Iesaki rakstu:

LÅ«dzu rakstu nelasÄ«t un nekomentÄ“t tiem, kam jau ir betonciets viedoklis par vai pret Covid–19, vakcÄ«nām un vakcināciju. Slinkākajiem es iesaku uzreiz lasÄ«t secinājumus raksta beigās.

Raksts ir manas pārdomas un viedoklis, kas balstÄ«tas uz literatÅ«ras apskatu ar 70 atsaucÄ“m, šis literatÅ«ras atsauces vajadzÄ«bas gadÄ«jumā es varÄ“šu uzrādÄ«t.

Raksta autors uzskata vakcināciju par vienīgo izeju no psihopandēmijas, taču labprāt uzklausa gan vakcīnu apoloģētus, gan vakcīnu ienaidniekus, sauktus par antivakceriem.

Vienkārši – autora dzÄ«ves pārliecÄ«ba ir: katram cilvÄ“kam ir tiesÄ«bas uz viedokli un labi, ja šis viedoklis ir balstÄ«ts uz zināšanām.

Autors uzskata, ka lielākās problÄ“mas vakcinācijai un neticÄ«bu tai ir radÄ«juši Krišjānis Kariņš un Daniels Pavļuts, kuri ar apšaubāmu izglÄ«tÄ«bu radÄ«ja superdārgu vakcinācijas biroju, superdārgas mediju izpausmes un nejÄ“dzÄ«gus milzu vakcinācijas centrus, tādÄ“jādi vairojot neuzticÄ«bu vakcinācijai kā tādai.

Šai kompānijai var pievienot Krišjāņa Kariņa čaklāko padomdevÄ“ju Andu ÄŒakšu, kura izÄ“da no VeselÄ«bas ministrijas daudzmaz sakarÄ«gos ierÄ“dņus un radÄ«ja daudzmiljonu e-veselÄ«bu, kura nestrādā ar vai bez manavakcina.lv.

Šie personāži ar savu bezdarbÄ«bu (neiepirka vakcÄ«nas, izjauca loÄ£istiku, atņēma vakcināciju mediÄ·iem) un narcistisko zÄ«mÄ“šanos pilnÄ«bā sagrāva iespÄ“jas, ka Latvijā ar vakcināciju šogad varÄ“tu tikt sasniegta ganāmpulka imunitāte, ka mÄ“s noņemtu maskas, sportotu, dziedātu Dziesmu svÄ“tkos, draudzÄ“tos, apmeklÄ“tu tuviniekus, censtos atdzimt (demogrāfiski) latvietÄ«bai, normāli strādātu un celtu savu valsti. NÄ“, tā visa nebÅ«s. Latvijā vakcināciju valdÄ«ba apzināti vai neapzināti ir izgāzusi.

Vakcinācija un Latvija

Vakcinācija ir viena no veiksmÄ«gākajām sabiedrÄ«bas veselÄ«bas stratÄ“Ä£ijām cilvÄ“ces vÄ“sturÄ“, un, lielā mÄ“rā pateicoties vakcÄ«nām, cilvÄ“ki dzÄ«vo 80–90 gadus, nevis 50–60 kā gadsimtu atpakaļ.

Mans mÄ“rÄ·is nav plašs ekskurss vÄ“sturÄ“, bet divām epizodÄ“m pieskarties nav par ļaunu:

- 1798. gadā angļu ārsts un farmaceits Eduards Dženners pasaulei ieteica vakcināciju pret bakām, un jau tajā pašÄ gadā RÅ«jienas draudzes mācÄ«tājs Gustavs fon Bergmanis sāka potÄ“šanu pret bakām, ar laiku izpotÄ“jot aptuveni 12 000 RÅ«jienas un Mazsalacas apkārtnes ļaužu.

Tas bija vakcinācijas pirmsākums Ziemeļeiropā un cariskajā Krievijā. Tā sākās pilnÄ«ga baku izskaušana pasaulÄ“;

- Latvija ir pirmā vieta uz zemeslodes, kurā izdevās pilnÄ«bā vakcinÄ“t cilvÄ“kus pret bÄ“rnu trieku jeb poliomielÄ«tu. 1948. gadā Latvijā poliomielÄ«ta epidÄ“mijas apkarošanu uzņēmās vadÄ«t profesors Aleksandrs Bieziņš, bet lielo darbu darÄ«tājs bija ārsts Nikolajs Pakalniņš.

Viņi izlÄ“ma uzticÄ“ties amerikāņu zinātnieku Džonasa Solka un Alberta Seibina izstrādātajām novājinātu vÄ«rusu vakcÄ«nām, un drÄ«z lÄ«dzÄ«gas vakcÄ«nas Latvijas PSR ZA MikrobioloÄ£ijas institÅ«tā ar Augusta Kirhenšteina svÄ“tÄ«bu radÄ«ja Rita Kukaine, Aina Muceniece, Ä€rija Volrāte u.c. Tas ļāva sākt cīņu ar poliomielÄ«tu. 1959. gada aprÄ«lÄ« un maijā Latvijā tika uzsākta masveida vakcināciju ar baltu zirnÄ«škonfekšu veidā sagatavotu vakcÄ«nu.

No mÅ«sdienu sociālo tÄ«klu skatupunkta tas bija eksperiments ar bÄ“rniem un tika veikts ar vakcÄ«nu, kas pÄ“c mÅ«sdienu standartiem netiktu atzÄ«ta par pierādÄ«jumos balstÄ«tu zāļlÄ«dzekli. KamÄ“r amerikāņi un rietumeiropieši veica pÄ“tÄ«jumus, Latvijā tika vakcinÄ“ti visi cilvÄ“ki, kas jaunāki par 30 gadiem. 1961. gadā Latvijā poliomielÄ«ts tika uzvarÄ“ts. Lielā mÄ“rā visa pasaule mācÄ«jās no Latvijas pieredzes.

Neskatoties uz to, ka vakcinācija ir sevi pierādÄ«jusi, neraugoties uz to, ka vakcinācija ir droša un pārbaudÄ«ta metode, sabiedrÄ«bā pieaug neuzticÄ«ba tai. Liels skaits sabiedrÄ«bas indivÄ«du vakcināciju uzskata par nedrošu un nevajadzÄ«gu.

Latvijā, kurā gadu desmitiem cilvÄ“ki bijuši ļoti advancÄ“ti bÄ“rnu vakcinācijai, uzticÄ«gi vakcinācijai pret Ä“rču encefalÄ«tu, bet salÄ«dzinoši nogaidoši attiecÄ«bā pret gripas un papilomatozā vÄ«rusa vakcināciju, šobrÄ«d vÄ“rojama skepse un nogaidoša attieksme pret Covid–19 vakcināciju.

Ja varneši publiskajā telpā skaļi vaino vienu vai otru ļaužu grupu un lamā par antivakceriem, no pasaules literatÅ«ras datiem galvenā vakcinÄ“šanas bremzÄ“jošÄ grupa ir tie, kas attiecÄ«bā uz vakcināciju „vilcinās” vai vakcinÄ“šanu „atliek”.

Raksta autors ir dedzīgs vakcinācijas aizstāvis, bet labprāt komunicē ar cilvēkiem, kam ir dažāda rakstura iebildes pret vakcināciju.

Es uzskatu, ka tikai diskusijā var pārliecināt vakcinÄ“ties vai nevakcinÄ“ties, tādēļ nepievienojos tam draudzÄ«gajam rakstošo ļaužu pulciņam, kas vakcinācijas procesa neveiksmes pieraksta žurnālistam Guntim Bojāram.

Vislielāko ļaunumu vakcinācijai nodara Krišjānis Kariņš un Daniels Pavļuts, kas vakcināciju pārvÄ“rtuši par privāto biznesu, apmaksājot superdārgu Vakcinācijas biroju, avÄ«zes, reklāmas rullÄ«šus, izÄ«rÄ“jot nevajadzÄ«gi lielas telpas vakcinācijas centriem un organizÄ“jot četras paralÄ“las vakcinācijas rindas.

Man nezināmu iemeslu dēļ no valdÄ«bas koridoriem tika nopludināta informācija, ka AstraZeneca vakcÄ«nas iepirkumu esot lobÄ“jusi „VienotÄ«ba”, jo, lÅ«k, – viens no vakcÄ«nu loÄ£istikas kompānijas VakcÄ«na.lv Ä«pašniekiem esot ārsts, kurš savulaik esot balotÄ“jies no VienotÄ«bas saraksta. Jāteic, ka cienÄ«jamais kolÄ“Ä£is par šo savu interesi uzzināja tikai no medijiem.

Bet ar šiem paziņojumiem sākās AstraZeneca vakcÄ«nu nomelnošanas kampaņa, Ä«slaicÄ«gs lietošanas aizliegums, kas atstāja negatÄ«vas sekas uz visu vakcināciju pret Covid–19.

Diemžēl man jāatzÄ«st, ka ar AstraZeneca Latvijas iedzÄ«votāji vairs nevakcinÄ“sies, neticÄ“s tai un iepirktās AstraZeneca nāksies izmest. Es, protams, esmu rÅ«pÄ«gi iepazinies arÄ« ar EMA (European Medicines Agency) informāciju, ka AstraZeneca vakcÄ«nai ir sakars ar trombu izcelsmi, taču risks Covid–19 saslimšanas gadÄ«jumā nonākt reanimācijā vai kapos ir daudzkārt lielāks. Bet šo piebildi vairums nevÄ“las dzirdÄ“t.

Bet atgriezÄ«simies pie pamattÄ“mas – vakcinācijas novilcināšana.

Vakcinācija aizsargā vakcinÄ“to personu un rada netiešu aizsardzÄ«bu visai kopienai

AtšÄ·irÄ«ba starp indivÄ«da un sabiedrÄ«bas veselÄ«bas speciālista viedokli slÄ“pjas apstāklÄ«, ka katrs indivÄ«ds domā par sevi:

- saslimšu vai nesaslimšu ar Covid–19;

- ja saslimšu, tad cik smagi saslimšu.

