Iesaki rakstu:

KolÄ«dz pasauli pāršalca ziņa par jaunu patogÄ“nu, kas izraisa atipisku pneimoniju, grupa Ä·Ä«niešu zinātnieku publicÄ“ja rakstu, kur tika izteiktas aizdomas, ka vÄ«russ visticamāk ir izslÄ«dÄ“jis no Uhaņas laboratorijas. Viņu paziņojums nekavÄ“joties tika dzÄ“sts no visām interneta vietnÄ“m, bet tā autori pakļauti represijām.

ArÄ« Uhaņas Centrālās slimnÄ«cas ārste Ai Fena, kas pirmā no mediÄ·iem sāka celt trauksmi, pazuda bez vÄ“sts. Sarkanā Ķīna necieš ar partiju nesaskaņotus viedokļus.

Kad drīz pēc tam jaunā koronavīrusa saistību ar laboratoriju pieļāva arī dr. Roberts Redfīlds, virusologs un ilggadējs ASV Slimību profilakses un kontroles centra direktors, mediji nekavējoties pasludināja viņu par sazvērestības teoriju vērpēju.

Februāra sākumā medicÄ«nas žurnālā “The Lancet” tika publicÄ“ta 27 ekspertu parakstÄ«ta vÄ“stule, kas pielika punktu debatÄ“m, pirms tās bija sākušÄs: vÄ«rusam nav nekāda sakara ar laboratoriju. Citu versiju nav un nevar bÅ«t.

Kopš tā brīža visiem bija skaidrs, ka vÄ«russ nāk no Uhaņas tirgus. Ikviens, kas atļāvās apsvÄ“rt atšÄ·irÄ«gu hipotÄ“zi vai uzdot neÄ“rtus jautājumus, tika klasificÄ“ts kā rasists un Ä·Ä«niešu nÄ«dÄ“js, publiski izsmiets, kaunināts vai pat atlaists no darba – kā minÄ“tais dr. RedfÄ«lds.

LÄ«dz pÄ“kšÅ†i šÄ gada pavasarÄ« viss mainÄ«jās. Tagad ASV valdošÄs straumes mediji “The Wall Street Journal”, “Politico” un pat “The Vanity Fair” atzÄ«st, ka jaunais vÄ«russ, protams, ir no laboratorijas, jo Uhaņas tirgÅ« taču nav nopÄ“rkami ne sikspārņi, ne bruņneši. Sikspārņi, kas pārnÄ“sā koronavÄ«rusus, dzÄ«vo alās DienvidÄ·Ä«nā, bet Uhaņa atrodas Ķīnas centrālajā daļā. Toties Uhaņā ir laboratorija, kuras saldÄ“tavās glabājas simtiem koronavÄ«rusu paraugu.

Ka šajā laboratorijā, kur ar vÄ«rusiem veic Ä«paši bÄ«stamus eksperimentus, netiek ievÄ“roti nepieciešamie drošÄ«bas noteikumi, ASV diplomāti ziņoja Vašingtonai jau 2017. gadā, turklāt divas reizes. Abi ziņojumi palika neatbildÄ“ti.

Un vÄ“l “The Wall Street Journal” raksta, ka pirmie trÄ«s Covid pacienti visticamāk ir bijuši Uhaņas laboratorijas darbinieki, kas inficÄ“jušies 2019. gada novembra sākumā, tas ir, vairāk nekā mÄ“nesi, pirms oficiāli tika paziņots par jauno patogÄ“nu.

Varam vien minÄ“t, kas medijiem ir licis radikāli mainÄ«t viedokli vÄ«rusa izcelsmes jautājumā. VarbÅ«t tas, ka atklātÄ«bā ir nākuši fakti, kas liecina, ka dr. Fauči, imunologs, ilggadÄ“js ASV Nacionālā alerÄ£iju un infekcijas slimÄ«bu institÅ«ta direktors un valsts prezidenta galvenais medicÄ«niskais padomnieks, ir maldinājis sabiedrÄ«bu.

