Iesaki rakstu:

PÄ“dÄ“jā gada laikā, ja ne vÄ“l ilgāk, Latvijas medijos regulāri pazibsnÄ« kāds savulaik Latvijas politiskajā arÄ“nā itin skaļu vijoli spÄ“lÄ“jis tipāžs, kurš šobrÄ«d sevi pozicionÄ“ kā uzņēmÄ“ju un nepakautrÄ“jas pabārstÄ«ties ar viediem padomiem, lai vismaz sev šÄ·istu zinošÄks nekā ir patiesÄ«bā. Stulbeņu zemes folkloras klasiÄ·is, ekspolitiÄ·is Vilis Krištopans.

Nerunājot par šÄ« kunga senākā vÄ“sturÄ“ gÅ«tajiem panākumiem basketbolā un uzņēmÄ“jdarbÄ«bā, politikā viņa darbÄ«ba allaž ir saistÄ«jusies ar uzpÅ«tÄ«gu pārgudrÄ«bu un nievājošu attieksmi teju pret katru, kas nav šÄ« ekspolitiÄ·a domubiedrs un/vai miljonārs. ArÄ« šogad filmÄ“tie rullÄ«ši apliecina, ka izbijušÄ valstsvÄ«ra iedomÄ«ba nav mazinājusies ne par matu, un kopumā pozitÄ«vie komentāri liecina, ka to autori Krištopana “zvaigžņu stundā” vÄ“l nav bijuši piedzimuši vai arÄ« ir tik tikko kā ieradušies pasaulÄ“…

Starp “izvazātāju partijas” lokomotÄ«vÄ“m

PÄ“dÄ“jā laikā šis darbonis, parādoties publiskajā telpā, nereti izsakās no sÄ“rijas “ja es bÅ«tu premjers, es…”. Domājams, ir vÄ“rts atskatÄ«ties uz Krištopana paša darbÄ«bu aktÄ«vajā politikā, lai izdarÄ«tu zināmus secinājumus par to, ko šis agrākais politikānis paguva “sastrādāt”, kad “bÅ«tu” bija Ä«stenÄ«bas izteiksmÄ“.

Krištopans savas politiskās karjeras laikā pabijis valsts ieņēmumu valsts ministra, premjera un Saeimas deputāta amatos, Ä«slaicÄ«gi izpildÄ«jis (kas zina, varbÅ«t tikai aizpildÄ«jis) pat zemkopÄ«bas un iekšlietu ministra krÄ“slus, bet ar lielāko aktivitāti izcÄ“lies tieši satiksmes ministra postenÄ«, visai konstanti principu “vispirms domāt, pÄ“c tam runāt/darÄ«t” pagriežot pretÄ“jā virzienā.

Kundziņa politiskā karjera deviņdesmitajos gados sākās frizÄ“tu tipāžu un pārkrāsotu komunistu armādas izveidotajā ambiciozajā politgrupÄ“jumā “Latvijas ceļš” (LC), kas, 5. Saeimas vÄ“lÄ“šanās kļuvis par elektorāta lielāko cerÄ«bu, vÄ“lāk kļuva par izcilāko nesaimnieciskuma, pri(h)vatizācijas, valsts mantas izšÄ·Ä“rdÄ“šanas un izzagšanas paraugu (neskatoties uz 5. Saeimas laika pirmā premjera Birkava specializÄ“šanos cīņai pret to pārdesmit gadus senā pagātnÄ“).

Tieši šajā laikā LC un tā birkavu, gaiļu, gorbunovu, krištopanu, panteļējevu, lÄ«baņu un citu politsubjektu vadÄ«bā dzima tiesiskais nihilisms un politiskās elites totāla arogance, nicinājums un “skatÄ«šanās no augšas” uz sabiedrÄ«bu kopumā, to ņirdzÄ«gi dÄ“vÄ“jot par “mazajiem cilvÄ“kiem” un “reņģu Ä“dājiem”… Valdošo politisko klaunu stulbumu papildināja banku krÄ«ze, noguldÄ«jumu krāpniekfirmu aktivitātes, absolÅ«ts organizÄ“tās un cita veida noziedzÄ«bas uzplaukums, inflācijas lÄ“cieni, deficÄ«ta pluinÄ«ti valsts budžeti un ar skaļu uzvārdu apveltÄ«ts, tomÄ“r gaužām nespÄ“jÄ«gs Valsts prezidents-marionete politiskajā fonā…

Tieši uz šÄ« fona Krištopans kļuva par sabiedrÄ«bā atpazÄ«stamu politiÄ·i. BÅ«dams valsts ieņēmumu valsts ministra amatā, plātÄ«ja rokas par tobrÄ«d izplatÄ«tajām ieņēmumu dienesta struktÅ«ru kukuļošanas shÄ“mām, vaidot, ka nevarot taču iet kabinetos kontrolÄ“t, vai kāds ierÄ“dņiem nedod dolārus.