SabiedrÄ«bas veselÄ«bas kontekstā augsts vakcinācijas lÄ«menis rada netiešu aizsardzÄ«bu visai kopienai jeb ganāmpulka imunitāti, palÄ“ninot vÄ«rusa pārnešanu, tādÄ“jādi samazinot infekcijas risku to iedzÄ«votāju vidÅ«, kuri joprojām ir uzņēmÄ«gi vai kuru dzÄ«vÄ«bu apdraud saslimšana ar vÄ«rusu SARS-CoV-2.

Es, piemÄ“ram, nemaz nebaidos no Covid–19 (pats profilaksei precÄ«zi izpildu to, ko mācu citiem), bet vakcinÄ“šos tikai tādēļ, lai nepārnestu vÄ«rusu kādam, kam tas var bÅ«t ļoti virulents, smagu slimÄ«bu vai pat nāvi raisošs.

Vienīgā vēsturiskā pieredze attiecībā par vakcināciju ir vecāku attieksme pret savu bērnu vakcināciju

Lielais bÄ“rnu vakcinācijas lÄ«menis attÄ«stÄ«tajās valstÄ«s, t.sk. Latvijā liecina, ka vakcinācija (joprojām) ir sabiedrÄ«bas plaši pieņemts veselÄ«bu uzturošs pasākums.

Tomēr masalu, poliomielīta un garā klepus uzliesmojumi vairākās attīstītās pasaules daļās ir saistāmi tikai ar nepietiekami vakcinētām vai pat nevakcinētām ļaužu kopienām. Pasaulē ir lielas kopienas, kas ar koruptīvām metodēm parāda augstu vakcinācijas līmeni bērniem, kaut patiesībā bērni netiek vakcinēti.

Par piemÄ“ru tiek uzrādÄ«ti Bulgārijas un Rumānijas romu tautÄ«bas bÄ“rni, kaut arÄ« pierādÄ«jumu šim uzstādÄ«jumam nav. Tiesa, pÄ“dÄ“jās dienās informatÄ«vajā telpā ir ziņojumi par augstu saslimstÄ«bu ar Covid–19 un vakcinācijas problÄ“mām Ungārijas romu kopienā.

PasaulÄ“ ir gana daudz pÄ“tÄ«jumu, kas liecina, ka pat vakcinÄ“šanas jomā izglÄ«totiem indivÄ«diem mÄ“dz bÅ«t nopietnas šaubas un bažas par vakcināciju. Kādā Kanādas pÄ“tÄ«jumā 9 no 10 vecākiem atzina, ka vakcinācija ir aktuāla, tai pašÄ laikā 5 no 10 bija norÅ«pÄ“jušies, ka jaunās vakcÄ«nas neesot drošas, bet 3 no 10 vecākiem uzskatÄ«ja, ka mÅ«sdienās bÄ“rni saņem pārāk daudz vakcÄ«nu.

Secinājums – ja valsts veselÄ«bas organizatori zina, ka vismaz pusei vecāku par vakcÄ«nām ir šaubas, nav mÄ“rÄ·tiecÄ«gi sākt agresÄ«vu vakcinācijas propagandu, jo agresÄ«va kampaņa šo pusi pavÄ“rš negatÄ«vajā (nevis vakcÄ«nu atbalstÄ«tāju) virzienā.

JārÄ“Ä·inās, ka gandrÄ«z visās Eiropas valstÄ«s (un kamdēļ lai Latvija bÅ«tu izņēmums?) 5–10% indivÄ«du ir stingra pretvakcinācijas pārliecÄ«ba.

Tā ir realitāte; Kariņa paziņojumi, ka nevakcinÄ“tie netiks pielaisti darbā skolā vai slimnÄ«cā, šos ļaudis tikai vÄ“l vairāk saÄ“rcinās un viņi savu pārliecÄ«bu vÄ“l plašÄk izplatÄ«s sociālajos mÄ“dijos.

Bet mans mÄ“rÄ·is nav runāt par šiem 5–10%; konkrÄ“tajā Covid–19 pandÄ“mijas laikā viņi nav pārliecināmi, un mÄ“s varam viņus tikai cienÄ«t un mÄ«lÄ“t, bet viņu viedokli kategoriski neatbalstÄ«t.

Daži literatÅ«ras avoti uzskata, ka pārliecinātu vakcinÄ“šanas pretinieku skaits dažādās Eiropas valstÄ«s ir lielāks tieši attiecÄ«bā pret Covid–19 vakcÄ«nu.

Tai pašÄ laikā dažādās Eiropas valstÄ«s (un atkal – kamdēļ lai Latvija bÅ«tu izņēmums?) daudz nozÄ«mÄ«gāku sabiedrÄ«bas daļu mÄ“s varam uzskatÄ«t par tiem, kas ar vakcinÄ“šanos vilcinās.

Kas ir iespÄ“jamie vilcināšanās iemesli un noteicošie faktori?

Vilcināšanos ietekmÄ“ zināšanas, pieredze; vilcināšanās ir individuāla rÄ«cÄ«ba, kas jāaplÅ«ko vÄ“sturiskā, politiskā, sociālā un kultÅ«ras kontekstā.

Vienkāršoti attiecÄ«bā pret Covid–19 vakcÄ«nu tas nozÄ«mÄ“ – jā, es vakcinÄ“šos, bet pagaidÄ«šu – lÄ«dz vakcÄ«nai bÅ«s labāki pierādÄ«jumi, lÄ«dz man nebÅ«s iesnu, hipertonijas vai galvassāpju, lÄ«dz bÅ«šu redzÄ“jis citu pieredzi, lÄ«dz varÄ“šu izvÄ“lÄ“ties vakcÄ«nu, kuras flakons man liksies labāks vai informācija sociālajos tÄ«klos pārliecinošÄka.

Novilcinātāju grupa Covid–19 vakcinācijas kontekstā ir lielāka par 50%.

Pasaules literatÅ«rā ir itin liela vienprātÄ«ba, ka svārstÄ«gumu vai vilcināšanos visvairāk ietekmÄ“:

- sistēma, kas organizē vakcināciju;

- struktūras, kas piegādā vakcīnas;

- veselības aprūpes speciālisti, kas iesaka un ievada vakcīnas;

- visvairāk – politikas veidotāji, kas lemj par vakcinācijas programmām, kā arÄ« izplata dažāda veida informāciju par vakcÄ«nām plašsaziņas lÄ«dzekļos.

Pirmais noteikums vakcinācijas veiksmÄ«gā procesā (šaubÄ«go pievÄ“ršana pozitÄ«vai attieksmei pret vakcināciju) ir informÄ“tas sabiedrÄ«bas respektÄ“šana un atbrÄ«vošana no sociālā spiediena.

IedalÄ«sim vakcinācijas attieksmes šaubÄ«gos ļaudis četrās grupās:

- vakcinācijas labticÄ«gie, kas ir pārliecināti par vakcinācijas priekšrocÄ«bām, taču kurus attur Daniela Pavļuta un Evas Juhņēvičas vārdā nosauktais HAOSS vakcinācijas procesā, neveiksmÄ«gs mÄ“Ä£inājums pierakstÄ«ties vienā no 4 rindām; pie kam haoss rezultÄ“jies pilnÄ«gi nejÄ“dzÄ«gā darbÄ«bas imitacijā no Vakcinācijas biroja puses;

- piesardzÄ«gie, kas emocionāli piesaistÄ«ti sev vai saviem tuviniekiem, un kuriem fiziski vai psiholoÄ£iski bail no injekcijas, bet kuriem Ä«paši grÅ«ti vÄ“rot, kā viņu bÄ“rni vai vecāki tiek vakcinÄ“ti. Šos ļaudis Ä«paši ietekmÄ“ stāsti par blaknÄ“m un iespÄ“jamajiem mirušajiem pÄ“c vakcÄ«nas;

- atturÄ«gie, kuriem izveidojies skepticisms ne tikai pret vakcÄ«nām, bet arÄ« citām ārstniecÄ«bas jomām, bieži saistÄ«ts ar negatÄ«vu pieredzi veselÄ«bas aprÅ«pÄ“. ŠÄ«s grupas ļaudis parasti iegÅ«st pārliecÄ«bu, ka ar vienas firmas vakcÄ«nu vakcinÄ“ties drÄ«kst, bet ar citas – nÄ“. Šajā grupā ir daudz ļaužu, kas pievilināmi ar burkānu, proti, vakcinÄ“sies – varÄ“si braukt ekskursijā uz Dienvidaustrumāziju vai Ä€friku;

- nepārliecinātie, kuri sociālajos tīklos un privātā komunikācijā lasa pilnīgi pretrunīgus viedokļus un pauž pretrunīgus viedokļus.

No visām šÄ«m grupām mÄ“s kopā varam izveidot nacionālo vilcināšanās grupu, no kuras visu laiku pieaug gan vakcinÄ“tgribošo, gan pretvakcinācijas pārstāvju skaits.

PatiesÄ«bā dažādos pÄ“tÄ«jumos šÄ«s novilcinošÄs ļaužu grupas tiek dÄ“vÄ“tas atšÄ·irÄ«gi, bet kopumā Eiropā tuvu pie 50% ļaužu var tikt tieši vai netieši pieskaitÄ«ti tiem, kas varÄ“tu vilcināties ar Covid–19 vakcināciju, nogaidÄ«t ar vakcināciju, atrast ieganstu konkrÄ“tajā dienā nevakcinÄ“ties, meklÄ“t kontraindikācijas vakcinācijai, piekrist tikai vienai konkrÄ“tai vakcÄ«nai.