Kopš 2015. gada Uhaņas laboratorijā ar koronavÄ«rusiem ir veiktas manipulācijas, ko angliski sauc par “gain of function“.

Manipulāciju mÄ“rÄ·is bija padarÄ«t vÄ«rusus lipÄ«gākus un bÄ«stamākus. KāpÄ“c? Lai gadÄ«jumā, ja šÄds vÄ«russ rastos dabā, zinātne bÅ«tu tam gatava. Vismaz tāda ir oficiālā versija. 2017. gadā tādēļ pat tika apturÄ“ts moratorijs, kas aizliedza bÄ«stamas manipulācijas ar vÄ«rusiem.

Taču arÄ« tas vÄ“l nav viss. AtklātÄ«bā ir nākuši fakti, kas liecina, ka pÄ“tÄ«jumi Uhaņas laboratorijā ir notikuši ar vistiešÄko dr. Fauči ziņu un gādÄ«bu, jo saņēmuši viņa vadÄ«tā institÅ«ta finansÄ“jumu. Īsāk sakot, pÄ“tÄ«jumi notikuši par amerikāņu nodokļu maksātāju naudu.

Sākumā Fauči noliedza savu saistÄ«bu ar Uhaņas laboratoriju. LÄ«dz tika konfrontÄ“ts ar faktiem. Tagad viņš noliedz, ka laboratorijā varÄ“tu bÅ«t notikušas “gain of function” manipulācijas. Šo jautājuma daļu atstāsim juristu ziņā.

Un vÄ“l ir atklājies, ka 27 ekspertu vÄ“stuli izdevumam “The Lancet”, uz kuru kā uz aksiomu atsaucās gan Fauči, gan faktu “čekeri”, ir uzrakstÄ«jis un tai parakstus noorganizÄ“jis dr. PÄ«ters Dezeks, kas pats personiski bija iesaistÄ«ts koronavÄ«rusu izpÄ“tÄ“ Uhaņas laboratorijā.

ZÄ«mÄ«gs ir viņa e-pasts kolÄ“Ä£im Ralfam Berekam, kur Dezeks lÅ«dz viņu neparakstÄ«t vÄ“stuli, lai pÄ“c iespÄ“jas novirzÄ«tu sabiedrÄ«bas uzmanÄ«bu no viņu abu sakara ar šo lietu: “MÄ“s to izklāstÄ«sim tā, lai nekas neliecinātu par mÅ«su sadarbÄ«bu un izklausÄ«tos pÄ“c neatkarÄ«ga viedokļa.”

KāpÄ“c viņi tik ilgi ir mums melojuši? Šo jautājumu tagad uzdod daudzi amerikāņi. Un ne tikai amerikāņi.

AtklātÄ«bā nākušie fakti liek secināt, ka uzticÄ“ties zinātnei nav tas pats, kas uzticÄ“ties jebkuram zinātniekam. Jo ne katrs zinātnieks pārstāv zinātni, ir arÄ« tādi, kas pārstāv intereses.

Savukārt vīruss no medicīniskas problēmas ir padarīts par ideoloģisku problēmu, jo tagad politiķi nosaka, kādus jautājumus žurnālisti drīkst uzdot un kādas atbildes zinātnieki drīkst sniegt.

Kļūst skaidrs arÄ« tas, ka ASV valdÄ«bā ir cilvÄ“ki, kas ilgāk nekā gadu ir pieseguši Ķīnu, noklusÄ“jot patiesÄ«bu par vÄ«rusu, kurš dramatiski ir pārmainÄ«jis pasaules un mÅ«su katra dzÄ«vi. Ja vÄ«russ patiešÄm ir izslÄ«dÄ“jis no laboratorijas, tas ir bioloÄ£isks ierocis. Pat tad, ja tas nav plānots kā ierocis. To, vai šÄ« izslÄ«dÄ“šana ir notikusi aiz nolaidÄ«bas vai ļaunprātÄ«bas, patlaban neviens neapspriež un nekomentÄ“. Gluži tāpat kā ASV sakaru ar šo incidentu.