DarbÄ«bas pÄ«Ä·i gan ekssportists sasniedza, bÅ«dams satiksmes ministrs trÄ«s valdÄ«bās pÄ“c kārtas. Šajā laikā tika raidÄ«ts starta šÄviens degvielas akcÄ«zes nodokļa celšanai – izcilas “rÅ«pes par tautu”, jo cenas kāpums šim energoresursam automātiski ar sniega bumbas efektu rauj lÄ«dzi pilnÄ«gi visu preču un pakalpojumu cenas bez izņēmuma, bet ieceres samÄ“rÄ«gums ar iedzÄ«votāju maksātspÄ“ju nebija bÅ«tisks.

“Ceļš ir tāds pats pakalpojums kā jebkurš cits,” – uzpÅ«tÄ«gi noteica Krištopans, visai nepārprotami starp rindām liekot saprast – kas nespÄ“j maksāt par politiskajiem ceļu remontiem, nespÄ“j nopirkt sabiedriskā transporta biļeti (par auto un degvielu nerunājot), lai lido pa gaisu. Kas nav “biezais”, tas nav cilvÄ“ks… Bet visas ministra aktivitātes ar uzkrÄ«tošu intensitāti tika afišÄ“tas un “pīārÄ“tas” (tolaik, šÄ·iet, šÄdu epitetu pat neizmantoja) paša neformālās “kabatas televÄ«zijas” “aktuālajās intervijās”.

Saspringtās ministrÄ“šanas vaļasbrīžos Krištopans pamanÄ«jās arÄ« izklaidÄ“t publiku, vadājot dzeltenā formāta reportieres pa naktslokāliem (spriežot pÄ“c rakstā atreferÄ“tā, izmantojot ministrijas auto ar visu šoferi), nododoties nelielai viskija ieraušanai un vienai no izklaides biedrenÄ“m pat piedāvājot palÄ«dzÄ“t apbÄ“rnoties….

Kā aizbildinājums degvielas akcÄ«zes nodokļa celšanai (tāda gan tika piedzÄ«vota arÄ« iepriekš, citu ministru uzraudzÄ«bā) tika izmantots arguments nepieciešamÄ«bai pÄ“c lÄ«dzekļiem ceļu remontÄ“šanai. Un tie tiešÄm kādu brÄ«di tika intensÄ«vi remontÄ“ti, sevišÄ·i priekšvÄ“lÄ“šanu laikā; toreizÄ“jā satiksmes ministra ar premjera ambÄ«cijām senču dzimtajā Latgales pusÄ“ viens “remonta” projekts vÄ“lāk ieguva neoficiālu nosaukumu “priekšvÄ“lÄ“šanu asfalts”, jo, tiklÄ«dz vÄ“lÄ“šanas bija beigušÄs un Krištopans stiÄ·Ä“ja nākamo valdÄ«bu, “jaunais” asfalts tika burtiski aizskalots rudens lietavās.

Pa starpai politiÄ·is pamanÄ«jās Latviju nodÄ“vÄ“t vÄ“lāk folklorizÄ“tajā epitetā par “stulbeņu zemi”, bet, vadÄ«dams pÄ“dÄ“jo posmu satiksmes ministra amatā, kundziņš vÄ“l, atbildot uz premjera (Guntara Krasta) aizrādÄ«jumiem saistÄ«bā ar formāliem pārkāpumiem, pamanÄ«jās aizrunāties, ka valdÄ«bas vadÄ«tājs esot “utu vanags” un “idiots”, neviļus iepÅ«šot arÄ« Krievijas taurÄ“, kas tolaik Krastu nodÄ“vÄ“ja ar “niecÄ«bu”. VÄ“l pirms laika Krištopans ierunājās par papildu degvielas akcÄ«zes celšanu (un automātisku inflācijas uzrāvienu), tÅ«lÄ«t gan šÄdu rÄ«cÄ«bu nodÄ“vÄ“jot par nepopulāru, jo “tuvojas vÄ“lÄ“šanas”, tādēļ – vismaz uz laiku atceļamu.