Å…emot vÄ“rā to, cik ļoti sarežģīti ir dažādi sociālie, kultÅ«ras, politiskie un personÄ«gie faktori, pieņemot lÄ“mumus par vakcÄ«nām, ir grÅ«ti gÅ«t skaidru priekšstatu par katra indivÄ«da iespÄ“jamo attieksmi pret vakcināciju, jo liela grupa ir svārstÄ«go, kas maina savu viedokli nedēļu, dienu vai pat stundu laikā.

Vispārinot – vakcÄ«nas svārstÄ«gie indivÄ«di ir heterogÄ“na grupa pastāvÄ«guma („stingri par” un „stingri pret”) vidÅ«. Īpaša grupa, ar ko saskaras ASV, Rietumeiropa un pat IzraÄ“la, ir ļaudis, kas ir vakcinÄ“jušies pret Covid–19 vienu reizi, bet atrod iemeslu nevakcinÄ“ties atkārtoti, un arÄ« šÄ« grupa svārstās 5–10% apjomā no visiem vakcinÄ“tajiem (ar tendenci pieaugt).

ValdÄ«bas un ierÄ“dniecÄ«bas neslÄ“ptā koÄ·etÄ“rija ar (atsevišÄ·iem) vakcÄ«nu ražotājiem rada neuzticÄ«bu vakcinācijai kā tādai

ApjomÄ«gie raksti par vakcinācijas grÅ«tÄ«bām pret Covid–19, ar ko saskaras Eiropas un Amerikas valstis, bieži vien tiek veidotas uz pÄ“tÄ«jumiem, kas veikti saistÄ«bā ar bÄ“rnu vakcināciju pret citām slimÄ«bām.

Ir zināms, ka mÄ“dz bÅ«t vilcināšanās attiecÄ«bā uz gripas vakcÄ«nu ļaudÄ«m, kas ar pārliecÄ«bu saņem visas pārÄ“jās vakcÄ«nas.

Ir zināms, ka jaunākas vakcÄ«nas parasti izraisa lielāku vilcināšanos.

Ir zināms, ka vilcināšanos izraisa vai ļoti ievÄ“rojami palielina vakcinācijas kalendāra maiņa valstÄ«, kad valsts mÄ“rogā tiek iepirktas citas firmas vakcÄ«nas ar citiem parametriem (tiem, kas neatceras, atgādināšu, ka savulaik veselÄ«bas ministre Baiba Rozentāle veica grandiozas, iespÄ“jams, uz saviem biznesa apsvÄ“rumiem pamatotas, izmaiņas Latvijas vakcinācijas kalendārā, kas ievÄ“rojami palielināja šaubÄ«go vecāku skaitu attiecÄ«bā uz bÄ“rnu vakcināciju).

AtšÄ·irÄ«bas starp dažādu valstu vakcinācijas grafikiem un programmām (un pat atšÄ·irÄ«bas dažādās vienas valsts jurisdikcijās) Eiropas savienÄ«bā, kurā nav (lÄ«dz 2020. gadam nebija) pārvietošanās ierobežojumu, palielina vecāku negatÄ«vo uztveri par konkrÄ“tu vakcÄ«nu vai vakcÄ«nu shÄ“mu nozÄ«mi.

Vecāki ar bērniem, nonākot jaunajā mītnes zemē, nonāk jaunā vakcinācijas realitātē, kas, kā atzīst pētnieki, vairo neuzticību vakcinācijai kā tādai.

Vēsturiskais, politiskais, sociālais un kultūras konteksts attiecībā uz vakcināciju

Globāli tiek lietots jÄ“dziens „nacionālā vai vietÄ“jā vakcinācijas kultÅ«ra”, kas sevÄ« ietver kopÄ«gu pārliecÄ«bu par slimÄ«bu etioloÄ£iju, ideju par modernās medicÄ«nas iedarbÄ«gumu un efektivitāti, kā arÄ« uzskatus par profilaktisko pasākumu nepieciešamÄ«bu.

MedicÄ«nas kontekstā tas vairāk ir jautājums par profilakses bÅ«tÄ«bu, proti, veselÄ«bas veicināšana bieži iziet laukā no veselÄ«bas organizācijas rāmjiem un pavÄ“ršas uz veselÄ«gu dzÄ«vesveidu, individuālu rÄ«cÄ«bu un patÄ“riņa pieaugumu veselÄ«bas saglabāšanā, kas nozÄ«mÄ“ pacientu iesaistÄ«šanos savos lÄ“mumos par veselÄ«bu.

Īsumā to varētu skaidrot tā:

- rÅ«pes par iedzÄ«votāju sportošanu no GDA normām un milzÄ«giem vingrošanas svÄ“tkiem ir pārgājušas uz personu vÄ“lmi pašiem skriet, slÄ“pot, iet uz fitnesu vai baseinu;

- rÅ«pes par veselÄ«gu Ä“šanu no „zivju dienas” un vājpiena produktiem slimnÄ«cā (V diÄ“ta) pārgājušas uz cilvÄ“ka paša vÄ“lmi lietot veselÄ«gu un racionālu uzturu;

- smÄ“Ä·Ä“šanas ierobežojumi no obligāta uzraksta uz paciņas, ka „smÄ“Ä·Ä“šana nogalina”, pārgājusi uz savstarpÄ“jām attiecÄ«bām –, nesmÄ“Ä·Ä“tājam ir tiesÄ«bas atrasties no tabakas dÅ«miem brÄ«vā telpā un šÄ«s tiesÄ«bas lielākoties tiek ievÄ“rotas.

VeselÄ«bas ministrija profilaksÄ“ šobrÄ«d iejaucas tiktāl, ka iztÄ“rÄ“ nodokļu maksātāju naudu bezjÄ“dzÄ«gām kampaņām – videorullÄ«šiem un infografikām, kurā iesaka vingrot vai veselÄ«gāk Ä“st.

InformÄ“ta cilvÄ“ka sapratnÄ“ iestrādājas stereotips – es pats esmu atbildÄ«gs par savu veselÄ«bu un pats varu izlemt, cik daudz dzeršu šÅ†abi, cik daudz skriešu un cik daudz lietošu zāles. PÄ“dÄ“jo sauc par lÄ«dzestÄ«bu un, kā izrādās, Eiropā vismaz puse slimnieku nav lÄ«dzestÄ«gi – izrakstÄ«tās zāles nelieto vai lieto neregulāri.

Pasaules literatÅ«rā ir atrodami pÄ“tÄ«jumi, kas pierāda korelāciju – jo vairāk cilvÄ“kam pašam ir jārÅ«pÄ“jas par savu profilaksi, jo vairāk viņš pats lemj – vakcinÄ“ties vai nÄ“.

Tādēļ Ķīnā ar vakcināciju veicas labāk; ja vien vakcÄ«nu pietiktu Ziemeļkorejai – vakcinācijas rezultāti sasniegtu 99.96%, bet vakcinācijas skeptiÄ·u Rietumeiropā ir gauži daudz, un cik var netieši noprast – Austrālijā un JaunzÄ“landÄ“ ir vÄ“l vairāk.

Vai vakcinācija cilvēku ikdienas lēmumu vidū ir prioritāra?

Kaut arÄ« Latvijas TelevÄ«zija un radio, lielākie portāli to vien dara, ka baida Latvijas ļaudis ar nāvi no Covid–19, cilvÄ“ku ikdienas lÄ“mumu vidÅ« vakcinācija nebÅ«t nav prioritāra.

Kariņa valdÄ«bas izolācijas, ierobežojumu un ekonomikas graušanas politika ir pilnÄ«bā izmainÄ«jusi uztveri un prioritātes.

Citas ikdienas rÅ«pes – par savu, bÄ“rnu un vecāku veselÄ«bu, labklājÄ«bu un uzturu ir ievÄ“rojami prioritārākas par valdÄ«bas centieniem aizsutÄ«t visus uz Centrāltirgus paviljonu vakcinÄ“ties, un var ļoti ietekmÄ“t gatavÄ«bu vakcinÄ“ties. Tieši attieksme pret svarÄ«gākajām dzÄ«ves prioritātÄ“m ir radÄ«jusi nepārvaramu plaisu valdÄ«bas un sabiedrÄ«bas starpā.

ValdÄ«ba un ierÄ“dniecÄ«ba, kas lielākoties ir labi pārtikuši indivÄ«di, dzÄ«vo privātmājās ar iespÄ“jām iziet ārā un nodarboties ar fiziskām aktivitātÄ“m, kuru darbs (sarunas, diskusijas vai konferences) ir viegli veicams attālināti, ir zaudÄ“juši realitātes sajÅ«tu, jo paši satiekas tikai cits ar citu savā virtuālajā burbulÄ«.

Tādēļ ministru prezidenta un veselÄ«bas ministra skandÄ“tā balsÄ« un piepaceltā runā veiktā vakcinācijas reklāma nepievÄ“rš uzmanÄ«bu tiem, kam ir eksistenciālas vai psihosociālas problÄ“mas.

Jau no kara laika ir zināms, ka bailes ilgtermiņā nestrādā. CilvÄ“ki adaptÄ“jas baisajām situācijām un kārtÄ“jo baidÄ«šanu vienkārši vairs nesadzird.

Latvijas iedzÄ«votājus gada laikā valdÄ«ba un mÄ“diji ir tiktāl baidÄ«juši, ka ļaudÄ«m var lÄ«dz apnikumam stāstÄ«t par trešo vai devÄ«to vilni, viņi tik un tā meklÄ“s metodes, kā ierobežojumus apiet; un – diemžēl –, šÄ«s pārspÄ«lÄ“tās baidÄ«šanas dēļ arÄ« bÅ«s kÅ«tri vakcinÄ“ties.

Pretrunas un domstarpības vakcinācijas aspektā

Jau kopš pirmsākumiem vakcinācija ir bijusi saistÄ«ta ar dažādām pretrunām un domstarpÄ«bām. ŠÄ«s pretrunas ir ietekmÄ“jušas vakcināciju konkrÄ“tā kontekstā, piemÄ“ram, nav pierādÄ«jumu saistÄ«bai starp B hepatÄ«ta vakcÄ«nu un izsÄ“to sklerozi Francijā, bet pagājušÄ gadsimta deviņdesmitajos gados tika apturÄ“ta vispārÄ“jā vakcinācijas programma.

