plāna sagatavošanas vadlÄ«nijas, tajās atbilstoši sabiedriskā labuma mÄ“rÄ·iem nosakot galvenos sabiedrisko elektronisko plašsaziņas lÄ«dzekļu darbÄ«bas virzienus un uzdevumus.

VadlÄ«nijas tiek izstrādātas, pamatojoties uz SEPLPL un citiem normatÄ«vajiem aktiem, mediju politikas un attÄ«stÄ«bas plānošanas dokumentiem, pÄ“tÄ«jumiem, sabiedriskā labuma vÄ“rtÄ“šanas rezultātiem un sabiedrÄ«bas viedokļa noskaidrošanu, pÄ“c iespÄ“jas iesaistot dažādas sabiedrÄ«bas grupas, apkopojot Padomes rÄ«cÄ«bā esošo informāciju par auditorijas sÅ«dzÄ«bām un ieteikumiem, un ņemot vÄ“rā sabiedrisko elektronisko plašsaziņas lÄ«dzekļu ombuda sniegto informāciju.

SabiedrÄ«bas dažādu grupu viedokļu noskaidrošanai Padome vismaz reizi gadā organizÄ“ konsultācijas ar dažādu nozaru un organizāciju pārstāvjiem, lai izvÄ“rtÄ“tu sabiedriskā pasÅ«tÄ«juma izpildes rezultātus un saņemtu ieteikumus sabiedriskā pasÅ«tÄ«juma plāna izstrādei. Likumā noteiktā sabiedrÄ«bas iesaiste sabiedriskā pasÅ«tÄ«juma vÄ“rtÄ“šanā un izstrādÄ“ tiek nodrošināta arÄ« ar Padomes apstiprinātajā Latvijas sabiedrisko mediju sabiedriskā labuma izvÄ“rtÄ“šanas metodoloÄ£ijā balstÄ«tiem pÄ“tÄ«jumiem.

TrÄ«s gadu vadlÄ«nijas, pÄ“c vajadzÄ«bas un mainoties iekšÄ“jiem vai ārÄ“jiem faktoriem, var tik pārskatÄ«tas un pilnveidotas katru gadu lÄ«dz ar sabiedriskā pasÅ«tÄ«juma gada plāna izstrādi nākamajam gadam. Padome izstrādā vai pārskata trÄ«s gadu vadlÄ«nijas un izstrādā sabiedriskā pasÅ«tÄ«juma uzdevumus nākamajam gadam ne vÄ“lāk kā lÄ«dz katra gada 30. septembrim.

Ko paredz sabiedriskais pasūtījums

Konkrētās Vadlīnijas, kas nosaka uzdevumus 2024. gadam, Padome pieņēma 2023. gada 29. septembrī, ņemot vērā arī Sabiedriski konsultatīvā foruma, kura sanāksme notika 20. septembrī, ieteikumus.

Par 2024. gadā gaidāmajām Eiropas Parlamenta vÄ“lÄ“šanām VadlÄ«nijās ir dots uzdevums Nr. 2.5.: "Nodrošināt lÄ«dzsvarotu un politisko viedokļu daudzveidÄ«bu aptverošu Eiropas Parlamenta vÄ“lÄ“šanu atspoguļošanu un PriekšvÄ“lÄ“šanu aÄ£itācijas likuma prasÄ«bu ievÄ“rošanu."

Atbilstoši Nolikumam sabiedriskie elektroniskie plašsaziņas lÄ«dzekļi lÄ«dz 1. decembrim izstrādā un iesniedz VadlÄ«nijās pamatotu sabiedriskā pasÅ«tÄ«juma gada plānu, ko saskaņā ar SEPLPL Padomei jāapstiprina lÄ«dz 31. decembrim.

Valsts SIA "Latvijas Radio" (Latvijas Radio) un valsts SIA "Latvijas Televīzija" (Latvijas Televīzija) sabiedriskā pasūtījuma plāni 2024. gadam ar Padomes lēmumiem apstiprināti 2023. gada 28. decembrī, grozījumi plānos apstiprināti attiecīgi 2024. gada 29. februārī un 14. martā.

VadlÄ«nijas un sabiedrisko elektronisko plašsaziņas lÄ«dzekļu sabiedriskā pasÅ«tÄ«juma plāni ir publiski pieejami dokumenti Padomes tÄ«mekļvietnÄ“ un attiecÄ«gi sabiedrisko mediju tÄ«mekļvietnÄ“s.

