Iesaki rakstu:

Bez plašÄkiem komentāriem nododam lasÄ«tāju ievÄ“rÄ«bai divus uzņēmÄ“ja Jāņa Ošleja viedokļraksta variantus, - vienu, kas bija publicÄ“ts NeatkarÄ«gajā un pÄ“c tam Pietiek, otru, kas nule publicÄ“ts portālā Delfi. Katrs pats var sev atbildÄ“t uz jautājumu – kas un ar kādām metodÄ“m padarÄ«ja uzņēmÄ“ja viedokli „pareizāku”

Raksta pirmā versija: Neatkarīgā un Pietiek

ŠobrÄ«d Latvijā spÄ“kā esošais aizliegums nevakcinÄ“tajiem strādāt un mācÄ«ties ir nepareiza un neÄ“tiska pieeja sabiedrÄ«bas veselÄ«bai, kas ir atceļama, tā vietā kovida risku lÄ«dzvÄ“rtÄ«gi vai pat vairāk samazinot ar citās valstÄ«s jau pārbaudÄ«tiem un lietotiem preventÄ«viem pasākumiem, kuri ļauj strādāt.

ŠobrÄ«d Latvijā spÄ“kā esošais aizliegums nevakcinÄ“tajiem strādāt un mācÄ«ties ir nepareiza un neÄ“tiska pieeja sabiedrÄ«bas veselÄ«bai, kas ir atceļama, tā vietā kovida risku lÄ«dzvÄ“rtÄ«gi vai pat vairāk samazinot ar citās valstÄ«s jau pārbaudÄ«tiem un lietotiem preventÄ«viem pasākumiem, kuri ļauj strādāt.

Ikdienā es vadu starptautisku uzņēmumu, un manos pienākumos ietilpst pārzināt kovida likumdošanu vairāk nekā divdesmit valstÄ«s no Zviedrijas lÄ«dz Dienvidāfrikai un no Indijas lÄ«dz ASV.

Mans darbs arÄ« prasa komandÄ“jumus, kas man dod iespÄ“ju salÄ«dzināt un izjust dažādas pieejas kovida pārvarÄ“šanai, tāpÄ“c zinu, ka, ieturot biznesa vakariņas Stokholmas restorānā vai kopā ar klientiem dziedot lÄ«dzi roka balādÄ“m pārpildÄ«tā TenesÄ« štata galvaspilsÄ“tas Nešvilas mÅ«zikas klubā, ne QR kods, ne masku lietošana netiek prasÄ«ta.

Zinot, ka vienlaikus daudzās citās valstÄ«s, arÄ« Latvijā, klubi ir slÄ“gti un pat ieejai milzÄ«gā, pustukšÄ, lieliski ventilÄ“tā noliktavas tipa veikalā vajag vakcinācijas sertifikātu, neviļus nāk prātā jautājums: ko Zviedrija dara, kā panāk zemāku mirstÄ«bu nekā Latvijā? Vai kļūdās TenesÄ« štata (2021. gada decembrÄ« vakcinÄ“ti 53% iedzÄ«votāju) likumdevÄ“js, kas ir aizliedzis valsts un privātajām iestādÄ“m pat jautāt vakcinācijas statusu, lai nekādā gadÄ«jumā nepārkāptu pilsoņu tiesÄ«bas pašiem izlemt, kā ārstÄ“t vai pasargāt savu Ä·ermeni, vai Saeima un Latvijas tiesas, kas noteikušas, ka Latvijā bez vakcinācijas sertifikāta nevari bÅ«t pat ne likumdevÄ“js?

Es saprotu nepieciešamÄ«bu kontrolÄ“t vÄ«rusa izplatÄ«bu - ja vien iespÄ“jams novÄ“rst tÅ«kstošiem nāvju, tas ir jādara ar visiem spÄ“kiem. Visās pasaules valstÄ«s, arÄ« Zviedrijā un TenesÄ« pavalstÄ«, vakcinācija ir galvenā metode cīņai ar kovidu. Esmu vakcinÄ“ts. Vadu eksportā strādājošu uzņēmumu, kuru pārāk neapgrÅ«tina esošie noteikumi - ārzemÄ“s var strādāt arÄ« bez vakcinācijas sertifikāta.

TomÄ“r šo rakstu es izlÄ“mu uzrakstÄ«t, jo jutu, ka tiek pārkāpta svarÄ«ga sarkanā lÄ«nija.

IndivÄ«du tiesÄ«bu ievÄ“rošanā katram ir savas sarkanās lÄ«nijas. PazÄ«stamā domātāja Agnese Irbe dziļi uzrunājošÄ video, kas bÅ«tu jāredz katram, nepieņemamu sabiedrÄ«bas šÄ·irošanu un savu sarkano lÄ«niju redz, ejot gar mazajiem Pārdaugavas veikaliem, uz kuriem izstumti ir vakcÄ«nskeptiskie.