Itin labi ir zināma krāpnieciskā saistÄ«ba starp masalu vakcināciju un autismu, ko savulaik plaši izplatÄ«ja Apvienotajā KaralistÄ“ un tālāk visā pasaulÄ“. Bailes no autisma joprojām ir bieži sastopamas vecāku bažas par vakcÄ«nas drošumu.

Galvenā loma tomÄ“r bija un ir plašsaziņas lÄ«dzekļiem. Šis pats pieņēmums par autisma korelāciju ar konkrÄ“to vakcÄ«nu droši vien bÅ«tu palicis medicÄ«nas disputos, ja ne plašsaziņas lÄ«dzekļu izpÅ«stās bažas.

ArÄ« šobrÄ«d Latvijā tie paši informācijas lÄ«dzekļi un portāli, kas ļaudis baida ar šausmām no Covid–19 nāves, turpat blakus tikpat lieliem virsrakstiem apraksta iespÄ“jamās blaknes no vakcÄ«nas.

Gadiem plašsaziņas lÄ«dzekļi ir rÄ«kojušies un zÄ«mÄ“jušies, lai radÄ«tu bailes no vakcinācijas, pat zinot pierādÄ«jumus par vakcÄ«nu drošumu un efektivitāti.

Papildus tradicionālajiem plašsaziņas lÄ«dzekļiem, internets ir piedāvājis iespÄ“ju pretvakcinācijas aktÄ«vistiem izplatÄ«t savu vÄ“stÄ«jumu.

Pretvakcinācijas satura pastāvÄ«ga klātbÅ«tne globālajā tÄ«meklÄ« ir veicinājusi negatÄ«vo ziņu plašÄku un ātrāku ziņu izplatÄ«šanos.

Šie stāstÄ«jumi veselÄ«bas informācijai pievieno jaunu dimensiju: personisku un no citām personām iemiesotu skatÄ«jumu uz slimÄ«bām, vakcÄ«nām un to iespÄ“jamām sekām.

TÄ«mekļa vietņu vai sociālo tÄ«klu saturs attiecÄ«bā uz vakcināciju vairumā gadÄ«jumu ir neprecÄ«zs vai negatÄ«vs, pie kam vakcinācijas aizstāvji lieto monotonu, vienveidÄ«gu copy–paste informāciju, bet vakcÄ«nu noliedzÄ“ji ir ievÄ“rojami radošÄki savās izpausmÄ“s, piesaistot lielāku lasÄ«tāju skaitu.

Pārsteidzoši, cik maz labi argumentÄ“tas un jaunas „par vakcināciju” informācijas ir atrodams, argumenti vienmÄ“r ir vieni un tie paši.

Savukārt, vairums pretvakcinācijas tÄ«mekļa vietņu krāšÅ†i iebilst pret vakcinācijas drošumu un lietderÄ«bu, izmantojot tādus argumentus kā vakcÄ«nu nepietiekami pÄ“tÄ«jumi, indÄ«gu vielu klātbÅ«tne vakcÄ«nās, kā arÄ« emocionālus apsvÄ“rumus un personiskus stāstus par vakcÄ«nas kaitÄ«gumu (nerunāsim par čipiem, DNS kodÄ“šanu, 5G nāvÄ“jošo pārklājumu u.c. sazvÄ“restÄ«bas teorijām).

Sausas norādes par slimības vai nāves varbūtību nekad nav tik spēcīgas kā anekdotes un emocijas, ko bieži izmanto pretvakcinācijas apoloģēti sociālajā komunikācijā.

PÄ“tÄ«jumi ir parādÄ«juši, ka indivÄ«di, kas vilcinājušies ar vakcinÄ“šanu vai atteikušies no vakcÄ«nām, ir daudz biežāk meklÄ“juši informāciju internetā.

Valsts iejaukšanās un represijas attiecÄ«bā uz (ne)vakcināciju allaž samazina ticÄ«bu vakcinācijai

20. gadsimtā vakcinācijas programmas lielākoties tika atzÄ«tas par ļoti rentablām valsts veselÄ«bas aizsardzÄ«bas intervencÄ“m, un sabiedrÄ«bas veselÄ«bas lÄ“mumu pieņēmÄ“ji un klÄ«nicisti gandrÄ«z vienmÄ“r atzinÄ«gi novÄ“rtÄ“ja jaunu vakcÄ«nu ienākšanu praksÄ“.

TomÄ“r pÄ“dÄ“jos gados tirgÅ« parādÄ«jies ļoti daudz licencÄ“tu un komercializÄ“tu vakcÄ«nu, pie kam visās valstÄ«s pieaug obligātās vakcinÄ“šanas apjoms.

Lai panāktu augstu vakcinācijas pārklājumu, dažas valstis ir ieviesušas likumus, kas pieprasa, lai bÄ“rni pirms nonākšanas skolā tiktu vakcinÄ“ti obligātā kārtā. Valsts politika, kas pilnvaro vakcināciju, vienmÄ“r vÄ“rtÄ“ta pretrunÄ«gi.

TomÄ“r 21. gadsimtā ir redzama tendence pieaugt pretestÄ«bai pret obligāto vakcināciju, par ko liecina, piemÄ“ram, atbrÄ«vojuma lÄ«meņa pieaugums – vecāki un radi ar vai bez ārstu atbalsta meklÄ“ un atrod bÄ“rniem un pieaugušajiem kontrindikācijas vakcinācijai.

Ir pilnÄ«gi droši, ka ļoti daudz pilsoņu meklÄ“s iespÄ“jas rast kontrindikācijas arÄ« pret Covid–19 vakcÄ«nu.

AttÄ«stÄ«tajās valstÄ«s ir ieviesta augsta vakcÄ«nu kvalitātes un drošÄ«bas uzraudzÄ«ba. TomÄ“r šo sistÄ“mu stiprums un uzticamÄ«ba nav saprotama iedzÄ«votājiem, to pilnÄ«bā nesaprot valdÄ«bas (kādas tik muļķības nav pateikuši Latvijas ministri), un man šÄ·iet – lāga nesaprot arÄ« daļa no veselÄ«bas aprÅ«pes sniedzÄ“jiem.

Neticami strauji un plaši izplatās neprecÄ«za informācija gan par (konkrÄ“tas) vakcÄ«nas drošumu, gan par iekļaušanas procesu. Parasti šÄ«, no konteksta izrautā informācija rada nopietnas problÄ“mas sabiedrÄ«bas veselÄ«bas speciālistiem, ārstiem speciālistiem, politikas veidotājiem un pacientiem.

Lai nevajadzÄ“tu atkal norādÄ«t uz vakcÄ«nām pret Covid–19, kā piemÄ“ru minÄ“šu ASV savulaik pārtraukto vakcināciju pret hepatÄ«tu B – izplatÄ«jās informācija, ka vakcÄ«nām pievienots dzÄ«vsudrabu saturošs konservants, kaut arÄ« tas bija nenozÄ«mÄ«gs pat attiecÄ«bā uz teorÄ“tisko neirotoksicitātes potenciālu organominerālajiem lÄ«dzekļiem.

Vakcinācijas nepopularitāte ir tās panākumu un sasniegumu negatīvā realitāte

20. gadsimtā vakcinācijas programmas ir bijušas veiksmÄ«gas, daļā infekcijas slimÄ«bu kļuvušas mazāk pamanāmas, un daudziem indivÄ«diem, tai skaitā veselÄ«bas aprÅ«pes speciālistiem, nav primāru un paša pieredzÄ“tu zināšanu par šo slimÄ«bu risku.

Tas nozÄ«mÄ“, ka biežāk uzmanÄ«ba tiek pievÄ“rsta riskam, kas saistÄ«ts ar vakcÄ«nām, nevis slimÄ«bas riskam. MÄ“dz teikt, ka „vakcinācija ir tās panākumu upuris”. Turklāt dažas jaunās vakcÄ«nas novÄ“rš slimÄ«bas, kas tiek sabiedrÄ«bā un medicÄ«nas profesionāļu vidÅ« uztvertas kā vieglas (vÄ“jbakas, gastroenterÄ«ts), kas mÄ“dz kompromitÄ“t visu vakcÄ«nu pieņemamÄ«bu sabiedrÄ«bā.

Individuālu lÄ“mumu pieņemšanu par vakcināciju ietekmÄ“ daudzi dažādi faktori, bet tie, kam ir šaubas un bažas par vakcÄ«nu drošumu, izmanto pilnÄ«gi atšÄ·irÄ«gu lÄ“mumu pieņemšanas modeli vai arÄ« viņiem piemÄ«t atšÄ·irÄ«gs uzskatu kopums par veselÄ«bu un slimÄ«bām.

CilvÄ“kiem ir vieglāk izmantot bināru “jā/nÄ“” pieeju riskam, nevis varbÅ«tÄ«bu, kas tiek izmantota, lai noteiktu riskus zinātnÄ“.

Gan valdības, gan masu mēdiju paustā, no angļu valodas neprecīzi tulkotā un nemākulīgi interpretētā informācija par procentiem, ko sniedz kura no vakcīnām, izvairoties no slimības pārneses vai smagas slimības gaitas, kā arī par iespējamo vakcinācijas blakusparādību procentiem, var radīt uztveres problēmas ne tikai bažīgam un apdomīgam pacientam, bet arī medicīnas profesionālim.

ŠÄ·iet, ka liela daļa sabiedrÄ«bas veselÄ«bas intervences pasākumu, kas paredzÄ“ti – lai veicinātu vakcināciju, nav bijuši veiksmÄ«gi. Jo Ä«paši neveiksmÄ«gi bijuši tie, kas pamatojas uz izglÄ«tÄ«bu un informāciju.