Latvijas Radio plāns 2.5.uzdevuma izpildi paredz sekojoši:

"Ziņu dienests plāno atspoguļot Eiropas Parlamenta vÄ“lÄ“šanu norisi gan Latvijā, gan ārvalstÄ«s, tai skaitā, iesaistot arÄ« ārvalstÄ«s strādājošos kolÄ“Ä£us, kā arÄ« pirms vÄ“lÄ“šanām analizÄ“t dažādu politisko partiju programmas un piedāvājumus.

LR1 nodrošinās lÄ«dzsvarotu politisko partiju pārstāvniecÄ«bu un viedokļu atspoguļojumu diskusiju raidÄ«jumā "Krustpunktā" un speciālajos izlaidumos, analizÄ“jot vÄ“lÄ“šanu gaitu, norisi un rezultātus.

LR4 nodrošinās lÄ«dzsvarotu politisko partiju pārstāvniecÄ«bu un viedokļu atspoguļojumu materiālu ciklos informatÄ«vajos raidÄ«jumos "Doma laukums" un "Izklāstā", kā arÄ« diskusiju raidÄ«jumā "Atklātā saruna".

LR5 veidos multimediālu saturu par jauniešu iesaistÄ«šanos Eiropas Parlamenta vÄ“lÄ“šanās un demokrātijas procesos. Pirms Eiropas Parlamenta vÄ“lÄ“šanām LR5 organizÄ“s gados jaunāku deputātu kandidātu debates spÄ“les formā.

Lai nodrošinātu priekšvÄ“lÄ“šanu aÄ£itācijas likuma ievÄ“rošanu, Latvijas Radio lÄ«dz 2024. gada 10. februārim pieņems vadlÄ«nijas priekšvÄ“lÄ“šanu satura veidošanai."

Latvijas TelevÄ«zijas plāns 2.5. uzdevuma izpildi paredz sekojoši:

"Eiropas Parlamenta vÄ“lÄ“šanām tiks veidots Ä«pašs satura projekts, lai vispusÄ«gi atspoguļotu priekšvÄ“lÄ“šanu un vÄ“lÄ“šanu periodu. LTV sekos lÄ«dzi un uzskaitÄ«s politisko partiju pārstāvju dalÄ«bu priekšvÄ“lÄ“šanu un vÄ“lÄ“šanu posmā, kā arÄ« ievÄ“ros PriekšvÄ“lÄ“šanu aÄ£itācijas likuma prasÄ«bas."

Īstenojot sabiedriskā pasÅ«tÄ«juma plānu, Latvijas Radio un Latvijas TelevÄ«zija ir Padomei 2024. gada sākumā iesniegušas informāciju par detalizÄ“tāku pasākumu plānu un priekšvÄ“lÄ“šanu perioda prasÄ«bu ievÄ“rošanu. Latvijas Radio un Latvijas TelevÄ«zija ir attiecÄ«gi ar paziņojumiem medijiem informÄ“jušas sabiedrÄ«bu par darbÄ«bu Eiropas Parlamenta vÄ“lÄ“šanu procesa atspoguļošanā attiecÄ«gi 8. aprÄ«lÄ« un 15. martā.

AugstākminÄ“tā informācija par sabiedriskā pasÅ«tÄ«juma un tā gada plāna izstrādi apliecina, ka Padome nav uzdevusi sabiedriskajiem medijiem veidot priekšvÄ“lÄ“šanu debates krievu valodā un tā ir attiecÄ«go mediju redakcionālā izvÄ“le, par ko Padome ir bijusi informÄ“ta jau vairākus mÄ“nešus. TādÄ“jādi jebkādas izmaiņas attiecÄ«bā uz valodu lietojumu un tulkojuma nodrošināšanu ir sabiedrisko mediju kompetencÄ“, ievÄ“rojot valstÄ« spÄ“kā esošos likumus, un tam nav vajadzÄ«gs Ä«pašs Padomes lÄ“mums. VÄ“l jo bÄ«stamāk, ja tās bÅ«tu ārÄ“jas ietekmes rezultātā veiktas juridiski nekorektas izmaiņas VadlÄ«nijās, kas liktu izdarÄ«t izmaiņas arÄ« sabiedrisko mediju sabiedriskā pasÅ«tÄ«juma gada plānos ar atpakaļejošu spÄ“ku.

Vienlaikus jāuzsver, ka Padomes lÄ“mumi arÄ« neliedz sabiedriskajiem medijiem tulkot mazākumtautÄ«bu valodās valsts valodā sagatavotos raidÄ«jumus, tajā skaitā Eiropas Parlamenta priekšvÄ“lÄ“šanu debates. Jānorāda, ka saskaņā ar sabiedriskā pasÅ«tÄ«juma plānu 2023. gadam un tā izpildi mazākumtautÄ«bu multimediālā platforma "RUS.LSM.lv" pirms Valsts prezidenta vÄ“lÄ“šanām pārraidÄ«ja LTV Ziņu dienesta gatavotās debates valsts valodā ar sinhrono tulkojumu krievu valodā.

