Iesaki rakstu:

Gada pirmajā pusÄ“ mÄ“s lepojāmies ar to, ka mÅ«su „aktÄ«vās” rÄ«cÄ«bas rezultātā esam labā epidemioloÄ£iskā situācijā, salÄ«dzinot ar citām valstÄ«m. To, lepni krÅ«tis izgāzuši, ņemot par piemÄ“ru situāciju pavasara mÄ“nešos, ziņoja un sevi slavināja mÅ«su valdÄ«bas pārstāvji un politiÄ·i.

Tukšo paziņojumu vietā šai laikā bija nepieciešams sagatavoties tā saucamajam nākamajam slimÄ«bas vilnim, bet tika pieņemts lÄ“mums neko nedarÄ«t, jo Latvija taču ir Dieva izredzÄ“tā zemÄ«te.

Tavu brÄ«numu! Neskatoties uz to, ka mÅ«su tautas priekšstāvji ir tik viedi un izdarÄ«gi, Covid-19 sāka uzņemt apgriezienus. ValdÄ«ba sāka cīņu ar ļauno ienaidnieku ne pa jokam. Tika sasauktas ārkārtas sÄ“des lÄ«dz vÄ“lam vakaram, dibinātas darba grupas, baidÄ«ta tauta ar ārkārtas pasākumiem, kurus pieņems nekavÄ“joties, varbÅ«t pÄ“c pāris nedēļām. Pašas prominentākās personas uzstājās ar svarÄ«giem paziņojumiem, ka nu, draugi, nav vairs labi un tie, kuri bÅ«s miruši, nevarÄ“s svinÄ“t ZiemassvÄ“tkus.

ŠÄdi atklātÄ«bas mirkļi tautu parasto sevišÄ·i nespÄ“ja mierināt, bet apstrÄ«dÄ“t šos loÄ£iskos vārdus arÄ« nebija iespÄ“jams. Ik pa brÄ«dim vadošie medicÄ«nas pārstāvji ”uzmundrinoši” vaimanāja, ka tÅ«lÄ«t beigsies vietas slimnÄ«cās un medicÄ«nas darbinieki ir uz izsÄ«kšanas robežas. NelÄ«dzÄ“ja arÄ« katliņu tirdzniecÄ«bas aizliegums lielveikalos, kaut gan uz to valdÄ«ba bija likusi lielas cerÄ«bas.

Beidzot tika ieviesta ”mājsÄ“de”, ko izkontrolÄ“t kārtÄ«bu sargājošÄm struktÅ«rām bija pagrÅ«ti. IedzÄ«votāji vai nu neizprata situācijas nopietnÄ«bu, vai arÄ« viņu Ä£imenÄ“ vÄ“l neviens nebija miris no šÄ«s sÄ“rgas. Daudzi turpināja dzÄ«vot, kā ierasts – ciemojās viens pie otra un tusÄ“jās.

Ja paanalizÄ“jam saslimšanu Baltijas valstÄ«s, tad redzam, ka Igaunijā mirstÄ«ba no Covid-19 ir vairākas reizes zemāka nekā Latvijā un Lietuvā. MÄ“s saņemam informāciju par saslimušajiem un mirušajiem nākošÄs dienas pÄ“cpusdienā - acÄ«m redzot Latvijā sirgstošos saskaita uz pirkstiem vai skaitāmiem kauliņiem. Laikam jau igauņi bÅ«s pa kluso sagatavojušies otrajam vilnim – apmācÄ«juši medicÄ«nas darbiniekus, sagādājuši visu nepieciešamo aprÄ«kojumu un izplānojuši rÄ«cÄ«bu šajā situācijā.

IzraÄ“lā nepilnas nedēļas laikā vakcinÄ“ti vairāk nekā miljons iedzÄ«votāju. Latvijā kopā ir nedaudz vairāk nekā pusotrs miljons dvÄ“seļu. Interesanti, cik mÄ“nešus vai gadus vajadzÄ“s mums, lai savakcinÄ“tu iedzÄ«votājus? Kādi ir mÅ«su impotentās vadÄ«bas cÄ“lie plāni un stratÄ“Ä£ija?

Kā nu arÄ« nebÅ«tu, mÄ“s esam tur, kur esam, un šeit jāpiekrÄ«t ministru prezidenta kungam. Labi nav. Jā, pavisam nav labi - ir jāsāk steidzÄ«gi rÄ«koties. Kas traucÄ“ tādai mazai valstiņai kā Latvija beidzot saņemties un izmantot šo krÄ«zi savā labā?

PatšreizÄ“jā epidemioloÄ£iskajā situācijā vienÄ«gā iespÄ“ja ir turpināt pieņemtos ierobežojumus un maksimāli ātri novakcinÄ“t iedzÄ«votājus. VakcinÄ“šanu aizkavÄ“t var tikai viena problÄ“ma – ražošanas kapacitāte. VakcinÄ“šana nav nekāda raÄ·ešu zinātne. To var izdarÄ«t gan ārsti, gan medmāsas. Tātad medicÄ«nas personālu teorÄ“tiski visā valstÄ« var savakcinÄ“t nepilnas nedēļas laikā. Laiku vienÄ«gi aizņem apjomu apzināšana un loÄ£istika.

ParalÄ“li Ä£imenes ārsti apzina savu potenciālo vakcÄ«nu saņēmÄ“ju loku un uzsāk vakcinÄ“t pārÄ“jos iedzÄ«votājus atbilstoši iepriekš noteiktajām grupām. Ä¢imenes ārstu prakses iespÄ“jams pastiprināt ar medmāsām un slimnÄ«cās atvÄ“rt vakcinācijas punktus. IesaistÄ«t visus privātos medicÄ«nas pakalpojumu sniedzÄ“jus. ParalÄ“li medicÄ«niskajām darbÄ«bām bÅ«tu vÄ“lama krÄ«zes centra darbÄ«ba, kas koordinÄ“tu saskaņotu rÄ«cÄ«bu. Ja notiktu brÄ«nums un valdÄ«ba sāktu rÄ«koties, tad mÄ“s varÄ“tu cerÄ“t, ka pÄ“c mÄ“nešiem diviem ministru prezidents ārkārtas runā varÄ“tu teikt: draugi nu ir labi!