Kas un kÄ padarÄ«ja „pareizÄku†uzņēmÄ“ja JÄņa OÅ¡leja viedokli: publicÄ“jam viena un tÄ paÅ¡a raksta divas versijas
PIETIEK · 18.01.2022. · Komentāri (0)Bez plašÄkiem komentÄriem nododam lasÄ«tÄju ievÄ“rÄ«bai divus uzņēmÄ“ja JÄņa Ošleja viedokļraksta variantus, - vienu, kas bija publicÄ“ts NeatkarÄ«gajÄ un pÄ“c tam Pietiek, otru, kas nule publicÄ“ts portÄlÄ Delfi. Katrs pats var sev atbildÄ“t uz jautÄjumu – kas un ar kÄdÄm metodÄ“m padarÄ«ja uzņēmÄ“ja viedokli „pareizÄku”
Raksta pirmÄ versija: NeatkarÄ«gÄ un Pietiek
ŠobrÄ«d LatvijÄ spÄ“kÄ esošais aizliegums nevakcinÄ“tajiem strÄdÄt un mÄcÄ«ties ir nepareiza un neÄ“tiska pieeja sabiedrÄ«bas veselÄ«bai, kas ir atceļama, tÄ vietÄ kovida risku lÄ«dzvÄ“rtÄ«gi vai pat vairÄk samazinot ar citÄs valstÄ«s jau pÄrbaudÄ«tiem un lietotiem preventÄ«viem pasÄkumiem, kuri ļauj strÄdÄt.
ŠobrÄ«d LatvijÄ spÄ“kÄ esošais aizliegums nevakcinÄ“tajiem strÄdÄt un mÄcÄ«ties ir nepareiza un neÄ“tiska pieeja sabiedrÄ«bas veselÄ«bai, kas ir atceļama, tÄ vietÄ kovida risku lÄ«dzvÄ“rtÄ«gi vai pat vairÄk samazinot ar citÄs valstÄ«s jau pÄrbaudÄ«tiem un lietotiem preventÄ«viem pasÄkumiem, kuri ļauj strÄdÄt.
IkdienÄ es vadu starptautisku uzņēmumu, un manos pienÄkumos ietilpst pÄrzinÄt kovida likumdošanu vairÄk nekÄ divdesmit valstÄ«s no Zviedrijas lÄ«dz DienvidÄfrikai un no Indijas lÄ«dz ASV.
Mans darbs arÄ« prasa komandÄ“jumus, kas man dod iespÄ“ju salÄ«dzinÄt un izjust dažÄdas pieejas kovida pÄrvarÄ“šanai, tÄpÄ“c zinu, ka, ieturot biznesa vakariņas Stokholmas restorÄnÄ vai kopÄ ar klientiem dziedot lÄ«dzi roka balÄdÄ“m pÄrpildÄ«tÄ TenesÄ« štata galvaspilsÄ“tas Nešvilas mÅ«zikas klubÄ, ne QR kods, ne masku lietošana netiek prasÄ«ta.
Zinot, ka vienlaikus daudzÄs citÄs valstÄ«s, arÄ« LatvijÄ, klubi ir slÄ“gti un pat ieejai milzÄ«gÄ, pustukšÄ, lieliski ventilÄ“tÄ noliktavas tipa veikalÄ vajag vakcinÄcijas sertifikÄtu, neviļus nÄk prÄtÄ jautÄjums: ko Zviedrija dara, kÄ panÄk zemÄku mirstÄ«bu nekÄ LatvijÄ? Vai kļūdÄs TenesÄ« štata (2021. gada decembrÄ« vakcinÄ“ti 53% iedzÄ«votÄju) likumdevÄ“js, kas ir aizliedzis valsts un privÄtajÄm iestÄdÄ“m pat jautÄt vakcinÄcijas statusu, lai nekÄdÄ gadÄ«jumÄ nepÄrkÄptu pilsoņu tiesÄ«bas pašiem izlemt, kÄ ÄrstÄ“t vai pasargÄt savu Ä·ermeni, vai Saeima un Latvijas tiesas, kas noteikušas, ka LatvijÄ bez vakcinÄcijas sertifikÄta nevari bÅ«t pat ne likumdevÄ“js?
Es saprotu nepieciešamÄ«bu kontrolÄ“t vÄ«rusa izplatÄ«bu - ja vien iespÄ“jams novÄ“rst tÅ«kstošiem nÄvju, tas ir jÄdara ar visiem spÄ“kiem. VisÄs pasaules valstÄ«s, arÄ« ZviedrijÄ un TenesÄ« pavalstÄ«, vakcinÄcija ir galvenÄ metode cīņai ar kovidu. Esmu vakcinÄ“ts. Vadu eksportÄ strÄdÄjošu uzņēmumu, kuru pÄrÄk neapgrÅ«tina esošie noteikumi - ÄrzemÄ“s var strÄdÄt arÄ« bez vakcinÄcijas sertifikÄta.
TomÄ“r šo rakstu es izlÄ“mu uzrakstÄ«t, jo jutu, ka tiek pÄrkÄpta svarÄ«ga sarkanÄ lÄ«nija.
IndivÄ«du tiesÄ«bu ievÄ“rošanÄ katram ir savas sarkanÄs lÄ«nijas. PazÄ«stamÄ domÄtÄja Agnese Irbe dziļi uzrunÄjošÄ video, kas bÅ«tu jÄredz katram, nepieņemamu sabiedrÄ«bas šÄ·irošanu un savu sarkano lÄ«niju redz, ejot gar mazajiem PÄrdaugavas veikaliem, uz kuriem izstumti ir vakcÄ«nskeptiskie.
