Menu
Pilnā versija

Iesaki rakstu:
Twitter Facebook Draugiem.lv

Tieslietu ministrija (TM) apgalvo, ka esot “jānorāda uz vēsturiskajiem dalītā īpašuma veidošanas apstākļiem”. Kas tie par apstākļiem, kā izrādās, ministrijas administrācija nav izpratusi visus šos 30 gadus un rada likumprojektus, lai šīs likumdošanas anomālijas nostiprinātu kā neatgriezenisku risinājumu un lai “zemes baroniem” ar likumu palīdzētu izspiest no dzīvokļu īpašniekiem maksimālās zemes izpirkuma maksas par zemi, kuru šie “baroni” ieguva par sviestmaizes cenām vai kā dāvinājumu. Šajā rakstā apskatīsim tikai nelielu daļu anomāliju, kuras TM sludina no jauna.

Tieslietu ministrija raksta, ka ir „saņemta Denacionalizēto māju īrnieku tiesību biedrības "Ausma" (Biedrība) 2019. gada 27. marta elektroniski parakstīta vēstule par dalītā īpašuma izbeigšanu, kā arī Valsts zemes dienesta atbilstoši kompetencei pārsūtīta identiska satura vēstule un 2019. gada 23. aprīļa elektroniskā pasta vēstule bez droša elektroniskā paraksta ar identisku saturu (Vēstules). Vēstulēs izteikts viedoklis par likumprojektu „Piespiedu dalītā īpašuma privatizētajās daudzdzīvokļu mājās izbeigšanas likums” (Saeimas reģ. Nr. 155/Lp13; Likumprojekts), kā arī tām pievienota Biedrības koncepcija dalītā īpašuma izbeigšanai ar 14. punktiem (Koncepcija), un lūgts sniegt atbildi uz Koncepcijā izteiktajām idejām”.

Tieslietu ministrija izsaka pateicību par izteiktajām idejām un sniedz šādu viedokli par dalītā īpašuma izbeigšanas aspektiem, Likumprojektu un Koncepciju un turpina, ka Koncepcijā ir izteikti šādi priekšlikumi dalītā īpašuma izbeigšanas jautājuma risināšanai:

1. Jāsecina, ka dalītā īpašumā esošas zemes izpirkšana ir atzīstama par atsavināšanu sabiedrības vajadzībām un dalītajā īpašumā esoša zeme ir jāatsavina valstij vai pašvaldībai, pēc tam to tālāk atsavinot dalītajā īpašumā esošu būvju īpašniekiem;

2. Ir nepieciešams pabeigt zemes reformu un izstrādāt galīgo funkcionāli nepieciešamā zemesgabala robežu (FNZG) plānu ar tajā iekļautiem apgrūtinājumiem;

3. Ir jāapkopo statistika par visām dalītā īpašumā esošām zemēm, cita starpā, noskaidrojot to iegādes vērtību;

4. Jāparedz, ka dalītā īpašumā esošai zemei ir statuss „apbūvēta zeme ar dzīvojamām mājām”, kas būtu zemes kadastrālo vērtību ietekmējošs kritērijs;

5. Katram gadījumam pirms lēmuma pieņemšanas par zemes izpirkšanu ir jānosaka kadastrālā vērtība izpērkamajai zemei;

6. Normatīvajos aktos ir jānosaka formula FNZG noteikšanai;

7. Jāizstrādā jauns Dzīvojamo māju likums, kas sakārtotu māju īpašuma un pārvaldīšanas attiecības;

8. Normatīvajos aktos jānosaka, ka vienas pilsētas robežās zemes kadastrālā vērtība vienam kv. m. ir identiska;

9. Likumā jārisina dzīvojamo māju pārvaldīšanas subjektu izveidošanas noteikumi;

10. Likumā jārisina dzīvojamās mājas nedzīvojamo telpu īpašnieku un nomnieku statuss;

11. Likumā jānosaka statuss personām, kurām par labu FZNG ietvaros ir noteikti kādi apgrūtinājumi;

12. Jārisina jautājums ar dzīvokļa īpašumu, kas vēl nav ierakstīti zemesgrāmatā statuss;

13. Dalītā īpašuma izbeigšanas likumprojektā ir jārisina dzīvokļu īrnieku statuss;

14. Dalītā īpašuma izbeigšanas likumprojektā ir jāievēro spēkā esošo likumu prioritātes princips. T.i., nav pieļaujams tāds regulējums, kas neatbilst Civillikuma noteikumiem par kopīpašumu (Civillikuma 1067.-1069. pants) un Dzīvokļa īpašuma likuma 16. un 17. pants.

