Iesaki rakstu:

„AkadÄ“miskās vides ekspertu grupa”, par kuras darba rezultātiem lÄ«dz šim nekas nebija zināms, pirmdien paziņoja, ka pārtraucot darbÄ«bu uz nenoteiktu laiku, jo grupas sadarbÄ«bas modelis ar Ministru kabinetu neesot attaisnojis ieguldÄ«tās pÅ«les un no valdÄ«bas nenākot „pieprasÄ«jumam pÄ“c akadÄ“miskās ekspertÄ«zes”. Pietiek šodien publicÄ“ izteiksmÄ«gās atbildes, ko par „akadÄ“miskās vides ekspertu grupu” un tās sasniegumiem ir sniedzis Pārresoru koordinācijas centrs.

Pārresoru koordinācijas centrs (PKC) sniedz atbildes uz JÅ«su nosÅ«tÄ«tajā un PKC š.g. 4. oktobrÄ« reÄ£istrÄ“tajā vÄ“stulÄ“ uzdotajiem jautājumiem:

Jautājums: uzskaitiet personas, kas ir „Pārresoru koordinācijas centra koordinÄ“tās akadÄ“miskās vides ekspertu grupas” sastāvā, par katru personu minot vārdu, uzvārdu, amatu, kvalifikāciju, izglÄ«tÄ«bu, pieredzi, kā arÄ« atalgojumu vai cita veida ienākumus, ko šÄ« persona 2020. un 2021. gadā saņēmusi JÅ«su iestādÄ“.

Atbilde: vispirms -  Ä«ss atskats akadÄ“miskās vides ekspertu grupas izveidÄ“: 2021. gada 9. februārÄ« Ministru kabinets (MK) apstiprināja stratÄ“Ä£iju Covid-19 izplatÄ«bas samazināšanai un sabiedrÄ«bas veselÄ«bas saglabāšanai (https://www.mk.gov.lv/lv/ministru-kabinets-apstiprina-strategiju-latvijas-sadzivosanai-ar-covid-19-ilgtermina), kurā  akcentÄ“ta epidemioloÄ£isko risku lÄ«meņu principa ieviešana, kā arÄ« ātra un kvalitatÄ«va komunikācija un atbalsts iedzÄ«votājiem. Aizsākums akadÄ“miskās vides ekspertu pieaicināšanai valdÄ«bas Covid-19 krÄ«zes pārvaldÄ«bai izstrādāto scenāriju izvÄ“rtÄ“jumam rodams 2021. gada 19. februārÄ«, kad Covid-19 ierobežošanas stratÄ“Ä£iskās vadÄ«bas grupas sÄ“dÄ“ (https://www.mk.gov.lv/lv/covid-19-ierobezosanas-strategiskas-vadibas-grupas-sedes) NVO sektors, ziņojot par sabiedrÄ«bas iesaisti Covid-19 ietekmes mazināšanā, rosināja pārvaldÄ«bas procesos, lÄ“mumu pieņemšanā un atbalsta sniegšanā iedzÄ«votājiem vairāk iesaistÄ«t sabiedrÄ«bas pārstāvjus. No Ministru prezidenta biroja (MPB) Pārresoru koordinācijas centrs saņēma uzdevumu veikt sākotnÄ“jo ierobežojumu un datu izmantošanas un interpretācijas izvÄ“rtÄ“jumu un sniegt no tā izrietošÄs rekomendācijas COVID izplatÄ«bas mazināšanai. Marta pirmajā pusÄ“ PKC sagatavoja un Ministru prezidenta birojam iesniedza sākotnÄ“jo izvÄ“rtÄ“jumu par papildu datiem un pierādÄ«jumiem, kas bÅ«tu nepieciešami turpmākā Covid-19 ierobežojumu noteikšanā un koriģēšanā, par pašiem ierobežojumiem un atbalstu uzņēmumiem un iedzÄ«votājiem.

