Iesaki rakstu:

Ķīniešu darba spÄ“jas un organizÄ“tÄ«bu var tikai apskaust. Tieši tāpat kā Ä·Ä«niešu mÄ“rÄ·tiecÄ«bu. It visā. KamÄ“r pārÄ“jā starptautiskā sabiedrÄ«ba aizņemta ar Covid-19, Baltkrievijas, Kalnu Karabahas, SÄ«rijas vai citiem jautājumiem, Ķīna risina savas problÄ“mas. Ne tik daudz iekšÄ“jās, cik tās, lai starptautiskā arÄ“nā kļūtu arvien ietekmÄ«gāka.

Nevar noliegt, Ķīnai tas tīri labi arī sanāk. Sāksim visu pēc kārtas.

Ä€rÄ“ji var bÅ«t spÄ“cÄ«gs tikai tad, kad visi procesi ir iekšÄ“ji sakārtoti un, galvenais, kontrolÄ“ti.

Ķīnas Komunistu partija septembrÄ« publicÄ“jusi neparastu vadlÄ«niju apkopojumu saviem biedriem. VadlÄ«nijās ir lasāmi arÄ« tādi punkti, ka Komunistiskās partijas biedriem ir “jāizglÄ«to privātie uzņēmÄ“ji, lai viņi pilnÄ«bā pakļautos Sji sociālisma ideoloÄ£ijai”. PÄ“c jauno vadlÄ«niju rakstÄ«tā, “privātajam sektoram ir nepieciešamas politiski jÅ«tÄ«gas personas, kas bez ierunām klausÄ«s un sekos partijai”.^[1] 

Iepriekš minÄ“tais parāda vienu ļoti skarbu patiesÄ«bu – Ķīnas lÄ«deris pasaka skaidri un gaiši – vai nu visi atbalstÄ«s valdÄ«bu un tās politiku, vai arÄ«… Tas, kas varÄ“tu notikt ar tiem, kuri neseko valdÄ«bas noteiktajam, nav ilgi jāmeklÄ“. Ķīnas nekustamo Ä«pašumu magnātam un prezidenta Sji Dziņpina kritiÄ·im Reņam Džicjanam otrdien piespriesti 18 gadi cietumā par "korupciju, kukuļošanu un valsts finanšu piesavināšanos", teikts tiesas paziņojumā. Reņs savulaik bija viens no komunistiskās partijas iekšÄ“jā loka elites cilvÄ“kiem. JāatzÄ«mÄ“, ka daudzi uzskata, ka Sji un komunistiskā partija apsÅ«dzÄ«bas korupcijā izmantoto, lai apklusinātu varas oponentus. ^[2]

LÄ«dz ar to Ķīnas valdÄ«ba izmantos visas sviras, lai ne tikai valsts iestādes un tajās strādājošie strikti ievÄ“rotu valdÄ«bas nosprausto kursu, bet arÄ« privāto kompāniju Ä«pašnieki un nodarbinātie rÄ«kotos tieši tā, kā to vÄ“las valdÄ«ba. Nez, tā ir tikai sakritÄ«ba vai kā, bet netālu no dažādu valstu bÅ«tiskiem objektiem, kā likums, atrodas vismaz kāda Ä“stuve, kurā ir Ķīnas vārds. PiemÄ“ram, paskatāmies, kas atrodas netālu no AizsardzÄ«bas ministrijas.

 Nav pasargāti arÄ« mācÄ«bu spÄ“ki. Tā jÅ«nijā Ķīnas varas iestādes aizturÄ“jušas tiesÄ«bu zinātņu profesoru Sju Džanžuņu, kas savās esejās kritizÄ“jis prezidentu Sji Dzjiņpinu par reakciju uz Covid-19 pandÄ“miju un centieniem nostiprināt varu.^[3] ŠÄdus piemÄ“rus, kā Ķīnas valdÄ«ba izrÄ«kojas ar citādāk domājošiem valsts iekšienÄ“, varÄ“tu turpināt un turpināt.

