Menu
Pilnā versija

Ķīna izspiego visu pasauli

Kasīklis · 19.11.2020. · Komentāri (0)

Iesaki rakstu:
Twitter Facebook Draugiem.lv

Šonedēļ plašsaziņas līdzekļos izskanēja informācija, ka septembra vidū Austrālijas kiberdrošības kompānija "Internet 2.0" paziņoja - ir notikusi 2,4 miljonu cilvēku datu noplūde no kādas Ķīnas kompānijas "Zhenhua Data". Šajos personu datos bija amerikāņi, briti, spāņi un citu valstu pārstāvji, tostarp arī 480 latvieši – politiķi, militāristi, uzņēmēji, iestāžu darbinieki, ierēdņi, kā arī plašākai sabiedrībai mazpazīstami ļaudis.

Nopludinātajiem datiem mēģināts pievienot personu fotoattēlus no dažādiem avotiem. Dati nākuši no dažādiem avotiem dažādos laika posmos, kas liek uzdot jautājumu, vai tie tomēr nav vākti manuāli, mēģinot profilēt konkrētās personas. Austrālijas kiberdrošības kompānija "Internet 2.0" pieļauj, ka cilvēku skaits, par kuriem apkopota informācija, varētu būt lielāks, jo visiem datiem nav iespējams identificēt piederību, turklāt no iegūtajiem datiem varēja atjaunot vien 10%.1

Jāatzīmē, ka informācija par to, ka Ķīna vāc datus par citu valsts iedzīvotājiem, izmantojot dažādas, arī privātas kompānijas, nav nekas jauns. Tā 2019. gadā tika vainota viena Ķīnas telekomunikācijas kompānija, kura Čehijā ir vākusi dažādus datus, tajā skaitā - konkrētu personu bērnu skaits, vaļasprieki un finansiālā situācija.2

Runājot par Ķīnas plāna apmēru, nedrīkst arī ignorēt Lietuvas Aizsardzības ministrijai pakļautā Nacionālā kiberdrošības centra jau agrāk secināto, ka Lietuvas institūcijās plaši izmantotajām Ķīnā ražotajām videonovērošanas kamerām "Hikvision" un "Dahua" ir drošības problēmas, kas ļauj tām diezgan vienkārši piekļūt attālināti un veikt novērošanu.3

Valsts drošības dienests (VDD) jau bija apzinājis informāciju par drošības riskiem, kas saistīti ar Ķīnā ražotajām "Hikvision" un "Dahua" videonovērošanas kamerām, tāpēc paudis, ka nerekomendē izmantot tādu uzņēmumu ražotas tehnoloģijas, kuru reputācija Eiropas Savienības (ES) un NATO dalībvalstīs tiek apšaubīta.4 "Cert.lv" ir skaidrojis, ka tehnisko iespēju un cenas dēļ "Hikvision" un "Dahua" kameras ir pieprasītas ne tikai visā pasaulē, bet arī Latvijā, taču, jo sarežģītāka tehnoloģija, jo lielāka iespēja, ka tās programmatūrā tiks atklātas kādas ievainojamības vai nepilnības. Līdz ar to, faktiski Ķīna ir panākusi, ka tās ražotās kameras pasaulē plaši tiek izmantotas.

Arī Latvija nav izņēmums. Pārskatot publiskajā telpā pieejamo informāciju, secināms, ka attiecīgu firmu videonovērošanas kameras ir uzstādījusi Ģenerālprokuratūra, Daugavpils, Valmiera, Rīgas Stradiņa universitāte. Lielu izbrīnu man izraisīja, ka atklājās, ka arī Nacionālie bruņotie spēki 2019.gadā ir organizējuši sarunu procedūru “Videonovērošanas, apsardzes sistēmas modernizācija”, (identifikācijas Nr. AM NBS NP 2019/030), CPV kods: 50343000-1, 50343000-8, kurās dokumentācijā parādās ka abu iepriekš minēto firmu produkcija tiek izmantota.5 

Te, protams, raisās nelielas pārdomas par to, ka iepirkumos tiek prasīts iegādāties produkciju par viszemāko cenu. Kas savukārt nerada problēmas Ķīnas uzņēmumiem, jo nereti to uzdevums nav tikai gūt peļņu, bet atbilstoši Ķīnas valdības noteiktajam – arī sadarboties ar drošības iestādēm.

