Iesaki rakstu:

Interesanti ir lasÄ«t ne tikai par notikumiem plašajā pasaulÄ“. Visnotaļ daudz dažādu un interesantu notikumu notiek arÄ« pie mums. Par vienu no visnotaļ interesantiem uzskatāms RÄ«gas mÄ“ra Mārtiņa StaÄ·a pieņemtais lÄ“mums par RÄ«gas Domes Mājokļu un vides departamenta ilggadÄ“jā direktora Anatolija Aļeksejenko atstādināšanu no amata. LÄ“mums par atstādināšanu pieņemts kādu laiciņu atpakaļ, bet tagad M.StaÄ·is ir vÄ“rsies tiesā ar prasÄ«bu par darba tiesisko attiecÄ«bu izbeigšanu.

Ko tad sastrādājis ilggadÄ“jais departamenta direktors A.Aļeksejenko, kurš šo amatu jau ieņem ļoti ilgstošus gadus, jo kā var neieņemt, ja RÄ«gas domÄ“ pie varas bija Saskaņa un Gods kalpot RÄ«gai? JāatzÄ«mÄ“, ka A.Aļeksejenko ir partijas Gods kalpot RÄ«gai biedrs.

Aļeksejenko vārdiem runājot, neko Ä«pašu. Viņš Latvijas TelevÄ«zijas raidÄ«jumam "Panorāma" apgalvoja, ka abas sievietes, par kuru nodarbināšanu kolÄ“Ä£iem domÄ“ radušÄs aizdomas, godprātÄ«gi pildÄ«jušas savus pienākumus. Viņš notiekošo sauca par politisku izrÄ“Ä·ināšanos no Mājokļu un vides komitejas priekšsÄ“dÄ“tāja Edmunda CepurÄ«ša puses, kurš iepriekš esot vÄ“lÄ“jies panākt kādas konkrÄ“tas firmas uzvaru konkursā. A. Aļeksejenko esot ieteicis E. CepurÄ«tim to nedarÄ«t. "Nu, viņš apvainojās," pauda A. Aļeksejenko.¹

Pret A. Aļeksejenko tika ierosinātas divas disciplinārlietas. Kā norādÄ«ja Mājokļu un vides komitejas priekšsÄ“dÄ“tājs E. CepurÄ«tis, A. Aļeksejenko ilgstoši pieņēmis lÄ“mumus par tiešÄ pakļautÄ«bā esošu darbinieku, kas ir viņa bÄ“rna māte – vairāku gadu garumā pieņemti lÄ“mumi par prÄ“mijām, vienai darbiniecei saņemot augstāku novÄ“rtÄ“jumu, lai gan nav iespÄ“jams izvÄ“rtÄ“t, vai tas noticis kvalitatÄ«vā darbā vai savtÄ«gu interešu dēļ. "RÄ«cÄ«bu neveikšana, lai interešu konfliktu novÄ“rstu, ir viens no iemesliem, kāpÄ“c saskatām pārkāpumu," pauda E. CepurÄ«tis.

Otra disciplinārlieta saistÄ«ta ar prettiesisku rÄ«cÄ«bu saistÄ«bā ar A. Aļeksejenko palÄ«dzes juridiskajos jautājumos nodarbināšanu, kas reizÄ“ ir viņa bijusÄ« sieva. Kā skaidroja E. CepurÄ«tis, kopš 2016. gada darbiniece ir nodarbināta ar vairākkārtÄ“jiem uz noteiktu laiku esošiem lÄ«gumiem, kas ir darba likuma pārkāpums, taču vienlaikus persona nav parādÄ«jusies darbinieku un izmaksāto algu sarakstā. Domes vadÄ«ba konstatÄ“jusi nodomu veikt fiktÄ«vas nodarbinātÄ«bas organizÄ“šanu pazÄ«mes, bet situācija vÄ“l tiek vÄ“rtÄ“ta un veiktas pārbaudes.²