ArÄ« SEPLPL 3. panta septÄ«tā daļa, kas nosaka, ka "sabiedriskie elektroniskie plašsaziņas lÄ«dzekļi veido raidÄ«jumus, to fragmentus un citus pakalpojumus mazākumtautÄ«bu valodās, lai veicinātu visu Latvijas iedzÄ«votāju sajÅ«tu, ka viņi ir piederÄ«gi Latvijai, sabiedrÄ«bas integrāciju Latvijā kā nacionālā valstÄ« un padziļinātu izpratni par sabiedriskajiem, sociālajiem un kultÅ«ras procesiem", nevar uzlikt un neuzliek pienākumu veidot priekšvÄ“lÄ“šanu debates tā, ka no Latvijas Republikas pilsoņiem tiek sagaidÄ«tas krievu valodas zināšanas.

Skaidri definētas prioritātes

VÄ“lamies arÄ« uzsvÄ“rt, ka VadlÄ«nijās, kas pirmajā redakcijā pieņemtas 2022. gadā un papildinātas 2023. gadā, ir daudzas atsauces un norādes uz Satversmes ievadu, likumiem un valsts plānošanas dokumentiem, kas uzsver saliedÄ“tas sabiedrÄ«bas veidošanu uz valsts valodas pamata, tajā skaitā Nacionālais attÄ«stÄ«bas plāns, SaliedÄ“tas un pilsoniski aktÄ«vas sabiedrÄ«bas attÄ«stÄ«bas pamatnostādnes 2021.-2027. gadam, Valsts valodas politikas pamatnostādnes 2021.-2027. gadam.

Padome, vadoties pÄ“c SEPLP likuma 10. panta dotā pienākuma, kas nosaka, ka SEPLP "prognozÄ“ ārÄ“jos un iekšÄ“jos faktorus, kas var ietekmÄ“t sabiedriskos elektroniskos plašsaziņas lÄ«dzekļus, un piedāvā šiem faktoriem atbilstošas vispārÄ“jās sabiedrisko elektronisko plašsaziņas lÄ«dzekļu attÄ«stÄ«bas stratÄ“Ä£ijas", VadlÄ«nijās jau paudusi ļoti konkrÄ“tu viedokli: "VadlÄ«niju atjaunošanas un uzdevumu noteikšanas 2024. gadam laikā joprojām noris Krievijas bruņota un neprovocÄ“ta agresija pret Ukrainu, bÅ«tiski ir mainÄ«jušies Ä£eopolitiskie apstākļi reÄ£ionā, Eiropā un pasaulÄ“ kopumā, liekot pārvÄ“rtÄ“t drošÄ«bas situāciju valstÄ« un likumdevÄ“ja un izpildvaras lÄ«menÄ« pieņemot lÄ“mumus, kas stiprina valsts ārÄ“jo un iekšÄ“jo drošÄ«bu, kā arÄ« saliedÄ“ sabiedrÄ«bu uz valsts valodas pamata.

Plānojot sabiedrisko elektronisko plašsaziņas lÄ«dzekļu darbÄ«bu vidÄ“jā un ilgākā termiņā, Padomes ieskatā, nepieciešams Ä«paši ņemt vÄ“rā situācijas attÄ«stÄ«bu Ukrainā, šo notikumu ietekmi uz Latvijas sabiedrÄ«bas saliedÄ“tÄ«bu, kā arÄ« nepieciešamÄ«bu stiprināt latvisko un Eiropas kultÅ«rtelpu, Latvijas Republikas SatversmÄ“ definÄ“tās vÄ“rtÄ«bas.

Īpaša uzmanÄ«ba veltāma mazākumtautÄ«bu integrācijai latviešu valodas un latviskās kultÅ«ras vidÄ“, bÄ“rnu un jauniešu auditorijas sasniegšanai, kā arÄ« satura pieejamÄ«bas dažādām sabiedrÄ«bas grupām, tajā skaitā cilvÄ“kiem ar invaliditāti, palielināšanai, ņemot vÄ“rā nepieciešamÄ«bu stiprināt sabiedriskos elektroniskos plašsaziņas lÄ«dzekļus kā galvenos uzticamas un pārbaudÄ«tas informācijas avotus ne tikai ikdienā, bet arÄ« iespÄ“jamās krÄ«zes situācijās.