Jāpiebilst, ka martā OperatÄ«vās vadÄ«bas grupa lÄ“mumu sagatavošanā un datu analÄ«zÄ“ sāka aptvert un kopskatÄ«t arÄ« virkni datu, kas iepriekš netika izmantoti lÄ“mumu pamatošanai. PKC ziņojumā ieteica, ka plašÄka datu izmantošana un to atbilstoša interpretācija var sniegt nozÄ«mÄ«gu atbalstu mÄ“rÄ·orientÄ“tāku lÄ“mumu pieņemšanā gan attiecÄ«bā uz ierobežojumu noteikšanu epidemioloÄ£isko risku mazināšanai, gan attiecÄ«bā uz atbalsta sniegšanu noteiktām sabiedrÄ«bas grupām. PÄ“c konsultācijām ar OVG grupas vadÄ«tāju MPB aicināja PKC piesaistÄ«t akadÄ“miskos ekspertus un koordinÄ“t ekspertu darba grupas izveidi un turpmāko darbÄ«bu.

Eksperti tika piesaistÄ«ti, lai sniegtu novÄ“rtÄ“jumu piedāvātajiem Covid-19 krÄ«zes pārvaldÄ«bas scenārijiem - noteiktu cÄ“loņsakarÄ«bas un ticamākās rÄ«cÄ«bas izpausmes, veidotu loÄ£isko saiti starp datiem, uzticÄ“šanos un rÄ«cÄ«bu. Informācija par akadÄ“miskās vides ekspertu darba uzsākšanu rodama PKC tÄ«mekļvietnÄ“: PKC koordinÄ“ ekspertu darbu valdÄ«bas rÄ«cÄ«bas scenāriju izvÄ“rtÄ“šanā Covid-19 krÄ«zÄ“ | Pārresoru koordinācijas centrs.

Jāuzsver, ka AkadÄ“miskās vides ekspertu grupas, ko koordinÄ“ Pārresoru koordinācijas centrs, dalÄ«bnieki nav saņēmuši 2020. gada un 2021.gada laikā atlÄ«dzÄ«bu un viņiem, izņemot Å…ikitu Bezborodovu, nav bijušas lÄ«gumattiecÄ«bas (cita veida ienākumi) ar Pārresoru koordinācijas centru.

2020. gada 30. aprÄ«lÄ« PKC noslÄ“dza lÄ«gumu ar divām fiziskām personām, viena no kurām bija Å…ikita Bezborodovs, kura uzdevumi lÄ«guma ietvaros bija izstrādāt universālu psihisko traucÄ“jumu profilakses skrÄ«ninga instrumentu uzvedÄ«bas un emociju grÅ«tÄ«bu identificÄ“šanai bÄ“rniem pirmsskolas vecumā, tai skaitā Å…ikita Bezborodovs bija atbildÄ«gs par 1) Latvijas un pasaules praksÄ“ izmantoto skrÄ«ninga instrumentu identifikāciju; 2) teorÄ“tiskā pamatojuma formulÄ“šanu, skrÄ«ninga instrumenta mÄ“rÄ«jumu formulÄ“šanu; skrÄ«ninga instrumenta sagatavošanu lÄ«dz validācijas fāzei, bet to neieskaitot. Å…ikita Bezborodovs par šÄ« lÄ«guma izdevumu izpildi saņēmis atlÄ«dzÄ«bu 1333,33 EUR, kas ietver darba ņēmÄ“ja sociālo nodokli 146,67 EUR, darba devÄ“ja daļu sociālajam nodoklim 321,20 EUR, iedzÄ«votāja ienākuma nodokli 277,34 EUR.

Visiem ekspertiem dalÄ«ba ekspertu grupā ir brÄ«vprātÄ«gs eksperta darbs un iesaiste, lai sniegtu atbalstu sabiedrÄ«bai nozÄ«mÄ«gu jautājumu lemšanas procesā. JÅ«su vÄ“stulÄ“ minÄ“tais ekspertu grupas  paziņojums atspoguļo tikai un vienÄ«gi šÄ«s ekspertu grupas viedokli.

Ekspertu grupas sastāvā ir šÄdas personas:

Ä¢irts BriÄ£is, zinātņu doktors (PhD), profesors, RÄ«gas Stradiņa universitāte, SabiedrÄ«bas veselÄ«bas un epidemioloÄ£ijas katedras vadÄ«tājs, stāžs 29 gadu pieredze šajā amatā;

ElÄ«na Dimiņa, medicÄ«nas doktora grāds sabiedrÄ«bas veselÄ«bas apakšnozarÄ“. IepriekšÄ“jā darba pieredze: SlimÄ«bu profilakses un kontroles centrs, P. Stradiņa klÄ«niskā universitātes slimnÄ«ca, Latvijas Universitātes MedicÄ«nas fakultāte, RÄ«gas Stradiņa universitāte. Ekspertu grupā nepārstāv nevienu iestādi.