Ķīnas agresīvo tendenci panākt, ka tās tehnoloģijas izmanto pēc iespējas plašāks ārvalstu skaits, apliecina fakts, ka, pirms tā runā par savu investīciju ieguldījumu citās valstīs, Ķīna paziņoja, ka investīcijas valsts var gaidīt tikai drošā vidē, bet drošu vidi nodrošina viņu iekārtas.6 Ķīna šādu politiku piemēro pret tām valstīm, kuras jau ir nonākušas savā ziņā bezizejas priekšā vai pazaudējušas saikni starp vēlmēm un iespējām.

Tamdēļ interesantas pārdomas raisīja jau agrāk izskanējusī ziņa, ka Krievija un Ķīna nostiprinās sadarbību informatīvās drošības jomā. Neslēpšu, katra no šīm valstīm jau ir visnotaļ spēcīga dažādāko tehnoloģiju jomā un abas šīs valstis izturas visnotaļ specifiski attiecībā uz cilvēktiesību ievērošanu. Tajā skaitā, datu aizsardzību. Tā arī – abas šīs valstis vieno tas, ka tās vēlas pēc iespējas lielākā apmērā iegūt informāciju par savas un citas valsts iedzīvotājiem. Par citu valstu noslēpumu iegūšanu pat paklusēšu. Ja abas valstis izveido kādu kopēju sistēmu, tad tiek radīti priekšnosacījumi, ka gudrākais un nekaunīgākais iegūst arī to, ko savācis ir otrs.

Visticamāk, ka Krievija sadarbībā ar Ķīnu vēl joprojām uzskata, ka ir gudrāka un viltīgāka. Savukārt ķīnieši ir pieklājīgi audzināti un ļauj Krievijai domāt visu, ko tā vēlas, bet paši nesteidzīgi dara to, kas jādara.

Kas no šī visa secināms? Faktiski piecas lietas.

Pirmkārt, Ķīna ir vairākkārtīgi pierādījusi, ka tai ir vēlme kontrolēt, ko un kā dara iedzīvotāji;

Otrkārt, Ķīnas vēlme ievākt iespējami vairāk informācijas par citu valstu iedzīvotājiem ir konstatējama jau vairākos gadījumos;

Treškārt, Ķīnas fokusēšanās uz IT tehnoloģijām ir novedusi pie tā, ka tā veiksmīgi ir radījusi vairākas platformas, ar kuru palīdzību visā pasaulē bez attiecīgās platformas turētāja ziņas spēj iegūt sev vajadzīgo informāciju;

Ceturtkārt, ar savu politiku Ķīna paplašina savas iespējas tikt pie nepieciešamās informācijas. Šajā ziņā te runa par Krieviju. Jau ir bijuši gadījumi, kad PSRS sniedza militāro atbalstu “atpalikušajai” Ķīnai un pret to izturējās augstprātīgi. Finālā – Ķīna klusi un mierīgi apsteidza Krieviju bruņojuma tirgū. Arī tagad vērojama tendence, ka Krievija sevi uzskata par pirmā numura spēlētāju un Ķīna pieklājīgi tā liek arī domāt;

Piektkārt, Ķīna ar savas produkcijas mazajām izmaksām un plašo klāstu ir panākusi, ka dominē pasaulē. Līdz ar to vairs nav jautājuma, vai Ķīna iegūst informāciju no mūsu ikdienā lietojamām tehnoloģijām, bet gan - cik plašu informāciju tā iegūst? Šaubu nav, ka jebkura cilvēka personīgo informāciju, ja tas būs nepieciešams, tā liks lietā savu mērķu sasniegšanā. Tā arī sabiedrībai jāapzinās elementāra lieta - ja tā lieto kādu ierīci, kura ražota Ķīnā un ko iespējams saslēgt ar internetu, visticamāk, ka par šīs ierīcēs pārraidīto informāciju būs lietas kursā informācijas pārraidītājs, saņēmējs un ķīnietis.

1 https://www.delfi.lv/news/national/politics/480-uzvardi-nopludinata-aizdomiga-kinas-datubaze-ar-latvijas-iedzivotaju-datiem.d?id=52636443

2 https://bnn.lv/cehija-vaino-i-huawei-i-slepena-privatu-datu-vaksana-335278

3 https://www.sargs.lv/lv/arvalstis/2020-05-29/lietuvas-nacionalais-kiberdrosibas-centrs-bridina-par-nedrosam-kina-razotam

4 https://jauns.lv/raksts/zinas/388711-vdd-aicina-neizmantot-apsaubamu-uznemumu-razotas-tehnologijas

5 https://www.mod.gov.lv/index.php/lv/iepirkumi/videonoverosanas-apsardzes-sistemas-modernizacija

6 https://www.delfi.lv/news/arzemes/kiniesu-izspiegosanas-sistemas-dodas-pasaule.

Novērtē šo rakstu:

0
0