Par interešu konflikta novÄ“ršanu valsts amatpersonu darbÄ«bā ir noteikts, ka interešu konflikts — situācija, kurā valsts amatpersonai, pildot valsts amatpersonas amata pienākumus, jāpieņem lÄ“mums vai jāpiedalās lÄ“muma pieņemšanā, vai jāveic citas ar valsts amatpersonas amatu saistÄ«tas darbÄ«bas, kas ietekmÄ“ vai var ietekmÄ“t šÄ«s valsts amatpersonas, tās radinieku vai darÄ«jumu partneru personiskās vai mantiskās intereses. Savukārt skaidrojot, kas ir radinieks, tiek pateikts — tÄ“vs, māte, vecāmāte, vecaistÄ“vs, bÄ“rns, mazbÄ“rns, adoptÄ“tais, adoptÄ“tājs, brālis, māsa, pusmāsa, pusbrālis, laulātais.³ Jāapzinās, ka formulÄ“jums “laulātais” tulkojams visplašÄkā nozÄ«mÄ“, ietverot sevÄ« tās personas, ar kurām ir faktiskā kopdzÄ«ve.

Vispār, jau Nila Ušakava un Co laikā, izskatās, ir bijusi normāla prakse likt amatos un pieņemt darbā “savÄ“jos”. Tā savulaik veiktās pārbaudes ietvaros konstatÄ“ts, ka RÄ«gas domes pakļautÄ«bā esošajās iestādÄ“s kopumā strādā 28 radniecÄ«gām saitÄ“m saistÄ«tas personas⁴ LÄ«dz ar to ir saprotams A. Aļeksejenko sašutums – visu dzÄ«vi tā darÄ«ts, viss bija kārtÄ«bā. Tagad mainÄ«jusies vadÄ«ba, un pÄ“kšÅ†i - nÄ“, tā vairs nevar darÄ«t. LoÄ£iski, ka politiskais pasÅ«tÄ«jums. Turklāt, dzÄ«vojot pÄ“c PSRS laikā ieliktiem pamatiem – roka roku mazgā -, tāds jÄ“dziens kā “interešu konflikts” ne A. Aļeksejenko, ne N. Ušakovam, ne Saskaņai, ne arÄ« Gods kalpot RÄ«gai nebija zināms.

Lasot iepriekš minÄ“to rakstu par veiktajām pārbaudÄ“m, uzdÅ«ros arÄ« uz vienu interesantu momentu. Proti, jautājuma skatÄ«šanas laikā deputāts Aleksejs Rosļikovs (Saskaņa) pauda izbrÄ«nu par to, kopš kura laika opozÄ«cijas ieskatā radniecÄ«gas saites, strādājot domes pakļautÄ«bā esošÄs institÅ«cijās, esot noziegums. «KāpÄ“c tad, kad [Juris] Jurašs strādāja Korupcijas novÄ“ršanas un apkarošanas birojā (KNAB) kopā ar savu sievu, [Juta] StrÄ«Ä·e neko neteica? Tad jums šÄ·ita, ka viss ir kārtÄ«bā, bet tagad iestājusies kaut kāda vajāšanas mānija,» Jaunajai konservatÄ«vajai partijai pārmeta A. Rosļikovs.⁵ 

Opā, interesants pavÄ“rsiens, labi, Jaunajai konservatÄ«vajai partijai un tās bezkompromisa tiesiskumam pievÄ“rsÄ«šos pÄ“c A. Aļeksejenko un Gods kalpot RÄ«gai izpÄ“tes. Kaut kā man šÄ·iet, ka šo abu partiju un atsevišÄ·u darboņu darbošanās kopumā ir visnotaļ lÄ«dzÄ«ga un tā nav vÄ“rsta uz sabiedrÄ«bas interesÄ“m, bet labi, visu pÄ“c kārtas.