NesolÄ«t nevar pat Krištopans

VÄ“lÄ“šanas pietuvojās arÄ« 1998. gadā, kad Krištopans, sÅ«tot personÄ«gas vÄ“stules visiem Latvijas iedzÄ«votājiem un, protams, skaitliski daudzsološÄkajam kontingentam – pensionāriem, atklāti tÄ“mÄ“ja uz premjera krÄ“slu un nekautrÄ“jās pasolÄ«t kaut ko tā arÄ« neizpildÄ«tu. PriekšvÄ“lÄ“šanu lapelÄ“s teksts zem politiÄ·a ģīmetnes solÄ«ja – garantÄ“ju, ka manis vadÄ«tā valdÄ«ba paaugstinās pensijas par 10 latiem. Ticis kārotajā krÄ“slā, Krištopans izlielÄ«jās, ka esot “rezultāta cilvÄ“ks”, un uz rezultātu nebija ilgi jāgaida, viņa valdÄ«ba pensijas tiešÄm paaugstināja… par 18 santÄ«miem.

Bez bezdarba kāpuma, milzÄ«ga budžeta deficÄ«ta un sociālā budžeta novešanas lÄ«dz “kliņķim” vÄ“l viens “lielisks” valdÄ«bas projekts bija nodokļu rāviens debesÄ«s lietotiem auto – izcilākais veids lietoto auto tirgus iznÄ«cināšanai uz vairākiem gadiem, par ko Lietuvā vÄ“l šodien atceras un saka Latvijai ironisku paldies. Galu galā pÄ“c nepilnu astoņu mÄ“nešu haotiskas (lai neteiktu – parodiskas) premjerÄ“šanas Krištopans, kurš kā valdÄ«bas vadÄ«tājs bija izpelnÄ«jies nelabvēļu apzÄ«mÄ“jumu “Lemberga pakalpiņš”, pÄ“c intensÄ«viem tuvāko politikāņu ieteikumiem atkāpās. Kopumā, skatoties atpakaļ, drÄ«zāk šÄ·iet, ka viņa mÄ“rÄ·is bija nevis kļūt par spÄ“jÄ«gu un pārliecinošu premjeru, bet gan panākt, ka paša vieplis tiek piekarināts pie sienas MK Ä“kā starp citu bijušo premjeru portretiem.

PretÄ“ji bazÅ«nÄ“tajam Krištopans pÄ“c laika politikā atgriezās. Proti, iepriekš dedzÄ«gais LC patriots un viens no redzamākajiem politiÄ·iem Krištopans mirkli pÄ“c paša nespÄ“jÄ«gās valdÄ«bas krišanas un pirms “dzimtās” partijas pelnÄ«tas aizslaucÄ«šanas vÄ“stures mÄ“slainÄ“ simboliski “aizgāja no politikas”, bet 8. Saeimā 2002. gadā iestÅ«rÄ“ja uz ZZS plosta (ne kā biedrs). Atgriezās ne gluži, “lai strādātu”, bet – lai atsÄ“dÄ“tu stundas Saeimā, jo, kā liecina pieejamā informācija, 8. Saeimas deputāta pilnvaru laikā viņš no tribÄ«nes nav izteicies ne par vienu jautājumu.

Tā nu ekspremjers pamazām nozuda ne vien no politikas, pasludinot sevi par personu, kas retāk sniegs intervijas un bÅ«s nost no sabiedrÄ«bas acÄ«m, bet arÄ« no Latvijas, iekārtojoties Floridas piekrastÄ“. (Ironiski, bet iepriekš pirmsvÄ“lÄ“šanu gaisotnÄ“ pats iesmÄ“ja par tā brīža galveno konkurentpartiju, ka varÄ“tu balsot arÄ« par viņiem, taču neesot garantijas, ka tās lÄ«deris neaizmuks uz Ameriku, un kas tad palikšot pāri no partijas.) TomÄ“r nepagāja pat Ä«sti pusotra desmitgade, kad Krištopans kļuva atkal regulāri pamanāms “stulbeņu zemÄ“” un šÄ·ietami nelaida garām nevienu iespÄ“ju pagorÄ«ties preses slejās vai TV ekrānā, runājot ar katru, kurš gatavs klausÄ«ties.