MedicÄ«nas profesionāļu un ārstu zināšanas par vakcināciju un attieksme mÄ“dz atšÄ·irties, un tā tam ir jābÅ«t, jo ārsta viedoklis balstās uz savām zināšanām un savu viedokli

Pacienta un pakalpojuma sniedzÄ“ja mijiedarbÄ«ba ir galvenais arguments, kas ļauj pacientam saglabāt pārliecÄ«bu par vakcinācijas nepieciešamÄ«bu.

VeselÄ«bas aprÅ«pes speciālistu zināšanas un attieksme pret vakcÄ«nām ir ļoti nozÄ«mÄ«gs faktors, kas nosaka – vai viņi paši vakcinÄ“jas, vai viņi ļauj vakcinÄ“t savus bÄ“rnus un vecākus, vai viņi spÄ“j argumentÄ“t nepieciešamÄ«bu vakcinÄ“ties (es nekad nenoticÄ“šu, ka kāda ļoti augstu sabiedrisku amatu guvusi Ä£imenes ārste – homeopāte veiksmÄ«gi piesaista savus pacientus vakcinācijai, un tas nav nekas nosodāms).

Šveices ārstu veikta pÄ“tÄ«juma rezultāti liecina, ka gandrÄ«z 5% ārstu ir samazinājuši vai kavÄ“juši atsevišÄ·as vakcinācijas saviem bÄ“rniem un saviem pacientiem.

Autori secināja, ka bailes no imÅ«nās pārslodzes diezin vai ļauj šiem ārstiem arÄ« pienācÄ«gi atbildÄ“t uz vecāku jautājumiem par vakcināciju.

VeselÄ«bas aprÅ«pes speciālisti kopumā ir nozÄ«mÄ«gi vakcinācijas atbalstÄ«tāji. Un tomÄ“r arÄ« ārstu vidÅ« ir diezgan liela daļa speciālistu, kas uzskata, ka bÄ“rni saņem pārāk daudz vakcÄ«nu un ka labs dzÄ«vesveids var novÄ“rst nepieciešamÄ«bu pÄ“c vakcinācijas.

Veselības speciālistu vidū ir itin daudz tādu, ko varētu uzskatīt par piesardzīgiem, atturīgiem vakcinācijas novilcinātājiem.

Īpaši labi to ilustrÄ“ ievÄ“rojamas daļas veselÄ«bas aprÅ«pes darbinieku nevÄ“lÄ“šanos saņemt gripas vakcÄ«nu, neskatoties uz stingriem ieteikumiem to darÄ«t un neskatoties uz to, ka lielā daļā attÄ«stÄ«to valstu medicÄ«nas darbiniekiem vakcinācija pret gripu ir bez maksas. Es cienu šo ārstu viedokli, kaut mana pārliecÄ«ba balstās vakcinācijas efektivitātÄ“.

Attiecībā uz ārstu attieksmi pret vakcināciju, ko var definēt kā piesardzīgu, nozīmīgs faktors ir medicīniskas un juridiskas bažas. Daļa profesionāļu, iespējams, jūtas pārņemti ar pacientu paustajām bažām.

VakcÄ«nu saraksta sarežģītÄ«ba un straujas izmaiņas vakcinācijas kalendārā ir galvenais šÄ·Ä“rslis veselÄ«bas aprÅ«pes speciālistiem, kuriem ir ilglaicÄ«gas attiecÄ«bas ar pacientiem un kuri jÅ«tas neÄ“rti, apspriežot šÄ«s izmaiņas ar pacientiem.

TomÄ“r jebkurā pÄ“tÄ«jumā, ko ir nācies lasÄ«t, parādās atziņa, ka tieši ārsts vai māsa ir uzticamākais informācijas avots par vakcināciju, iepretim neticÄ«bai vakcÄ«nu ražotāja vai politikas veidotāja sniegtajai informācijai. Ja politikas veidotāji ir radÄ«juši greizu iespaidu par vakcināciju, profesionāļiem to izmainÄ«t ir grÅ«ti.

Saikne starp zināšanu lÄ«meni attiecÄ«bā uz vakcināciju un atteikumu saņemt vakcÄ«nu nav lineāra

IndivÄ«dus, kuriem ir bažas vai šaubas par vakcināciju, bieži vien publiski mÄ“dz uzskatÄ«t par iracionāliem, emocionāliem, slikti informÄ“tiem. PatiesÄ«bā biežāk labi izglÄ«toti un informÄ“ti pacienti atsakās no vakcinācijas.

PublicÄ“ti daudzi pÄ“tÄ«jumi, kuros aplÅ«koti faktori, kas saistÄ«ti ar piekrišanu vakcinācijai vai atteikumu vakcinÄ“ties.

Šie pÄ“tÄ«jumi galvenokārt attiecas uz to, kā vecāki pieņem lÄ“mumu par bÄ“rnu vakcināciju, un parasti atšÄ·iras no lÄ“muma pieņemšanas attiecÄ«bā uz papilomatozā vÄ«rusa vakcÄ«nu vai lÄ“muma pieņemšanas uz vakcināciju pret pneimokoku, sezonālo gripu vai pandÄ“misku gripu.

Lielākā daļa pÄ“tÄ«jumu, kuros aplÅ«koti vakcinācijas atbalsta noteicošie faktori, ir veikti starp vecākiem, galvenokārt tāpÄ“c, ka lielākā daļa vakcÄ«nu ir paredzÄ“tas bÄ“rniem un pusaudžiem.

Saikne starp zināšanu lÄ«meni attiecÄ«bā uz vakcināciju nav lineāra.

PÄ“tÄ«jumi liecina, ka vecākiem, kas izvÄ“las vakcinÄ“t savu bÄ“rnu, kopumā ir ierobežotākas vai šaurākas zināšanas par vakcināciju un par slimÄ«bām, kas novÄ“ršamas ar vakcÄ«nām, salÄ«dzinot ar vecākiem, kuri atsakās savus bÄ“rnus vakcinÄ“t.

Šie pÄ“tÄ«jumi liecina, ka vecāku izvÄ“les pamatā nav Ä«pašas zināšanas par vakcÄ«nām vai slimÄ«bām. Interesanti, ka liela daļa no vecākiem, kas atsakās savus bÄ“rnus vakcinÄ“t, šÄ·iet, ir izskatÄ«juši daudz informācijas par vakcināciju un ir plašÄk vai pat ļoti plašÄ apjomā ieinteresÄ“ti veselÄ«bas jautājumos.

Kas veicina piekrišanu vakcinācijai?

Vakcinācijas procesā individuālais piekrišanas faktors lielā mÄ“rā nosaka lÄ“mumu – vakcinÄ“ties vai ne.

Vakcinācijas pakalpojumu pieejamÄ«ba un Ä“rtums ir ļoti nozÄ«mÄ«gi argumenti vakcinācijai. Vakcinācijas pakalpojumu kvalitāte ietekmÄ“ pozitÄ«va lÄ“muma pieņemšanu.

IepriekšÄ“jā pieredze ar vakcināciju un vakcinācijas pakalpojumiem, piemÄ“ram, negatÄ«va saskarsme ar vakcÄ«nas ievadÄ«tājiem, mÄ“dz ļoti nopietni ietekmÄ“t turpmāko lÄ“mumu pieņemšanu attiecÄ«bā uz vakcināciju.

NegatÄ«vu ietekmi uz ticÄ«bu vakcinācijai rada jebkāds spiediens. Kāds Kanādas, Ontario pÄ“tÄ«jums norāda, ka ārstu spiediens vakcinÄ“t bÄ“rnu ir viens no galvenajiem faktoriem, kas nosaka bÄ“rna nevakcinÄ“šanu vai arÄ« – novÄ“lotu vai nepilnÄ«gu vakcinÄ“šanu. Adatas un sāpes pÄ“c vakcinācijas arÄ« ir dokumentÄ“ts šÄ·Ä“rslis vakcinācijai.

Zināmu iespaidu uz piekrišanu vakcinācijai rada alternatÄ«vās medicÄ«nas speciālisti. Ir pierādÄ«jumi, ka divkārt vairāk vecāku, kas atsakās bÄ“rnus vakcinÄ“t, saņēmuši ārstÄ“šanu pie homeopātiem, naturopātiem vai hiropraktiÄ·iem, kaut arÄ« nav saņēmuši no šiem ārstiem tiešu ieteikumu nevakcinÄ“t bÄ“rnus.

Liela ASV pētījuma rezultāti liecina, ka liela daļa vecāku, kuri aizkavē vai nepieļauj bērnu vakcināciju, kā galveno iemeslu min veselības aprūpes sniedzēja sniegto informāciju vai apliecinājumus.

Nīderlandes aptaujas rezultāti liecina, ka lielākā daļa vecāku uzskata, ka bērni saņem pārāk daudz vakcīnu un ka vakcīnas traucē dabīgai attīstībai.

Individuāls riska novērtējums attiecībā uz vakcināciju

Riska uztvere lielā mērā nosaka attieksmi pret vakcināciju.

Veselības jomā riska uztveri parasti novērtē divās dimensijās:

- uzskats, ka iespējama ievainojamība vai kaitējums, ja netiek veikta rīcība;

- uzskats, ka var tikt nodarīts nopietns kaitējums, veicot kādu manipulāciju.

Šos riskus uzskata par tādiem, kas ir lÄ«dzsvaroti ar apzinātām izmaksām un ieguvumiem no rÄ«cÄ«bas, lai novÄ“rstu iespÄ“jamu kaitÄ“jumu.

Tieši tāpat – lÄ“muma pieņemšanu attiecÄ«bā par vakcināciju risku arÄ« var ietekmÄ“t divÄ“jādi:

- uztvertais slimÄ«bas risks var veicināt vakcinÄ“šanos;

- uztvertais vakcinācijas komplikāciju risks var veicināt atteikšanos no vakcinācijas.