Anda ĶīvÄ«te-Urtāne, Dr.med., asociÄ“tā profesore RSU SabiedrÄ«bas veselÄ«bas un epidemioloÄ£ijas katedrā, RSU SabiedrÄ«bas veselÄ«bas institÅ«ta direktore, vadošÄ pÄ“tniece; Latvijas Zinātnes padomes eksperte medicÄ«nas apakšnozarÄ“ – sabiedrÄ«bas veselÄ«ba; Valsts pÄ“tÄ«jumu programmas (VPP) projekta “COVID-19 epidÄ“mijas ietekme uz veselÄ«bas aprÅ«pes sistÄ“mu un sabiedrÄ«bas veselÄ«bu Latvijā; veselÄ«bas nozares gatavÄ«bas nākotnes epidÄ“mijām stiprināšana” vadÄ«tāja, pÄ“tÄ«juma “COVID-19 seroprevalences pÄ“tÄ«jums Latvijas iedzÄ«votāju vispārÄ“jā populācijā” vadÄ«tāja (pÄ“tÄ«jums veikts VPP projekta, “Multidisciplināra pieeja COVID-19 un citu nākotnes epidÄ“miju monitorÄ“šanai, kontrolei un ierobežošanai Latvijā” ietvaros); starptautisku pÄ“tniecÄ«bas projektu nacionālo darba grupu vadÄ«tāja, zinātnisku publikāciju autore;

Ludmila VÄ«ksna,  Dr.habil.med, profesore, RÄ«gas Stradiņa universitāte, InfektoloÄ£ijas katedras vadÄ«tāja, Zinātnes padomes locekle, Profesoru padomes locekle, RÄ«gas Austrumu klÄ«niskās universitātes slimnÄ«cas InfektoloÄ£ijas galvenā speciāliste, Latvijas Zinātņu akadÄ“mijas korespondÄ“tājlocekle, Ä€rsta profesijas sertifikāti: infektologs, hepatologs, veselÄ«bas aprÅ«pes vadÄ«bas ārsts. Starptautiskā pieredze:pašlaik UEMS (Union European des Medicines Specialists), iepriekš darbs Pasaules VeselÄ«bas organizācijas darba grupās un komisijās:poliomielÄ«ta ierobežošana, difterijas ierobežošana, vÄ«rushepatÄ«ts;

Ivars Austers, doktora grāds psiholoÄ£ijā (Stokholmas Universitāte). Latvijas Universitātes (LU) profesors sociālajā psiholoÄ£ijā, specializÄ“jies pÄ“tniecÄ«bas metožu, sociālās identitātes, vÄ“rtÄ«bu, lemšanas un ekonomiskās uzvedÄ«bas jautājumos. PublicÄ“jis savus pÄ“tÄ«jumus starptautiskos žurnālos Scandinavian Journal of Psychology, International Journal of Intercultural Relations, Baltic Journal of Psychology, Journal of Cross-Cultural Psychology. KonsultÄ“jis un izstrādājis mācÄ«bu programmas uzņēmumos Tele2, Inspecta, Tamro, Latvijas valsts meži, Latvijas dzelzceļš, Latvenergo, Latvijas Bankā u.c. SpecializÄ“jies tādās jomās kā sociālā psiholoÄ£ija, lÄ“mumu pieņemšana, sociālā izziņa, cilvÄ“ku vÄ“rtÄ«bas un pÄ“tÄ«jumu metodoloÄ£ija.

Klāvs Sedlenieks, sociālantropologs, RÄ«gas Stradiņa universitātes asociÄ“tais profesors, plaša starptautiska pieredze, studÄ“jis un strādājis Igaunijā, Lietuvā, MelnkalnÄ“, Lielbritānijā un ASV. Veicis pÄ“tÄ«jumus Latvijā un MelnkalnÄ“ par tÄ“mām, kas saistās ar ekonomisko un politisko dzÄ«vi, Ä«paši valsts antropoloÄ£ijas jomā. Starp nozÄ«mÄ«gākajiem pÄ“tÄ«jumiem jāmin Horizon2020 projekts “Inform” un Latvijas Zinātnes padomes projekts “Relate.lv”;