Biedrības “Ausma” īss ieskats Tieslietu ministrijas atbildes vēstulē teiktajam:

Paldies par to, ka ar šo vēstuli ir uzsākts sarunāties arī ar sabiedrības pārstāvjiem, uzsākts dialogs. To jau var uzskatīt par “gaismu tumša tuneļa galā”.

 TM raksta izpētei un vērtēšanai informācija tika pārsūtīta plašam iniciatoru lokam, kuri pārstāv ap 70 dzīvojamo māju sabiedriskos veidojumus Rīgā un citur, kurus skar dalītais īpašums.

Biedrība “Ausma” (turpmāk - biedrība) uzskata, ka likums par zemes izpirkumu tā satura ziņā, nevis laika ziņā ir sasteigts, priekšlaicīgs, jo:

- Nav pabeigta dzīvojamo māju vispārējā privatizācija;

- Nav pabeigta zemes reforma, ko nepamatoti paredz risināt zemes izpirkuma likumā, kas rada neizpratni, kas ietilpst pirkuma masā;

- Nav atrisināts pat tik elementārs “sīkums”, ka uz FNZG robežu plānā nav norādīti apgrūtinājumi, pat tas, ka uz zemes ir dzīvojamā māja;

- Šim FNZG nav atsevišķas kadastrālās vērtības (KV), zemei, kurai netaisnīgi noteikta KV kā apbūves zemei.

Pirms izpirkuma likuma, ja vajag, jāizstrādā citi likumi, noteikumi, kas uzliek par pienākumu attiecīgām ministrijām, pašvaldību iestādēm pilnībā pabeigt VISPĀRĒJO dzīvojamo māju privatizāciju, mājai nosakot FNZG robežas, atsevišķu kadastrālo vērtību utt.

Nevar piekrist TM, ka zemei, kurai zem jebkuras mājas ir vienādā funkcionālā nozīme, turklāt zeme ap māju ir PUBLISKA ZEME, to nevar norobežot ar žogu, var būt dažāda vērtība, ja māja un zeme nav viens īpašums. Mājai Vecrīgā vispār nav nomas zemes, izņemot to, kas zem pamatiem utt. Tad kā var būt atšķirīga cena, atšķirīga KV, ja māja un zeme netiek vērtētas ka viens īpašums, kad zemes vērtību nosaka mājas īpašuma vērtība. Šādu viedokli, ka Vecrīgā zeme ir dārgāka, var atzīt kā spekulatīvu viedokli.

Vai ir korekta atsauce uz vēsturisku situācijas veidošanos, kad pašvaldību amatpersonām denacionalizācijas likumā no trīs zemes īpašuma atjaunošanas variantiem tika piešķirtas neierobežotas tiesības, kā mantiniekiem, kuru jau ir tikai ap 10%, un uzpircējiem (ap 90 %) ir, bija zināmas šī īpašuma iegūšanas sekas...

 Mūsu izteikumos, atzinumos vērsta uzmanība vienīgi uz privatizācijas un zemes reformas pabeigšanu, pirms uzsākt zemes izpirkuma likuma sagatavošanu un izpirkuma procedūras uzsākšanu.

Daži citāti no TM atbildes un mūsu biedrības tēzes, piebildes:

TM: “Vispirms vēlamies uzsvērt, ka dalītā īpašuma pastāvēšana nav vienkārša problēma, gan vērtējot to kā faktisku situāciju, gan apskatot to no tiesiskiem apsvērumiem.”