Man sarkanā lÄ«nija ir vakcÄ«nskeptiÄ·u atlaišana no darba. Darbs, iespÄ“ja pelnÄ«t un apgādāt savu Ä£imeni man ir fundamentālas cilvÄ“ka tiesÄ«bas. Vai tiešÄm mÄ“s Latvijā esam izmÄ“Ä£inājuši visas citas iespÄ“jas ierobežot pandÄ“miju, kuras tomÄ“r ļautu strādāt?

MÄ“s nedrÄ«kstam aizmirst, ka visi, neatkarÄ«gi no pārliecÄ«bas un domāšanas veida, esam cilvÄ“ki. MÅ«su kā sabiedrÄ«bas uzdevums ir nodrošināt kopÄ“jo sabiedrÄ«bas veselÄ«bu, neiznÄ«cinot tos, kas neiekļaujas.

Vai esam apsvÄ“ruši, kas notiks ar bez iztikas palikušo cilvÄ“ku Ä£imenÄ“m? Labi, es saprotu, ka ir pieejami bezdarbnieku pabalsti - dažus mÄ“nešus. Bet pÄ“c tam? Vai mÄ“s kā sabiedrÄ«ba visu laiku maksāsim bezdarbnieka pabalstus par nestrādāšanu? Vai atlaisto vietā importÄ“sim vakcinÄ“tus darbiniekus no citām valstÄ«m? Vai ieteikums tiem, kuri nepiekrÄ«t vakcinÄ“ties, ir pārcelties uz populārajām emigrācijas valstÄ«m Zviedriju vai Angliju, kur vakcinācijas sertifikāts strādājošajiem netiek prasÄ«ts?

Kādi bÅ«s mÅ«su valsts izdevumi, zaudÄ“jot speciālistus un reizÄ“ ar viņiem zaudÄ“jot nodokļu ieņēmumus? ReizÄ“ ar samazinātiem nodokļu ieņēmumiem par cik samazināsies medicÄ«nai pieejamais finansÄ“jums? Cik nāvju nākotnÄ“ nesÄ«s mazāks finansÄ“jums mediÄ·iem? Vai nebÅ«s tā, ka, zaudÄ“jot lÄ«dzekļus medicÄ«nai un labākam dzÄ«ves lÄ«menim nākotnÄ“, mÄ“s zaudÄ“sim vairāk, nekā šobrÄ«d varbÅ«t iegÅ«stam, uz laiku atliekot saslimšanu ar kovidu - Ä«paši atceroties, ka kovids kļūst endÄ“misks un nav izskaužams. Tātad mÄ“s nevis novÄ“ršam, bet atliekam saslimšanas. Vai atlaišana no darba ir samÄ“rÄ«ga cena par saslimšanas atlikšanu?

Es arÄ« saprotu valdÄ«bu, saprotu, ka nevaram atvÄ“lÄ“t daudz vairāk par 1200 intensÄ«vās terapijas gultām kovida pacientiem, tāpÄ“c valdÄ«ba sagādāja vakcÄ«nas visiem, tā cerot novÄ“rst pārslodzi medicÄ«nas sistÄ“mā. Kad vakcinācijas process nenotika pietiekami strauji, valdÄ«ba noteica prasÄ«bu pÄ“c obligātās vakcinÄ“šanās visiem strādājošajiem, cerot, ka cilvÄ“ki, spiesti izvÄ“lÄ“ties starp darba zaudÄ“šanu vai vakcināciju, ies sapotÄ“ties, jo kas gan ir viens dÅ«riens pret zaudÄ“tu iztiku, un gan jau papildu aizliegums apmeklÄ“t lielveikalus uzlabos viņu morālo stāju. NovembrÄ« parasti bezdarbnieku skaits nemainās, bet šogad tas pieauga uzreiz par 4,1 tÅ«kstoti. Turklāt dati rāda, ka decembrÄ« bezdarbnieku rindas papildina vÄ“l tÅ«kstoši jaunu bezdarbnieku, tātad cilvÄ“ki izvÄ“las labāk zaudÄ“t darbu nekā vakcinÄ“ties.

Skolas, kur vakcinÄ“šanās pienākums tika noteikts jau agrāk, ir pametuši septiņi simti pedagogu, radot bÅ«tiskas problÄ“mas skolÄ“nu apmācÄ«bā, kas atstās sekas uz visu skolÄ“nu mūžu. Skolas mÄ“Ä£ina risināt pedagogu iztrÅ«kumu, prasot skolotājiem strādāt virsstundas vai ievietojot sludinājumus, ka meklÄ“ Ä·Ä«mijas skolotāju: var bez atbilstošas izglÄ«tÄ«bas, bet ar vakcinācijas sertifikātu. Kādu izglÄ«tÄ«bu saņems mÅ«su bÄ“rni, un kāda bÅ«s viņu konkurÄ“tspÄ“ja nākotnes sabiedrÄ«bā?

ValdÄ«bas cietā pieeja kombinācijā ar smago kovida rudens vilni motivÄ“ja daudzus svārstÄ«gos vakcinÄ“ties. TomÄ“r nu atlikuši ir spÄ«tÄ«gākie, un redzams, ka vakcinācijas temps ir kļuvis ļoti lÄ“ns.