Tagad dr. Roberts Redfīlds jau atkal tiek aicināts uz intervijām. Viņa hipotēze par vīrusa sakaru ar laboratoriju vairs netiek noliegta. Toties tiek cenzēti, apklusināti un represēti tie zinātnieki un mediķi, kas brīdina par Covid vakcīnu blaknēm. Kāpēc? Ja mērķis ir kopīgiem spēkiem uzveikt sērgu, vai tad nevajadzētu apsvērt pilnīgi visus argumentus par un pret?

Dr. LÅ«ks MontanjÄ“, franču virusologs, kas 2008. gadā saņēma Nobela prÄ“miju medicÄ«nā par cilvÄ“ka imÅ«ndeficÄ«ta vÄ«rusa atklāšanu, brÄ«dina, ka Covid vakcÄ«nas neaptur vÄ«rusa izplatÄ«bu, tās nepasargā no inficÄ“šanās un vÄ«rusa pārnÄ“sāšanas, turklāt veicina jaunu, agresÄ«vāku vÄ«rusa paveidu rašanos.

PÄ“c zinātnieka domām tieši vakcÄ«nas ir izprovocÄ“jušas deltas paveidu. Tādēļ vakcināciju pandÄ“mijas laikā dr. MontagnjÄ“ vÄ“rtÄ“ kā “nepieļaujamu zinātnisku un medicÄ«nisku kļūdu“.

Līdzīgās domās ir arī beļģu virusologs dr. Gērts van den Boshe, kas ir bijis Vācijas Infekciju pētījumu centra Vakcīnu attīstības biroja vadītājs, kā arī vecākais Ebolas vīrusa programmas vadītājs Ženēvas Globālo vakcīnu un imunizācijas aliansē. Arī dr. Boshe aicina apturēt Covid vakcinācijas programmu, jo vakcīna vīrusu nenogalina, bet provocē arvien spēcīgāku vīrusa paveidu attīstību.

ArÄ« dr. Martins Kuldorfs, Hārvardas MedicÄ«nas skolas profesors, biostatistiÄ·is un epidemiologs, kas savulaik ir piedalÄ«jies ASV vakcÄ«nu risku novÄ“rošanas sistÄ“mas izveidÄ“, mudina apturÄ“t Covid vakcināciju: “Tie, kas virza vakcinācijas politiku un vakcÄ«nu pases, (..) nodara vislielāko kaitÄ“jumu vakcÄ«nu uzticamÄ«bai kā tādai.” Bet Dr. Fauči un dr. FÄ“rgusona Ä«stenoto vakcinācijas politiku viņš vÄ“rtÄ“ kā “lielāko fiasko sabiedrÄ«bas veselÄ«bas vÄ“sturÄ“”.

Protams, ir zinātnieki, kuru viedoklis Covid vakcÄ«nu sakarā ir atšÄ·irÄ«gs no tikko minÄ“tajiem. Taču man šÄ·iet svarÄ«gi uzklausÄ«t ne tikai tos apgalvojumus, ko ik dienu mums atskaņo valdošÄs straumes plašsaziņas kanāli.