Piebilde 1 - nav saprotams, kas domāts ar šādu izteikumu. Šāda situācija nepastāvēja pirms zemes reformas pilsētās, to radīja tā pati Tieslietu ministrija, kurai ir, bija jānovērš aplamības, ko radīja priekšteči, tātad jānovērš valstij... Un kas tie par “tiesiskiem apsvērumiem”? Var domāt, kā gribi.

TM: “Apskatot dalīto īpašumu kā faktisku situāciju, jānorāda uz vēsturiskajiem dalītā īpašuma veidošanas apstākļiem.”

Piebilde 2 - kāds sakars vēsturei, kad dalīto īpašumu izveidoja 1990 gada 4. maija TM, izkropļojot zemes reformu pilsētās un Civillikuma 847. un 968. panta jēgu ar izņēmumiem, to saturu pārvēršot par juridisku KARIKATŪRU. Kādēļ tāda situācija nenotika ar zemes reformu laukos? Pilsētā gudrāka mafija, liela alkatība, “gudrāki” atsevišķi Maksātnespējas administrācijas advokāti, kuri izveidoja “balto baronu”, zemes zem mājām uzpircēju kastu?

TM: “Tieslietu ministrijas ieskatā Likumprojektā ir ietverts sabalansēts risinājums dalītā īpašuma izbeigšanai, kas respektē visu tajā iesaistīto personu aizsargājamās intereses un nodrošina reālu iespēju dalīto īpašumu izbeigt, kādā šobrīd daudzdzīvokļu dzīvojamo māju gadījumā praktiski nepastāv.”

Piebilde 3 – vai tas ir “sabalansēts risinājums”, kad neizpirktu zemi mantinieki saņēma kā dāvanu vai uzpircēji izpirka par dažiem santīmiem, bet tautai, kura okupācijas laikā strādāja par grašiem un neko neieguva, visi bija vienādi, bet tagad tiek plānots “SABALANSĒT risinājumu”: ar pirmpirkuma tiesību pārkāpšanu zeme faktiski izkrāpta uzpircējiem, tagad viņiem samaksāt desmit vai pat simtreiz dārgāk, kur mūsu gadījumā kadastrālā vērtība bija 14 000 Ls, bet tagad tā noteikta kā apbūves zemei 162 000 EUR, paredzot KV audzēt vēl vairāk, pievienot vergiem zemes gabalus, par ko “pakampt lielāku kumosu, kura “zemes baroniem” neder?

TM: “Katra nekustamā īpašuma vērtību nosaka virkne apstākļu, to starpā tā atrašanās vieta, stāvoklis, apgrūtinājumi, iespējamās izmantošanas iespējas.”

Piebilde 4 – te vienā grozā ir salikti visi īpašumi, visi apstākļi. Tas nav korekti. Stāsts nav par mājas īpašumu, bet par apgrūtināto, apbūvēto zemi un katastrofāli aplamu kadastrālo vērtību, kad mājai nosaka vienu KV, zemei citu, kur zemes funkcionālā nepieciešamība ir visur vienāda - Rīgā, Dundagā, Aizputē vai Kārsavā. “Apgrūtinājumi” – lūk, te taisnība, bet izrādās, ka mājas nav vairs uz zemes, bet karājās kaut kur gaisā, zeme pienesta mājas tuvumā, un nu maksājiet man, uzpircējam, kā dzimtcilvēki, es esmu šīs Latvijas zemes varenais N. Š.!

 Tāpat nav korekti risināt zemes izpirkumu, taisīt apšaubāmu likumu, ja:

 Piebilde 5 - nav atrisināts īrnieku statuss, ko likuma izdevējam ir pienākums ierosināt, kad, kur un kā to risināt, citādi likums izskatās nevis kā likums, bet tāds, kā tautā saka, “izstrādājums”.