Inta Mieriņa, LU Sociālo zinātņu fakultātes asociÄ“tā profesore un LU Filozofijas un socioloÄ£ijas institÅ«ta vadošÄ pÄ“tniece. Viņas specializācija ir politiskajā socioloÄ£ijā, un viņas lÄ«dzšinÄ“jie pÄ“tÄ«jumi pievÄ“rsušies tādiem jautājumiem kā politiskās attieksmes, sabiedriskais labums, sociālais  dialogs, labklājÄ«ba un veselÄ«ba, jaunatne, paaudzes un sabiedrÄ«bas novecošanās, kā arÄ« migrācija un integrācija.  2020. gadā Mieriņa bija vadošÄ pÄ“tniece VPP projektā “COVID-19 epidÄ“mijas ietekme uz veselÄ«bas aprÅ«pes sistÄ“mu un sabiedrÄ«bas veselÄ«bu Latvijā; veselÄ«bas nozares gatavÄ«bas nākotnes epidÄ“mijām stiprināšana”. PiedalÄ«jusies daudzos starptautiskos pÄ“tÄ«jumos, koordinÄ“ Eiropas vÄ“rtÄ«bu pÄ“tÄ«jumu Latvijā, un ir eksperte kvantitatÄ«vās izpÄ“tes metodoloÄ£ijā. Viņas publikācijas ir tikušas publicÄ“tas tādos žurnālos kā Social Science Research, The Sociological Review, European Societies, Europe-Asia Studies un citos;

Inese ŠÅ«pule, socioloÄ£e un vadošÄ pÄ“tniece LU Filozofijas un socioloÄ£ijas institÅ«tā, kā arÄ« nodibinājumā “Baltic Institute of Social Sciences”. Sociālās jomas pÄ“tniecÄ«bā iesaistÄ«ta kopš 1999. gada. SocioloÄ£ijas doktora zinātniskais grāds (Dr.sc.soc.) iegÅ«ts politikas socioloÄ£ijas specialitātÄ“ 2012. gadā. PÄ“tnieciskā pieredze saistās ar tādām jomām kā sociālā drošÄ«ba, sociālā palÄ«dzÄ«ba, sabiedrÄ«bas integrācija, migrācija, izglÄ«tÄ«ba un politikas analÄ«ze. I. ŠÅ«pule ir  eksperte - novÄ“rtÄ“tāja, piemÄ“ram, Eiropas Komisijai, EACEA (Education, Audiovisual and Culture Executive Agency) programmai “Atbalsts politikas reformām. Sociālā iekļaušana un kopÄ«gas vÄ“rtÄ«bas: izglÄ«tÄ«ba un apmācÄ«ba” (2020);

IngÅ«na Elere, Latvijas Mākslas akadÄ“mijas Dizaina nodaļas profesore, dizaina biroja H2E lÄ«dzdibinātāja un vadošÄ dizainere, SEGD Riga Chapter lÄ«dzdibinātāja. Pieredze klasiskā mākslas izglÄ«tÄ«bā, kas iegÅ«ta Latvijas Mākslas akadÄ“mijā Vides mākslas katedrā un attÄ«stÄ«ta profesionālā praktiskā darbÄ«bā vairāk nekā 20 gados. Starpdisciplināritāte - dizaina biroja H2E darbÄ«bas pamatiezÄ«me. Viņas un dizaina biroja H2E radÄ«to dizaina projektu iegÅ«tās godalgas - SEGD Award, Red Dot Design Award, German Design Award, IF Design Award, kā arÄ« TEA Thea Award. 2017. gadā saņemta LR KultÅ«ras ministrijas izcilÄ«bas balva kultÅ«rā. Strādājusi vairākās starptautiskās dizaina konkursu žūrijās - 2020 SEGD (The Society for Experiential Graphic design), Vašingtona, ASV,  The ADC Annual Awards EXPERIENTIAL DESIGN kategorijā 2018  u.c.;

