Iesaki rakstu:

Savulaik par 10. Saeimu, kurā tika ievÄ“lÄ“ta partiju apvienÄ«ba Par Labu Latviju, kāds populārs Latvijas politikas komentÄ“tājs simboliski izteicās: “Dabā nekad nesatiekas pingvÄ«ni ar leduslāčiem.” TomÄ“r politikai ir sava dienaskārtÄ«ba, un tajā šÄdi pavÄ“rsieni ir iespÄ“jami. Iznākums gan bija tāds, ka 10. Saeima izbeidzās ar tās atlaišanu. KāpÄ“c pÄ“kšÅ†i tas atkal kļuvis aktuāli? Tādēļ, ka pingvÄ«ni ar leduslāčiem atkal ir ne vien satikušies, bet arÄ« jauki sadzÄ«vo jaunajā RÄ«gas domes sasaukumā.

Kas ir kas? BagātÄ«gie RÄ«gas apcirkņi ir spÄ“juši vienot kopÄ“jam “darbam rÄ«dzinieku labā” gan Krievu savienÄ«bu un Saskaņu, gan Jauno VienotÄ«bu. Un tagad RÄ«gā tiek iemÄ“Ä£ināti jauni politiskās sadarbÄ«bas scenāriji, pārbaudot, cik lielā mÄ“rā tie varÄ“tu bÅ«t izmantojami Saeimas darbā, lai noturÄ“tu pie varas fatāli neveiksmÄ«go Krišjāņa Kariņa valdÄ«bu.

SavdabÄ«gi, ka šobrÄ«d vienotā dziesmā saplÅ«st zaļās idejas un vÄ“lme cirst, atvainojos, “apsaimniekot” RÄ«gas plaušas jeb RÄ«gas mežus. Roku rokā sadarbojas “bezkompromisa cÄ«nÄ«tāji” par dabas bagātÄ«bu “saglabāšanu” – aktÄ«visti no Dabas fonda ar Rotbergu priekšgalā –, un Klāva Olšteina (attÄ“lā) brandža, kas mostas un guļas pie motorzāģu skaņas kā patÄ«kami iemidzinošas mÅ«zikas.

KāpÄ“c pÄ“kšÅ†i Olšteins un viņa sešinieks, un kāds tam sakars ar jauno RÄ«gas domi. AtcerÄ“simies, ka šis sešinieks savulaik bija stabilitātes garants Valda Dombrovska valdÄ«bai, par ko tika dāsni atalgots. Viens no avotiem bija Satiksmes ministrija un tajā ietilpstošie uzņēmumi, kuri tika atdoti izlaupÄ«šanai.

VÄ“l joprojām jautāsiet kāds sakars tam ar mÅ«sdienu RÄ«gu? Tad, lÅ«k, Vilnis Ķirsis tajā pašÄ valdÄ«bā, kuru stutÄ“ja Olšteina sešinieks, tieši ar Olšteina gādÄ«bu kļuva par Ekonomikas ministrijas parlamentāro sekretāru. Viņš pats par sešinieka dalÄ«bnieku nekļuva visai prozaiska iemesla dēļ, jo netika ievÄ“lÄ“ts parlamentā.

Kā redzams, vecās saites nekur nepazÅ«d. Olšteina un viņa sabiedroto ietekme uz Jaunās VienotÄ«bas priekšvÄ“lÄ“šanu kampaņu RÄ«gā nav ne noslÄ“pums, ne arÄ« kaut kas, par ko kautrÄ“tos Jaunās VienotÄ«bas vadÄ«ba. Tieši šeit slÄ“pjas arÄ« atbilde uz jautājumu, kāpÄ“c Ķirsis tik ļoti iecirtās, lai viņa pārziņā tiktu nodota galvaspilsÄ“tas satiksmes sfÄ“ra. Jo olšteiniešiem ir zināšanas un pieredze, kā vislabāk izslaukt šo nozari – viņi to ar vÄ“rienu paveica jau Dombrovska valdÄ«bas laikā. Tolaik neviens viņiem pat neuzdrošinājās iebilst un ļāva grābt bez kautrÄ“šanās.

NevarÄ“tu teikt, ka kāds viņus RÄ«gā gaidÄ«ja ar atplestām rokām. TomÄ“r kriminālprocess pret Andri ŠÄ·Ä“li un Ainaru Šleseru nāca kā lielā iespÄ“ja, jo tieši šie divi džentelmeņi vÄ“sturiski bija RÄ«gas ielu uzturÄ“šanas konkursu sagatavošanas arhitekti. Tieši 2A gādāja par to, lai vÄ“rienÄ«gos lÄ«gumus iegÅ«tu un desmitiem miljoniem lielo naudu sadalÄ«tu starp viņiem piederošÄm un tiešÄ ietekmÄ“ esošÄm kompānijām*.