Ekonomikas ministrijas dati liecina, ka uz 12. decembri Latvijas uzņēmumos strādā lÄ«dz 60 tÅ«kstošiem nevakcinÄ“to.

60 tÅ«kstoši ir aptuveni seši procenti no strādājošajiem un trÄ«s procenti no visiem Latvijas iedzÄ«votājiem. Cik lielu epidemioloÄ£isko apdraudÄ“jumu radÄ«tu atļauja viņiem atgriezties darbā?

Cik liela vakcinācijas aptvere ir pietiekama, cik bÄ«stama ir epidemioloÄ£iskā situācija, un kādi ierobežojumi nepieciešami - atbildes uz šiem jautājumiem sniedz epidemioloÄ£iskā modelÄ“šana.

ValdÄ«bai gan, cik jaušams no publiskiem komentāriem, nav pašai sava epidemioloÄ£iskā modeļa, kas ļautu izvÄ“rtÄ“t riskus. Tā vietā valdÄ«ba izmanto šogad darba gaitas sākušÄ ierÄ“dņa Å…ikitas Trojanska un Latvijas Universitātes fizikas doktorantÅ«ras studenta Aigara Langina no darba brÄ«vajā laikā izstrādāto modeli, kurš, kā intervijā žurnālam “Ir” teica Å…ikita Trojanskis, “nav domāts prognozÄ“šanai, bet tikai dažādu scenāriju salÄ«dzināšanai”.

Tieši Trojanska/Langina modeļa paredzÄ“tā milzu mirstÄ«ba pamudināja valdÄ«bu gan ierosināt mājsÄ“di 2021. gada rudenÄ«, gan bÅ«tiski pastiprināt epidemioloÄ£iskos noteikumus, tajā skaitā liegt strādāt bez vakcinācijas sertifikāta. Modelis biedÄ“joši paredzÄ“ja: ja neko nemainÄ«s esošajā kovida savaldÄ«šanas politikā, inficÄ“to skaits pārsniegs 5000 uz miljonu, lÄ«dz ar to arÄ« pārslogojot slimnÄ«cas ar 6099 vienlaikus slimojošajiem. Pamatojoties uz šiem datiem, tika arÄ« lÅ«gta palÄ«dzÄ«ba Zviedrijai tur neizmantoto ventilatoru piegādÄ“ un veidotas jaunas pagaidu gultasvietas slimnÄ«cās.

Ne visi bija pārliecināti par modeļa pareizÄ«bu. ValdÄ«bas sÄ“dÄ“, kur tika lemts par mājsÄ“des ieviešanu, finanšu ministrs Jānis Reirs jautāja Trojanskim: “JÅ«s mums zÄ«mÄ“jat divreiz bÄ“dÄ«gāku situāciju nekā jebkurā Eiropas valstÄ« pie smagākajām saslimšanām,” saņemot pretÄ« neticamu atbildi, ka Latvijā ir visnekontrolÄ“tākā situācija starp visām (!) valstÄ«m.

TomÄ“r ministram Reiram bija taisnÄ«ba. Nevienā valstÄ« nekad saslimstÄ«ba nav pārsniegusi 2000 saslimušo uz miljonu. Turklāt Latvijā tajā laikā jau bija spÄ“kā gana daudz ierobežojošu un bremzÄ“jošu pasākumu; puse iedzÄ«votāju bija vakcinÄ“ti, daudzi pārslimojuši. TāpÄ“c jautājums drÄ«zāk ir: kāpÄ“c pašiem modeļa autoriem 5000 saslimušo uz miljonu nelikās ļoti savāds rezultāts?

Latvijas kaimiņiem Igaunijai un Lietuvai rudenÄ« bija lÄ«dzÄ«ga, tikai nedaudz augstāka vakcinācijas aptvere un lÄ«dzÄ«gi ierobežojumi, bet mÅ«su kaimiņi nenoteica mājsÄ“di. Rezultāts - faktiski identiska vÄ«rusa izplatÄ«bas lÄ«kne, saslimstÄ«bai nepārsniedzot 1300 saslimušo uz miljonu nevienā no šÄ«m valstÄ«m. 22. decembra raidÄ«jumā “Kas notiek Latvijā?”, atbildot uz pārmetumu, ka Igaunijā vÄ«rusa izplatÄ«ba apstājās lÄ«dzÄ«gā lÄ«menÄ« bez mājsÄ“des un bija identiska Latvijai, Å…ikita Trojanskis paskaidroja, ka Igaunijā un Latvijā esot ļoti atšÄ·irÄ«gi vÄ«rusa izplatÄ«bas faktori, tāpÄ“c bez mājsÄ“des Latvijā bÅ«tu bijis tieši tā, kā paredzÄ“ja viņa modelis, - citiem vārdiem sakot, saslimstÄ«ba bÅ«tu bijusi neticamas četras reizes lielāka.