To vēl vairāk sarežģī fakts, ka vakcīnas tiek ievadītas kā profilakses līdzekļi veseliem indivīdiem un vakcīnu risks (reālais vai iespējamais) ir ātri ieraugāms un novērtējams, kamēr ieguvumu no vakcinācijas nav iespējams novērtēt no individuālā viedokļa.

Turklāt lÄ“mums nevakcinÄ“ties ir atgriezenisks, savukārt pretÄ“jais mÄ“dz nepiepildÄ«ties. Daudzi pÄ“tÄ«jumi ir parādÄ«juši, ka indivÄ«di vairāk izvairās no riska, kas saistÄ«ts ar darbÄ«bu, proti, „nedrošas” vakcÄ«nas iegÅ«šanu, nekā no riska, kas saistÄ«ts ar bezdarbÄ«bu, riskÄ“jot ar nezināmu slimÄ«bu.

Šo fenomenu sauc par „bezdarbÄ«bas neobjektivitāti”.

AplÅ«kojot individuālo riska uztveri attiecÄ«bā uz vakcināciju, nav grÅ«ti pamanÄ«t, ka risku cilvÄ“ki bez priekšzināšanām uztver atšÄ·irÄ«gi no ekspertiem. Riska epidemioloÄ£iskās perspektÄ«vas pamatā ir racionāla pieeja, kurā risks ir objektÄ«vs un izmÄ“rāms.

Racionāla pieeja riskam nozÄ«mÄ“, ka, saskaroties ar risku, cilvÄ“ks pieņem lÄ“mumu, nodrošinot, ka tiek novÄ“rsti emocionālie, kognitÄ«vie un sociālie traucÄ“jumi vai neobjektivitāte, kas ietekmÄ“ spriedumu, un ka tiek neitralizÄ“ta ārÄ“jā ietekme, piemÄ“ram, plašsaziņas lÄ«dzekļu izraisÄ«tā ietekme.

TomÄ“r populārā riska interpretācija reti balstās uz racionālu pieeju, bet drÄ«zāk uz neskaidrÄ«bu pieeju, kur šaubas saglabājas pat empÄ«risku pierādÄ«jumu priekšÄ.

Riska uztvere vienkāršu cilvÄ“ku vidÅ« (pretÄ“ji ekspertiem) balstās uz iepriekšÄ“jo pieredzi (piemÄ“ram, saistÄ«tu ar citu vakcinÄ“šanos vai citiem veselÄ«bas aprÅ«pes pakalpojumiem), nevis uz zinātniskiem datiem.

LÄ“mumu pieņemšanas procesā attiecÄ«bā uz bÄ“rnu vakcināciju vairums vecāku vÄ“rtÄ“ slimÄ«bas risku vai vakcÄ«nu blakusparādÄ«bas nevis no populācijas viedokļa, kā tas ir epidemioloÄ£ijā, bet gan, pamatojoties uz viņu uztveri par bÄ“rna veselÄ«bas stāvokli un ievainojamÄ«bu.

PÄ“tot lÄ“mumu pieņemšanu par vakcināciju, riska uztvere bieži ir cieši saistÄ«ta ar uzticÄ“šanos veselÄ«bas aprÅ«pes speciālistiem, valdÄ«bai vai sabiedrÄ«bas veselÄ«bas aizsardzÄ«bas iestādÄ“m.

UzticÄ“šanās vai uzticÄ«bas trÅ«kums konkrÄ“tai medicÄ«nas sistÄ“mai liedz jaunām māmiņām pieņemt lÄ“mumus vakcinÄ“t bÄ“rnus.

Covid–19 gadÄ«jumā neticÄ«ba valdÄ«bai (Latvijā valdÄ«bai šobrÄ«d uzticas < 11% iedzÄ«votāju) lielā mÄ“rā nosaka neticÄ«bu vakcinācijai vai otrādi – valdÄ«bas noziedzÄ«gā rÄ«cÄ«ba, nepasÅ«tot vakcÄ«nas savlaicÄ«gi pietiekamā daudzumā, bet vÄ“lāk publiska vienas vakcÄ«nas nogānÄ«šana rada pamatu domāt, ka lielāko daļu no 50% vakcinācijas vilcinātāju neizdosies pievÄ“rst vakcinācijai.

UzticÄ«ba un uzticÄ“šanās vakcinācijai

Par uzticÄ“šanos vakcÄ«nai atkal mums jāskata senāki pÄ“tÄ«jumi, Ä«paši – par vecāku ticÄ«bu bÄ“rnu vakcinācijai. UzticÄ«bas jÄ“dzienu reti kad uzkurina paši vecāki, aprakstot savas attiecÄ«bas ar veselÄ«bas speciālistiem.

SvarÄ«gāk ir – vai vecāki jÅ«tas atbalstÄ«ti un pārliecināti uzdot jautājumus un paust savu viedokli, diskutÄ“jot par vakcÄ«nām ar ārstiem vai citiem veselÄ«bas aprÅ«pes speciālistiem.

UzticÄ«ba pÄ“c definÄ«cijas ir sarežģīta attiecÄ«bu prakse, kas notiek konkrÄ“tā sociālpolitiskā kontekstā. UzticÄ“šanās vakcinācijai balstās ne tikai uz zināšanām, bet arÄ« uz vecāku un veselÄ«bas aprÅ«pes speciālista salÄ«dzinoši familiārām attiecÄ«bām.

Tieši tāpat šobrÄ«d Covid–19 situācijā liela daļa Latvijas iedzÄ«votāju meklÄ“ individuālu, familiāru komunikāciju ar ārstu lai gÅ«tu apstiprinājumu savai vÄ“lmei/nevÄ“lmei vakcinÄ“ties, un kādu vakcÄ«nu lietot/nelietot.

Subjektīvā atbildība, sociālais spiediens un sociālā atbildība

Vakcinācija ir sociāla norma, kas ir potenciāli spÄ“cÄ«gs vakcinācijas virzÄ«tājspÄ“ks. SubjektÄ«vā norma nozÄ«mÄ“, ka katram indivÄ«dam svarÄ«gs ir fakts, ka apkārtÄ“jie cilvÄ“ki, ko viņi ciena, tiek vakcinÄ“ti paši –, vai, ka viņu bÄ“rni ir vakcinÄ“ti.

Tas ir viens no faktoriem, kas liek pieņemt lÄ“mumu vakcinÄ“ties vai vakcinÄ“t savus bÄ“rnus. PÄ“tÄ«jumi parāda, ka cilvÄ“ki nereti vakcinÄ“ savus bÄ“rnus tādēļ, ka visi tā dara, un šÄ·iet, ka tas ir normāli.

Sociālā norma var radÄ«t sociālo spiedienu uz vakcinācijas lÄ“muma pieņemšanu. Ä»oti lÄ«dzÄ«ga situācija Covid–19 pandÄ“mijas vakcinācijai bija 2009. gadā H1N1 a gripas epidÄ“mijas laikā.

Tolaik tieši sociālais spiediens – citi vÄ“las, lai tu vakcinÄ“tos, izrādÄ«jās nozÄ«mÄ«gākais arguments vakcinācijai.

Sociālā atbildÄ«ba Covid–19 pandÄ“mijas izpratnÄ“ nozÄ«mÄ“ uzskatÄ«t vakcināciju par pienākumu personām, lai sabiedrÄ«ba iegÅ«tu ganāmpulka imunitāti, un šÄ« sociālā atbildÄ«ba, iespÄ“jams, stimulÄ“ vakcinācijas lÄ“muma pieņemšanu.

Jādomā, ka Covid–19 gadÄ«jumā sociālā atbildÄ«ba ir daudz nozÄ«mÄ«gāka nekā tas ir vecākiem, pieņemot lÄ“mumu par bÄ“rnu vakcinÄ“šanu, jo ļoti reti vecāki pozitÄ«vā gaismā saskata bÄ“rnu imunizācijas lomu ganāmpulka imunitātes veidošanā; lielākoties viņu lÄ“mums vakcinÄ“t/nevakcinÄ“t bÄ“rnus tiek balstÄ«ts uz uztverto ieguvumu paša bÄ“rnam.

Ir visai liela atšÄ·irÄ«ba starp lÄ“mumu – vakcinÄ“t bÄ“rnus vai vakcinÄ“t sevi, Ä«paši laikā, kad informatÄ«vo telpu piepilda informācija par iespÄ“jamiem nāves gadÄ«jumiem pÄ“c vakcinācijas. Vieglāk sociālās atbildÄ«bas kontekstā nosacÄ«ti riskantu lÄ“mumu pieņemt attiecÄ«bā pret sevi nekā pret bÄ“rnu.

Vakcināciju ietekmē kopienas atstumtība, diskriminācija un apspiestība

Kopienas iesaistÄ«šana lÄ«dzdalÄ«bā ir bÅ«tiska sekmÄ«gai vakcinācijai, kas ietver neviendabÄ«gas sabiedrÄ«bas novÄ“rtÄ“šanu, kā arÄ« sadarbÄ«bu ar kopienām un to vadÄ«tājiem, lai nodrošinātu veiksmÄ«gu vakcinācijas procesu.

Latvijā (bet arÄ« citās valstÄ«s) Covid–19 veicinājusi strukturālo vardarbÄ«bu, kas ir iesakņojusies sabiedrÄ«bā, un pandÄ“mija veicina vÄ“sturiski apspiesto un atstumto grupu marginalizāciju.

CilvÄ“kiem, kas cietuši no neproporcionālām ekonomiskām un veselÄ«bas sekām šÄ gada Covid–19 pandÄ“mijas laikā, tagad tiek prasÄ«ts uzticÄ“ties tām pašÄm personām un struktÅ«rām, kas nespÄ“ja nodrošināt pietiekamus resursus un sociālo aizsardzÄ«bu pandÄ“mijas laikā.