Ar tikai citādāk domājošo apspiešanu valsts iekšienÄ“ par nozÄ«mÄ«gu spÄ“lÄ“tāju nekļūsi. Vajag izmainÄ«t domāšanu jeb uztveri uz notikumiem ārvalstu iedzÄ«votājiem. Kā to panākt – divi veidi, abi, veci kā pasaule. Pirmais – sāc mācÄ«t savu ideoloÄ£iju citiem. Tā Ķīna ir pa visu pasauli izpletusi KonfÅ«cija institÅ«tus, kuri arÄ« Latvijā ir atraduši auglÄ«gu zemi. Latvijā ir 15 dažāda lÄ«meņa KonfÅ«cija institÅ«ta veidojumi. Sākot no Latvijas Universitātes KonfÅ«cija institÅ«ta, beidzot ar atsevišÄ·Äm klasÄ“m vai programmām dažādu pilsÄ“tu skolās.

Par to, ka Ķīna neatstāj novārtā pašas veidotos institÅ«tus ārvalstÄ«s, liecina pieejamā informācija par Ķīnas valdÄ«bas atbalstu LU KonfÅ«cija institÅ«tam. Tā 2016.gadā bija pārskaitÄ«ti 142 833 euro, bet 2019.gadā – 77 472 euro.  Vai pārÄ“jie 14 ir atstāti pilnÄ«gi bez finansÄ“juma – šaubos.

PasaulÄ“ ir ap 548 KonfÅ«cija institÅ«tiem (20 Okeānijā, 59 Ä€frikā, 126 Ä€zijā, 159 Ziemeļamerikā un Dienvidamerikā un 184 Eiropā).^[4] Vai tik tiešÄm ir kaut mazākās šaubas, kāda ideoloÄ£ija tiek mācÄ«ta?

Ja savulaik komunisma idejas PSRS uzspieda ar ieroču spÄ“ku un strauji, tad Ķīna iet garāku ceļu, bet efektÄ«vāk. Izveidojot KonfÅ«cija institÅ«tus (ņemot vÄ“rā, ka beidzÄ“ji pārsvarā ir jauni, talantÄ«gi un zinātkāri jaunieši, bez izveidotām robežām domāšanā),  Ķīna ir veiksmÄ«gi radÄ«jusi piekto kolonnu, kuras apmÄ“ru un spÄ“ki vÄ“l nav apzināti.

Piebildei: šie institÅ«ti ne tikai “izskalo” jauniešu prātus atbilstoši Ķīnas ideoloÄ£ijai, bet arÄ« tiek izmantoti kā platforma dažādākām izlÅ«košanas darbÄ«bām. Ķīnas KonfÅ«cija institÅ«tus jau ilgstoši tur aizdomās spiegošanā - to darbu izmeklÄ“ ASV un Lielbritānijā, pastiprinātu uzmanÄ«bu institÅ«tiem pievÄ“rsusi arÄ« Vācija un Austrālija.^[5]

Otrais veids – nopÄ“rc visus vai svarÄ«gākos. Jebšu – uzsÄ“dini uz “naudas adatas”. Te nav domāti banāli kukuļi. NÄ“, te viss ir daudz smalkāk. PiemÄ“ram, dažādu objektu kontrolpakešu iegāde^[6] vai iesaistÄ«šanās dažādu infrastruktÅ«ru objektu bÅ«vniecÄ«bā.

No 2010. gada lÄ«dz 2019.gadam saskaņā ar noslÄ“gtajiem lÄ«gumiem Ķīna jau ieguldÄ«jusi Eiropā vismaz 145 miljardus eiro, un liela daļa investoru bijuši faktiski valsts tieši vai pastarpināti pārvaldÄ«ti uzņēmumi vai fondi, kuri pārņēmuši savā kontrolÄ“, piemÄ“ram, Pirejas ostu GrieÄ·ijā, Zviedrijas autobÅ«vÄ“tāju “Volvo”, Itālijas “Pirelli”, Vācijas industriālo robotu ražotni “Kuka”, Francijas slaveno tÅ«risma firmu “Club Med”. UzskaitÄ«jums laika gaitā kļūst arvien garāks un gandrÄ«z visas nozares aptverošs. Pašreiz diezgan dzÄ«vas diskusijas izraisa Ä·Ä«niešu vÄ“lme iegādāties Portugāles elektroenerÄ£ijas uzņēmumu “EDP”…