Man sarkanÄ lÄ«nija ir vakcÄ«nskeptiÄ·u atlaišana no darba. Darbs, iespÄ“ja pelnÄ«t un apgÄdÄt savu Ä£imeni man ir fundamentÄlas cilvÄ“ka tiesÄ«bas. Vai tiešÄm mÄ“s LatvijÄ esam izmÄ“Ä£inÄjuši visas citas iespÄ“jas ierobežot pandÄ“miju, kuras tomÄ“r ļautu strÄdÄt?
MÄ“s nedrÄ«kstam aizmirst, ka visi, neatkarÄ«gi no pÄrliecÄ«bas un domÄšanas veida, esam cilvÄ“ki. MÅ«su kÄ sabiedrÄ«bas uzdevums ir nodrošinÄt kopÄ“jo sabiedrÄ«bas veselÄ«bu, neiznÄ«cinot tos, kas neiekļaujas.
Vai esam apsvÄ“ruši, kas notiks ar bez iztikas palikušo cilvÄ“ku Ä£imenÄ“m? Labi, es saprotu, ka ir pieejami bezdarbnieku pabalsti - dažus mÄ“nešus. Bet pÄ“c tam? Vai mÄ“s kÄ sabiedrÄ«ba visu laiku maksÄsim bezdarbnieka pabalstus par nestrÄdÄšanu? Vai atlaisto vietÄ importÄ“sim vakcinÄ“tus darbiniekus no citÄm valstÄ«m? Vai ieteikums tiem, kuri nepiekrÄ«t vakcinÄ“ties, ir pÄrcelties uz populÄrajÄm emigrÄcijas valstÄ«m Zviedriju vai Angliju, kur vakcinÄcijas sertifikÄts strÄdÄjošajiem netiek prasÄ«ts?
KÄdi bÅ«s mÅ«su valsts izdevumi, zaudÄ“jot speciÄlistus un reizÄ“ ar viņiem zaudÄ“jot nodokļu ieņēmumus? ReizÄ“ ar samazinÄtiem nodokļu ieņēmumiem par cik samazinÄsies medicÄ«nai pieejamais finansÄ“jums? Cik nÄvju nÄkotnÄ“ nesÄ«s mazÄks finansÄ“jums mediÄ·iem? Vai nebÅ«s tÄ, ka, zaudÄ“jot lÄ«dzekļus medicÄ«nai un labÄkam dzÄ«ves lÄ«menim nÄkotnÄ“, mÄ“s zaudÄ“sim vairÄk, nekÄ šobrÄ«d varbÅ«t iegÅ«stam, uz laiku atliekot saslimšanu ar kovidu - Ä«paši atceroties, ka kovids kļūst endÄ“misks un nav izskaužams. TÄtad mÄ“s nevis novÄ“ršam, bet atliekam saslimšanas. Vai atlaišana no darba ir samÄ“rÄ«ga cena par saslimšanas atlikšanu?
Es arÄ« saprotu valdÄ«bu, saprotu, ka nevaram atvÄ“lÄ“t daudz vairÄk par 1200 intensÄ«vÄs terapijas gultÄm kovida pacientiem, tÄpÄ“c valdÄ«ba sagÄdÄja vakcÄ«nas visiem, tÄ cerot novÄ“rst pÄrslodzi medicÄ«nas sistÄ“mÄ. Kad vakcinÄcijas process nenotika pietiekami strauji, valdÄ«ba noteica prasÄ«bu pÄ“c obligÄtÄs vakcinÄ“šanÄs visiem strÄdÄjošajiem, cerot, ka cilvÄ“ki, spiesti izvÄ“lÄ“ties starp darba zaudÄ“šanu vai vakcinÄciju, ies sapotÄ“ties, jo kas gan ir viens dÅ«riens pret zaudÄ“tu iztiku, un gan jau papildu aizliegums apmeklÄ“t lielveikalus uzlabos viņu morÄlo stÄju. NovembrÄ« parasti bezdarbnieku skaits nemainÄs, bet šogad tas pieauga uzreiz par 4,1 tÅ«kstoti. TurklÄt dati rÄda, ka decembrÄ« bezdarbnieku rindas papildina vÄ“l tÅ«kstoši jaunu bezdarbnieku, tÄtad cilvÄ“ki izvÄ“las labÄk zaudÄ“t darbu nekÄ vakcinÄ“ties.
Skolas, kur vakcinÄ“šanÄs pienÄkums tika noteikts jau agrÄk, ir pametuši septiņi simti pedagogu, radot bÅ«tiskas problÄ“mas skolÄ“nu apmÄcÄ«bÄ, kas atstÄs sekas uz visu skolÄ“nu mūžu. Skolas mÄ“Ä£ina risinÄt pedagogu iztrÅ«kumu, prasot skolotÄjiem strÄdÄt virsstundas vai ievietojot sludinÄjumus, ka meklÄ“ Ä·Ä«mijas skolotÄju: var bez atbilstošas izglÄ«tÄ«bas, bet ar vakcinÄcijas sertifikÄtu. KÄdu izglÄ«tÄ«bu saņems mÅ«su bÄ“rni, un kÄda bÅ«s viņu konkurÄ“tspÄ“ja nÄkotnes sabiedrÄ«bÄ?