ŠÄ« kontekstuālā dimensija palielina neuzticÄ“šanos, kaitÄ“jot vakcinācijas procesam.

PandÄ“mijas veicina diskrimināciju pret atstumtām grupām, tostarp imigrantiem, bÄ“gļiem, kā arÄ« rasu un etniskajām minoritātÄ“m. Dabiskajai tendencei atrast grupas, kas vainojamas sociālajās lamatās, ir senas saknes un modernas izpausmes, un piemÄ“ri ir gan HIV/AIDS, gan Ebolas vÄ«rusa, gan Covid–19 pandÄ“mijas.

StigmatizÄ“tas grupas var kļūt par saistÄ«tām (tieši vai netieši) ar konkrÄ“tām slimÄ«bām, kā tas ir noticis ar aziātiem un afroamerikāņiem ASV un musulmaņiem Indijā šÄ«s pandÄ“mijas laikā.

Reliģiskās kopienas var palielināt latentos aizspriedumus un spriedzi, bet tās var arī tos pretnostatīt. Gudri reliģiskie līderi lūdzas un māca saviem sekotājiem koncentrēties uz kopīgu cilvēcību, uzsverot uzskatus, kas pārvar aizspriedumus.

ReliÄ£iski un filozofiski motÄ«vi atteikties no vakcinācijas. KvazireliÄ£ijas un sektantisma pazÄ«mes Covid–19 pandÄ“mijas atspoguļojumā valdÄ«bas dokumentos un presÄ“, kā arÄ« vakcinācijas noliedzÄ“ju publikācijās

Atteikšanās no vakcinācijas dažkārt ir saistÄ«ta ar filozofiskiem uzskatiem vai morālu pārliecÄ«bu attiecÄ«bā uz veselÄ«bu un imunitāti, piemÄ“ram, priekšroku dodot „dabiskām” zālÄ“m.

Atteikšanās no vakcÄ«nām var bÅ«t saistÄ«ta arÄ« ar stingru reliÄ£isko pārliecÄ«bu. Ortodoksālie protestanti NÄ«derlandÄ“, ortodoksālie jÅ«daisti IzraÄ“lā un amÄ«ši Amerikas Savienotajās ValstÄ«s ir reliÄ£iskās kopienas, kas noraida vakcināciju reliÄ£isku motÄ«vu dēļ.

ReliÄ£isku motÄ«vu raisÄ«ti iebildumi pret vakcināciju izriet no vakcinācijas ieviešanas, un tos var izskaidrot –, vakcinācija nav saistāma ar reliÄ£iskiem apsvÄ“rumiem attiecÄ«bā uz slimÄ«bas izcelšanos, profilaktiskās rÄ«cÄ«bas nepieciešamÄ«bu un ārstÄ“šanas metodes izvÄ“li.

ReliÄ£ija ir plašs jÄ“dziens un tās ietekme ir daudzslāņaina. Vatikāna politiskā, juridiskā un kultÅ«ras pozicionÄ“šana, piemÄ“ram, ir diezgan atšÄ·irÄ«ga no neliela budistu tempļa TaizemÄ“ vai mošejas IndonÄ“zijā.

ArÄ« attieksme pret Covid–19 un vakcināciju dažādām reliÄ£ijām ir itin atšÄ·irÄ«ga.

ReliÄ£iskās kopienas ir neatņemama sabiedrÄ«bas, ekonomikas un politikas sastāvdaļa. Saskaņā ar Pew Research Center 2012. gadā veikto pÄ“tÄ«jumu vairāk nekā 80% cilvÄ“ku visā pasaulÄ“ ievÄ“ro reliÄ£iju. ReliÄ£ijas kā vienotas „nozares” uzskatÄ«šana arÄ« aizÄ“no šo kopienu sarežģīto un daudzveidÄ«go raksturu un to saistÄ«bu ar valsti.

Dažiem reliÄ£iskiem rituāliem ir grÅ«tāk pielāgoties pandÄ“mijas apstākļiem. KoronavÄ«russ rada šÄ·Ä“ršÄ¼us, lai rÅ«pÄ“tos par slimajiem un veiktu noteiktus rituālus nāves un apbedÄ«šanas gadÄ«jumā – tās ir ļoti bÅ«tiskas reliÄ£iskās prakses, kas ir Ä«paši sāpÄ«gas un Ä«paši nepieciešamas pandÄ“mijas laikā, kas jau prasÄ«jusi daudz dzÄ«vÄ«bu.

GarÄ«dzniekiem ir grÅ«ti sniegt garÄ«go atbalstu un vadÄ«bu slimajiem, it Ä«paši tiem, kas ieslodzÄ«ti karantinÄ“tās slimnÄ«cās, vecu ļaužu pansionātos un pat mājsaimniecÄ«bās. PÄ“c tam, kad mīļie un tuvinieki cieš vientulÄ«gu nāvi, Ä£imenes un kopienas dažādos pasaules nostÅ«ros saskaras ar tradicionālo sÄ“ru rituālu ierobežojumiem.

DaudzskaitlÄ«gas bÄ“res — jo bÄ“res parasti ir brÄ«dis, kad, saskaroties ar zaudÄ“jumu, tiek atjaunota draudzÄ«ba tuvinieku vidÅ« — tiek veiktas ar nedaudziem cilvÄ“kiem, vai arÄ« pat bez tiem.

Brīdī, kad reliģijas netiek galā ar savām funkcijām un uzdevumiem, parādas brīva vieta kvazireliģijām. Tipiska kvazireliģija ar sektantisma pazīmēm bija un ir marksisms/maoisms.

ReliÄ£ija un kvazireliÄ£ijas dažādā veidā korelÄ“ ar tradÄ«cijām. Kad pašiem par pārsteigumu boļševikiem 1918. gadā Krievijā izdevās iegÅ«t varu ar kvazireliÄ£iskām metodÄ“m, viņi aptvÄ“ra, ka viņu kvazireliÄ£ijai ir vairāki ienaidnieki – pirmkārt klasiskā kristietÄ«ba kā reliÄ£ija, bet otrkārt – tradÄ«cijas, piemÄ“ram, svinÄ«bas (kristÄ«bas, kāzas, bÄ“res).

21. gadsimta sākumu raksturoja mÄ“Ä£inājums globālās sasilšanas problÄ“mas pārvÄ“rst kvazireliÄ£ijā. Kulta pazÄ«me ir labām idejām pievienot kvazireliÄ£iskus fetišus un piemeklÄ“t mesiju, piemÄ“ram globālās sasilšanas gadÄ«jumā tika radÄ«ts kults ar kādu jaunu skandināvu vides aktÄ«visti centrā.

20. gadsimtā kvazireliģiskas pazīmes ieguva sports un popkultūra. Populāri ansambļi, dziedātāji, sporta sacensības piesaistīja miljoniem un pat miljardiem skatītāju un sekotāju, sportisti un mūziķi tika glorificēti un tika pielīdzināti mesijām.

Covid–19 pandÄ“mija uz sporta pasākumiem un koncertiem atstāja lÄ«dzÄ«gu iespaidu kā uz dievkalpojumiem un rituāliem. Tātad reliÄ£ijas, sporta un koncertu aizliegumi radÄ«ja vietu sektantismam vai kvazireliÄ£ijām.

Mācoties no jaunāko laiku vÄ“stures, varÄ“tu gan kovidsektu, gan antivkcinācijas kustÄ«bu uzskatÄ«t par reliÄ£isku parādÄ«bu, kas ietver veselu ideju spektru, un pievÄ“rst uzmanÄ«bu bÅ«tiskām detaļām, lai izprastu pamatos esošo ticÄ«bu.

MācÄ«bu pieredze, kas gÅ«ta, pÄ“tot kultus (kas mazāk pedantiski tiek dÄ“vÄ“ti par jaunām reliÄ£iskām kustÄ«bām, aprakstot kustÄ«bas, kas radās 20. gadsimta beigās), var precÄ«zi identificÄ“t notikumus, kas saistÄ«ta ar Covid–19 kultu (Kariņa, valsts mÄ“diju un Re:Baltica mantra: maskas, ziepes, 2 metri, palieciet mājās) un antivakcinācijas kustÄ«bas kultu.

Gan viens (Kariņa un Re:Baltica), gan otrs (antivakcÄ«nas apoloģēti) kults rada mocekļus (apraud un glorificÄ“ mirušos, smagi cietušos).

Jebkurā gadÄ«jumā, ja valdÄ«bas rÄ«cÄ«bai ir kulta pazÄ«mes, daļā sabiedrÄ«bas tas rada pretkustÄ«bu, kas arÄ« var izpausties kulta formās (piemÄ“ram, ASV šÄdi izpaudās Black Lives Matter kustÄ«ba pÄ“c tam, kad zem policista ceļa bojā gāja narkotikas pārdozÄ“jis ASV pilsonis Džordžs Floids).

Kulta pazīme ir iedalīt ļaudis mūsējos un sliktajos, bet mocekļu tēli piesaista jaunus locekļus un kustību radikalizē.

Baisi ir, ja kulta pazīmes rada grupa, kas pārstāv valdību.

TomÄ“r bÅ«tiskā kulta darbÄ«ba ir apkarot un ierobežot citādi domājošos. Par netiešu Covid–19 sektu pārtapusÄ« Latvijas valdÄ«ba pilnÄ«gi ieslÄ«gst savā uzstādÄ«jumā, un visu savu darbÄ«bu virza uz ierobežojumiem, aizliegumiem, cilvÄ“ku pazemošanu un fetišiem (maska).

Aizliegums nodarboties ar sportu nav pamatojams pilnīgi ne ar kādiem epidemioloģiskiem un pat politepidemioloģiskiem argumentiem. Aizliegums nodarboties ar sportu ir ierobežojums tiem, kas savus endorfīnus izdala sportojot un gūst labsajūtu no sporta.