Vēl tagad atceramies 2016. un 2017. gada ziemas, kad Rīgas ielas bija kārtīgi iesālītas, neskatoties uz sniega trūkumu un silto laiku, bet zaļie aktīvisti un Vienotības tagadējie RD deputāti tobrīd bļāva, cik tas ir kaitīgi dabai.

Taču svarÄ«gs vienmÄ“r ir skatupunkts – ja tu saņem savu daļu no naudas, kas aiziet sāls pirkšanai un kaisÄ«šanai, tad varbÅ«t tas vairs nemaz nav tik slikti. ŠÄdā situācijā svarÄ«gs kļūst jautājums – kā to izdarÄ«t klusām un mierÄ«gi. Un tālu nemaz nav jāmeklÄ“ – Klāvs (Olšteins) ar draugu Vilni (Ķirsi), protams, palÄ«dzÄ“s.

Kur vajag, piedraudÄ“s, kur vajag, pasolÄ«s, un sava daļa no 150 miljoniem ieripos vajadzÄ«gajās kabatās. PatiesÄ«bā, atskatoties nesenajā pagātnÄ“, jāsecina – kas tas par vicemÄ“ru, ja viņš nav strauji kļuvis par miljonāru? Nu, protams, ka tā ir lupata, ne vicemÄ“rs.

Lai neliktos, ka šeit izteiktie apgalvojumi ir nepamatoti, var papÄ“tÄ«t vÄ“sturiskos skaitļus. 2016.-2017. gada ziema bija silta ziema, un RÄ«gā ar sniegu bija gaužām švaki.  Kopumā bija stipri silti – par to var pārliecināties laika apstākļu vÄ“sturiskajos datos, bet tas nekādi neatspoguļojās RÄ«gas domes ceļu uzturÄ“šanas izdevumos.

RD Satiksmes departaments atspÄ“ries sālÄ«ja un vāca sniegu. SlÄ«damÄ«ba ar mitro sāli (40g/m²) tika apkarota par kopÄ“jo summu - 873 tÅ«kstošiem eiro. SalÄ«dzinājumam šogad, kas jau tagad ir atzÄ«ts par salÄ«dzinoši sniegotu gadu, šajā pašÄ pozÄ«cijā tika iztÄ“rÄ“ts tikai 1,1 miljons eiro, kas ir tikai par divsimt tÅ«kstošiem vairāk. VÄ“l interesantāk izskatās pozÄ«cija slÄ«damÄ«bas samazināšana, tÄ«rot un kaisot ar smilts sāls maisÄ«jumu. Šogad šajā pozÄ«cijā iztÄ“rÄ“ti 17 tÅ«kstoši eiro, toties jau minÄ“tajā 2016.-2017. gada ziemā tie bija 104 tÅ«kstoši eiro.

Šie apjomi ļoti labi parāda iespÄ“jas, kas slÄ“pjas ielu iesālÄ«šanas rÅ«palā. Tie ir tikai daži skaitļi, kas ilustrÄ“ lielās iespÄ“jas un “slÄ“ptās rezerves”, kuras negrib palaist garām jaunā domes vadÄ«ba. Ne velti šobrÄ«d ir sākta pirmā plāniņa realizācijas stadija – audits par ielu uzturÄ“šanu šÄ« gada ziemā. Tā ietvaros ir jāsameklÄ“ dati, kas pamatotu Ķirša “padomnieku” nepieciešamÄ«bu sākt skraidÄ«t pa uzņēmumiem un stāstÄ«t, ka tieši viņi ir Ä«stie, ar ko ir jārunā un jādalās.

Valdošie nešaubÄ«gi kļūs stipri bagātāki! Jautājums tikai, cik ātri tas notiks un cik bezkaunÄ«gas bÅ«s izmantotās metodes. TomÄ“r jau šobrÄ«d varam droši salÄ«dzinoši secināt, ka zagšana notiek tikpat apjomÄ«gi kā Nila laikā un tagad vÄ“rojam tikai pirmo restarta gadu no plānotajiem pieciem.

*https://www.lsm.lv/raksts/zinas/ekonomika/rigas-ielu-tirisanas-iepirkuma-konkurence-izpaliek.a332559/