Zigurds ZaÄ·is (attÄ“lā), stratÄ“Ä£ijas, mārketinga, komunikāciju un zÄ«molvedÄ«bas praktiÄ·is ar 20 gadu pieredzi reklāmas un radošajās nozarÄ“s. Liela pieredze komunikāciju stratÄ“Ä£iskajā plānošanā. Bijis lÄ«dzdibinātājs un stratÄ“Ä£iskās plānošanas vadÄ«tājs reklāmas aÄ£entÅ«rās Balta Communication (1994–2001) un DOMINO BBDO (2001–2010), stratÄ“Ä£iskās plānošanas un digitālās attÄ«stÄ«bas direktors Krievijas aÄ£entÅ«rā INSTINCT (BBDO Russia Group, 2010–2011). Dizaina un zÄ«molvedÄ«bas aÄ£entÅ«ras IGLOO lÄ«dzdibinātājs (no 2004). Ieguvis biznesa vadÄ«bas maÄ£istra grādu (MBA) ar specializāciju stratÄ“Ä£ijā un starptautiskajā biznesā Brandeis Universitātes starptautiskajā biznesa skolā (Brandeis International Business School. Boston, 2005) un bakalaura grādu datorzinātnÄ“s RÄ«gas Tehniskajā universitātÄ“ (1993);

Andris Šuvajevs, zinātņu maÄ£istrs Sociālajā antropoloÄ£ijā, Oksfordas universitāte, docÄ“tājs RÄ«gas Stradiņa universitātÄ“, Komunikācijas fakultātÄ“, Sociālajā antropoloÄ£ijā, PÄ“tniecÄ«bas pieredze: pÄ“tnieks Eiropas Komisijas programmas Apvārsnis 2020 un Marijas KirÄ« fonda finansÄ“tā pÄ“tniecÄ«bas projektā “SUSPLACE”; pasniedzÄ“js Latvijas universitātÄ“; pÄ“tnieks LZP projektā "Valsts Ä«stenošana un biosociālās saiknes"; pÄ“tnieks nevienlÄ«dzÄ«bas un migrācijas jautājumos domnÄ«cā “Providus”;

Baiba Bela, Dr.sc.soc., vadošÄ pÄ“tniece un asociÄ“tā profesore Latvijas UniversitātÄ“, Sociālo zinātņu fakultātÄ“. PÄ“tÄ«jumu tÄ“mas ir sociālā ilgtspÄ“ja, nabadzÄ«bas un nevienlÄ«dzÄ«bas mazināšana, migrācija un diaspora. VPP “DzÄ«ve ar COVID-19: NovÄ“rtÄ“jums par koronavÄ«rusa izraisÄ«tās krÄ«zes pārvarÄ“šanu Latvijā un priekšlikumi sabiedrÄ«bas noturÄ«bai nākotnÄ“ (COVIDzÄ«ve)” vadÄ«jusi sociālo pakalpojumu pieejamÄ«bas izpÄ“tes grupu. Eiropas Sociologu asociācijas biogrāfisko pÄ“tnieku tÄ«kla valdes locekle, Latvijas sociologu asociācijas valdes priekšsÄ“dÄ“tāja vietniece.

Baiba Martinsone, Latvijas Universitātes profesore, klÄ«niskajā psiholoÄ£ijā, vadošÄ pÄ“tniece izglÄ«tÄ«bas psiholoÄ£ijā. SertificÄ“ta klÄ«niskā un veselÄ«bas, skolu un izglÄ«tÄ«bas, un konsultatÄ«vā psiholoÄ£e. Pārrauga tiesÄ«bas klÄ«niskās un veselÄ«bas, skolu un izglÄ«tÄ«bas psiholoÄ£ijas darbÄ«bas jomās. Psihologu Ä“tikas komisijas locekle. VPP DzÄ«ve ar COVID-19: NovÄ“rtÄ“jums par koronavÄ«rusa izraisÄ«tās krÄ«zes pārvarÄ“šanu Latvijā un priekšlikumi sabiedrÄ«bas noturÄ«bai nākotnÄ“ (COVIDzÄ«ve) LU pÄ“tnieku grupas vadÄ«tāja, starptautisku pÄ“tniecÄ«bas projektu dalÄ«bniece, zinātnisku publikāciju autore. Patlaban Erasmus+ projekta “GarÄ«gās veselÄ«bas veicināšana skolās” (“Promoting Mental Health at Schools”) vadÄ«tāja;

Feliciāna Rajevska, Dr.sc.pol., HESPI vadošÄ pÄ“tniece, Vidzemes augstskola, SabiedrÄ«bas zinātņu fakultāte, Sociālo, ekonomisko un humanitāro pÄ“tÄ«jumu institÅ«ta (HESPI) vadošÄ pÄ“tniece;