Mans kā uzņēmuma vadītāja darbs ir paredzēt izmaiņas tirgos, tāpēc vēroju un lietoju epidemioloģiskos modeļus, salīdzinu, cik labi piepildās to prognozes.

Ä»oti precÄ«zi kovida izplatÄ«bu paredz 2013. gada Nobela prÄ“mijas laureāta, Stenforda universitātes profesora Maikla Levita kovida izplatÄ«bas modelis, kurš ir ikvienam brÄ«vi pieejams lejuplādei internetā. Tajā veikta Latvijas prognoze, balstoties uz vÄ«rusa izplatÄ«bas dinamiku no vasaras lÄ«dz 20. oktobrim, tieši lÄ«dz mājsÄ“des sākšanās brÄ«dim, lÄ“sa, ka, ja neko nemainÄ«tu vÄ«rusa ierobežošanas politikā (proti, bez mājsÄ“des), saslimstÄ«ba maksimumu sasniegtu novembra vidÅ« un bÅ«tu aptuveni 1500 gadÄ«jumu uz miljonu iedzÄ«votāju. Latvijā bija ap 1300 gadÄ«jumu/miljonu un saslimstÄ«bas pÄ«Ä·i sasniedza nedēļu agrāk.

Profesora Levita modelis neaprÄ“Ä·ināja iespÄ“jamo saslimušo skaitu mājsÄ“des gadÄ«jumā, jo tas vienkārši matemātiski balstās uz pagātnes datiem. Trojanska/Langina modelis veica aprÄ“Ä·inus arÄ« Ä«paši mājsÄ“dei un - atkal masÄ«vi kļūdÄ«jās, paredzot 2000 saslimšanu dienā, ja tiks ieviesta mājsÄ“de.

KāpÄ“c tik milzÄ«ga atšÄ·irÄ«ba starp Trojanska prognozi - 5000 saslimšanu/miljonu - un profesora Levita 1500 saslimšanu/miljonu, un kāpÄ“c Levita modelis ir precÄ«zs visdažādākajās valstÄ«s?

Savas studijas es sāku statistikas specialitātÄ“, kur ātri apguvu, ka viegli pieļaujama matemātiskā kļūda ir izdarÄ«t ekstrapolÄ“tus secinājumus no neprecÄ«ziem sākotnÄ“jiem datiem. LidmašÄ«na, kas ceļā no RÄ«gas uz Å…ujorku sākumpunktā nosaka kursu nepareizi tikai par vienu grādu, aizlidos uz Ameriku 1100 km attālumā no galamÄ“rÄ·a.

Trojanska/Longina modeļa formulās tiek ievadÄ«ti izejas dati, kas balstās uz SPKC, RSU epidemiologu, KrÄ«zes medicÄ«nas centra un NMPD aptauju. Tad no šiem pieņēmumiem tiek ekstrapolÄ“ta eksponenciāla saslimstÄ«bas trajektorija. LÄ«dzÄ«gi kā piemÄ“rā ar lidmašÄ«nu, ja vien jaunais vÄ«rusa celms uzvedas kaut nedaudz atšÄ·irÄ«gi no pieņemtā, atšÄ·irÄ«ba gala rezultātā bÅ«s milzÄ«ga - un tā nu Trojanska/Langina prognozÄ“tā saslimstÄ«ba divas reizes pārsniedza jebkur citur pasaulÄ“ vÄ“roto un bija četras reizes lielāka par Baltijas valstÄ«s rudenÄ« realitātÄ“ vÄ“roto.

KāpÄ“c Nobela prÄ“mijas laureāta Levita modelis saslimstÄ«bu paredz tik precÄ«zi un pareizi? TāpÄ“c, ka modelis nemÄ“Ä£ina noteikt mainÄ«gos un katra tā iespaidu uz kopÄ“jo saslimstÄ«bu un tad ekstrapolÄ“t, kas notiks, bet vienkārši matemātiski analizÄ“ konkrÄ“tā celma izaugsmes trajektoriju konkrÄ“tajā vietā, kāda tā ir.

Levits, vÄ“rojot vÄ«rusa izplatÄ«bu Hubei provincÄ“ pašÄ krÄ«zes sākumā un arÄ« daudzkārt pÄ“c tam, pamanÄ«ja, ka vÄ«rusa izplatÄ«bas pieauguma temps vienmÄ“rÄ«gi krÄ«tas ar sešu dienu soli. Var teikt, ka vÄ«rusa izplatÄ«bas trajektorija atgādina izšautu lodi, tās paātrinājums sākotnÄ“ji ir visstraujākais un tad pakāpeniski zÅ«d, lÄ«dz lode apstājas. Matemātiski šÄdu vienādojumu apraksta Gomperca funkcija. NovÄ“rojot vÄ«rusa izplatÄ«bas datus, Levita modelis iegÅ«st tieši konkrÄ“tajai valstij un vÄ«rusa celmam raksturÄ«go pašsabrukšanas komponentes trajektoriju. Rezultātā izdodas precÄ«zi paredzÄ“t vÄ«rusa izplatÄ«bas maksimumu.