ValdÄ«bas cietÄ pieeja kombinÄcijÄ ar smago kovida rudens vilni motivÄ“ja daudzus svÄrstÄ«gos vakcinÄ“ties. TomÄ“r nu atlikuši ir spÄ«tÄ«gÄkie, un redzams, ka vakcinÄcijas temps ir kļuvis ļoti lÄ“ns.
Ekonomikas ministrijas dati liecina, ka uz 12. decembri Latvijas uzņēmumos strÄdÄ lÄ«dz 60 tÅ«kstošiem nevakcinÄ“to.
60 tÅ«kstoši ir aptuveni seši procenti no strÄdÄjošajiem un trÄ«s procenti no visiem Latvijas iedzÄ«votÄjiem. Cik lielu epidemioloÄ£isko apdraudÄ“jumu radÄ«tu atļauja viņiem atgriezties darbÄ?
Cik liela vakcinÄcijas aptvere ir pietiekama, cik bÄ«stama ir epidemioloÄ£iskÄ situÄcija, un kÄdi ierobežojumi nepieciešami - atbildes uz šiem jautÄjumiem sniedz epidemioloÄ£iskÄ modelÄ“šana.
ValdÄ«bai gan, cik jaušams no publiskiem komentÄriem, nav pašai sava epidemioloÄ£iskÄ modeļa, kas ļautu izvÄ“rtÄ“t riskus. TÄ vietÄ valdÄ«ba izmanto šogad darba gaitas sÄkušÄ ierÄ“dņa Å…ikitas Trojanska un Latvijas UniversitÄtes fizikas doktorantÅ«ras studenta Aigara Langina no darba brÄ«vajÄ laikÄ izstrÄdÄto modeli, kurš, kÄ intervijÄ Å¾urnÄlam “Ir” teica Å…ikita Trojanskis, “nav domÄts prognozÄ“šanai, bet tikai dažÄdu scenÄriju salÄ«dzinÄšanai”.
Tieši Trojanska/Langina modeļa paredzÄ“tÄ milzu mirstÄ«ba pamudinÄja valdÄ«bu gan ierosinÄt mÄjsÄ“di 2021. gada rudenÄ«, gan bÅ«tiski pastiprinÄt epidemioloÄ£iskos noteikumus, tajÄ skaitÄ liegt strÄdÄt bez vakcinÄcijas sertifikÄta. Modelis biedÄ“joši paredzÄ“ja: ja neko nemainÄ«s esošajÄ kovida savaldÄ«šanas politikÄ, inficÄ“to skaits pÄrsniegs 5000 uz miljonu, lÄ«dz ar to arÄ« pÄrslogojot slimnÄ«cas ar 6099 vienlaikus slimojošajiem. Pamatojoties uz šiem datiem, tika arÄ« lÅ«gta palÄ«dzÄ«ba Zviedrijai tur neizmantoto ventilatoru piegÄdÄ“ un veidotas jaunas pagaidu gultasvietas slimnÄ«cÄs.
Ne visi bija pÄrliecinÄti par modeļa pareizÄ«bu. ValdÄ«bas sÄ“dÄ“, kur tika lemts par mÄjsÄ“des ieviešanu, finanšu ministrs JÄnis Reirs jautÄja Trojanskim: “JÅ«s mums zÄ«mÄ“jat divreiz bÄ“dÄ«gÄku situÄciju nekÄ jebkurÄ Eiropas valstÄ« pie smagÄkajÄm saslimšanÄm,” saņemot pretÄ« neticamu atbildi, ka LatvijÄ ir visnekontrolÄ“tÄkÄ situÄcija starp visÄm (!) valstÄ«m.
TomÄ“r ministram Reiram bija taisnÄ«ba. NevienÄ valstÄ« nekad saslimstÄ«ba nav pÄrsniegusi 2000 saslimušo uz miljonu. TurklÄt LatvijÄ tajÄ laikÄ jau bija spÄ“kÄ gana daudz ierobežojošu un bremzÄ“jošu pasÄkumu; puse iedzÄ«votÄju bija vakcinÄ“ti, daudzi pÄrslimojuši. TÄpÄ“c jautÄjums drÄ«zÄk ir: kÄpÄ“c pašiem modeļa autoriem 5000 saslimušo uz miljonu nelikÄs ļoti savÄds rezultÄts?
Latvijas kaimiņiem Igaunijai un Lietuvai rudenÄ« bija lÄ«dzÄ«ga, tikai nedaudz augstÄka vakcinÄcijas aptvere un lÄ«dzÄ«gi ierobežojumi, bet mÅ«su kaimiņi nenoteica mÄjsÄ“di. RezultÄts - faktiski identiska vÄ«rusa izplatÄ«bas lÄ«kne, saslimstÄ«bai nepÄrsniedzot 1300 saslimušo uz miljonu nevienÄ no šÄ«m valstÄ«m. 22. decembra raidÄ«jumÄ “Kas notiek LatvijÄ?”, atbildot uz pÄrmetumu, ka IgaunijÄ vÄ«rusa izplatÄ«ba apstÄjÄs lÄ«dzÄ«gÄ lÄ«menÄ« bez mÄjsÄ“des un bija identiska Latvijai, Å…ikita Trojanskis paskaidroja, ka IgaunijÄ un LatvijÄ esot ļoti atšÄ·irÄ«gi vÄ«rusa izplatÄ«bas faktori, tÄpÄ“c bez mÄjsÄ“des LatvijÄ bÅ«tu bijis tieši tÄ, kÄ paredzÄ“ja viņa modelis, - citiem vÄrdiem sakot, saslimstÄ«ba bÅ«tu bijusi neticamas Äetras reizes lielÄka.