TikmÄ“r ASV SlimÄ«bu un profilakses centrs 27. augustā ir publicÄ“jis vakcinācijas nevÄ“lamo notikumu ziņošanas sistÄ“mas (Vaccine Adverse Event Reporting System) apkopotos datus. Kopš 2020. gada 30. novembra, kad tika izsniegta Covid vakcÄ«nu ārkārtas atļauja, pÄ“c šo vakcÄ«nu saņemšanas ir reÄ£istrÄ“ti 13 627 nāves gadÄ«jumi, 2 826 646 blakņu gadÄ«jumi, 1429 augļa nāves gadÄ«jumi grÅ«tniecÄ“m un 17 794 mūža invaliditātes gadÄ«jumi. Savukārt no 1991. gada 1. janvāra lÄ«dz 2020. gada 30. novembrim pÄ“c visu veidu vakcÄ«nu saņemšanas ir reÄ£istrÄ“ti kopumā 6068 nāves gadÄ«jumi (galvenokārt zÄ«daiņiem).

Tātad nepilnos deviņos mÄ“nešos no Covid vakcÄ«nām ir reÄ£istrÄ“ts vairāk nekā divas reizes lielāks nāves gadÄ«jumu skaits nekā pÄ“c visām vakcÄ«nām pÄ“dÄ“jo 30 gadu laikā. Turklāt runa ir tikai par oficiāli reÄ£istrÄ“tiem datiem, jo Covid vakcÄ«nu blakņu gadÄ«jumi tiek Ä«paši rÅ«pÄ«gi cenzÄ“ti.

TomÄ“r šÄ« statistika nav atturÄ“jusi ASV Pārtikas un zāļu pārvaldi nu jau oficiāli atzÄ«t “Pfizer” vakcÄ«nu par drošu un efektÄ«vu.

ŠÄ« statistika nav atturÄ“jusi arÄ« premjeru Kariņu paziņot, ka Latvijā sākot plosÄ«ties “nevakcinÄ“to epidÄ“mija”, bet prezidentu Levitu no apgalvojuma, ka vakcÄ«na “pirmkārt, ievÄ“rojami samazina saslimšanas iespÄ“ju; otrkārt, saslimšanas gadÄ«jumā tā gandrÄ«z vienmÄ“r nodrošina vieglu slimÄ«bas gaitu un glābj no nāves; treškārt, vakcinācija ievÄ“rojami samazina iespÄ“ju inficÄ“t citus cilvÄ“kus.”

Tiesa, ziņas no IzraÄ“las liecina par ko citu. Valsts, kas vÄ“l nesen lepojās ar pasaulÄ“ lielāko vakcinÄ“to iedzÄ«votāju procentu, tagad ir kļuvusi par pasaules lÄ«deri saslimstÄ«bas ziņā: saskaņā ar Oksfordas universitātes PÄ“tniecÄ«bas centra datiem patlaban IzraÄ“lā ir 1013,81 no jauna inficÄ“to pret miljonu iedzÄ«votāju. Kurpretim Indijā, kas nav pat starp 125 pasaulÄ“ vakcinÄ“tākajām valstÄ«m, ir tikai 27,76 jauni saslimšanas gadÄ«jumi pret miljonu iedzÄ«votāju.

Un te nu vÄ“lreiz ir jāpiemin dr. MontanjÄ“. Uzzinājis par IzraÄ“las masu vakcinācijas plānu, viņš nosÅ«tÄ«ja vÄ“stuli IzraÄ“las prezidentam un Augstākajai tiesai, kur pa punktiem uzskaitÄ«ja galvenos riskus un brÄ«dināja no tā, ka šÄ«s vakcÄ«nas nevis novÄ“rš infekciju, bet gan paātrina jaunu, daudz bÄ«stamāku vÄ«rusa paveidu rašanos.

Tagad arÄ« IzraÄ“las TehnoloÄ£iju institÅ«ta speciālists dr. Uri Šalits, prezidenta padomnieks Covid jautājumos, ir spiests atzÄ«t: “VakcÄ«nas darbojas, taču nepietiekami.”

Savukārt Dvirs Arans, IzraÄ“las tehnoloÄ£iju institÅ«ta biomedicÄ«nisko datu pÄ“tnieks, savā vÄ“stÄ«jumā ASV un citām turÄ«gām valstÄ«m, kas apsver trešÄs potes iespÄ“ju, ir lakonisks un skarbs: “Neceriet, ka papildu deva ir risinājums.”