 Piebilde 6 - nav atrisināts un šajā vai citā likumā nav iestrādāts NOMNIEKU statuss. Vai tas nav absurds – īpašnieki mājai atzīti dzīvokļu īpašnieki, bet ienākumus no nomniekiem patur kaut kāds cits onkulis, tante, un valsts vara neliekas ne zinis, tāpat kā par pirmpirkuma tiesību masveida pārkāpumu, kur pat Zemesgrāmata neprasa uzrādīt, pievienot dokumentu par pirmpirkuma ievērošanu. TM, Jums tas neliekas jocīgi, kā “demokrātiskā” valstī var, atvainojos par vārdu, realizēt krimināltiesiskas darbības bez sekām un bez atbildības par pārkāpumiem?

 Ko var noteikt ar likumu dezorganizētie dzīvokļu īpašnieki? Kurš sāks rīkoties, kurš par to maksās, kad varu un naudu sagrābj mūsu piemēros Rīgas namu pārvaldnieks! Kurš no dzīvokļu īpašniekiem lai sāk rīkoties? Vai tas nav valsts pienākums – ja uzsāka privatizēt dzīvojamās mājas, uzdot attiecīgām iestādēm noregulēt visus jautājumus, nevis pamest pūli, masas – dzīvokļu īpašniekus likteņa varā, lai karo kā “hibrīdkara” apstākļos vieni pret otriem?

TM: “Vēršam uzmanību, ka parasti par taisnīgu atlīdzību tiek uzskatīta tāda, kas ir nekustamā īpašuma tirgus vērtība uz atsavināšanas brīdi, lai attiecīgā nekustamā īpašuma īpašniekam nodrošinātu līdzvērtīgu mantisko stāvokli, kāds tam bija pirms atsavināšanas.”

Piebilde 7 - vai tas ņemts no laulības šķiršanas likuma normām? Kas to nosaka, kas ir “taisnīga atlīdzība”? Teiktais kā no N.Š. dienasgrāmatas. Kāds tad bija N.Š. mantiskais stāvoklis? Te nu arī, kā tautā teiktu, TM “iebrauca auzās”.

Konference, ko TM piemin, neko neatrisināja. Pati TM uz šo konferenci, ko organizēja Saeimas komisija, neatnāca ar koncepciju, ko apspriest. Konferenci vadīja kā galvenais referents N.Š., bet ne TM, un ZZS + Saskaņa, bet kā dalītā īpašuma tiešajiem upuriem referentam vārdu nedeva (lasiet rakstu: https: Krizdami klupdami juridiskās finesēs, ierēdņi turpina aizstāvēt “zemes baronu” intereses).

TM: „Jautājumā par spēkā esošo likumu prioritātes principu (Koncepcijas 14. punkts) norādām, ka nav skaidrs, kas ar šo jēdzienu Vēstulēs ir domāts. Nedz normatīvajos aktos, nedz tiesību doktrīnā nav identificēts šāds princips.”

 Piebilde 8 - to nu gan kā profesionāļiem vajadzēja saprast, ka, taisot jaunu likumu, jāievēro jau spēkā esoši likumu, to prioritāte šādā izteiksmē, nevis jāpiesauc “doktrīna”, jo jauns likums nevar tapt pretrunā ar spēkā esošiem likumiem.

TM: “Kā norādīts Likumprojekta anotācijā, izpirkuma cenas kā taisnīgas atlīdzības pamatojums balstās apsvērumā, ka uz Likumprojekta spēkā stāšanās brīdi kadastrālās vērtības tiks noteiktas maksimāli tuvu nekustamā īpašuma tirgus vērtībai. Tikai šādu atlīdzību var atzīt par taisnīgu par piespiedu atsavināšanu.”

Piebilde 9 - atkal jāsaka, ka tas tāpat kā no N.Š. dienasgrāmatas.

Par kādu tirgus vērtību te var runāt? Kaut vai to salīdziniet, par kādu cenu uzpircēji zemi ieguva un par kādu to grib pārdot, - vai ar likumu noteikt, par kādu cenu lai izpērk tie, kuriem ienākumi “no rokas mutē”? Ne jau dzīvokļu īpašnieki, bijušie īrnieki ir vainīgi pie šīs apskatītās “putras” savārīšanas, pie minēto Civillikuma normu pārvēršanas par karikatūru! N. Š. nevajadzēja pārkāpt pirmpirkuma tiesības, valstij, Zemesgrāmatai vajadzēja pieprasīt pirmpirkuma dokumentu un nebūtu šīs zemes “tirgus vērtības”.      