VarÄ“tu domāt, ka tas ir “tikai bizness”, kas neiespaido dalÄ«bvalstu nostāju politiskajos jautājumos un attieksmi pret to, ko mÄ“dz dÄ“vÄ“t par demokrātiskajām vÄ“rtÄ«bām. TomÄ“r pÄ“dÄ“jo gadu pieredze liek apstrÄ«dÄ“t šo pieņēmumu. GrieÄ·ija 2017. gadā bloÄ·Ä“ja Pekinai neglaimojošu ES kopÄ«go deklarāciju ANO CilvÄ“ktiesÄ«bu padomÄ“, kas esot bijis pirmais šÄda veida gadÄ«jums, ne vairs vienÄ«gais.^[7] 

Savukārt kā sava veida Ķīnas “uzvaru” starptautiskajā arÄ“nā var uzskatÄ«t ziņu, kura plašsaziņas lÄ«dzekļos tika pausta 2020.gada 13.oktobrÄ«, proti, Ķīna un Krievija lÄ«dz ar vairākām citām valstÄ«m ievÄ“lÄ“tas ANO CilvÄ“ktiesÄ«bu padomÄ“. CilvÄ“ktiesÄ«bu aizstāvju organizācijas bija aicinājušas ANO dalÄ«bvalstis balsot pret šÄ«m valstÄ«m, ņemot vÄ“rā to pastrādātos cilvÄ“ktiesÄ«bu pārkāpumus.^[8] Vai šo daudzu valstu balsojums bija saistÄ«ts ar ticÄ«bu, ka Ķīna un Krievija ievÄ“ro cilvÄ“ktiesÄ«bas, vai ir bijuši citi iemesli – to mÄ“s varam tik minÄ“t.

MÅ«sdienās pār pasauli valda tie, kuriem ir informāciju, kā arÄ« – kuri šo informāciju arÄ« izplata. Tiesa, sev vajadzÄ«gā gaismā. Bija publiskots pÄ“tÄ«jums par Ķīnas “jauno pasaules informācijas kārtÄ«bu”, kurā ietilpst Ķīnas iekšÄ“jo audiovizuālo plašsaziņas lÄ«dzekļu modernizācija, ārvalstu mediju iegāde vai Ä«pašos gadÄ«jumos reklāmas laukumu pirkšana presÄ“ “industriālos apmÄ“ros”. (TiešÄm, avÄ«zÄ“ “Le Figaro” ZÄ«da ceļa reklāmas raksts aizņēma trÄ«s lappuses.) Nevilšus pat Rietumu politiÄ·i un žurnālisti, runājot par attiecÄ«gajām tÄ“mām, sāk pārņemt Pekinas ideoloÄ£iski nogludinātās frāzes.

Tāpat noderÄ«gi ieklausÄ«ties brÄ«dinājumā, ko izteicis Vācijas ārlietu ministrs Heiko Māss: ja dažas valstis cer vienatnÄ“ piekopt izdevÄ«gus darÄ«jumus ar Ä·Ä«niešiem, tad vÄ“lāk tās bÅ«s “pārsteigtas, konstatÄ“jot, ka kļuvušas atkarÄ«gas”.^[9]

RÅ«gti maldās tie, kuri domā, ka tas ir kaut kur tur un Latvija Ķīnai neinteresÄ“. Te nu gan jāiesaucas – naivie. ArÄ« Latvijā Ķīnas rupors jau darbojas uz nebÄ“du. Kā citādāk uzskatÄ«t rakstus, kur rakstÄ«ts “informāciju apmaksā Ķīnas tautas republikas vÄ“stniecÄ«ba Latvijā”. ArÄ« bez šÄdiem uzrakstiem parādās publikācijas plašsaziņas lÄ«dzekļos, kurās Ķīnas oficiālie pārstāvji pauž savu nostāju, piemÄ“ram, NRA raksts “Ķīnas Tautas Republikas vÄ“stnieks Latvijā intervijā NRA: "GrÅ«tÄ«bās atklājas patiesa draudzÄ«ba"”.^[10] 

TādÄ“jādi faktiskā realitāte ir tāda, ka arÄ« Latvijas informatÄ«vajā telpā darbojas Ķīnas rupors. Nelielai piebildei – maz ticams, ka tas notiek bez maksas.