Mans kÄ uzņēmuma vadÄ«tÄja darbs ir paredzÄ“t izmaiņas tirgos, tÄpÄ“c vÄ“roju un lietoju epidemioloÄ£iskos modeļus, salÄ«dzinu, cik labi piepildÄs to prognozes.
Ä»oti precÄ«zi kovida izplatÄ«bu paredz 2013. gada Nobela prÄ“mijas laureÄta, Stenforda universitÄtes profesora Maikla Levita kovida izplatÄ«bas modelis, kurš ir ikvienam brÄ«vi pieejams lejuplÄdei internetÄ. TajÄ veikta Latvijas prognoze, balstoties uz vÄ«rusa izplatÄ«bas dinamiku no vasaras lÄ«dz 20. oktobrim, tieši lÄ«dz mÄjsÄ“des sÄkšanÄs brÄ«dim, lÄ“sa, ka, ja neko nemainÄ«tu vÄ«rusa ierobežošanas politikÄ (proti, bez mÄjsÄ“des), saslimstÄ«ba maksimumu sasniegtu novembra vidÅ« un bÅ«tu aptuveni 1500 gadÄ«jumu uz miljonu iedzÄ«votÄju. LatvijÄ bija ap 1300 gadÄ«jumu/miljonu un saslimstÄ«bas pÄ«Ä·i sasniedza nedēļu agrÄk.
Profesora Levita modelis neaprÄ“Ä·inÄja iespÄ“jamo saslimušo skaitu mÄjsÄ“des gadÄ«jumÄ, jo tas vienkÄrši matemÄtiski balstÄs uz pagÄtnes datiem. Trojanska/Langina modelis veica aprÄ“Ä·inus arÄ« Ä«paši mÄjsÄ“dei un - atkal masÄ«vi kļūdÄ«jÄs, paredzot 2000 saslimšanu dienÄ, ja tiks ieviesta mÄjsÄ“de.
KÄpÄ“c tik milzÄ«ga atšÄ·irÄ«ba starp Trojanska prognozi - 5000 saslimšanu/miljonu - un profesora Levita 1500 saslimšanu/miljonu, un kÄpÄ“c Levita modelis ir precÄ«zs visdažÄdÄkajÄs valstÄ«s?
Savas studijas es sÄku statistikas specialitÄtÄ“, kur Ätri apguvu, ka viegli pieļaujama matemÄtiskÄ kļūda ir izdarÄ«t ekstrapolÄ“tus secinÄjumus no neprecÄ«ziem sÄkotnÄ“jiem datiem. LidmašÄ«na, kas ceÄ¼Ä no RÄ«gas uz Å…ujorku sÄkumpunktÄ nosaka kursu nepareizi tikai par vienu grÄdu, aizlidos uz Ameriku 1100 km attÄlumÄ no galamÄ“rÄ·a.
Trojanska/Longina modeļa formulÄs tiek ievadÄ«ti izejas dati, kas balstÄs uz SPKC, RSU epidemiologu, KrÄ«zes medicÄ«nas centra un NMPD aptauju. Tad no šiem pieņēmumiem tiek ekstrapolÄ“ta eksponenciÄla saslimstÄ«bas trajektorija. LÄ«dzÄ«gi kÄ piemÄ“rÄ ar lidmašÄ«nu, ja vien jaunais vÄ«rusa celms uzvedas kaut nedaudz atšÄ·irÄ«gi no pieņemtÄ, atšÄ·irÄ«ba gala rezultÄtÄ bÅ«s milzÄ«ga - un tÄ nu Trojanska/Langina prognozÄ“tÄ saslimstÄ«ba divas reizes pÄrsniedza jebkur citur pasaulÄ“ vÄ“roto un bija Äetras reizes lielÄka par Baltijas valstÄ«s rudenÄ« realitÄtÄ“ vÄ“roto.
KÄpÄ“c Nobela prÄ“mijas laureÄta Levita modelis saslimstÄ«bu paredz tik precÄ«zi un pareizi? TÄpÄ“c, ka modelis nemÄ“Ä£ina noteikt mainÄ«gos un katra tÄ iespaidu uz kopÄ“jo saslimstÄ«bu un tad ekstrapolÄ“t, kas notiks, bet vienkÄrši matemÄtiski analizÄ“ konkrÄ“tÄ celma izaugsmes trajektoriju konkrÄ“tajÄ vietÄ, kÄda tÄ ir.
Levits, vÄ“rojot vÄ«rusa izplatÄ«bu Hubei provincÄ“ pašÄ krÄ«zes sÄkumÄ un arÄ« daudzkÄrt pÄ“c tam, pamanÄ«ja, ka vÄ«rusa izplatÄ«bas pieauguma temps vienmÄ“rÄ«gi krÄ«tas ar sešu dienu soli. Var teikt, ka vÄ«rusa izplatÄ«bas trajektorija atgÄdina izšautu lodi, tÄs paÄtrinÄjums sÄkotnÄ“ji ir visstraujÄkais un tad pakÄpeniski zÅ«d, lÄ«dz lode apstÄjas. MatemÄtiski šÄdu vienÄdojumu apraksta Gomperca funkcija. NovÄ“rojot vÄ«rusa izplatÄ«bas datus, Levita modelis iegÅ«st tieši konkrÄ“tajai valstij un vÄ«rusa celmam raksturÄ«go pašsabrukšanas komponentes trajektoriju. RezultÄtÄ izdodas precÄ«zi paredzÄ“t vÄ«rusa izplatÄ«bas maksimumu.