IzraÄ“las pieredze liecina arÄ« to, ka dabiskā imunitāte sniedz labāku aizsardzÄ«bu pret Covid-19 nekā vakcinācija. “IzraÄ“lā vakcinÄ“tajiem indivÄ«diem bija vÄ“rojams 27 reizes lielāks simptomātiskas Covid infekcijas risks nekā tiem, kam bija izveidojusies dabiska imunitāte pÄ“c iepriekš izslimota Covid,” secina dr. Martins Kuldorfs.

ArÄ« Rošele Valenska, ASV SlimÄ«bu kontroles un profilakses centra jaunā direktore un Toksisko vielu un slimÄ«bu reÄ£istra aÄ£entÅ«ras administratore pÄ“c Keipkodas uzliesmojuma, kur galvenokārt inficÄ“ti tika vakcinÄ“tie indivÄ«di, bija spiesta atzÄ«t, ka vakcinÄ“tas personas joprojām inficÄ“jas ar Covid un pārnÄ“sā vÄ«rusus tāpat kā nevakcinÄ“tas.

Un tagad daži vārdi par Latviju. Patlaban pÄ“c oficiāliem datiem Latvijā pozitÄ«vi testi ir bijuši kopumā 151 243 cilvÄ“kiem. No tiem miruši ir 2658. Tiesa, statistika neuzrāda, vai slimnieki ir miruši no vai ar Covid, tomÄ“r arÄ« šajā gadÄ«jumā mirstÄ«bas rādÄ«tājs ir 1,76 procenti. Tātad Covid nav gluži tas pats, kas mÄ“ris.

PÄ“dÄ“jos desmit gados Latvijā ik gadu mirst aptuveni 28 tÅ«kstoši cilvÄ“ku. PiemÄ“ram, 2015. gadā nomira 28478, 2017. gadā 28757, 2018. gadā 28820. Bet 2020. gadā, kad jau plosÄ«jās nāvÄ«gā sÄ“rga, Latvijā kopumā ir nomiruši 28854 cilvÄ“ki. Tātad par 34 cilvÄ“kiem vairāk nekā 2018. gadā.

Un kas notiek šogad? JanvārÄ«, kad valstÄ« bija Covid uzliesmojums, kopumā ir reÄ£istrÄ“ti 3549 nāves gadÄ«jumi. No tiem 1778 (pusi!) ir izraisÄ«jušas asinsrites slimÄ«bas, 488 – ļaundabÄ«gi audzÄ“ji, bet 642 dzÄ«vÄ«bas ir izdzÄ“sis Covid.

JÅ«nijā kopumā ir miruši 2482 cilvÄ“ki. No tiem 1297 nāves gadÄ«jumus (jau atkal pusi!) ir izraisÄ«jušas asinsrites slimÄ«bas, 493 – ļaundabÄ«gi audzÄ“ji, bet Covid – 129.

Tie ir oficiāli pieejami dati, kas atrodami veselÄ«bas statistikas datubāzÄ“.

Un vÄ“l dažas lietas, par ko Kariņš un Pavļuts mums nestāsta, bet ar ko mÄ“s katrs tā vai citādi saskaramies. Kopš sÄ“rgas izsludināšanas nemitÄ«gi tiek vÄ“stÄ«ts par vakcÄ«nu, kas visu atrisinās. Par zālÄ“m runāts netiek. Vai tiek runāts ar ironiju un skepsi. Lai gan tieši medikamentoza ārstÄ“šana ir savulaik palÄ«dzÄ“jusi uzveikt spāņu gripu. TomÄ“r zāļu temats lai paliek citai reizei, jo valstÄ« taču sākusi plosÄ«ties (vÄ“lreiz citÄ“šu premjera teikto) “nevakcinÄ“to pandÄ“mija”.

