Iesaki rakstu:

Latvijas Žurnālistu asociācijas valde par nepieņemamu uzskata pret sabiedriskajiem medijiem vērstu politisko spiedienu, kāds jūtams saistībā ar situācijas atspoguļojumu uz Polijas-Baltkrievijas robežas.

Jau ilgāku laiku uz Baltkrievijas-Polijas robežas ir saspÄ«lÄ“ta situācija. Baltkrievijas varas mudināti, pāri robežai cenšas pārkļūt simtiem un pat tÅ«kstošiem patvÄ“ruma meklÄ“tāju. Lai arÄ« skaidrs, ka krÄ«ze ir mÄ“rÄ·tiecÄ«gi izraisÄ«ta, liela daļa cilvÄ“ku, kas iesprÅ«duši uz robežas, ir maldināti un nonākuši izmisumā. Ziņojot par notikumiem uz mÅ«su kaimiņvalsts robežas, to nevar ignorÄ“t.

PÄ“dÄ“jās dienās sociālajos tÄ«klos aktÄ«vi tiek kritizÄ“ts,  kā Latvijas TelevÄ«zija un Latvijas Radio atspoguļo situāciju uz Baltkrievijas-Polijas robežas, uzskatot, ka humanitārie apsvÄ“rumi šajā krÄ«zÄ“ ir jāaizmirst.

Reaģējot uz polarizÄ“tajiem viedokļiem sociālajos tÄ«klos, par medijiem atbildÄ«gās Saeimas CilvÄ“ktiesÄ«bu un sabiedrisko lietu komisijas vadÄ«tājs Artuss Kaimiņš Twitter profilā paziņoja, ka sasauks komisijas sÄ“di, lai izvÄ“rtÄ“tu sabiedrisko mediju darbu, jo “demokrātija nav visatļautÄ«ba”.

Vārda brīvība ir liela vērtība. Pilsoņi Baltkrievijā cīnās par savām tiesībām brīvi runāt, brīvi domāt un rīkoties. Aicinām politiķus īslaicīgu emociju uzliesmojumos neaizmirst, kā darbojas demokrātiska valsts. Mediji ir brīvi no politiķu ietekmes un nepilda pasūtījumus, kas tiek formulēti Twiterī.

Tie laiki, kad žurnālistus sauca “uz paklāja” taisnoties par savām izvÄ“lÄ“m, par  laimi  ir jau vairāk nekā trÄ«sdesmit gadus tālā pagātnÄ“. Visi tie cilvÄ“ki, arÄ« žurnālisti,  kas Atmodas laikā cÄ«nÄ«jās par Latvijas neatkarÄ«bu, cÄ«nÄ«jās arÄ« par brÄ«vu un neatkarÄ«gu presi. ArÄ« mÅ«sdienu Latvijā neatkarÄ«gi sabiedriskie mediji ir tiesiskuma un demokrātijas pastāvÄ“šanas priekšnosacÄ«jums. TāpÄ“c Saeimas komisijas sasaukšana, pamatojoties ar sarunu TwiterÄ«, ir demokrātiskai valstij nepiedienÄ«ga rÄ«cÄ«bā.

VeselÄ«gai demokrātiskai valsts iekārtai ir nepieciešama mediju kritika, tostarp – sabiedrisko. MÅ«su valstÄ« ir radÄ«ti mehānismi, kā risināt domstarpÄ«bas ar medijiem. Ja jums ir pamatotas aizdomas, ka mediju saturā ir pārkāptas Ä“tikas normas, pieļautas faktu kļūdas vai ir bijuši citi pārkāpumi, jebkurš var vÄ“rsties LŽA Ä“tikas komisijā vai Latvijas Mediju Ä“tikas padomÄ“.

Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas lÄ«dzekļu likums nosaka: “Sabiedriskie elektroniskie plašsaziņas lÄ«dzekļi ir brÄ«vi no politiskas, ekonomiskas, atsevišÄ·u interešu grupu un citādas iejaukšanās to darbÄ«bā.” Kā arÄ«: “Valsts nodrošina sabiedrisko elektronisko plašsaziņas lÄ«dzekļu neatkarÄ«bu.” 

Satura un avotu izvÄ“le ir sabiedriskā medija redakcijas ziņā.  Jebkurš var izteikt viedokli par sabiedriska medija saturu, taču politisks spiediens nav pieņemams. Tā ir vienkārša patiesÄ«ba, ko atgādinām  politiÄ·iem un sabiedrÄ«bai.

AttÄ“lā – organizācijas vadÄ«tāja, „sabiedrisko mediju” pārstāvja Iļjas Kozina domugrauds.