Latvija nav izredzÄ“tā starp Baltijas valstÄ«m, kura ir nonākusi Ķīnas redzeslokā. JāatzÄ«st, ka Ķīnai kā negausim – nekā nav par daudz.

Viena lieta ir paust savu propagandu, bet pavisam cita pakāpe – ar zināmu nekaunÄ«bas devu jau aizrādÄ«t citas valsts izlÅ«kdienestam par tā secinājumiem. Nesenā pagātnÄ“ tā Ķīna izdarÄ«jās pret Igauniju.

Proti, šÄ« gada sākumā Ķīnas vÄ“stniecÄ«ba pieprasÄ«ja labot Igaunijas izlÅ«kdienesta ziņojumu. Igaunijas Ä€rÄ“jās izlÅ«košanas dienests savā ziņojumā norādÄ«ja uz strauji pieaugošo Ķīnas ārpolitisko aktivitāti, kas izpaužas centienos uzspiest savu pasaules uzskatu un standartus. "PašreizÄ“jie Ķīnas lÄ«deri aizvien mazāk turas pie iepriekšÄ“jā prezidenta Hu Dzjiņtao atbalstÄ«tās "mierÄ«gas attÄ«stÄ«bas" koncepcijas un aizvien vairāk visā pasaulÄ“ uzsver vÄ“stÄ«jumu par Ķīnu kā lielvaru, kas ieradusies uz palikšanu, kamÄ“r citiem vienkārši jāpielāgojas šai "jaunajai pasaules kārtÄ«bai"," norādÄ«ja izlÅ«kdienests.

"IespÄ“jamā Ķīnas investÄ«ciju izmantošana politiskos nolÅ«kos un iespÄ“jamā tehnoloÄ£iskās atkarÄ«bas veidošanās jāvÄ“rtÄ“ kā apdraudÄ“jumi, ar kuriem aizvien vairāk jārÄ“Ä·inās, domājot par Igaunijas drošÄ«bu," secināja ziņojuma autori.

Vēstniecība pieprasījusi, lai Igaunijas izlūkdienests, "balstoties uz faktiem un patiesību, izlabo savus nepatiesos apgalvojumus, kliedējot negatīvo iespaidu", un ieteikusi tam "pielikt vērtīgus praktiskus pūliņus, lai atbalstītu divpusējo attiecību attīstību".^[11]

LÄ«dz ar to secināms, ka Ķīna ar lielu apņemšanos un nekaunÄ«bu virzās pašas nospraustā mÄ“rÄ·a sasniegšanā. Kāds tad ir šis mÄ“rÄ·is?

Atbilde ir visnotaļ vienkārša, un to pauda neviens cits kā ANO Ä£enerālsekretārs Antoniu GutÄ“rrešs, kurš 2020.gada 22.septembrÄ«, atklājot Ä¢enerālās asamblejas ikgadÄ“jās debates, brÄ«dinājis par jaunu auksto karu starp ASV un Ķīnu. "MÄ“s virzāmies ļoti bÄ«stamā virzienā. MÅ«su pasaule nevar atļauties nākotni, kurā divas lielākās ekonomikas sašÄ·eļ pasauli," sacÄ«ja GutÄ“rrešs. "TehnoloÄ£iskā un ekonomiskā plaisa draud neizbÄ“gami pārvÄ“rsties par Ä£eostratÄ“Ä£isko un militāro plaisu, un mums par katru cenu no tā jāizvairās," uzsvÄ“ra GutÄ“rrešs.^[12]

TaisnÄ«ba ANO Ä£enerālsekretāram ir, taču – aukstais karš jau faktiski notiek. JāatzÄ«st, ka lÄ«dz šim neefektÄ«vā starptautiskā politika ir novedusi pie tā, ka Ķīnas pozÄ«cijas laika gaitā ir tikai stiprinājušÄs. Turklāt PSRS un Krievijas tuvredzÄ«gā un augstprātÄ«gā politika noveda pie tā, ka Ķīnas militāri politiskais potenciāls ir ticis tikai stiprināts. JāatzÄ«st, ka pašlaik sākotnÄ“jais skolotājs ir kļuvis par savu skolÄ“nu attālu Ä“nu.