Ja valdÄ«bai patiešÄm rÅ«pÄ“tu nācija un tās veselÄ«ba, nevis vakcinācija un atskaites Briselei, viņi ar mums sarunātos. Skaidrotu, mudinātu apsvÄ“rt ieguvumus un samÄ“rot tos ar iespÄ“jamiem riskiem, nevis biedÄ“tu, kauninātu un sodÄ«tu cilvÄ“kus par loÄ£isku jautājumu uzdošanu. Un uzspiestu vakcināciju ar varu un viltu.

PavasarÄ« mÅ«ziÄ·is Ikars Ruņģis feisbukā dalÄ«jās ar savas Ä£imenes sāpÄ“m. Bija nomiris viņa tÄ“vs, dzÄ«vespriecÄ«gs un stiprs vÄ«rs, kas pirms tam nebija slimojis. Viņš aizgāja piecas dienas pÄ“c liktenÄ«gās potes saņemšanas.

Pirms neilga laika matemātikas doktors Dainis Geidmanis nopublicÄ“ja feisbukā savas Ä£imenes bÄ“du stāstu. VÄ“l vasaras sākumā viņa tÄ“vs bijis spÄ“ka pilns, no mazām dienām darbā un sportā rÅ«dÄ«s, savulaik bijis Latvijas izlases kapteinis rokasbumbā, savos 93 gados saremontÄ“jis mašÄ«nu, nokārtojis tehnisko apskati. BÄ“rni sprieduši, ka tÄ“vs dzÄ«vos lÄ«dz 100 gadiem. LÄ«dz pÄ“kšÅ†i viss sagriezās. UzklausÄ«jis nemitÄ«gos pamudinājumus, tÄ“vs nolÄ“mis vakcinÄ“ties. PÄ“c pirmās vakcÄ«nas viņam apmiglojusies redze labajā acÄ«, pÄ“c otrās viņš pazaudÄ“jis Ä“stgribu un dažu nedēļu laikā vienkārši izdzisis.

ArÄ« Daiņa māsas vÄ«rs pÄ“c pirmās Covid potes mÄ“nesi pavadÄ«jis slimnÄ«cā, bet pÄ“c otras, viņa meitas Ilzes Drātnieces vārdiem sakot, pārvÄ“rties par “dārzeni”.

Manu draugu un paziņu lokā šÄdu stāstu ir daudz. TrÄ«sdesmitgadÄ«gam sportiskam vÄ«rietim, ārstam traumatologam, pÄ“c potes infarkts. Paziņas dÄ“lam pusaudzim pÄ“c potes pÄ“kšÅ†i atklājies miokardÄ«ts. Citam pusaudzim asiņo deguns, lÄ“kā spiediens un sākusies sirds aritmija. VÄ“l kādas paziņas vÄ«ramāte kļuvusi akla uz vienu aci. Kāda mana bijusÄ« kolÄ“Ä£e cieš no muskuļu trÄ«ces. Domāju, ka lÄ«dzÄ«gus stāstus savu draugu un paziņu lokā ir dzirdÄ“jis katrs.

Un, ja kāds grib iebilst, ka tās ir tikai sagadÄ«šanās, tad ar profesores Ausmas Cimdiņas atļauju izstāstÄ«šu arÄ« viņas stāstu. Ausma, kam nebija sirds asinsvadu problÄ“mu un kas zāles nelietoja vispār, šÄ gada 12. maijā tika aizgādāta uz slimnÄ«cu taisnā ceļā no vakcinācijas centra. Viņa saļima uzreiz pÄ“c “brÄ«numpotes” saņemšanas. Kopš tā brīža profesorei ir bijusi darba nespÄ“jas lapa, un viņa trÄ«s reizes ir tikusi hospitalizÄ“ta. Par šo gadÄ«jumu ir ziņots gan Zāļu valsts aÄ£entÅ«rai, gan SlimÄ«bu profilakses un kontroles centram. Darba nespÄ“jas lapa ir slÄ“gta tikai septembrÄ«.

