Menu
Pilnā versija

Iesaki rakstu:
Twitter Facebook Draugiem.lv

Pirms neilga laika Rīgas Centrālcietuma priekšnieks Raivis Runcis uzsāka sen solītās represijas pret ieslodzītajiem "trauksmes cēlējiem". Represiju sākums bija kāda ieslodzītā sodīšana (ziņojums formāli sastādīts par it kā sezonai neatbilstošu apģērbu fizisko aktivitāšu laikā, t.i. ieslodzītais cilāja svarus T-kreklā) par atļaušanos sūdzēties par apzinātu inficēšanu ar Covid-19.

2021. gada 17. decembrī trīs Covid-19 pozitīvi 5. korpusā mītošie notiesātie tika ievietoti kamerā pie pilnīgi veseliem notiesātajiem (9 cilvēkiem) kā rezultātā dažu dienu laikā saslima vēl seši veselie notiesātie. Acīmredzot cietuma vadības mērķis ir panākt visu notiesāto personu izslimošanu.

Ilgi negaidot cietuma priekšnieks šā gada 11. janvārī uzdeva saviem padotajiem "trauksmes cēlējam" sastādīt vēl vienu ziņojumu. Protams šie ziņojumi ir pārsūdzami tomēr pārsūdzības process ir ilgstošs un tā laikā piemērotā soda darbība ir spēkā. Minētais nozīmē, ka notiesātais nevar pretendēt uz soda režīma mīkstināšanu, kamēr sods ir spēkā. Šādas VDK laika metodes nolūkā apklusināt sistēmai nevēlamu elementu ir ierasta lieta šajā cietumā.

Šā gada 5. janvārī cietuma priekšnieka uzdevumā tika sastādīts ziņojums kādam cietuma 5. korpusa notiesātajam, kurš bija atļāvies iebilst pret cietuma slikto Covid-19 izplatības pārvaldību. Minētais notiesātais ir kungs gados, kurš, jūtot absolūtu beztiesiskumu, patvaļu un likumu ignoranci no cietuma vadības puses, nolēma izdarīt pašnāvību pakaroties. Tikai veiksmīgas sakritības pēc viņu paspēja glābt cits notiesātais. Tika izsaukta ātrā palīdzība, jo šis notiesātais atradās bezsamaņas stāvoklī. 

Šis ir tikai viens no daudzajiem gadījumiem kad ieslodzītie, jūtot absolūtu bezspēcību pret cietumā valdošo visatļautību, izšķiras par pašnāvības mēģinājumu. Šī pati vadība valdīja Brasas cietumā, kad visai dīvainos apstākļos no dzīves aizgāja pietiekami vesels, tomēr visādi neērts notiesātais Vents Kraslovskis, kurš bija darījis zināmas daudzas cietuma vadības īstenotas kriminālās shēmas.

Cietuma priekšnieks caur saviem padotajiem ir norâdījis, ka "trauksmes cēlēji" tiks sodīti, ja tie atļausies sūdzēties par cietuma vadību. Neapšaubāmi ir saskatāmas dienesta stāvokļa ļaunprātīgas izmantošanas pazīmes, jo par vienu un to pašu rīcību (piemēram, vizītkartes nesāšanu cietuma veikalā iegādātā speciālā ietvarā) tiek sastādīts ziņojums tieši un vienīgi notiesātajam, kurš atklāj cietuma vadības pretlikumīgo rīcību, savukārt pārējiem vairākiem desmitiem notiesāto ne.

Cik zemiskam un vājam ir jābūt cilvēkam, lai atriebtos un vajātu par patiesību!? Necik senajā intervijā nu jau bijusī Ieslodzījuma vietu pārvaldes priekšniece I. Spure apgalvoja, ka cietumu pārvaldība vairs nav tāda kā 20 gadus atpakaļ. Un tiešām nav gan, tā ir vēl sliktāka. Ja cietuma priekšnieks var vajāt ieslodzīto par domu, apziņu vai vārdu, tad necik tālu no GULAG laika vadības stila neesam tikuši.

Pēc pašu cietuma darbinieku vārdiem katru dienu cietuma priekšnieks uzdod izpildīt ziņojumu plānu, t.i. uzraugiem ir jāsastāda noteikts ziņojumu skaits, - par ko un kā, nav būtiski, būtisks ir skaits - plāna izpilde. 

Varbūt ir pienācis laiks realizēt piesaukto "bezkompromisa tiesiskumu" un tomēr pārbaudīt, kas tad īsti notiek šī tiesiskuma ieviesēja pārraudzībā esošajā iestādē!?

Novērtē šo rakstu:

0
0