Nereti, sākot pÄ“tÄ«t un rakstÄ«t par vienu jautājumu, apvāršÅ†i paveras plašÄki, un par tiem nevar nerunāt. Tā bija arÄ« šoreiz. Dzirdot interviju, kurā pats A. Aļeksejenko norāda, ka centieni viņu atbrÄ«vot no amata ir politisks pasÅ«tÄ«jums, radās man interese paskatÄ«ties uz visu notikušo nedaudz arÄ« no citiem skatu punktiem. Pirmais – rodas iespaids, ka A. Aļeksejenko pats amatā ticis tikai politiskās pārliecÄ«bas un darbošanās Gods kalpot RÄ«gai dēļ. VÄ“lÄ“jos šo pārbaudÄ«t un apskatÄ«ju Korupcijas novÄ“ršanas un apkarošanas biroja mājaslapā pieejamo informāciju par partiju biedru naudu maksātājiem.

Tad ko es redzu – jā, A. Aļeksejenko ir maksājis biedru naudu. Tātad – bez šaubām partijas biedrs, bet te manÄ« raisÄ«jās neliels izbrÄ«ns kā par samaksātām summām, tā arÄ« datumiem. Tātad dati pieejami no 2016.gada un redzams, ka Aļeksejenko biedru naudās ir samaksājis zemāk minÄ“tās summas attiecÄ«gajos datumos:

06.05.2016. – 200 euro

21.04.2016. – 100 euro

29.03.2016. – 100 euro

03.02.2017. – 1000 euro

02.02.2017. – 1000 euro

01.02.2017. – 1000 euro

21.06.2018. – 1000 euro

20.06.2018. – 1000 euro

19.06.2018. – 1000 euro

15.06.2018. – 1000 euro

14.06.2018. – 1000 euro

13.06.2018. – 1000 euro

21.02.2018. – 200 euro

11.09.2020. – 100 euro

26.07.2020. – 1000 euro

24.07.2020. – 1000 euro

23.07.2020. – 1000 euro

22.07.2020. – 1000 euro

20.07.2020. – 1000 euro

11.07.2020. – 235 euro

MÄ« un žē, neko lÄ«dz šim nebiju skatÄ«jis par partijas biedru maksām, bet, apskatot šÄ«s, nez, man vienam šÄ·iet, ka kaut kas nav tā, kā vajag. PiemÄ“ram, apskatÄ«sim 2018.gadu. Gada laikā A. Aļeksejenko biedru naudās samaksājis 6200 euro. Turklāt – 6000 euro vienā mÄ“nesÄ«!? Vājprāts, šÄdu summu.

ApskatÄ«ju valsts amatpersonas deklarāciju. Tur redzams, ka A. Aļeksejenko 2018.gadā saņēmis pabalstu 213,50 euro, pensiju 8689,74 euro, algu 33151,10 euro un no saimnieciskās darbÄ«bas – 171,10 euro. ⁶ KopÄ“jā gada summa ir 42225,44 euro.

No šÄ« izriet, ka A. Aļeksejenko mÄ“nesÄ« vidÄ“ji saņēmis pensiju 724,14 euro, algu 2762,60 euro, no saimnieciskās darbÄ«bas 14,25 euro. Sanāk, ka kopÄ“jie ieņēmumi mÄ“nesÄ« ir 3500,99 euro. LÄ«dz ar to pabalsta mÄ“nesÄ« kopÄ“jie ienākumi varÄ“tu bÅ«t 3714,49 euro.

JāatzÄ«mÄ“, ka A. Aļeksejenko deklarācijā, sadaļā - Deklarācijas iesniedzÄ“ja skaidrās un bezskaidrās naudas uzkrājumi, ja to summa pārsniedz 20 Ministru kabineta noteiktās minimālās mÄ“nešalgas (attiecÄ«gās valÅ«tas vienÄ«bās) – nekas nav norādÄ«ts. Pašsaprotami tad rodas jautājums, kā tad A. Aļeksejenko ir spÄ“jis nomaksāt vienā mÄ“nesÄ« biedru naudās 6000 euro, ja nav uzkrājumu un maksimālie ienākumi mÄ“nesÄ« ir 3500,99 euro!? Nu te jau bÅ«tu darbs tiesÄ«bsargājošÄm institÅ«cijām, bet tas cits stāsts. SkatÄ«sim partiju jautājumus – kas un kā vispār notiek ar biedru naudām!