Dabā tukšums nepastāv, kā kāda vieta atbrÄ«vojas, to ieņem kāds cits. Vai vietas atbrÄ«vošana notiek piespiedu kārtā vai brÄ«vprātÄ«gi, – tam nav izšÄ·irošas nozÄ«mes. Tiesa, neizklausās Ä«paši gudri, ja kāds savas pozÄ«cijas atdod tāpat. Tā jau 2017.gadā Ķīna ir atzinusi, ka piedalās pretterorisma operācijās Afganistānas teritorijā sadarbÄ«bā ar oficiālo Kabulu. ŠÄ«s ziņas apliecinājušas jau ilgākā laikā redzamās norādes par Ķīnas ietekmes nostiprināšanos valstÄ«, kurā vÄ“l nesen noteicošais spÄ“ks bija ASV un NATO militārā alianse. AnalÄ«tiÄ·i jau uzdod jautājumu, ko tas nozÄ«mÄ“ globālajam spÄ“ku izkārtojumam, pašai Afganistānai un stabilitātei Centrālajā Ä€zijā un Tuvajos Austrumos.^[13]

LÄ«dz ar to var secināt, ka Ķīna pacietÄ«gi soli pa solim virzās nospraustā mÄ“rÄ·a virzienā un izmanto visus instrumentus. Tas nebÅ«t nenozÄ«mÄ“, ka ar Krieviju nav jārÄ“Ä·inās. Tā nav tik bÄ«stama kā Ķīna (nav tādu resursu), bet ir neprognozÄ“jama, un tas pat sanāk bÄ«stamāk. Viena rokasgranāta pati par sevi nekādu ievÄ“rojamu postu nevar nodarÄ«t, bet, nonākot mÄ“rkaÄ·a rokās…! Tur var bÅ«t visādi.

Labi, kāds var pajautāt – ko tad darÄ«t ar Ķīnu? Vispār recepte jau ir visnotaļ vienkārša. Jāatceras – diplomātijā nav draugu, tikai – intereses. Tā arÄ« – par brÄ«vu siers ir tikai peļu slazdā un arÄ« tikai otrajai pelei. Ja nepieciešams stāties pretÄ« tādām valstÄ«m kā Ķīna un Krievija – tās saprot tikai tādu valodu, kādā pašas runā, un visām valstÄ«m ir jābÅ«t vienotām un nepiekāpÄ«gām.

---

^[1] https://www.tvnet.lv/7068555/kinas-lideris-izvirza-neparastas-prasibas-privatajam-biznesa-sektoram

^[2] https://www.tvnet.lv/7068035/kinas-magnatam-un-valdibas-kritikim-par-korupciju-piespriez-18-gadus-cietuma

^[3] https://www.apollo.lv/7011596/kina-aizturets-profesors-kurs-kritizejis-prezidenta-dzjinpina-reakciju-par-covid-19-pandemiju

^[4] https://ir.lv/wp-content/uploads/2019/09/konfuc.pdf

^[5] https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/kinas-konfucija-institutus-tur-aizdomas-spiegosana.a282671/

^[6] https://www.la.lv/nelaus-izpirkt-eiropu

^[7] https://www.la.lv/zida-cilpa

^[8] https://www.diena.lv/raksts/pasaule/cits/kina-un-krievija-ieveletas-ano-cilvektiesibu-padome-14249959

^[9] https://www.la.lv/zida-cilpa

^[10] https://nra.lv/latvija/304391-kinas-tautas-republikas-vestnieks-latvija-intervija-nra-grutibas-atklajas-patiesa-draudziba.htm

^[11] https://www.delfi.lv/news/arzemes/kinas-vestnieciba-pieprasa-labot-igaunijas-izlukdienesta-zinojumu.d?id=51893691

^[12] https://www.diena.lv/raksts/viedokli/pasaule/ano-generalsekretars-bridina-par-jaunu-auksto-karu-starp-asv-un-kinu-14248682

^[13] https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/mazinoties-asv-lomai-afganistana-pieaug-kinas-klatbutne.a225963/