Te jau tā “putra” vārās, un par tādu “putras” vārītāju šajā likumprojektā valsts vara TM personā grib atzīt dzīvokļu īpašniekus. Redziet, likumprojekts nodots Saeimā, prasiet komisijai, kura pat neatbild uz iesniegumiem ar e-parakstu, pārkāpj Satversmes 104.pantu. Un viss “kārtībā”?!

 Jūs, TM, piedāvājat, lai dzīvokļu īpašnieki, visi kopā iet uz Komisiju un prasa pareizu likumu kā Francijas Napoleona laikos: ja tauta prasa likumu, uzrakstiet gari un plaši, lai neviens neko nesaprot, tā? Kādā veidā prasīt komisijai Saeimā? Tāpat kā tas notika pirms laika 13. janvārī – ar bruģa akmeņiem?

Godātā Tieslietu ministrija, godātais ministra k-gs Jānis Bordāns – mēs neprasām no TM sniegt skaidrojumus, - lieks uztraukums un laika un naudas tērēšana. Ievērojiet, ko dalītā īpašuma zemes nomnieki grib panākt.

Piebilde 10 - biedrība prasa izstrādāt godīgu likumprojektu, lai NEnostiprinātu bijušo īrnieku – dzīvokļu īpašnieku diskrimināciju, kad prettiesiski valsts šiem īrniekiem, realizējot zemes reformu pilsētās, privatizējot mājas un denacionalizējot zemi, pārkāpa ECT jurisdikciju.

Lietā "Malons pret Lielbritāniju"(1984. gada 2. augusta spriedums lietā Malone v. The United Kingdom) tiesa atzinusi, ka šādam normatīvajam aktam jāatbilst arī likumības principam. "Tas neatbilstu tiesiskas valsts principiem, ja izpildvarai dotās izvēles tiesības tiktu noteiktas kā neierobežota vara. Tātad likumam pietiekami skaidri jānosaka kompetentām institūcijām doto pilnvaru apjoms un to īstenošanas veids, ņemot vērā noteiktā līdzekļa leģitīmo mērķi, lai sasniegtu indivīdam adekvātu aizsardzību pret patvaļīgu iejaukšanos.” Ko valsts nav nodrošinājusi, nav ievērojusi likumu prioritāti – Civillikuma 847. un 968. pantu, atņemot ar likumu mājai, būvei piesaistīto zemi (pārkāpa CL Ievada 3.panta nosacījumus un 4. maija deklarācijas 8. pantu, ar Dzīvokļa īpašuma likumu par mājas kopīpašuma palielināšanu u.c. likumu “prioritāti”, kā primārus likumus).

God. ministra k-gam Jānim Bordānam!

Atbilde, ko saņēmām ar Jūsu parakstu, ir jau vairāk kā nekas, tomēr “kompromisa” risinājumam nav - kur bijām, tur palikām.

 TM amatpersonas mūs pasūtīja, atvainojos, tālāk – ejiet un risiniet Dzintara Rasnača un Raivja Kronberga likumprojekta būtību uz Saeimu, uz Saeimas komisiju, kura jau trešo gadu netiek galā ar šo likumprojektu, saprotot, ka tas ir “JĒLVIELA” - neizstrādāts, ka problemātika sākta risināt no otra gala, tukšā vietā, faktiski - kā lielāku masu naudas ar likumu izvilināt, neteikšu, izkrāpt, no tautas, TM Anotācijā norādot, ka izmaksas būšot ap 300 + EUR, ja atmiņa neviļ, vai tml. Mēs jau aprēķinājām, ka zemes izmaksas vienam dzīvoklim varētu būt, sākot no TRĪS tūkstošiem līdz septiņiem vai pat vairāk.