Trojanska/Langina modelī vīrusa izplatība aug, līdz modeļa pieņēmumu noteikts skaits cilvēku iegūst imunitāti; tad vīrusa izplatības pieaugums apstājas. Modelis paredz sabiedrību ar vienmērīgu savstarpējo kontaktu izplatību un nestratificē pēc vecuma un uzvedības.

TomÄ“r sabiedrÄ«bā ir pļāpas un klusÄ“tāji, tusÄ“tāji un vientuļnieki, respektÄ«vi, sabiedrÄ«bā ir daži cilvÄ“ki, kas kontaktÄ“jas ar citiem daudz vairāk, tāpÄ“c saslimst pirmie un kļūst par vÄ«rusa superizplatÄ«tājiem, ātri aiznesot vÄ«rusu visiem un radot izplatÄ«bas vilni. Vienlaikus ar saslimšanu superizplatÄ«tāji pirmie iegÅ«st imunitāti un nu vairs vÄ«rusu neizplata. Aplipināšanas tempa pieaugums sāk kristies lÄ«dz strauji sabrÅ«k.

ArÄ« 2020. gada oktobrÄ« - brÄ«dÄ«, kad kovida vÄ«russ Latvijā strauji turpināja izplatÄ«ties - saslimšanas gadÄ«jumu skaits kāpa un avÄ«zes pārpildÄ«ja apokalipses brÄ«dinājumi - sabrukumu vÄ“stošÄ dinamika jau bija uzsākusi savu pašslāpÄ“jošo darbu. TāpÄ“c Levita modelis precÄ«zi paredzÄ“ja izplatÄ«bas maksimumu novembra vidÅ«. Trojanska modelÄ« nav šÄdas komponentes, tāpÄ“c modeļa lÄ«dzautors Aigars Langins vÄ“l 27. oktobrÄ« tvÄ«toja, ka eksponenciālā izaugsmes prognoze piepildās jau 14 nedēļu pÄ“c kārtas “aprÄ“Ä·inu kļūdas ietvaros”, neredzot, ka vÄ«rusa izplatÄ«ba jau ir iekšÄ“ji sagrauzta un izaugsmei atlikušas vien divas nedēļas.

ArÄ« šobrÄ«d, tuvojoties jaunajam omikrona vilnim, Trojanskis 2022. gada 5. janvāra tvÄ«tā, balstoties uz savu modeli, prognozÄ“ 4000 hospitalizÄ“tu kovida slimnieku optimistiskajā scenārijā un 6000 bāzes scenārijā, tāpÄ“c prasa ilgstošu kontaktu samazinājumu vismaz lÄ«dz martam.

Vienlaikus Trojanskis arÄ« iesaka visu senioru piespiedu obligāto vakcināciju, it kā mÅ«su vecāki nebÅ«tu viedi, dzÄ«ves pieredzÄ“juši cilvÄ“ki ar savu gribu un tiesÄ«bām pār savu Ä·ermeni.

ŠobrÄ«d, Padomju SavienÄ«bas sabrukuma 30. gadadienā, ir vÄ“l jo skaidrāk jāapzinās, ka daudzas teorijas ir ļoti pārliecinošas uz papÄ«ra, bet realitātÄ“ masÄ«vi kļūdainas, tāpÄ“c mÄ“s nedrÄ«kstam aizmirst, ka indivÄ«da tiesÄ«bām domāt pašam kā pretsvaram valsts ierÄ“dņu grandiozajām idejām ir ļoti svarÄ«ga nozÄ«me.

Raksta otrā versija: Delfi

ŠobrÄ«d Latvijā spÄ“kā esošais aizliegums nevakcinÄ“tajiem strādāt un mācÄ«ties ir nepareiza un neÄ“tiska pieeja sabiedrÄ«bas veselÄ«bai, kas ir atceļama, tā vietā kovida risku lÄ«dzvÄ“rtÄ«gi vai pat vairāk samazinot ar citās valstÄ«s jau pārbaudÄ«tiem un pielietotiem preventÄ«viem pasākumiem, kuri ļauj strādāt.

Ikdienā es vadu starptautisku uzņēmumu, un mani pienākumi paredz arÄ« pārzināt kovida likumdošanu vairāk nekā divdesmit valstÄ«s no Zviedrijas lÄ«dz Dienvidāfrikai un no Indijas lÄ«dz ASV.