Lai bÅ«tu vieglāk pārskatÄ«t datus – izvÄ“lÄ“jos 2019.gadu, jo par 2020.gadu vÄ“l visi dati nebÅ«s iegÅ«ti. KNAB datu bāzÄ“ redzams, ka biedru naudās Gods kalpot RÄ«gai gada ietvaros ir saņēmis 42 050 euro⁷. Savukārt no iesniegtajiem gada pārskatiem redzams, ka tur sadaļā “biedru nauda un iestāšanās nauda” norādÄ«ts, ka 2019.gadā ir saņemts 54 251 euro.⁸ Savukārt partijas biedru skaits 2019.gadā ir bijis 564 biedri.⁹ 

RÄ“Ä·inot tÄ«ri matemātiski, ja zināms, ka biedru naudās ir samaksāti 42 050 eur un ir 564 biedri, tad biedru naudas apmÄ“rs gadā sanāk 74,55 euro jeb – 6,21 euro mÄ“nesÄ«. Centos sameklÄ“t partijas Gods kalpot RÄ«gai mājaslapā informāciju par biedru naudas maksām. Nesanāca. MÄ“Ä£ināju to pašu izdarÄ«t vÄ“l ar citām partijām – arÄ« nekā.

Kā pÄ“dÄ“jā cerÄ«ba bija Jaunā konservatÄ«vā partija, jo tur tak tiesiskumam vajadzÄ“tu bÅ«t augstākajā pakāpÄ“. Jā, šoreiz Jāņa Bordāna vadÄ«tā partija nelika vilties. Tik tiešÄm viņu mājaslapā¹⁰ bija iespÄ“ja iepazÄ«ties kā ar Ä’tikas kodeksu, tā virkni citu dažādu dokumentu, tajā skaitā arÄ« statÅ«tiem, kuros minÄ“ta kā iestāšanās, tā arÄ« biedru naudas apmÄ“rs.

CitÄ“ju: LÄ«dzko valde pieņēmusi lÄ“mumu par jauna biedra uzņemšanu, persona, kura izteikusi vÄ“lmi kļūt par Partijas biedru, trÄ«s darba dienu laikā Partijas kontā ieskaita biedra iestāšanās maksu vismaz piecu eiro apmÄ“rā. Partijas biedrs katru gadu ne vÄ“lāk kā lÄ«dz 1.februārim ieskaita Partijas kontā biedra naudu vismaz piecu eiro apmÄ“rā.

Vismaz viena partija ir norādÄ«jusi kaut kādu summu, tiesa, nedaudz mulsina formulÄ“jums – “vismaz piecu eiro apmÄ“rā”. Tas nozÄ«mÄ“, ka noteikta minimālā summa, bet maksimālā? Saprotu, ka partijas, kurām tiesiskums nav tā vienÄ«gā vÄ“rtÄ«ba, var par to neaizdomāties, bet partija, kurai tiesiskums vispārinātā pakāpÄ“ ir prioritāte? Viņi nezina, ka tiesiskums iet roku rokā ar caurspÄ«dÄ«gumu, prognozÄ“jamÄ«bu un noteiktÄ«bu?

Bet paskatÄ«sim, kas sanāk JKP ar deklarÄ“to un reālo. Tātad pÄ“c datu bāzÄ“ pieejamās informācijas redzams, ka 2019.gadā biedru naudās samaksāti 5916 euro. Savukārt no iesniegtās deklarācijas izriet, ka biedru naudās un iestāšanās naudās saņemti 44 479 euro. Eu, tas sanāk, ka biedru naudās nomaksāti 5916 euro, savukārt 38 563 euro iestāšanās naudās! RespektÄ«vi – iestāšanās naudas gada ietvarā vairākas reizes pārsniedz biedru naudās nomaksāto!?