Norāde, ka jautājums tika apskatīts Konferencē, - izlasiet Pietiek.com publicēto mūsu rakstu, tajā daudz kas pateikts, ka uz Konferenci TM atnāca “tukšām rokām” un konference beidzās NE AR KO!

Uz rakstiem, kurus sūtījām visām iespējamām institūcijām ar e-parakstu, tā arī atbildi nesaņēmām, pat no ļoti cienījamā Valsts zemes dienesta.

Valsts bezatbildīgā attieksme pret tautas vaimanām un asarām ir tik tālu novesta, ka nekādi raksti nelīdz. Kāda te runa var būt par tiesisku valsti, par demokrātiju, kur “tiesiskums” darbojas pēc principa “Tiesāšanās kā ķēķis” vai, kā Delfos rakstīja Vilis Seleckis: https://www.delfi.lv/news/versijas/vilis-seleckis-kad-tiesiskums-parversas-par-tiesiskuma-bendi.d?id=50869275

Tieši tā realizēt “tiesiskumu” pēc mūsu ieskata paredz Dzintara Rasnača sagatavotais un Saeimā iesniegtais Likumprojekts: 155/Lp13, par ko Juris Avotiņš ir sagatavojis zinātnisku šīs problemātikas apskatu uz konkrēta piemēra, ko Jums, TM, jau sūtījām iepriekšējā vēstulē.

Mēs saprotam, ka ministram iedziļināties, ko ierēdņi raksta atbilžu vēstulēs, cik tas atbilst būtībai vai vēl vairāk – izanalizēt likumprojektu, izanalizēt plašās mūsu iniciatoru Koncepcijas, ir neiespējami. Tam ir ministra administrācijas labi uzpūstā armija, kas ministram pasniedz pēc savas sirdsapziņas apmēra un pēc vēlmes ministrus turēt “īsā pavadā”, - kas uztur vai gremdē ministra prestižu.

Tomēr šeit ir jāņem vērā, ka problemātika skar milzīgas summas, ko paredz paņemt no tautas un ka likumprojekts skar aptuveni 300 000 vēlētāju.

Ministra k-gs!

Jūsu problēma būtu tomēr iedziļināties, lai PIRMS likumprojekta izstrādāšanas un nosūtīšanas valdībai un Saeimai tiktu atrisināti vismaz TRĪS pamatjautājumi:

(1) par ZEMES REFORMAS pabeigšanu un, lai tiktu realizēti reformas principi ievērot visu reformas dalībnieku intereses;

(2) par DZĪVOJAMO MĀJU PRIVATIZĀCIJAS PABEIGŠANU likumu noteiktajā kārtībā;

(3) ar PAREIZAS KADASTRĀLĀS VĒRTĪBAS NOTEIKŠANU kā publiskai, apbūvētai zemei, funkcionāli nepieciešamai zemei tās robežās zemei, kas domāta mājas uzturēšanai, kas bija piesaistīta būvējot mājas.

Lūk, tā ir problēmas būtība, ko TM ierēdņi nevar izprast un atbild: “Koncepcijā ietvertās norādes par neskaidriem maksājumiem un to izlietošanu, nesniedz pietiekamu priekšstatu par to, kas ir problēmas būtība.” Vai Jūs, ministra k-gs, sapratāt šī teikuma saturu? Mēs nesapratām.

Visu Jums, ministra k-gs, cieņu par Jūsu aktivitātēm un pareizu attieksmi daudzos citos tiesiskuma un tiesu jautājumos, pret ko vēršas atsevišķi spēki, pat masu mediji.

Gaidām Jūsu kā ministra risinājumu arī šī “hibrīdkara” un likumdošanas karikatūras novēršanu. Tas ir Jūsu varā un spēkos izrīkot, kontrolēt, ko un kā dara ministra administrācija. Uz to arī vērsti mūsu raksti. Paldies par izpratni, lai Latvijā tiesiskums vieniem netiktu turpināts, pārvēršoties par citas tautas daļas tiesiskuma bendi.

Novērtē šo rakstu:

0
0