Mans darbs arÄ« prasa komandÄ“jumus, kas man dod iespÄ“ju salÄ«dzināt un izjust dažādas pieejas kovida pārvarÄ“šanai, tāpÄ“c zinu, ka, ieturot biznesa vakariņas Stokholmas restorānā vai kopā ar klientiem dziedot lÄ«dzi roka balādÄ“m pārpildÄ«tā Tenesijas štata galvaspilsÄ“tas Nešvilas mÅ«zikas klubā, ne QR kods, ne masku lietošana netiek prasÄ«ta, un neviļus nāk prātā jautājums: ko Zviedrija dara, kā panāk zemāku mirstÄ«bu nekā Latvijā? Vai kļūdās Tenesijas štata (2021. gada decembrÄ« vakcinÄ“ti 53% iedzÄ«votāju) likumdevÄ“js, kas ir aizliedzis valsts un privātajām iestādÄ“m pat jautāt vakcinācijas statusu, lai nekādā gadÄ«jumā nepārkāptu pilsoņu tiesÄ«bas pašiem izlemt, kā ārstÄ“t vai pasargāt savu Ä·ermeni, vai Saeima un Latvijas tiesas, kas noteikušas, ka Latvijā bez vakcinācijas sertifikāta nevari bÅ«t ne likumdevÄ“js, ne tiesnesis?

Es saprotu nepieciešamÄ«bu kontrolÄ“t vÄ«rusa izplatÄ«bu – ja vien iespÄ“jams novÄ“rst tÅ«kstošiem nāvju, tas ir jādara ar visiem spÄ“kiem. Visās pasaules valstÄ«s, arÄ« Zviedrijā un Tenesijas pavalstÄ«, vakcinācija ir galvenā metode cīņai ar kovidu. Esmu vakcinÄ“ts. Vadu eksportā strādājošu uzņēmumu, kuru pārāk neapgrÅ«tina pastāvošie noteikumi – ārzemÄ“s var strādāt arÄ« bez vakcinācijas sertifikāta.

TomÄ“r šo rakstu es izlÄ“mu uzrakstÄ«t, jo jutu, ka tiek pārkāpta svarÄ«ga sarkanā lÄ«nija.

IndivÄ«du tiesÄ«bu ievÄ“rošanā katram ir savas sarkanās lÄ«nijas. PazÄ«stamā domātāja Agnese Irbe dziļi uzrunājošÄ video, kas bÅ«tu jāredz katram, nepieņemamu sabiedrÄ«bas šÄ·irošanu un savu sarkano lÄ«niju redz, ejot gar mazajiem Pārdaugavas veikaliem, uz kuriem izstumti ir vakcÄ«nskeptiskie. Mana sarkanā lÄ«nija ir tiesÄ«bas uz darbu.

Darbs, iespÄ“ja pelnÄ«t un apgādāt savu Ä£imeni ir fundamentālas cilvÄ“ka tiesÄ«bas. Vai tiešÄm mÄ“s Latvijā esam izmÄ“Ä£inājuši visas citas iespÄ“jas ierobežot pandÄ“miju, kuras tomÄ“r ļautu strādāt?

MÄ“s nedrÄ«kstam aizmirst, ka visi neatkarÄ«gi no pārliecÄ«bas un domāšanas veida esam cilvÄ“ki. MÅ«su kā sabiedrÄ«bas uzdevums ir nodrošināt kopÄ“jo sabiedrÄ«bas veselÄ«bu, neiznÄ«cinot tos, kas neiekļaujas.

Vai esam apsvÄ“ruši, kas notiks ar Ä£imenÄ“m, kas palikušas bez iztikas? Labi, es saprotu, ka ir pieejami bezdarbnieku pabalsti – dažus mÄ“nešus. Bet pÄ“c tam? Vai mÄ“s kā sabiedrÄ«ba visu laiku maksāsim bezdarbnieka pabalstus par nestrādāšanu? Vai atlaisto vietā importÄ“sim vakcinÄ“tus darbiniekus no citām valstÄ«m? Vai ieteikums tiem, kuri nepiekrÄ«t vakcinÄ“ties, ir pārcelties uz populārajām emigrācijas valstÄ«m Zviedriju vai Angliju, kur vakcinācijas sertifikāts strādājošajiem netiek prasÄ«ts? Kādi bÅ«s mÅ«su valsts izdevumi, zaudÄ“jot speciālistus un reizÄ“ ar viņiem nodokļu ieņēmumus? ReizÄ“ ar samazinātiem nodokļu ieņēmumiem, jo saruks medicÄ«nai pieejamais finansÄ“jums? Cik nāvju nākotnÄ“ nesÄ«s mazāks finansÄ“jums mediÄ·iem? Vai nebÅ«s tā, ka, zaudÄ“jot lÄ«dzekļus medicÄ«nai un labākam dzÄ«ves lÄ«menim nākotnÄ“, mÄ“s zaudÄ“sim vairāk, nekā šobrÄ«d varbÅ«t iegÅ«stam, uz laiku atliekot saslimšanu ar kovidu, – Ä«paši atceroties, ka kovids kļūst endÄ“misks un nav izskaužams. Tātad mÄ“s nevis novÄ“ršam, bet atliekam saslimšanas. Vai atlaišana no darba ir samÄ“rÄ«ga cena par saslimšanas atlikšanu?