PaskatÄ«sim, kāda sakritÄ«ba ir par ziedojumiem starp deklarācijā un datu bāzÄ“ pieejamo informāciju. Datu bāzÄ“ par 2019.gadu norādÄ«ts, ka JKP ziedojumos saņēmusi 107 653, 32 euro. Savukārt deklarācijā norādÄ«ts, ka saņemti 107 608 euro. Redzams, ka visnotaļ precÄ«zi. Ir atšÄ·irÄ«ba nepilnu 50 euro apmÄ“rā, bet nebÅ«sim sÄ«kumaini, kaut arÄ« – ja jau tik izteikti tiesiskuma aizstāvji – visam jābÅ«t tip top.

AtgriezÄ«simies pie tām biedru naudām. Šis ieinteresÄ“ja. Ja jau pÄ“c statÅ«tiem biedru nauda jānomaksā ne vÄ“lāk kā lÄ«dz 1.februārim, tad 2019.gadā lÄ«dz 1.februārim biedru naudā ir veikti septiņi maksājumi no sešiem biedriem. Mazākā summa – 10 euro, bet lielākā – 250 euro. Ilga Šuplinska paspÄ“jusi pat veikt divus maksājumus, katru 100 euro apmÄ“rā. Visa 2019.gada laikā ir veikti tikai 57 maksājumi, no kuriem, kā jau minÄ“ju, dažs labs partijas biedrs ir maksājis vairākkārtÄ«gi. Nu, varbÅ«t 2019.gads bija tāds neveiksmÄ«gs. PaskatÄ«šu nedaudz 2018.gadu.

Labāk nemaz nebÅ«tu skatÄ«jies! Datu bāzÄ“ parādās, ka 2018.gadā biedru naudās nomaksāti 940 euro, turklāt biedru naudas iemaksas – 17 maksājumi, no kuriem viens – iestāšanās nauda 50 euro apmÄ“rā. No šiem 17 maksājumiem maksātāji ir bijuši divi cilvÄ“ki. Tāds Edgars Logins un Oskars Caune, kurš arÄ« iemaksāja iestāšanās naudu!

Savukārt deklarācijā parādās, ka 2018.gadā biedru un iestāšanās naudās nomaksāti 49451 euro. ŠÄdi skatot sanāk, ka partijā 2018.gadā ir bijuši divi biedri un iestājies nezināms pulciņš cilvÄ“ku, kuri iestāšanās naudās iemaksājuši 48 511 euro!? Lai gan, ja ir zināms cik biedru ir bijis 2018.gadā un cik 2019.gadā – var izrÄ“Ä·ināt.

Tātad, ja pat paņemam, ka biedru naudās 2019.gadā veikti 57 maksājumi, bet 2018.gadā tikai divi cilvÄ“ki ir maksājuši biedru naudas, tad, salÄ«dzinot ar 2018.gadu, nākamajā biedru skaits ir palielinājies par 55 maksātājiem. Ja sanāk, ka iestāšanās naudās ir iemaksāts 48 511 euro, tad katrs iestājoties vidÄ“ji ir samaksājis 882,2 euro. Nu, paliela iestāšanās summa.

Datu bāzÄ“ par ziedojumiem 2018.gadā parādās, ka ziedojumos saņemti 216 575,71 euro, bet deklarācijā uzrādÄ«ti 216 786 euro. Ziedojumos neliela atšÄ·irÄ«ba, bet tās jau pupu mizas, ja skatāmies atšÄ·irÄ«bas par biedru naudām.

Ä€, skatot visu par biedru naudu iemaksām, atklājās, ka J. Bordāns vispār nekad nav maksājis biedru naudu. Šajā ziņā, ja salÄ«dzina J. Bordānu ar A. Aļeksejenko, tad pÄ“dÄ“jais izskatās labāk, jo vismaz biedru naudu kārtÄ«gi samaksā.

Skatot šo visu, veidojas vairākas versijas, bet neviena no tām nu nekādā veidā neatbilst tiesiskumam pat vismazākajā pakāpÄ“, kur nu vÄ“l bezkompromisa tiesiskumam.