TaisnÄ«bas labad uzreiz jāpiebilst, ka starp maniem draugiem, paziņām un tuviniekiem ir arÄ« tādi, kam pÄ“c vakcinācijas nav bijis nekādu blakņu un kas priecājas par iegÅ«to drošÄ«bas sajÅ«tu. TāpÄ“c es esmu par to, ka vakcinācijai ir jābÅ«t katra personiskai izvÄ“lei. Ka cilvÄ“kus nedrÄ«kst šÄ·irot pÄ“c pazÄ«mes “vakcinÄ“ts” vai “nevakcinÄ“ts”. Ka vakcinācijas pases ir rupjš cilvÄ“ktiesÄ«bu pārkāpums.

Ja ražotājs un valsts neuzņemas atbildÄ«bu par vakcÄ«nu blaknÄ“m, pacientam ir jāsaņem par šo medikamentu pilna informācija, pirms viņš veic savu izvÄ“li. Kāds ārsts gan iebilda, ka arÄ« pirms sirds operācijas neviens neizsniedzot pacientam garantijas talonu. Taču sirds operācija netiek piedāvāta veseliem cilvÄ“kiem. Un tā netiek veikta piespiedu kārtā.

Turklāt blakņu gadÄ«jumā ir nepieciešami papildu izmeklÄ“jumi, ko neapmaksā valsts. Un pat tad, ja pacients vai viņa tuvinieki ir gatavi maksāt no savas kabatas, šie izmeklÄ“jumi nav pieejami, jo rindā jāgaida vairākus mÄ“nešus vai pat pusgadu.

TāpÄ“c valdÄ«bas prasÄ«ba sapotÄ“t seniorus, mediÄ·us, karavÄ«rus, policistus, skolotājus, pakalpojumu sniedzÄ“jus, skolÄ“nus, studentus, mazus bÄ“rnus un pat grÅ«tnieces, Ä«sāk sakot, visu populāciju, šÄ·iet vairāk nekā dÄ«vaina. IzmÄ“Ä£inot medikamentu, kam vÄ“l nav veikta pilna pārbaude vismaz triju gadu garumā, vienmÄ“r tiek atstāta kontroles grupa. Lai bÅ«tu iespÄ“jams salÄ«dzināt datus. VÄ“lme sapotÄ“t visus bez izņēmuma izklausās labākajā gadÄ«jumā negudri.

Jā, vÄ«russ ir reāls. Un nejauks. Tā izpausmes ir neizprotami atšÄ·irÄ«gas. PazÄ«stu cilvÄ“kus, kas to izslimojuši smagā formā. Un tādus, kas vÄ«rusu uzveikuši dažās dienās. Un arÄ« tādus, kam ir antivielas, bet viņi pat nezina, kurā brÄ«dÄ« ir to pārslimojuši. Zinu Ä£imenes, kam vÄ«russ atņēmis tuvus un mīļus cilvÄ“kus. Un tādus, kam mīļus cilvÄ“kus atņēmušas pretvÄ«rusa pošu blaknes. TomÄ“r visnejaukākais šÄs sÄ“rgas stāstā ir tas, ka meli kļūst par ikdienas parādÄ«bu vai pat normu valsts varas komunikācijā ar iedzÄ«votājiem.

Un nobeigumā vÄ“l kāda ziņa: Džordžs Soross un Bils Geitss ir iegādājušies kompāniju “Mologie“, kas ražo un izstrādā ātrās testÄ“šanas tehnoloÄ£ijas, arÄ« Covid testus. Kādēļ? Nu, protams, domājot par vispārÄ“ju labumu. Kompāniju paredzÄ“ts pārveidot par sociālu uzņēmum un pārsaukt par “Global Access Health”.

Pārpublicēts no la.lv