Skolas, kur vakcinÄ“šanās pienākums tika uzlikts jau agrāk, ir pametuši septiņi simti pedagogu, radot bÅ«tiskas problÄ“mas skolÄ“nu apmācÄ«bā, kas atstās sekas uz visu skolÄ“nu mūžu. Skolas mÄ“Ä£ina to risināt, prasot skolotājiem strādāt virsstundas vai ievietojot sludinājumus, ka meklÄ“ Ä·Ä«mijas skolotāju: var bez atbilstošas izglÄ«tÄ«bas, bet ar vakcinācijas sertifikātu. Kādu izglÄ«tÄ«bu saņems mÅ«su bÄ“rni, un kāda bÅ«s viņu konkurÄ“tspÄ“ja nākotnes sabiedrÄ«bā?

Latvijā decembra vidÅ« nevakcinÄ“ti bija ap 60 000 strādājošo jeb aptuveni 3 procenti Latvijas iedzÄ«votāju.

Lai, atļaujot strādāt nevakcinÄ“tajiem, sabiedrÄ«bas kopÄ“jais risks nemainÄ«tos, ir jāpieņem citi mÄ“ri, kas samazinātu saslimstÄ«bas izplatÄ«bu vismaz par 3 procentiem. ValdÄ«bas rÄ«cÄ«bā ir šÄdi plāni un instrumenti.

ValdÄ«bas rÄ«cÄ«bā ir labs, zinātniski pamatots Latvijas Zinātņu akadÄ“mijas, Latvijas PašvaldÄ«bu savienÄ«bas, Latvijas TirdzniecÄ«bas un rÅ«pniecÄ«bas kameras, Latvijas BrÄ«vo arodbiedrÄ«bu savienÄ«bas un Latvijas Darba devÄ“ju konfederācijas kopÄ«gais uzstādÄ«jums, kas tika prezentÄ“ts pÄ“dÄ“jā notikušajā StratÄ“Ä£iskās vadÄ«bas grupas sanāksmÄ“ 2021. gada 2. septembrÄ«.

TestÄ“ts cilvÄ“ks nav sabiedrÄ«bai nedrošÄks par vakcinÄ“tu, tāpÄ“c uzstādÄ«jums paredz atļauju nevakcinÄ“tiem, bet testÄ“tiem cilvÄ“kiem pilnvÄ“rtÄ«gi piedalÄ«ties darba dzÄ«vÄ“, kā arÄ« apmeklÄ“t veikalus un teātrus.

Plāns arÄ« paredz nepieciešamÄ«bu stiprināt Ä£imenes ārstu un slimnÄ«cu kapacitāti, lai vieglāk varÄ“tu uztvert lielākus kovida viļņus, iesaka beigt lietot maskas skolās stundu laikā un, saslimstot kādam klasÄ“, nesÅ«tÄ«t veselus nevakcinÄ“tos karantÄ«nā, bet ik rÄ«tu testÄ“t un ļaut piedalÄ«ties skolas darbā.

2021. gada 2. septembra StratÄ“Ä£iskās vadÄ«bas grupas sÄ“dÄ“ premjerministrs Kariņš kopumā neiebilda nostādnÄ“m. Premjerministra iebildes raisÄ«ja vien plāns atļaut ar negatÄ«vu kovida testu iet uz darbu vai apmeklÄ“t pasākumus zaļajā zonā, jo "nevakcinÄ“tie cilvÄ“ki tur nebÅ«s drošÄ«bā". Taču pÄ“c akadÄ“miÄ·a Kalviņa pamatotās iebildes, ka zaļā zona, kurā visi ir vakcinÄ“ti vai pārslimojuši, ir uz šÄ«s zemes visdrošÄkā vieta nevakcinÄ“tajiem, premjerministrs Kariņš un veselÄ«bas ministrs Pavļuts ierosināja turpināt sarunu ekspertu lokā. Šai sarunai ir laiks notikt, tagad.

ValdÄ«bas citviet pasaulÄ“ ir atradušas vÄ“l citas veiksmÄ«gas pieejas. Florida aktÄ«vi veicina veselÄ«gu dzÄ«vesveidu un agrÄ«nu ambulatoro ārstÄ“šanu, tajā skaitā publicÄ“jot štata veselÄ«bas pārvaldes ieteiktus ambulatoras ārstÄ“šanas un kovida novÄ“ršanas protokolus Ä£imenes ārstu uzraudzÄ«bā, kuri ietver vakcināciju plus pÄ“tÄ«jumu stadijā esošÄs pielāgotās zāles – "Fluvoxamine", "Budenoside" –, monoklonālās antivielas un veselÄ«gu uzturu, aktivitātes, C un D vitamÄ«na, cinka un kvercetÄ«na lietošanu. Latvijā bÅ«tu nepieciešami skaidri agrÄ«nās ārstÄ“šanas protokoli, vienlaikus spÄ“cinot Ä£imenes ārstus un uzdodot viņiem Ä«paši parÅ«pÄ“ties par riska grupa pacientu agrÄ«nu ārstÄ“šanu.

