Katastrofa, kuru sauc TÄlis Linkaits
Edmunds Zivtiņš* · 14.09.2021. · Komentāri (0)Ne tikai tranzÄ«ta nozarÄ“ strÄdÄjošos, bet teju ikvienu, kam svarÄ«ga Latvijas ekonomika, šokÄ“ja Ministru prezidenta KrišjÄņa Kariņa pÄrspriedumi par slikto tranzÄ«tu, kas mÅ«su valsti esot atturÄ“jis attÄ«stÄ«bÄ par 10–15 gadiem un no kÄ valsts neesot kļuvusi bagÄta, – skaidrs signÄls uzņēmÄ“jiem laikus sÄkt meklÄ“t citus preÄu pÄrvadÄšanas ceļus.
Diemžēl tas nav tikai vienas amatpersonas ekstravagants viedoklis vai neveiksmÄ«gs izteikums. ArÄ« satiksmes ministrs TÄlis Linkaits, kas politiski atbild par nozares attÄ«stÄ«bu, ir izteicies, ka tranzÄ«ts viņu neinteresÄ“. PÄ“c tam gan retorika ir mainÄ«jusies lÄ«dz izteikumiem, ka jÄizmanto tranzÄ«ta iespÄ“jas, savukÄrt premjera vÄrdu pÄ“rles ministrs vienkÄrši nav komentÄ“jis. TaÄu lielÄkÄ nelaime ir tÄ, ka pašreizÄ“jais satiksmes ministrs diemžēl dzÄ«vo no gadÄ«juma uz gadÄ«jumu, bez stingras stratÄ“Ä£iskas vÄ«zijas par viņam uzticÄ“to jomu.
UzsÄkot Satiksmes ministrijas vadÄ«šanu, Linkaits paziņoja, ka nevienas nozares attÄ«stÄ«bai pašlaik nav naudas, jo mantojumÄ ir saņemts valsts 2019. gada budžeta projekts ar deficÄ«tu. "Varu tikai apstiprinÄt, ka 2020. gadÄ ceļu bÅ«ve atradÄ«sies finanšu bedrÄ“. Netiks atrasts nekÄds veids, lai tiktu šai bedrei garÄm," toreiz pavÄ“stÄ«ja ministrs.
PerspektÄ«vas ministrs saskatÄ«ja tikai "Rail Baltica" bÅ«vÄ“, kam naudu dod Eiropas SavienÄ«ba, kÄ arÄ« aviÄcijÄ. 2019. gadÄ Linkaits jÅ«smoja: "Ar gandarÄ«jumu vÄ“roju, kÄ "airBaltic" attÄ«stÄs un aug. Man ir prieks redzÄ“t, cik stingri un stabili pamati tiek likti uzņēmuma veiksmei ilgtermiņÄ."
TÄpat ministrs toreiz prognozÄ“ja, ka Latvijas aviÄcijas nozare lÄ«dz 2030. gadam ir spÄ“jÄ«ga sasniegt Zviedrijas lÄ«meni attiecÄ«bÄ uz pasažieru, lidojumu un kravu pÄrvadÄjumu skaitu uz vienu iedzÄ«votÄju.
TaÄu dzÄ«ve sagrÄva rožainÄs prognozes, un tieši aviÄcija nokļuva visdziļÄkajÄ bedrÄ“, "airBaltic" nepÄrtraukti prasÄ«ja un turpina prasÄ«t naudu, bet Linkaita izteikumi bija tÄlu no realitÄtes.
VÄ“l 2020. gada 11. martÄ, kad pat aklajam bija skaidri saskatÄmi pandÄ“mijas mÄ“rogi, satiksmes ministrs apliecinÄja, ka Latvijas aviÄcijas nozare esot spÄ“cÄ«ga un konkurÄ“tspÄ“jÄ«ga, lÄ«dz ar to arÄ« "airBaltic" pozÄ«cija esot spÄ“cÄ«ga un nekÄdi finansiÄli stimuli šajÄ jomÄ neesot vajadzÄ«gi.
TikmÄ“r jau 31. martÄ valdÄ«ba atbalstÄ«ja 36,1 miljona eiro ieguldÄ«šanu "airBaltic" pamatkapitÄlÄ, bet pÄ“c mÄ“neša atbalsts sasniedza jau 250 miljonus eiro, kamÄ“r ministrs joprojÄm nesaprotami optimistiski solÄ«ja 5–7 gadu laikÄ ieguldÄ«jumu atgÅ«t. Nesen uzņēmuma pamatkapitÄlÄ ieguldÄ«ti vÄ“l 90 miljoni eiro, bet ministrs turpina sapņot, ka nu gan tas bÅ«šot pÄ“dÄ“jo reizi un ar to atbalsts beigšoties.