Trojanska/Langina modelÄ« vÄ«rusa izplatÄ«ba aug, lÄ«dz modeļa pieņēmumu noteikts skaits cilvÄ“ku iegÅ«st imunitÄti; tad vÄ«rusa izplatÄ«bas pieaugums apstÄjas. Modelis paredz sabiedrÄ«bu ar vienmÄ“rÄ«gu savstarpÄ“jo kontaktu izplatÄ«bu un nestratificÄ“ pÄ“c vecuma un uzvedÄ«bas.
TomÄ“r sabiedrÄ«bÄ ir pļÄpas un klusÄ“tÄji, tusÄ“tÄji un vientuļnieki, respektÄ«vi, sabiedrÄ«bÄ ir daži cilvÄ“ki, kas kontaktÄ“jas ar citiem daudz vairÄk, tÄpÄ“c saslimst pirmie un kļūst par vÄ«rusa superizplatÄ«tÄjiem, Ätri aiznesot vÄ«rusu visiem un radot izplatÄ«bas vilni. Vienlaikus ar saslimšanu superizplatÄ«tÄji pirmie iegÅ«st imunitÄti un nu vairs vÄ«rusu neizplata. AplipinÄšanas tempa pieaugums sÄk kristies lÄ«dz strauji sabrÅ«k.
ArÄ« 2020. gada oktobrÄ« - brÄ«dÄ«, kad kovida vÄ«russ LatvijÄ strauji turpinÄja izplatÄ«ties - saslimšanas gadÄ«jumu skaits kÄpa un avÄ«zes pÄrpildÄ«ja apokalipses brÄ«dinÄjumi - sabrukumu vÄ“stošÄ dinamika jau bija uzsÄkusi savu pašslÄpÄ“jošo darbu. TÄpÄ“c Levita modelis precÄ«zi paredzÄ“ja izplatÄ«bas maksimumu novembra vidÅ«. Trojanska modelÄ« nav šÄdas komponentes, tÄpÄ“c modeļa lÄ«dzautors Aigars Langins vÄ“l 27. oktobrÄ« tvÄ«toja, ka eksponenciÄlÄ izaugsmes prognoze piepildÄs jau 14 nedēļu pÄ“c kÄrtas “aprÄ“Ä·inu kļūdas ietvaros”, neredzot, ka vÄ«rusa izplatÄ«ba jau ir iekšÄ“ji sagrauzta un izaugsmei atlikušas vien divas nedēļas.
ArÄ« šobrÄ«d, tuvojoties jaunajam omikrona vilnim, Trojanskis 2022. gada 5. janvÄra tvÄ«tÄ, balstoties uz savu modeli, prognozÄ“ 4000 hospitalizÄ“tu kovida slimnieku optimistiskajÄ scenÄrijÄ un 6000 bÄzes scenÄrijÄ, tÄpÄ“c prasa ilgstošu kontaktu samazinÄjumu vismaz lÄ«dz martam.
Vienlaikus Trojanskis arÄ« iesaka visu senioru piespiedu obligÄto vakcinÄciju, it kÄ mÅ«su vecÄki nebÅ«tu viedi, dzÄ«ves pieredzÄ“juši cilvÄ“ki ar savu gribu un tiesÄ«bÄm pÄr savu Ä·ermeni.
ŠobrÄ«d, Padomju SavienÄ«bas sabrukuma 30. gadadienÄ, ir vÄ“l jo skaidrÄk jÄapzinÄs, ka daudzas teorijas ir ļoti pÄrliecinošas uz papÄ«ra, bet realitÄtÄ“ masÄ«vi kļūdainas, tÄpÄ“c mÄ“s nedrÄ«kstam aizmirst, ka indivÄ«da tiesÄ«bÄm domÄt pašam kÄ pretsvaram valsts ierÄ“dņu grandiozajÄm idejÄm ir ļoti svarÄ«ga nozÄ«me.
Raksta otrÄ versija: Delfi
ŠobrÄ«d LatvijÄ spÄ“kÄ esošais aizliegums nevakcinÄ“tajiem strÄdÄt un mÄcÄ«ties ir nepareiza un neÄ“tiska pieeja sabiedrÄ«bas veselÄ«bai, kas ir atceļama, tÄ vietÄ kovida risku lÄ«dzvÄ“rtÄ«gi vai pat vairÄk samazinot ar citÄs valstÄ«s jau pÄrbaudÄ«tiem un pielietotiem preventÄ«viem pasÄkumiem, kuri ļauj strÄdÄt.
IkdienÄ es vadu starptautisku uzņēmumu, un mani pienÄkumi paredz arÄ« pÄrzinÄt kovida likumdošanu vairÄk nekÄ divdesmit valstÄ«s no Zviedrijas lÄ«dz DienvidÄfrikai un no Indijas lÄ«dz ASV.