VÄ«rusu izplatÄ«t un iegÅ«t, skrienot maratonu, vienkārši ir neiespÄ“jami. Kādēļ valdÄ«ba to aizliedza – lai samazinātu labsajÅ«tu tiem, kas no skriešanas, slÄ“pošanas vai tenisa spÄ“les gÅ«st laimes hormonu.

Ä»oti dÄ«vaini, ka pašreizÄ“jie Latvijas valdÄ«bas aizliegumi neskar seksu.

Visas pārÄ“jās kvazireliÄ£ijas agri vai vÄ“lu cenšas iejaukties arÄ« šajā jomā, piemÄ“ram komunisti 1918. gadā. Savukārt, vÄ“lāk komunisti radÄ«ja mantru, ka Padomju SavienÄ«bā seksa nav.

Bet atgriezÄ«simies pie vakcÄ«nām. ŠobrÄ«d valdÄ«ba nenodarbojas ar vakcÄ«nu iegādi, loÄ£isku vakcinācijas organizāciju, bet apkaro antagonisko kvazireliÄ£isko grupÄ“jumu, proti, antivakcÄ«nas kustÄ«bu.

Tāpat kā kulti tiek sagrupÄ“ti kā grÄ“cÄ«gi, slikti vai nepareizi, arÄ« diskurss ap antivakcinācijas apoloģētiem gan akadÄ“miskajās, gan populārajās aprindās var bÅ«t nicinošs un noniecinošs.

Rezultātā antivakcinācijas kustÄ«ba tiek pastiprināta, tās kvazireliÄ£iskā ietekme pieaug un viņi iegÅ«st lielāku varu pār vakcinācijas vilcinātājiem. NeproduktÄ«vais karš ar antivakcinÄ“tājiem Latvijai rada reālus zaudÄ“jumus – pieaug ļaužu skaits, kas dažādā veidā atsakās no vakcinācijas.

Individuāla lÄ“muma pieņemšana – vakcinÄ“ties vai ne – ir multidimensionāla

RezumÄ“jot, individuālais lÄ“muma pieņemšanas process attiecÄ«bā uz vakcināciju ir sarežģīts un daudzdimensionāls.

Vakcinācijai var bÅ«t daudzi šÄ·Ä“ršÄ¼i:

- bailes no vakcīnu blaknēm;

- pamatota ieteikuma neesamÄ«ba vakcinÄ“šanai;

- uzskati par vakcīnu efektivitāti un to zemo lietderību;

- neuzticÄ«ba oficiāli, ļoti šauri definÄ“tiem (plakani definÄ“tiem) vakcinācijas iemesliem;

- izpratnes trÅ«kums par nepieciešamÄ«bu vakcinÄ“ties utt.

Bieži šie šÄ·Ä“ršÄ¼i tiek norādÄ«ti kā atsevišÄ·i un izmÄ“rāmi mainÄ«gie lielumi, neņemot vÄ“rā ceļus, kas noved pie atteikšanās no vakcinācijas, kā arÄ« plašÄku sociālo un kultÅ«ras kontekstu, kurā šie šÄ·Ä“ršÄ¼i ir iesakņojušies.

Neskatoties uz to, ka šÄ·iet neiespÄ“jami precÄ«zi noteikt to populācijas daļu, ko varÄ“tu klasificÄ“t kā neelastÄ«gu vakcinācijas veikšanai, eksperti visā pasaulÄ“ atzÄ«st, ka ir vÄ“rojama pieaugoša tendence vakcinācijas novilcināšanai.

Individuālu lÄ“mumu pieņemšana attiecÄ«bā uz vakcināciju ir sarežģīta un ietver emocionālus, kultÅ«ras, sociālus, garÄ«gus un politiskus faktorus, kā arÄ« personiskus kognitÄ«vus faktorus.

IndivÄ«di jau gadsimtiem (kopš tika radÄ«tas pirmās vakcÄ«nas) ir bijuši skeptiski vai nepārliecināti par vakcinācijas labajiem mÄ“rÄ·iem un labo rezultātu, tādēļ ir vilcinājušies attiecÄ«bā uz vakcināciju.

Dažādas izcelsmes bailes ir dzinējspēks atteikties no vakcinācijas vai vilcināties ar vakcināciju. 21. gadsimtā lielā mērā bailes tiek asociētas ar eksperimentu (eksperimentālas vakcīnas, pētījums kā eksperiments).

Tādēļ bažas par vakcīnu nereti izriet no bailēm tikt iesaistītam eksperimentā. Pavļuta paziņojums par brīvās rindas eksperimentu zemapziņā nogulsnējas kā eksperiments ar pacienta dzīvību.

Skepsi un negatÄ«vo attieksmi pret vakcināciju, kā arÄ« novÄ“loto un novilcināto attieksmi pret savu (personisko) vakcināciju lielā mÄ“rā ietekmÄ“ zinātnes, kultÅ«ras, medicÄ«nas un plašsaziņas vides maiņa.

Secinājumi:

- ir mÄ“rÄ·tiecÄ«gi atšÄ·irt cilvÄ“kus, kas pilnÄ«bā iebilst pret vakcināciju, no tiem, kas vilcinās ar vakcināciju. MÄ“rÄ·tiecÄ«gi sabiedrÄ«bas lÄ«dzdalÄ«bu vakcinācijas popularizÄ“šanā lietot kā kā lÄ«dzekli tikai to cilvÄ“ku iesaistei, kas vilcinās ar vakcināciju, nevis vakcināciju kategoriski noliedz;

- gandrÄ«z puse no Latvijas iedzÄ«votājiem ir vakcinācijas novilcinātāji. Šo cilvÄ“ku pārliecināšanu vislabāk var veikt Ä£imenes ārsti. Pacientu tiesÄ«bas izvÄ“lÄ“ties vakcÄ«nu ievÄ“rojami samazinātu vilcināšanos vakcinÄ“šanā;

- sociālie tÄ«kli ir izveidoti tā, ka rada lÄ«dzÄ«gi domājošo burbuļus. LÄ«dz ar to ļaudis, kas ir parādÄ«juši bailes no vakcÄ«nas vai skepsi par vakcinÄ“šanos, vairāk saņem vakcÄ«nu pretinieku sniegtās informācijas. Sociālajos tÄ«klos pilnÄ«bā nedarbojas valdÄ«bas un Vakcinācijas biroja urrāpatriotiskie paziņojumi un aicinājumi;

- ja valsts veselÄ«bas organizatori zina, ka vismaz pusei vecāku par vakcÄ«nām ir šaubas, nav mÄ“rÄ·tiecÄ«gi sākt agresÄ«vu vakcinācijas propagandu, jo agresÄ«va kampaņa šo pusi pavÄ“rš negatÄ«vajā (nevis vakcÄ«nu atbalstÄ«tāju) virzienā;

- vakcinācijas kampaņu pilnÄ«bā jānodala no kvazireliÄ£iskās ierobežojumu un mantru (maskas, 2 metri, ziepes, mājsÄ“de) politikas. Valstij jānosaka politika, ka cilvÄ“ki, kas vakcinÄ“jušies pret Covid–19, drÄ«kst noņemt maskas, viņiem nav jāizolÄ“jas vai jānonāk karantÄ«nā pÄ“c saskarsmes ar slimnieku, viņiem jāatceļ visi ierobežojumi attiecÄ«bā uz pulcÄ“šanos (sportošanu, pašdarbÄ«bu, restorānu apmeklÄ“jumu, bÄ“rÄ“m utt.) ārā un ievÄ“rojami jāsamazina ierobežojumi iekštelpās;

- jāatzÄ«st, ka antivielas pÄ“c pārslimošanas (arÄ« asimptomātiskas slimošanas) ir tikpat nozÄ«mÄ«gas kā antivielas pÄ“c vakcinācijas. Antivielu titra noteikšanai jākļūst par nozÄ«mÄ«gu ikdienas izmeklÄ“jumu;

- vakcinācija pilnÄ«bā jāuztic veselÄ«bas centriem, Ä£imenes ārstiem un slimnÄ«cām. NekavÄ“joties jāatsakās no Vakcinācijas biroja, reklāmas kampaņām un vakcinācijas avÄ«zÄ“m, kā arÄ« no vakcināciju centriem. Nauda, ko šÄdi var ietaupÄ«t jāpārvirza vakcinācijas procesa reāliem veicÄ“jiem, maksājot 16 eiro par vakcināciju Ä£imenes ārstam, veselÄ«bas centram vai slimnÄ«cai (palielinot samaksu par vakcināciju, bet slÄ“dzot nejÄ“dzÄ«gās aktivitātes, iespÄ“jams izdevumus samazināt kopumā);

- neatkarÄ«gi no valdÄ«bas prognozÄ“m par trešo un devÄ«to vilni, nākamais nopietnais saslimšanas posms gaidāms rudenÄ«. Tas ļauj gatavoties, tai pašÄ laikā kaut daļēji pārtraukt nejÄ“dzÄ«gākos ierobežojumus;

- neatkarÄ«gi no centieniem datorizÄ“t vakcinācijas uzskaiti un radÄ«t jaunu nestrādājošu e-veselÄ«bu par nodokļu maksātāju miljoniem, notiks neticami plaša datu viltošana gan par pārslimotu Covid–19, gan vakcināciju;

- kļūdas un neveiksmes vakcinācijas procesa organizācijā, ko tÄ«ši vai netÄ«ši veikusi valdÄ«ba (izcilnieki – Pavļuts un Juhņēviča), jebkurā gadÄ«jumā atstās smagas sekas vakcinācijas procesiem nākotnÄ“.

Tieši superdārgā Vakcinācijas biroja izveide, milzÄ«gie nepamatotie tÄ“riņi, neadekvātā vakcināciju reklāma un savstarpÄ“jie politiÄ·u kari, aizstāvot vienu, bet nomelnojot citu vakcÄ«nu, atstās paliekošas pÄ“das ļaužu attieksmÄ“ pret vakcināciju.