Å…emot vÄ“rā vairākos pÄ“tÄ«jumos uzrādÄ«to tendenci, ka Latvijā ievÄ“rojama daļa sabiedrÄ«bas kā primāro uzticamas informācijas avotu izmanto sociālos medijus un digitālajā vidÄ“ pieejamo informāciju, informatÄ«vās telpas stiprināšanas nolÅ«kos sabiedrisko elektronisko plašsaziņas lÄ«dzekļu uzdevums ir pÄ“c iespÄ“jas ar savu saturu sasniegt arÄ« šo sabiedrÄ«bas daļu, turpinot palielināt digitālā satura veidošanai pieejamos resursus."

Kādus lēmums un kad pieņemam

Pie augstākminÄ“tās informācijas par Eiropas parlamenta priekšvÄ“lÄ“šanu debatÄ“m ir svarÄ«gi piebilst, ka lÄ«dz 2024. gada martam Padomei nebija vienotas nostājas par "Nacionālajā drošÄ«bas koncepcijā 2023" ietverto konceptuālo virzienu 2026. gadā atteikties no reālas divvalodÄ«bas sabiedriskajos medijos, taču pÄ“c publiskām un iekšÄ“jām debatÄ“m PadomÄ“ marta beigās tāds lÄ“mums ir pieņemts vienbalsÄ«gi.

Atgādinām, ka jautājumam par Eiropas Parlamenta debatÄ“m krievu valodā sabiedriskajos medijos kļūstot par plašÄkas diskusijas objektu sabiedrÄ«bā, Padome 2024. gada 14. maijā izplatÄ«ja sekojošu paziņojumu:

"Savas kompetences ietvaros atbildot uz publiskajā telpā izskanÄ“jušajiem argumentiem un vÄ“stÄ«jumiem par "Latvijas TelevÄ«zijas" plānotajām Eiropas Parlamenta priekšvÄ“lÄ“šanu debatÄ“m krievu valodā, Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas lÄ«dzekļu padome (SEPLP) norāda, ka kopÄ“jā sabiedrÄ«bas saziņas un demokrātiskās lÄ«dzdalÄ«bas valoda Latvijā neapšaubāmi un atbilstoši Satversmei un Satversmes tiesas spriedumiem ir valsts valoda. TādÄ“jādi no deputātu kandidātiem pašvaldÄ«bu, Saeimas un Eiropas Parlamenta vÄ“lÄ“šanās leÄ£itÄ«mi ir pieprasāmas tikai latviešu valodas zināšanas darbam nepieciešamajā lÄ«menÄ«.

Vienlaikus Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas lÄ«dzekļu un to pārvaldÄ«bas likums paredz, ka sabiedriskie mediji veido raidÄ«jumus, to fragmentus un citus pakalpojumus mazākumtautÄ«bu valodās, lai veicinātu visu Latvijas iedzÄ«votāju sajÅ«tu, ka viņi ir piederÄ«gi Latvijai, sabiedrÄ«bas integrāciju Latvijā kā nacionālā valstÄ« un padziļinātu izpratni par sabiedriskajiem, sociālajiem un kultÅ«ras procesiem.

Krievu valoda Latvijā ir viena no mazākumtautÄ«bu valodām un Nacionālā elektronisko plašsaziņas lÄ«dzekļu padome ir izsniegusi attiecÄ«gas apraides atļaujas (LTV7, LR4) un reÄ£istrÄ“jusi pakalpojumu pÄ“c pieprasÄ«juma (Replay), kas pieļauj satura pārraidÄ«šanu krievu valodā. SEPLP norāda, ka "Latvijas TelevÄ«zija", izvÄ“loties pārraidÄ«t priekšvÄ“lÄ“šanu debates krievu valodā, nepārkāpj likumus, normatÄ«vos aktus un sabiedriskā pasÅ«tÄ«juma vadlÄ«nijas un gada plānu.

Vienlaikus SEPLP aicina "Latvijas TelevÄ«ziju" rÅ«pÄ«gi izvÄ“rtÄ“t plašÄku kontekstu, iekšÄ“jus un ārÄ“jus faktorus, lai savā darbÄ«bā ievÄ“rotu un salāgotu Satversmes bÅ«tÄ«bu, SEPLP likumu un demokrātiskā lÄ«dzdalÄ«bas procesa pilnvÄ“rtÄ«gu un kvalitatÄ«vu nodrošināšanu visiem Eiropas Parlamenta vÄ“lÄ“šanās iesaistÄ«tajiem – deputātu kandidātiem un vÄ“lÄ“tājiem.