Mans darbs arÄ« prasa komandÄ“jumus, kas man dod iespÄ“ju salÄ«dzinÄt un izjust dažÄdas pieejas kovida pÄrvarÄ“šanai, tÄpÄ“c zinu, ka, ieturot biznesa vakariņas Stokholmas restorÄnÄ vai kopÄ ar klientiem dziedot lÄ«dzi roka balÄdÄ“m pÄrpildÄ«tÄ Tenesijas štata galvaspilsÄ“tas Nešvilas mÅ«zikas klubÄ, ne QR kods, ne masku lietošana netiek prasÄ«ta, un neviļus nÄk prÄtÄ jautÄjums: ko Zviedrija dara, kÄ panÄk zemÄku mirstÄ«bu nekÄ LatvijÄ? Vai kļūdÄs Tenesijas štata (2021. gada decembrÄ« vakcinÄ“ti 53% iedzÄ«votÄju) likumdevÄ“js, kas ir aizliedzis valsts un privÄtajÄm iestÄdÄ“m pat jautÄt vakcinÄcijas statusu, lai nekÄdÄ gadÄ«jumÄ nepÄrkÄptu pilsoņu tiesÄ«bas pašiem izlemt, kÄ ÄrstÄ“t vai pasargÄt savu Ä·ermeni, vai Saeima un Latvijas tiesas, kas noteikušas, ka LatvijÄ bez vakcinÄcijas sertifikÄta nevari bÅ«t ne likumdevÄ“js, ne tiesnesis?
Es saprotu nepieciešamÄ«bu kontrolÄ“t vÄ«rusa izplatÄ«bu – ja vien iespÄ“jams novÄ“rst tÅ«kstošiem nÄvju, tas ir jÄdara ar visiem spÄ“kiem. VisÄs pasaules valstÄ«s, arÄ« ZviedrijÄ un Tenesijas pavalstÄ«, vakcinÄcija ir galvenÄ metode cīņai ar kovidu. Esmu vakcinÄ“ts. Vadu eksportÄ strÄdÄjošu uzņēmumu, kuru pÄrÄk neapgrÅ«tina pastÄvošie noteikumi – ÄrzemÄ“s var strÄdÄt arÄ« bez vakcinÄcijas sertifikÄta.
TomÄ“r šo rakstu es izlÄ“mu uzrakstÄ«t, jo jutu, ka tiek pÄrkÄpta svarÄ«ga sarkanÄ lÄ«nija.
IndivÄ«du tiesÄ«bu ievÄ“rošanÄ katram ir savas sarkanÄs lÄ«nijas. PazÄ«stamÄ domÄtÄja Agnese Irbe dziļi uzrunÄjošÄ video, kas bÅ«tu jÄredz katram, nepieņemamu sabiedrÄ«bas šÄ·irošanu un savu sarkano lÄ«niju redz, ejot gar mazajiem PÄrdaugavas veikaliem, uz kuriem izstumti ir vakcÄ«nskeptiskie. Mana sarkanÄ lÄ«nija ir tiesÄ«bas uz darbu.
Darbs, iespÄ“ja pelnÄ«t un apgÄdÄt savu Ä£imeni ir fundamentÄlas cilvÄ“ka tiesÄ«bas. Vai tiešÄm mÄ“s LatvijÄ esam izmÄ“Ä£inÄjuši visas citas iespÄ“jas ierobežot pandÄ“miju, kuras tomÄ“r ļautu strÄdÄt?
MÄ“s nedrÄ«kstam aizmirst, ka visi neatkarÄ«gi no pÄrliecÄ«bas un domÄšanas veida esam cilvÄ“ki. MÅ«su kÄ sabiedrÄ«bas uzdevums ir nodrošinÄt kopÄ“jo sabiedrÄ«bas veselÄ«bu, neiznÄ«cinot tos, kas neiekļaujas.
Vai esam apsvÄ“ruši, kas notiks ar Ä£imenÄ“m, kas palikušas bez iztikas? Labi, es saprotu, ka ir pieejami bezdarbnieku pabalsti – dažus mÄ“nešus. Bet pÄ“c tam? Vai mÄ“s kÄ sabiedrÄ«ba visu laiku maksÄsim bezdarbnieka pabalstus par nestrÄdÄšanu? Vai atlaisto vietÄ importÄ“sim vakcinÄ“tus darbiniekus no citÄm valstÄ«m? Vai ieteikums tiem, kuri nepiekrÄ«t vakcinÄ“ties, ir pÄrcelties uz populÄrajÄm emigrÄcijas valstÄ«m Zviedriju vai Angliju, kur vakcinÄcijas sertifikÄts strÄdÄjošajiem netiek prasÄ«ts? KÄdi bÅ«s mÅ«su valsts izdevumi, zaudÄ“jot speciÄlistus un reizÄ“ ar viņiem nodokļu ieņēmumus? ReizÄ“ ar samazinÄtiem nodokļu ieņēmumiem, jo saruks medicÄ«nai pieejamais finansÄ“jums? Cik nÄvju nÄkotnÄ“ nesÄ«s mazÄks finansÄ“jums mediÄ·iem? Vai nebÅ«s tÄ, ka, zaudÄ“jot lÄ«dzekļus medicÄ«nai un labÄkam dzÄ«ves lÄ«menim nÄkotnÄ“, mÄ“s zaudÄ“sim vairÄk, nekÄ šobrÄ«d varbÅ«t iegÅ«stam, uz laiku atliekot saslimšanu ar kovidu, – Ä«paši atceroties, ka kovids kļūst endÄ“misks un nav izskaužams. TÄtad mÄ“s nevis novÄ“ršam, bet atliekam saslimšanas. Vai atlaišana no darba ir samÄ“rÄ«ga cena par saslimšanas atlikšanu?
