Iesaki rakstu:

Gadu no gada pie budžeta apstiprināšanas tiek atkārtots, ka zinātne un izglÄ«tÄ«ba, kā arÄ« modernās tehnoloÄ£ijās balstÄ«ta ekonomika ir prioritāte. Rezultāts ir tāds, ka šÄ« gada budžetā tÄ«ri zinātnes sadaļā ir paredzÄ“ts 89,1 miljons eiro, kas ir nedaudz mazāk par 0,2% pret plānoto IKP.

Ir jau kaut kas arÄ« citās programmās, kas ir attiecināms uz zinātni un tās administrÄ“šanu, un gan jau kopā tas nabaga pusprocents salasās. Papildus šim gadam, salÄ«dzinot ar 2023. gadu, ir iedoti papildus 7,3 miljoni eiro, taču, tā kā arÄ« IKP plānojas pieaugt, tad pret IKP mainās simtdaļas aiz komata. Principā bez izmaiņām.

Vai tā izskatās prioritātes? Covidgultas bija prioritāte, airBaltic ir prioritāte, deputātu, ministru un ierēdņu algas arī ir prioritāte, taču zinātnes prioritāte nepārliecina.

Iemesls, kāpÄ“c vÄ“los pievÄ“rst uzmanÄ«bu zinātnes bÄ“dÄ«gajam stāvoklim, ir gaužām vienkāršs - eksportspÄ“ja. Ja Latvijas ekonomikas rezidentiem nepiederÄ“s saimnieciski lietderÄ«gi un monetizÄ“jami patenti, kā arÄ« starptautiski atzÄ«tas tirdzniecÄ«bas preču zÄ«mes, tad par vÄ“rā ņemamu preču ar augstu pievienoto vÄ“rtÄ«bu eksportu apjomu var nesapņot. Bez savas zinātnes un zinātniekiem, turklāt lielā skaitā, pie tā nenokļūsim.

Protams, valsts atbalsts uzņēmumu eksportspÄ“jai, konkurÄ“tspÄ“jÄ«gas izmaksas un veicinoša nodokļu politika ir svarÄ«ga. Ja ir griba, to var sakārtot salÄ«dzinoši ātri. ArÄ« tā pagaidām diemžēl ir tikai vārdos. Ar zinātni ir citādāk. Tas ir ilgtermiņa pasākums, un dažu gadu laikā nekādas lielās izmaiņas nav gaidāmas. Šodien sākot, taustāms rezultāts var bÅ«t labākajā gadÄ«jumā pÄ“c gadiem pieciem vai pat desmit. Un, kā redzam, tad šodien nekas vÄ“l nesākas.

Cik tad konkurÄ“tspÄ“jÄ«ga ir Latvija zinātnes jomā? SalÄ«dzināšanai izmantošu indeksu “AD Scientific Index".

“AD Scientific Index" (Alper-Doger Scientific Index) ir ranžēšanas un analÄ«zes sistÄ“ma, kas balstās uz zinātnisko sniegumu un atsevišÄ·u zinātnieku zinātniskās produktivitātes pievienoto vÄ“rtÄ«bu. Šo jauno indeksu 2021. gadā izstrādāja prof. Dr. Murats ALPER (MD) un asociÄ“tais prof. Dr. Cihans DÄ“ers (MD), izmantojot i10 indeksa, h-indeksa un citÄ“šanas punktu kopÄ“jās un pÄ“dÄ“jo 6 gadu vÄ“rtÄ«bas Google tÄ«klā. Tātad pamatā ir ņemts, cik daudz kādam zinātniekam ir darbu un cik daudz pārÄ“jie zinātnieki atsaucas uz viņa pÄ“tÄ«jumiem.

Un kā tad veicas Latvijai?

Atbilstoši 2024. gada stāvoklim esam 97. vietā pasaulÄ“ un 39. vietā Eiropā. MÅ«su kaimiņi igauņi 48. vietā pasaulÄ“ un 23. vietā Eiropā. Lietuvieši 76. vietā pasaulÄ“ un 34. vietā Eiropā. It kā jau pierasts atpalikt, taču pirms mums ir tādas valstis kā Moldāvija, NamÄ«bija un Uganda. Ir par ko aizdomāties.

Labākā zinātnes jomā ar 1224. vietu ir Latvijas universitāte. Turklāt bez vietÄ“jās konkurences. LU ir 189 zinātnieki, kas ir TOP 500 Latvijā. Viens zinātnieks ir pat TOP 3% pasaulÄ“, un 36 zinātnieki ir TOP 30% pasaulÄ“, kas ir vÄ“rā ņemams rezultāts. Vārdus un uzvārdus nesaukšu, varat apskatÄ«ties paši. VÄ“rtÄ“to tika 22,9 tÅ«kstoši institÅ«ciju, un visumā jau nav slikti. Taču, piemÄ“ram, Ugandas Makerere universitāte ir 1001. vietā.

Turklāt, ja Igaunijā un Lietuvā tika atlasÄ«ti vÄ“rtÄ“šanai pa 1000 zinātnieku, tad Latvijā tikai 500.

Ir vēl viena sāpe. Neviens no Latvijas zinātniekiem nav iekļuvis Eiropas TOP 10 000 sarakstā. Varat apskatīties, kā veicas mūsu kaimiņiem. Latvijas sarakstā diemžēl nav. Mūsu vērtīgākais zinātnieks ir starp četrpadsmito un piecpadsmito tūkstoti.

Nekādā ziņā negribu ko pārmest tiem, kas Latvijā darbojas zinātnes lauciņā. Ir objektÄ«vi iemesli, un tos var redzÄ“t klāt pievienotajā Eurostat tabulā, kas parāda to, kā mÄ“s finansÄ“jam savu zinātni. Domāju, ka tur ir arÄ« pamatcÄ“lonis. Turklāt ir dzirdÄ“ts, ka daļa jauno zinātnieku dodas prom no Latvijas, jo šeit netiek nodrošināti pienācÄ«gi apstākļi. ArÄ« viņiem neko nevÄ“los pārmest. Nekas ne no kā nerodas.

Igaunijas finansÄ“jums, rÄ“Ä·inot uz vienu iedzÄ«votāju, ir gandrÄ«z četras reizes lielāks, Lietuvas pusotru reizi, bet tā sauktās labklājÄ«bas valstis iegulda zinātnÄ“ piecas, sešas un pat vairāk reižu nekā mÄ“s. Šveice – tas ir atsevišÄ·s stāsts. Un tā jau gadu desmitiem. VarbÅ«t zinātnes rezultātos slÄ“pjas arÄ« valstu panākumi ekonomikā? Vai tomÄ“r labi atalgotā un kuplā valsts pārvaldÄ“ un savā aviokompānijā?

P.S. Covidlaika pētījumi par receptēm laikam neaizgāja pasaules zinātnē, kā bija cerēts, citādi rezultāts būtu stipri labāks.

https://www.adscientificindex.com/country-ranking/