Tā nu šis realitātes šovs ar nosaukumu “ja es bÅ«tu premjers, es gan...” dažādos kanālos ar zināmu regularitāti turpinās, un šajā kontekstā atliek vien atzÄ«t, ka šodienas politiskajai elitei, kas ir vÄ“l stulbāka un aprobežotāka par iepriekšÄ“jām, reizÄ“m pat nebÅ«s par skādi šÄdu politisku caurkriteņu izteikumos ieklausÄ«ties…

Tāds tādu atrod?

PÄ“c paša stāstÄ«tā, Krištopans pirms Donalda Trampa ieiešanas Baltajā namā ar galveno amerikāni vairākkārt esot ticies saviesÄ«gos apstākļos, pie viskija glāzes apspriežot arÄ« biznesa projektus, un no izbijušÄ Latvijas politiÄ·a retorikas nojaušams, ka viņš ir liels izbijušÄ ASV lÄ«dera ar oranžo frizÅ«ru atbalstÄ«tājs, bet visus citādi domājošos ir gatavs pielÄ«dzināt idiotiem. Jo Tramps jau “neko, tikai asi izsakās, bet tas jau nepatÄ«k”. Bet cilvÄ“ks, kas sapelnÄ«jis miljardus, nevarot bÅ«t idiots. (Vai nepastāv opcija, ka sastrādātais “kāposts” sagroza mentālo stāvokli, vÄ“sture pagaidām klusÄ“.)

Nav bÅ«tiski, cik tuvs vai tāls šis “stulbeņu zemes” pārstāvis ir Donaldam Trampam, un nebÅ«t nav runa par to, cik kāds “asi” izsakās. Kā saka, leksika atbilst intelektam. SvarÄ«gs ir kas cits. Vairākkārt bankrotÄ“jušÄ un uzplaukušÄ miljardiera-rasista darbÄ«bu lāgiem uzkrÄ«toši raksturojis haotiskums (sak, vakar es teicu tā, šodien tam nav nozÄ«mes – tagad saku citādi), kas uzskatāmi atbalsojās fondu tirgos, liekot aizmirst par kaut jelkādu stabilitāti.

Taču vÄ“l pirms ievÄ“lÄ“šanas Tramps pārkāpa visas sarkanās lÄ«nijas, publiski un atklāti ņirgājoties par neārstÄ“jami slimu cilvÄ“ku, kas ir absolÅ«ti nepieņemama rÄ«cÄ«ba jebkurā normālā sabiedrÄ«bā un no jebkuras personas puses – vai tas bÅ«tu sÄ“tnieks vai prezidenta amata kandidāts. Un tÄ«ri cilvÄ“cÄ«gi pagrÅ«ti izprast to “jeņķu” daļu, kas par šÄdu deÄ£enerātu ir gatavi atdot savu balsi.

IespÄ“jams, ka pensionārs Krištopans kopā Trampu patiešÄm noorganizÄ“s kādu vÄ“rienÄ«gu biznesa projektu, un lai viņiem veicas. Å…emot vÄ“rā abu kungu uzpÅ«tÄ«bas pakāpi, lietišÄ·ais pāris varÄ“tu sanākt itin jautrs. Kas zina, varbÅ«t vÄ“l šajā desmitgadÄ“ abi vÄ«ri izveidos golfa impÄ“riju, ko nosauks Krištrampa vai Trampāna vārdā. Vai kā tamlÄ«dzÄ«gi.

Taču, ja kāds šodien ir “ar visām četrām” gatavs klausÄ«ties Latvijas politiskā caurkriteņa padomos, tad jāpatur prātā, ka tos dod uzpÅ«tÄ«gs (lai arÄ« pārticis) lielÄ«bnieks, kurš vadÄ«jis (vai izlicies vadām) visnespÄ“jÄ«gāko valdÄ«bu Latvijas vÄ“sturÄ“, kuras “varÄ“šanu” visspilgtāk ilustrÄ“ja Saeimas tolaik vienu stundu ilgušÄs plenārsÄ“des, jo… valdošÄ koalÄ«cija vienkārši nebija spÄ“jÄ«ga sagatavot lielāku apjomu izskatāmo jautājumu…

P.S. Varam katrs sev uzdot retorisku jautājumu – kas šodien ir mainÄ«jies varas un sabiedrÄ«bas attiecÄ«bās?