Florida ir izveidojusi speciālas ambulatoras monoklonālo antivielu klÄ«nikas visiem riska grupu pacientiem, gan vakcinÄ“tajiem, gan nevakcinÄ“tajiem, lai maksimāli censtos agrÄ«ni apslāpÄ“t saslimšanu un novÄ“rst pacientu nonākšanu slimnÄ«cā. Gubernators Rons de Santiss nesen televÄ«zijas intervijā ziņoja, ka kopš plašas monoklonālo antivielu ambulatoro klÄ«niku izveides mirstÄ«ba no kovida Floridā ir bÅ«tiski kritusies. Jāņem vÄ“rā, ka Floridā vispār nav nekādu kovida ierobežojumu, netiek lietoti nedz vakcinācijas sertifikāti, nedz maskas.

Kovids ir nesalÄ«dzināmi bÄ«stamāks cilvÄ“kiem ar lieko svaru. KāpÄ“c neredz skaidru un spÄ“cÄ«gu valdÄ«bas komunikāciju, kas iedrošinātu vismaz dažiem saņemties un beidzot nomest svaru ar diÄ“tas un aktÄ«vu kustÄ«bu palÄ«dzÄ«bu, ja ne sirds un asinsvadu slimÄ«bu mirstÄ«bas dēļ, tad vismaz tādēļ, lai samazinātu risku nosmakt kovida palātā?

Vācija jau ir nopirkusi un janvārÄ« saņems miljonu dozu jauno, efektÄ«vo, ASV Zāļu aÄ£entÅ«ras FDA apstiprināto "Pfizer" kovida zāļu riska grupu slimniekiem "Paxlovid".

Japāna, kuras piemÄ“ram šobrÄ«d seko arÄ« Latvijas IzglÄ«tÄ«bas ministrija, ir sen izpratusi, ka kovids ir gaisa vÄ«russ un pārvietojas drÄ«zāk kā dÅ«mi, tāpÄ“c Ä«paši efektÄ«va kovida profilakses metode ir vÄ“dināšana. LÄ«dzÄ«gi kā Latvijas skolās, ir vajadzÄ«ga aktÄ«va valdÄ«bas rÄ«cÄ«ba, lai arÄ« sabiedriskajā transportā, uzņēmumos, sporta klubos, dievnamos, veikalos un citur bÅ«tu pieejami CO₂ mÄ“rÄ«tāji.

Zviedrija jau no paša pandÄ“mijas sākuma Ä«pašu uzsvaru lika uz riska grupu pasargāšanu. ArÄ« Latvijas slimnÄ«cās vairāk nekā 80% vietu kovida palātās aizņem seniori. ValdÄ«bai ir jākoncentrÄ“ spÄ“ki un uzmanÄ«ba, arÄ« nodokļu ieņēmumi no 60 000 nevakcinÄ“to, lai izskaidrotu vakcinācijas priekšrocÄ«bas un citos veidos Ä«paši pasargātu tieši riska grupas, atceroties, ka aizliegums strādāt 3 procentiem ne-senioru mazina slimnÄ«cu noslodzi vien par 0,6%.

ValdÄ«bai ir vienkārši un efektÄ«gi ieviest komandantstundu un aizliegt nevakcinÄ“tajiem strādāt. Lielas pÅ«les neprasoša darbÄ«ba veikta, visi noelšas, un neviens nevar neko pārmest.

Viss cits prasa pielikt vairāk darba un izdomas. TomÄ“r – vai tad mÄ“s esam ievÄ“lÄ“juši mÅ«su valdÄ«bu slinkot? Pirms liegt iespÄ“jas strādāt un mācÄ«ties nevakcinÄ“tajiem, vai esam izsmÄ“luši citas iespÄ“jas mazināt sabiedrÄ«bas risku?

MÄ“s visi esam cilvÄ“ki – kā vakcinÄ“tie, tā nevakcinÄ“tie. Visiem ir Ä£imenes, bÄ“rni un vecāki, par kuriem jārÅ«pÄ“jas. EpidemioloÄ£iskā drošÄ«ba ir svarÄ«ga, tomÄ“r tā ir jānodrošina tā, lai netiktu atņemta iztika un cieņa. Cīņa ar kovidu ir svarÄ«ga, tomÄ“r zāles nedrÄ«kst bÅ«t sliktākas par slimÄ«bu. MÅ«su pašu lÄ«dzpilsoņu izstumšana uz Zviedriju samazinās nodokļu ieņēmumus, palielinās izmaksas bezdarbnieku uzturÄ“šanai un neļaus mums atvÄ“lÄ“t resursus medicÄ«nai nākotnÄ“. Kovida krÄ«ze ir jāpārvar tā, lai, izglābjot dažus šobrÄ«d, mÄ“s nezaudÄ“tu vÄ“l vairāk dzÄ«vÄ«bu nākotnÄ“.

Tagad ir laiks atļaut nevakcinÄ“tajiem mācÄ«ties un strādāt. Ja kavÄ“simies, zaudÄ“sim savus lÄ«dzpilsoņus un nodokļu ieņēmumus medicÄ«nas uzturÄ“šanai nākotnÄ“ – tātad zaudÄ“sim dzÄ«vÄ«bas.