Å…ikita Bezborodovs, BÄ“rnu psihiatrijas klÄ«nikas vadÄ«tājs, absolvÄ“jis RSU. Papildus ārsta grādam ieguvis veselÄ«bas zinātņu maÄ£istra grādu veselÄ«bas aprÅ«pÄ“ RSU, Pasaules VeselÄ«bas organizācijas starptautisku diplomu psihiskajā veselÄ«bā, cilvÄ“ktiesÄ«bās un tiesÄ«bu zinātnÄ“. Stažējies Londonas Karaliskā koledžā un Modslija hospitālÄ« (Londona, Lielbritānija). Turpina studijas doktora studiju programmā. KlÄ«niskā pieredze pieaugušo psihiatrijā no 2009.g., bÄ“rnu psihiatrijā no 2013.g. Asistents RSU Psihiatrijas un narkoloÄ£ijas katedrā. Vairāku starptautiski citÄ“jamo publikāciju autors, Latvijas klÄ«nisko vadlÄ«niju lÄ«dzautors pieaugušo psihiatrijā, klÄ«nisko algoritmu un klÄ«nisko ceļu autoru kolektÄ«va vadÄ«tājs bÄ“rnu psihiatrijā. Ir Latvijas Psihiatru asociācijas valdes loceklis no 2013. gada, LÄ€B Sertifikācijas komisijas loceklis psihiatra specialitātÄ“ no 2016. g., RSU rezidentÅ«ras studiju programmas vadÄ«tājs bÄ“rnu psihiatra specialitātÄ“ no 2016.g.

BKUS strādā no 2013. gada. No 2016. gada BÄ“rnu psihiatrijas klÄ«nikas vadÄ«tājs;

Gundars BÄ“rziņš, Dr.oec., Latvijas Universitāte, Biznesa, vadÄ«bas un ekonomikas vadÄ«bas fakultātes dekāns, profesors, LU Biznesa, vadÄ«bas un ekonomikas fakultātes Ekonomikas un vadÄ«bas zinātniskā institÅ«ta vadošais pÄ“tnieks, Latvijas Zinātņu akadÄ“mijas korespondÄ“tājloceklis, Latvijas Zinātnes padomes eksperts (eksperta tiesÄ«bas VadÄ«bzinātnÄ“);

Kārlis Vilerts, Latvijas Bankas PÄ“tniecÄ«bas nodaļas vadÄ«tājs, ieguvis ekonomikas doktora grādu Latvijas UniversitātÄ“. Iepriekš ar izcilÄ«bu ieguvis ekonomikas maÄ£istra grādu ekonomikā, matemātiskās ekonomikas apakšvirzienā un profesionālo bakalaura grādu finansÄ“s. AbsolvÄ“jis vairākus kursus ekonomikas jomā ASV, Austrijā, Spānijā un Vācijā. Darbu Latvijas Bankā sācis 2015. gadā Monetārās politikas pārvaldes Makroekonomikas analÄ«zes daļā, strādājot par ekonomistu, vÄ“lāk - padomnieku. IepriekšÄ“jā darba pieredze saistÄ«ta ar uzņēmumu finanšu analÄ«zi. Kopš 2017. gada vada diplomdarbus RÄ«gas Ekonomikas augstskolā. Vairāku zinātnisko pÄ“tÄ«jumu un rakstu autors. TÄ“mas saistÄ«tas ar monetāro un fiskālo politiku, kā arÄ« darba tirgu. PiedalÄ«jies virknÄ“ starptautisku zinātnisko konferenču un pārstāv Latvijas Banku Eiropas Centrālo banku sistÄ“mas darba grupās;

Mārtiņš Ä€boliņš, bankas “Citadele” ekonomists ar vairāk nekā 10 gadu pieredzi Latvijas un globālo ekonomisko procesu analÄ«zÄ“ un prognozÄ“šanā. Iepriekš strādājis Finanšu ministrijā, kur guvis plašu starptautisko pieredzi, pārstāvot Latviju Eiropas Komisijas un OECD darba grupā. Pieredzes apmaiņā strādājis Lielbritānijas Finanšu ministrijā. AbsolvÄ“jis Latvijas Universitāti un ieguvis maÄ£istra grādu ekonomikā.

Jautājums: aprakstiet to, kā tieši minÄ“tā ekspertu grupa darbojas (pievienojiet atbildei arÄ« attiecÄ«go nolikumu), kādā veidā un kur iegÅ«st datus un ar kādām metodÄ“m tos apstrādā.