Saskaņā ar PriekšvÄ“lÄ“šanu aÄ£itācijas likuma 32. panta 3. daļu "Par priekšvÄ“lÄ“šanu aÄ£itācijas materiālu izvietošanu šÄ panta izpratnÄ“ nav uzskatāmi elektronisko plašsaziņas lÄ«dzekļu veidoti diskusiju raidÄ«jumi, ja no aÄ£itācijas veicÄ“ja par šo raidÄ«jumu veidošanu un izplatÄ«šanu netiek saņemta samaksa."

SEPLP atgādina, ka, ņemot vÄ“rā SatversmÄ“ ietvertās vÄ“rtÄ«bas un tajā nostiprinātās mazākumtautÄ«bu tiesÄ«bas un Saeimas apstiprinātās "Nacionālās drošÄ«bas koncepcijas 2023" bÅ«tÄ«bu, SEPLP ir 28. martā pieņēmusi konceptuālu lÄ“mumu, ka no 2026. gada apvienotajā sabiedriskajā elektroniskajā plašsaziņas lÄ«dzeklÄ« "Latvijas Sabiedriskais medijs" tiks Ä«stenota jauna pieeja dažādu mazākumtautÄ«bu sasniegšanai, novÄ“ršot divkopienu sabiedrÄ«bas pastāvÄ“šanu."

Atkārtoti aicinām

ArÄ« dažas dienas vÄ“lāk un diskusijai sabiedrÄ«bā pieņemoties spÄ“kā, neesam mainÄ«juši savu viedokli, ka patlaban normatÄ«vie akti tieši neaizliedz sabiedriskajiem medijiem veidot priekšvÄ“lÄ“šanu debates vienā no mazākumtautÄ«bu valodām, taču skaidri arÄ« uzsveram, ka neviens normatÄ«vais akts vai Padomes lÄ“mums neuzliek arÄ« pienākumu veidot priekšvÄ“lÄ“šanu debates krievu valodā un sagaidÄ«t no Latvijas Republikas pilsoņiem krievu valodas zināšanas jebkādā lÄ«menÄ«.

Tā ir mediju redakcionālā neatkarÄ«ba un vienlaikus arÄ« atbildÄ«ba sabiedrÄ«bas priekšÄ pieņemt savus lÄ“mumus, paturot prātā, ka saskaņā ar SEPLPL 2. pantu: "Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas lÄ«dzekļu vispārÄ“jais stratÄ“Ä£iskais mÄ“rÄ·is ir stiprināt Latvijas demokrātisko iekārtu, vārda brÄ«vÄ«bu un Latvijas iedzÄ«votāju sajÅ«tu, ka viņi ir piederÄ«gi Latvijai, kopt latviešu valodu un nacionālo kultÅ«ru saskaņā ar Satversmi, šo likumu un citiem likumiem."

Vārda brÄ«vÄ«bas stiprināšana nozÄ«mÄ“ arÄ« to, ka Latvijas valstÄ« jebkuram sabiedrÄ«bas loceklim, kā arÄ« valsts institÅ«cijām un politiskajām partijām ir tiesÄ«bas brÄ«vi paust savu viedokli savas kompetences ietvaros.

Savukārt mÅ«su pienākums ir godprātÄ«gi pildÄ«t savus amata pienākumus kā SEPLP locekļiem, tajā skaitā garantÄ“t sabiedrisko elektronisko plašsaziņas lÄ«dzekļu redakcionālo neatkarÄ«bu, tai skaitā neiejaucoties programmu satura veidošanā.

Vairāk informācijas:

VadlÄ«nijas: VadlÄ«nijas 2023.-2025. gadam un uzdevumi plāna sagatavošanai 2023. un 2024. gadam | Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas lÄ«dzekļu padome (seplp.lv)

Sabiedriskā pasÅ«tÄ«juma plāni: Sabiedrisko mediju pasÅ«tÄ«jums | Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas lÄ«dzekļu padome (seplp.lv)

Padomes konceptuālais lÄ“mums par 2026. gadu: SEPLP uzdos no 2026. gada sabiedriskajos medijos sākt konceptuāli jaunu pieeju mazākumtautÄ«bu sasniegšanai | Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas lÄ«dzekļu padome

Aicinājums LTV: SEPLP aicina Latvijas TelevÄ«ziju plānotās priekšvÄ“lÄ“šanu debates izvÄ“rtÄ“t plašÄkā kontekstā, nodrošinot demokrātisku lÄ«dzdalÄ«bu visiem iesaistÄ«tajiem | Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas lÄ«dzekļu padome