Skolas, kur vakcinÄ“šanÄs pienÄkums tika uzlikts jau agrÄk, ir pametuši septiņi simti pedagogu, radot bÅ«tiskas problÄ“mas skolÄ“nu apmÄcÄ«bÄ, kas atstÄs sekas uz visu skolÄ“nu mūžu. Skolas mÄ“Ä£ina to risinÄt, prasot skolotÄjiem strÄdÄt virsstundas vai ievietojot sludinÄjumus, ka meklÄ“ Ä·Ä«mijas skolotÄju: var bez atbilstošas izglÄ«tÄ«bas, bet ar vakcinÄcijas sertifikÄtu. KÄdu izglÄ«tÄ«bu saņems mÅ«su bÄ“rni, un kÄda bÅ«s viņu konkurÄ“tspÄ“ja nÄkotnes sabiedrÄ«bÄ?
LatvijÄ decembra vidÅ« nevakcinÄ“ti bija ap 60 000 strÄdÄjošo jeb aptuveni 3 procenti Latvijas iedzÄ«votÄju.
Lai, atļaujot strÄdÄt nevakcinÄ“tajiem, sabiedrÄ«bas kopÄ“jais risks nemainÄ«tos, ir jÄpieņem citi mÄ“ri, kas samazinÄtu saslimstÄ«bas izplatÄ«bu vismaz par 3 procentiem. ValdÄ«bas rÄ«cÄ«bÄ ir šÄdi plÄni un instrumenti.
ValdÄ«bas rÄ«cÄ«bÄ ir labs, zinÄtniski pamatots Latvijas ZinÄtņu akadÄ“mijas, Latvijas PašvaldÄ«bu savienÄ«bas, Latvijas TirdzniecÄ«bas un rÅ«pniecÄ«bas kameras, Latvijas BrÄ«vo arodbiedrÄ«bu savienÄ«bas un Latvijas Darba devÄ“ju konfederÄcijas kopÄ«gais uzstÄdÄ«jums, kas tika prezentÄ“ts pÄ“dÄ“jÄ notikušajÄ StratÄ“Ä£iskÄs vadÄ«bas grupas sanÄksmÄ“ 2021. gada 2. septembrÄ«.
TestÄ“ts cilvÄ“ks nav sabiedrÄ«bai nedrošÄks par vakcinÄ“tu, tÄpÄ“c uzstÄdÄ«jums paredz atļauju nevakcinÄ“tiem, bet testÄ“tiem cilvÄ“kiem pilnvÄ“rtÄ«gi piedalÄ«ties darba dzÄ«vÄ“, kÄ arÄ« apmeklÄ“t veikalus un teÄtrus.
PlÄns arÄ« paredz nepieciešamÄ«bu stiprinÄt Ä£imenes Ärstu un slimnÄ«cu kapacitÄti, lai vieglÄk varÄ“tu uztvert lielÄkus kovida viļņus, iesaka beigt lietot maskas skolÄs stundu laikÄ un, saslimstot kÄdam klasÄ“, nesÅ«tÄ«t veselus nevakcinÄ“tos karantÄ«nÄ, bet ik rÄ«tu testÄ“t un ļaut piedalÄ«ties skolas darbÄ.
2021. gada 2. septembra StratÄ“Ä£iskÄs vadÄ«bas grupas sÄ“dÄ“ premjerministrs Kariņš kopumÄ neiebilda nostÄdnÄ“m. Premjerministra iebildes raisÄ«ja vien plÄns atļaut ar negatÄ«vu kovida testu iet uz darbu vai apmeklÄ“t pasÄkumus zaļajÄ zonÄ, jo "nevakcinÄ“tie cilvÄ“ki tur nebÅ«s drošÄ«bÄ". TaÄu pÄ“c akadÄ“miÄ·a Kalviņa pamatotÄs iebildes, ka zaÄ¼Ä zona, kurÄ visi ir vakcinÄ“ti vai pÄrslimojuši, ir uz šÄ«s zemes visdrošÄkÄ vieta nevakcinÄ“tajiem, premjerministrs Kariņš un veselÄ«bas ministrs Pavļuts ierosinÄja turpinÄt sarunu ekspertu lokÄ. Šai sarunai ir laiks notikt, tagad.
ValdÄ«bas citviet pasaulÄ“ ir atradušas vÄ“l citas veiksmÄ«gas pieejas. Florida aktÄ«vi veicina veselÄ«gu dzÄ«vesveidu un agrÄ«nu ambulatoro ÄrstÄ“šanu, tajÄ skaitÄ publicÄ“jot štata veselÄ«bas pÄrvaldes ieteiktus ambulatoras ÄrstÄ“šanas un kovida novÄ“ršanas protokolus Ä£imenes Ärstu uzraudzÄ«bÄ, kuri ietver vakcinÄciju plus pÄ“tÄ«jumu stadijÄ esošÄs pielÄgotÄs zÄles – "Fluvoxamine", "Budenoside" –, monoklonÄlÄs antivielas un veselÄ«gu uzturu, aktivitÄtes, C un D vitamÄ«na, cinka un kvercetÄ«na lietošanu. LatvijÄ bÅ«tu nepieciešami skaidri agrÄ«nÄs ÄrstÄ“šanas protokoli, vienlaikus spÄ“cinot Ä£imenes Ärstus un uzdodot viņiem Ä«paši parÅ«pÄ“ties par riska grupa pacientu agrÄ«nu ÄrstÄ“šanu.