Atbilde: atbildot uz jautājumu par ekspertu grupas darbÄ«bu, informÄ“jam, ka ekspertu grupas darbs tiek organizÄ“ts sanāksmju un elektroniskas sarakstes formā. Ekspertu grupa savā darbā izmanto pieejamos Latvijas un citu valstu zinātnieku pÄ“tÄ«jumus un zinātniskos rakstus, izmanto starptautiskās un nacionālās datu bāzes, tai skaitā izmanto dažādus ar Covid-19 izplatÄ«bu un tās riskiem saistÄ«tus datus no tādiem avotiem kā Pasaules veselÄ«bas organizācija, Eiropas SlimÄ«bu kontroles un profilakses centrs, SlimÄ«bu profilakses un kontroles centrs, Nacionālais veselÄ«bas dienests, Valsts ieņēmumu dienests, Centrālā statistikas pārvalde, NodarbinātÄ«bas valsts aÄ£entÅ«ra,  kā arÄ«  no citiem datu sniedzÄ“jiem.

Datu izmantošanā un interpretÄ“šanā tiek izmantotas tādas pÄ“tniecÄ«bas metodes, kā piemÄ“ram, korelācijas un regresijas analÄ«ze, ekspertu novÄ“rtÄ“juma metode, Delfi metode, datu analÄ«zes un sintÄ“zes metode, indukcijas un dedukcijas metodes. Ekspertu grupa savā darbÄ«bā izmanto datus par vakcinÄ“tu personu un inficÄ“jušos personu darbÄ«bas nozarÄ“m un profesijām, datus par sabiedrÄ«bas mobilitāti, datus no sabiedrÄ«bas viedokļu aptauju rezultātiem, tai skaitā izvirzot un pārbaudot ar speciāli sagatavotiem jautājumiem aptauju ietvaros dažādas hipotÄ“zes par sabiedrÄ«bas attieksmi un uzvedÄ«bu attiecÄ«bā uz Covid-19 saistÄ«tiem jautājumiem.

Jautājums: aprakstiet, kas tieši un kādā tieši veidā minÄ“to grupu un tās darbÄ«bu finansÄ“, kad un kas, ar kādu tiesisku pamatojumu to izveidojis, kāds statuss ir grupas sagatavotajiem “viedokļiem”, kādus „viedokļus” tā sagatavojusi savas darbÄ«bas laikā.

Atbilde: ekspertu grupas ekspertu  darbÄ«ba netiek finansÄ“ta no valsts, visi piesaistÄ«tie eksperti strādā absolÅ«ti brÄ«vprātÄ«gi un bez jebkāda veida atalgojuma. Ekspertu grupa nav izveidota ar formālu Ministru kabineta vai PKC rÄ«kojumu, jo eksperti jau sākotnÄ“ji piekrita darboties ekspertu grupā bez atlÄ«dzÄ«bas un bez jebkādas šÄ«s grupas institucionalizācijas, lai pilnÄ«bā novÄ“rstu iespÄ“jamas bažas, ka ekspertu grupa ir jebkādā veidā atkarÄ«ga no valsts pārvaldes, ka uz to varÄ“tu tikt izdarÄ«ts jebkāda veida spiediens un tādēļ tā nevarÄ“tu sniegt pilnÄ«gi objektÄ«vu un neatkarÄ«gu viedokli. (skatÄ«t arÄ« atbildi uz 1.jautājumu)

Ekspertu grupas viedoklim(ļiem) nav saistoša rakstura, tas(tie) ir tikai rekomendācija, un tie tiek gatavoti kā iespÄ“jamo rÄ«cÄ«bas scenāriju novÄ“rtÄ“jums. Ekspertu grupa sniegusi savu viedokli un ieteikumus par Covid-19 pārvaldÄ«bu un iespÄ“jamiem Ministru kabineta lÄ“mumiem virknÄ“ Ministru kabineta sēžu un semināru, tai skaitā - 2021. gada 19. martā, 23. martā, 26. martā, 29. jÅ«nijā,14. septembrÄ«, 21. septembrÄ«, 28. septembrÄ« un KrÄ«zes vadÄ«bas padomes sÄ“dÄ“ 5.oktobrÄ« un 7. oktobrÄ«.