Var jau teikt, ka nozares neveiksmÄ“s vainÄ«ga pandÄ“mija, taÄu der ieklausÄ«ties arÄ« tajos speciÄlistos, kas saka, ka problÄ“mas atnÄktu arÄ« bez Covid-19 un ka patiesÄ«bÄ dÄsni atalgotÄ Martina Gausa vadÄ«tajam uzņēmumam pandÄ“mija nÄca kÄ svÄ“tÄ«ba, kas ar ministra ziņu ļÄva norakstÄ«t gadiem uzkrÄtÄs problÄ“mas un saņemt finanšu atbalstu.
Ironiski, bet ar autoceļiem, kas, pÄ“c ministra domÄm, atradÄ«sies finanšu bedrÄ“, kurai nekÄdi nav iespÄ“jams tikt garÄm, notika tieši pretÄ“jais. Ja vÄ“l 2019. gada aprÄ«lÄ« intervijÄ "Dienai" neveiksmÄ«gais vizionÄrs prognozÄ“ja: "NedomÄju, ka ceļi bÅ«s tuvÄko gadu prioritÄte", tad jau gada beigÄs viņš ziņoja, ka nÄkamÄ gada prioritÄte bÅ«s tieši ceļi.
PÄ“c premjera apjausmas, ka naudas ir tik daudz kÄ vÄ“l nekad, sÄkÄs nopietnas finanšu injekcijas, neraugoties uz to, ka "Latvijas Valsts ceļiem" trÅ«ka gatavu projektu. RezultÄtÄ liela daļa naudas steigÄ tika izlietota ceļu virsmu atjaunošanai, kas slikto laika apstÄkļu un izejvielu kvalitÄtes dēļ bieži beidzÄs ar brÄÄ·i. VisÄs Latvijas malÄs ir vÄ“rojami pÄ“rn "atjaunoti" asfalta segumi, kas jau pašlaik izskatÄs kÄ gadus desmit kalpojuši.
"Dzelzceļš bÅ«s nÄkotnes mobilitÄtes galvenÄ ass," – šis lÄ«dz ar aviÄcijas nozares attÄ«stÄ«bu ir bijis vÄ“l viens ministra sapnis. TikmÄ“r realitÄtÄ“ ir noticis katastrofÄls dzelzceļa pÄrvadÄjumu kritums, atteikšanÄs no lÄ«niju elektrifikÄcijas un jaunu dÄ«zeļvilcienu iegÄdes.
MÅ«su lielÄkajÄs ostÄs atšÄ·irÄ«bÄ no Lietuvas ir katastrofÄls kravu apjoma kritums, un neizskatÄs, ka tÄm palÄ«dzÄ“tu pÄrņemšana valsts kontrolÄ“, labi apmaksÄtu padomju iecelšana un ministra viedais padoms, ka "ostÄm aktÄ«vi jÄstrÄdÄ pie alternatÄ«vu kravu piesaistes".
TÄ varÄ“tu turpinÄt. TaÄu nelaime jau nav tikai ministrÄ, kurš rÄ«kojas no gadÄ«juma uz gadÄ«jumu. ArÄ« viņa pÄrstÄvÄ“tÄs partijas Ä«sajÄ programmÄ 2018. gada Saeimas vÄ“lÄ“šanÄm vispÄr nav satiksmes sadaļas, bet plašÄkÄ partijas programma turpina dzÄ«vot 2014. gadÄ.
VietÄ ir veca padomju laiku anekdote. Partijas biedru atestÄcijÄ vienam prasa, vai ir bijušas atkÄpes no partijas Ä£enerÄlÄs lÄ«nijas. "NÄ“!" braši atbild atestÄ“jamais. "SvÄrstÄ«jos kopÄ ar visu Ä£enerÄlo lÄ«niju."
DomÄjot par nÄkotni, ir svarÄ«gi, lai nÄkamo vÄ“lÄ“šanu priekšvakarÄ pretendenti gan uz satiksmes, gan jebkuras citas nozares vadÄ«šanu precÄ«zi parÄdÄ«tu attÄ«stÄ«bas virzienus un lÄ«dzekļus izvirzÄ«to mÄ“rÄ·u sasniegšanai.
PartijÄm un amatu kandidÄtiem ir jÄbÅ«t programmÄm, kuru izpildei vÄ“lÄk var sekot lÄ«dzi vÄ“lÄ“tÄji. Tas ir priekšnoteikums attÄ«stÄ«bai, kas notiek nevis nejauši un pÄ“c situÄcijas, bet gan ir skaidri izplÄnota, apzinÄta un virzÄ«ta. Ceru, ka priekšvÄ“lÄ“šanu laikÄ tomÄ“r notiks nopietna diskusija.
* Bijušais Ceļu policijas priekšnieks