Florida ir izveidojusi speciÄlas ambulatoras monoklonÄlo antivielu klÄ«nikas visiem riska grupu pacientiem, gan vakcinÄ“tajiem, gan nevakcinÄ“tajiem, lai maksimÄli censtos agrÄ«ni apslÄpÄ“t saslimšanu un novÄ“rst pacientu nonÄkšanu slimnÄ«cÄ. Gubernators Rons de Santiss nesen televÄ«zijas intervijÄ ziņoja, ka kopš plašas monoklonÄlo antivielu ambulatoro klÄ«niku izveides mirstÄ«ba no kovida FloridÄ ir bÅ«tiski kritusies. JÄņem vÄ“rÄ, ka FloridÄ vispÄr nav nekÄdu kovida ierobežojumu, netiek lietoti nedz vakcinÄcijas sertifikÄti, nedz maskas.
Kovids ir nesalÄ«dzinÄmi bÄ«stamÄks cilvÄ“kiem ar lieko svaru. KÄpÄ“c neredz skaidru un spÄ“cÄ«gu valdÄ«bas komunikÄciju, kas iedrošinÄtu vismaz dažiem saņemties un beidzot nomest svaru ar diÄ“tas un aktÄ«vu kustÄ«bu palÄ«dzÄ«bu, ja ne sirds un asinsvadu slimÄ«bu mirstÄ«bas dēļ, tad vismaz tÄdēļ, lai samazinÄtu risku nosmakt kovida palÄtÄ?
VÄcija jau ir nopirkusi un janvÄrÄ« saņems miljonu dozu jauno, efektÄ«vo, ASV ZÄļu aÄ£entÅ«ras FDA apstiprinÄto "Pfizer" kovida zÄļu riska grupu slimniekiem "Paxlovid".
JapÄna, kuras piemÄ“ram šobrÄ«d seko arÄ« Latvijas IzglÄ«tÄ«bas ministrija, ir sen izpratusi, ka kovids ir gaisa vÄ«russ un pÄrvietojas drÄ«zÄk kÄ dÅ«mi, tÄpÄ“c Ä«paši efektÄ«va kovida profilakses metode ir vÄ“dinÄšana. LÄ«dzÄ«gi kÄ Latvijas skolÄs, ir vajadzÄ«ga aktÄ«va valdÄ«bas rÄ«cÄ«ba, lai arÄ« sabiedriskajÄ transportÄ, uzņēmumos, sporta klubos, dievnamos, veikalos un citur bÅ«tu pieejami CO2 mÄ“rÄ«tÄji.
Zviedrija jau no paša pandÄ“mijas sÄkuma Ä«pašu uzsvaru lika uz riska grupu pasargÄšanu. ArÄ« Latvijas slimnÄ«cÄs vairÄk nekÄ 80% vietu kovida palÄtÄs aizņem seniori. ValdÄ«bai ir jÄkoncentrÄ“ spÄ“ki un uzmanÄ«ba, arÄ« nodokļu ieņēmumi no 60 000 nevakcinÄ“to, lai izskaidrotu vakcinÄcijas priekšrocÄ«bas un citos veidos Ä«paši pasargÄtu tieši riska grupas, atceroties, ka aizliegums strÄdÄt 3 procentiem ne-senioru mazina slimnÄ«cu noslodzi vien par 0,6%.
ValdÄ«bai ir vienkÄrši un efektÄ«gi ieviest komandantstundu un aizliegt nevakcinÄ“tajiem strÄdÄt. Lielas pÅ«les neprasoša darbÄ«ba veikta, visi noelšas, un neviens nevar neko pÄrmest.
Viss cits prasa pielikt vairÄk darba un izdomas. TomÄ“r – vai tad mÄ“s esam ievÄ“lÄ“juši mÅ«su valdÄ«bu slinkot? Pirms liegt iespÄ“jas strÄdÄt un mÄcÄ«ties nevakcinÄ“tajiem, vai esam izsmÄ“luši citas iespÄ“jas mazinÄt sabiedrÄ«bas risku?
MÄ“s visi esam cilvÄ“ki – kÄ vakcinÄ“tie, tÄ nevakcinÄ“tie. Visiem ir Ä£imenes, bÄ“rni un vecÄki, par kuriem jÄrÅ«pÄ“jas. EpidemioloÄ£iskÄ drošÄ«ba ir svarÄ«ga, tomÄ“r tÄ ir jÄnodrošina tÄ, lai netiktu atņemta iztika un cieņa. Cīņa ar kovidu ir svarÄ«ga, tomÄ“r zÄles nedrÄ«kst bÅ«t sliktÄkas par slimÄ«bu. MÅ«su pašu lÄ«dzpilsoņu izstumšana uz Zviedriju samazinÄs nodokļu ieņēmumus, palielinÄs izmaksas bezdarbnieku uzturÄ“šanai un neļaus mums atvÄ“lÄ“t resursus medicÄ«nai nÄkotnÄ“. Kovida krÄ«ze ir jÄpÄrvar tÄ, lai, izglÄbjot dažus šobrÄ«d, mÄ“s nezaudÄ“tu vÄ“l vairÄk dzÄ«vÄ«bu nÄkotnÄ“.
Tagad ir laiks atļaut nevakcinÄ“tajiem mÄcÄ«ties un strÄdÄt. Ja kavÄ“simies, zaudÄ“sim savus lÄ«dzpilsoņus un nodokļu ieņēmumus medicÄ«nas uzturÄ“šanai nÄkotnÄ“ – tÄtad zaudÄ“sim dzÄ«vÄ«bas.