Iesaki rakstu:

Pirmkārt, Saskaņas šÄ·elšanās ir reāla, nevis kaut kāds Ä«paši viltÄ«gs pašas Saskaņas plāns. Otrkārt, notiekošais nav arÄ« kaut kāds Martinsona plāns, kā panākt… es pat nezinu, ko. Visas šÄ«s baumas un versijas izgudro dÄ«vānu fantazÄ“tāji, kuriem nav vispār nekāda sakara ar realitāti. CÄ“loņi notiekošajam, kā jau parasti, ir daudz prozaiskāki, bet par visu pÄ“c kārtas.

Parlamentā to sauktu par mazākuma valdÄ«bu, proti, situāciju, kad ar vairākumu apstiprinātā un strādājošÄ valdÄ«ba - vai šajā gadÄ«jumā RÄ«gas mÄ“rs - strādā, bet ir zaudÄ“jis vairākuma atbalstu, kas nozÄ«mÄ“, ka strādā tikai lÄ«dz tam mirklim, kamÄ“r opozÄ«cija sanāk un nobalso par viņa atstādināšanu. TeorÄ“tiski tas var notikt jebkurā brÄ«dÄ«.

Mazākuma valdÄ«bas tomÄ“r reizÄ“m mÄ“dz strādāt visai ilgi un veiksmÄ«gi, pamatā izmantojot to, ka opozÄ«cija nav vienota un ir iespÄ“jams manipulÄ“t ar dažādām tās grupām, veidojot tā saukto “lÄ“kājošo vairākumu” vai tāpÄ“c, ka apzÄ«mÄ“ sava veida lÄ«dzsvaru, kura izjaukšana nevienam nesola lielus ieguvumus. ArÄ« Latvijā mÄ“s esam piedzÄ«vojuši mazākuma valdÄ«bas, piemÄ“ram, Induļa Emša valdÄ«ba vai Aigara KalvÄ«ša valdÄ«ba, kad to pameta Jaunais laiks.

TomÄ“r, lai mazākuma valdÄ«ba veiksmÄ«gi strādātu, tās vadÄ«tājiem vajag lielu politisku meistarÄ«bu. Amerikam un Ušakovam tādas noteikti netrÅ«kst, taču Turlajam, tieši pretÄ“ji, piemÄ«t viss nepieciešamais Ä«pašÄ«bu komplekts, lai padarÄ«tu šÄdu valdÄ«šanu neiespÄ“jamu. Gan neadekvāts pašvÄ“rtÄ“jums, gan viduvÄ“js IQ, gan lepnÄ«ba un narcisisms – viss nepieciešamais.

ProblÄ“ma tā, ka cilvÄ“kus ar šÄdām Ä«pašÄ«bām no Briseles un attālināti nav nekādu izredžu nomenedžēt. Tas redzams jau pašÄ pirmajā Turlā darba dienā – paziņojums, ka viņš atstādināšot Jakrinu no RÄ«gas satiksmes valdes, skaidrāk par skaidru parāda, ka Turlais pat aptuveni nesaprot, kāda ir viņa situācija.

Izveidojusies situācija RÄ«gā ir liels izaicinājums arÄ« RÄ«gas domes latviskajai – “gāžam Nilu” daļai, kurā ietilpst JKP, NA, A/Par un Jaunā VienotÄ«ba, jo, ja nu Nila gāšana nav bijusi tikai tukšs lozungs, tad tagad nu gan ir Ä«stais brÄ«dis.

Man grÅ«ti iztÄ“loties, kā „gāžam Nilu” partijas paskaidros saviem vÄ“lÄ“tājiem, ka pat necenšas pārņemt varu un izdzÄ«t Saskaņu un GKR no RÄ«gas domes tagad, kad Saskaņas/GKR koalÄ«cijai vairs nav vairākuma. Vai tiešÄm šÄ«s partijas pieļaus, ka Saskaņa un GKR turpina saimniekot PSRS militārā pensionāra vadÄ«bā, pat esot mazākumā? Tāda gļēvulÄ«ba un nemākulÄ«ba no latvisko partiju puses gan noteikti raisÄ«s jautājumus.

Turklāt, ņemot vÄ“rā Baraņņika kunga augsto statusu Saskaņas hierarhijā, šÄda lÄ«meņa cilvÄ“ka aiziešana, kā likums, liecina par emocionāli piesātinātu, dziļu konfliktu, kas nozÄ«mÄ“, ka Baraņņika kungs, ļoti iespÄ“jams, ir emocionāli motivÄ“ts atbalstÄ«t Nila gāzÄ“ju koalÄ«ciju.

Lai vai kā, visas kārtis šobrÄ«d ir izkritušas par labu tiem, kas uz vÄ“lÄ“šanām gāja ar lozungu “gāžam Nilu”, un tagad laiks noskaidrot, vai tas bija tikai lozungs vÄ“lÄ“tāju apmuļķošanai, zinot, ka nekādu Nilu neviens gāzt netaisās, vai arÄ« patiesa vÄ“lme atņemt varu Saskaņai un Jāņus RÄ«gā svinÄ“t jau bez Saskaņas un GKR.

Ja šÄds mÄ“Ä£inājums gāzt Saskaņu tuvākajās nedēļās nesekos un tā sauktās latviskās partijas atradÄ«s kādus aizbildinājumus, kāpÄ“c PSRS armijas militārais pensionārs Turlais – tas nav nemaz tik slikti un ka neko izdarÄ«t nav iespÄ“jams, tas gan varÄ“tu liecināt, ka taisnÄ«ba ir tiem, kas pieņem, ka eksistÄ“ slepena vienošanās starp Saskaņu un vismaz kādu daļu no tā sauktajām latviskajām partijām par to, lai status quo saglabātos.