Tātad pirmā versija: partijas biedri neievÄ“ro pašu statÅ«tos teikto par biedru maksas maksāšanu un tās nomaksas termiņu.(šÄ« versija iet cauri arÄ« visām pārÄ“jām, Ä«paši, ja tiek ziņots, ka 2019.gada martā partijā ir bijuši 1074 biedri). Otrā versija – biedri maksājumus veic, tos saucot par “ziedojumu”, lÄ«dz ar to nodrošinot, ka viņiem pienāksies nodokļu atlaide (vispār citviet šo visu sauc par nodokļu optimizāciju). TrešÄ versija – tā kā iestāšanās nauda nav jāuzrāda, tad tiek izvÄ“lÄ“ta šÄda opcija. Piedodiet, bet neviena no šÄ«m opcijām nu nekādā veidā neiet kopā ar tiesiskumu, un Jura PÅ«ces autostāvvietu sāga vienkārši nobāl šÄ« priekšÄ.

Laikam bezkompromisu tiesiskums sevÄ« saturiski ietver – kā gribu, tā daru. PiemÄ“ram, sagribÄ“šu - kādus likumus gribÄ“šu, tādus pieņemšu. SagribÄ“sies, ka arÄ« prokuratÅ«ra ir zem manis – uzspiedÄ«šu, un bÅ«s, un vispār arÄ« nevienam no malas nav tiesÄ«bas kaut ko mums mācÄ«t. Kazi, ka tik drÄ«z nebÅ«s J. Bordāna vai JKP Satversme.

Tātad, kas ir kopÄ«gs Gods kalpot RÄ«gai pārstāvim A. Aļeksejenko, kurš par normālu lietu uzskata savu radinieku nodarbināšanu un neko dzÄ«vÄ“ par interešu konfliktu un Ä“tiku, visticamāk nav dzirdÄ“jis, un Jaunās konservatÄ«vās partijas dižgaram J. Bordānam, kurš pieļauj acÄ«mredzamas neskaidrÄ«bas biedru maksas jautājumos jeb – nespÄ“j sakārtot savu politisko spÄ“ku, bet ambÄ«cijās un augstprātÄ«bā...?

Atbilde visnotaļ vienkārša: abi uzskata, ka var rÄ«koties, kā vÄ“las. SabiedrÄ«bas intereses un viedoklis!? Piedodiet, tas viņus neinteresÄ“. Skatot šo visu, man tik rosÄ«jās pārdomas, nez, tiesÄ«bsargājošÄs iestādes šo visu neskata un nepārbauda?

1 https://www.delfi.lv/news/national/politics/aleksejenko-noliedz-iespejamo-interesu-konfliktu-parmet-politisku-izrekinasanos.d?id=52856775

2 https://www.delfi.lv/news/national/politics/disciplinarlietas-pret-aleksejenko-saistitas-ar-interesu-konfliktu-un-iespejamu-fiktivu-nodarbinasanu.d?id=52854021

3 https://likumi.lv/doc.php?id=61913

4 https://www.tvnet.lv/4518381/rigas-domes-paklautibas-iestades-strada-28-radniecigam-saitem-saistitas-personas

5 https://www.tvnet.lv/4518381/rigas-domes-paklautibas-iestades-strada-28-radniecigam-saitem-saistitas-personas

6 https://www6.vid.gov.lv/VAD/VADData

7 https://www.knab.gov.lv/lv/db/subscriptions/?party_id=369635&type_id=&member=&date_from=01.01.2019&date_to=11.12.2019&amount_from=&amount_to=&search=Mekl%C4%93t&order=&dir=&page=2#

8 https://www.knab.gov.lv/upload/declarations/369635/godskalpotrigai_31032020.pdf

9 https://nra.lv/politika/274800-kura-partija-latvija-var-lepoties-ar-lielako-biedru-skaitu.htm

10 https://konservativie.lv/