KÄpÄ“c pÄ“cpadomju mantojums nav pÄ“cpadomju mantojums
Pietiek lasÄ«tÄjs · 27.10.2021. · Komentāri (0)PÄ“c MÄra MiÄerevska un JÄņa Iesalnieka neveiklajiem izteikumiem par konkrÄ“tÄm tautÄ«bÄm un to negatÄ«vo ietekmi uz vakcinÄcijas rÄdÄ«tÄjiem daudzi citi Latvijas politiÄ·i saprata, ka, meklÄ“jot vainÄ«go, ir jÄpÄriet uz pÄrdomÄtÄku retoriku.
Viens no šiem politiÄ·iem bija kultÅ«ras ministrs Nauris Puntulis, kurš, noņemot no valdÄ«bas atbildÄ«bu par vakcinÄcijas neizdošanos, nolÄ“ma atsevišÄ·as valsts iedzÄ«votÄju grupas nesaukt par stulbÄm, bet gan atsaucÄs uz vÄ“sturiskajiem procesiem, kas, viņaprÄt, šos cilvÄ“kus padarÄ«ja stulbus. Ä»oti eleganti, vai ne.
PrecÄ«zÄk, uzrunÄjot skatÄ«tÄjus kanÄlÄ LTV Ziņu dienesta Ä“terÄ, ministrs pateica, ka sliktÄ vakcinÄcijas lÄ«meņa cÄ“lonis ir postpadomju mantojums, kas lÄ«dz pat šai dienai liek spieÄ·us valdÄ«bu riteņos visÄ AustrumeiropÄ.
Ministrs nekonkretizÄ“ja, ko tieši viņš domÄ, runÄjot par postpadomju mantojumu, taÄu, balstoties uz citu Latvijas mainstream politiÄ·u viedokļiem, kuri apsÅ«dz PSRS visos nÄves grÄ“kos, acÄ«mredzot runa ir par bijušajiem Padomju SavienÄ«bas iedzÄ«votÄjiem, kuri šobrÄ«d dzÄ«vo AustrumeiropÄ un kuri vÄ“l nav integrÄ“jušies mÅ«sdienu Eiropas sabiedrÄ«bÄ, neciena Eiropas vÄ“rtÄ«bas, kÄ arÄ« bieži atrodas Eiropas SavienÄ«bai naidÄ«gu valstu mediju aÄ£entu spÄ“cÄ«gÄkajÄ ietekmÄ“.
Ministrs arÄ« neprecizÄ“ja, par kurÄm valstÄ«m viņš konkrÄ“ti runÄ, taÄu tÄpat ir acÄ«mredzams, ka runa ir par bijušajÄm postpadomju republikÄm AustrumeiropÄ ar zemu vakcinÄcijas lÄ«meni, piemÄ“ram, Serbiju, HorvÄtiju, RumÄniju, BulgÄriju un citÄm.
Uz papÄ«ra ministra vÄrdi izskatÄs skaisti, un it kÄ viss sakrÄ«t – re, kur zemais vakcinÄcijas lÄ«menis, re, kur pÄ“cpadomju mantojums šajÄs valstÄ«s, un re, kur secinÄjums, ka pirmais rodas no otrÄ. Diemžēl reÄlajÄ dzÄ«vÄ“ viss ir pilnÄ«gi otrÄdi. Un es ne par visiem tiem gadu desmitiem un miljardiem eiro kuri bija doti, lai atbrÄ«votos no pÄ“cpadomju mantojuma. Es par kaut ko citu.
TÄ kÄ ideja par pÄ“cpadomju mantojuma ietekmi uz vakcinÄciju ir izņemta no vÄ“sturiskÄ konteksta un piedÄvÄ Ä¼oti ierobežotu skatÄ«jumu uz situÄciju, pamÄ“Ä£inÄsim paskatÄ«ties uz to plašÄk, un, lai to izdarÄ«tu, mums vispirms bÅ«s jÄatgriežas tÄlajÄ 2004. gadÄ.
KÄ mÄ“s visi ļoti labi atceramies, 2004. gadÄ Latvija iestÄjÄs ES. KÄ izrÄdÄ«jÄs vÄ“lÄk, daudzi mÅ«su tautieši psiholoÄ£iski un ideoloÄ£iski nebija sagatavoti tirgus ekonomikas realitÄtÄ“m, kÄ rezultÄtÄ nevarÄ“ja atrast sev pielietojumu brÄ«vÄ, eiropeiskÄ LatvijÄ.
Neilgu pÄrdomu rezultÄtÄ šie cilvÄ“ki bija spiesti pamest Latviju un devÄs strÄdÄt uz Rietumeiropu, LielbritÄniju, Īriju vai SkandinÄviju. VÄ“ršu jÅ«su uzmanÄ«bu, ka šajÄ gadÄ«jumÄ argumentÄcija par postpadomju mantojumu tiešÄm ir piemÄ“rojama, jo ir acÄ«mredzams, ka daudzu šo cilvÄ“ku dzÄ«ves pieredze un mentalitÄte veidojusies padomju laikÄ.
Laikam ejot, jo vairÄk Latvija priecÄjÄs par savu eiropeiskumu, jo arvien vairÄk cilvÄ“ku turpinÄja pirkt vienvirziena biļetes uz Ryanair lidmašÄ«nam. Interesanti, ka arvien vairÄk šie cilvÄ“ki bija jaunieši, kurus tikai daļēji izaudzinÄja padomju laiks. Šeit arguments, ka cilvÄ“ku aizplÅ«šana no valsts bija postpadomju mantojuma dēļ, vairs tik labi nestrÄdÄ.
LÄ«dz 2010. gadam imigrÄcijas situÄcija bija sasniegusi katastrofÄlus apmÄ“rus. PilnÄ«gi visiem bija kļuvis pilnÄ«gi skaidrs, ka, pirmkÄrt, simtiem tÅ«kstošu Latvijas iedzÄ«votÄju bÄ“g no valsts un, otrkÄrt, tie galvenokÄrt ir jaunieši. Latvija uz to brÄ«dÄ« bija apguvusi vairÄkus desmitus miljardu eiro no Eiropas struktÅ«rfondiem, 6 gadus bija ES dalÄ«bvalsts, 19 gadus nebija PSRS sastÄvÄ, un bija izaugusi vesela paaudze, kurai nebija nekÄda sakara ne ar Padomju SavienÄ«bu, ne ar tÄs mantojumu.
Daudzi no mums atceras šo laiku kÄ treknos gadus, kÄ arÄ« globÄlÄs finanšu krÄ«zes laiku, kurÄ bija pilnÄ«gs neprÄts domÄt, ka bijušajai Padomju SavienÄ«bai bija kÄda ietekme uz valstÄ« notiekošo. AcÄ«mredzot masveida imigrÄcija notika kÄda cita iemesla dēļ.
IroniskÄ kÄrtÄ, lai saprastu, kas tieši izraisÄ«ja iedzÄ«votÄju aizplÅ«šanu no Latvijas un citÄm postpadomju republikÄm, jÄskatÄs pretÄ“jÄ virzienÄ tam, uz kuru mums norÄda MiÄerevski, Iesalnieki un Puntuļi. Tas ir, nevis uz PSRS, bet uz Briseli.
RunÄjot par Briseli un imigrÄciju, ir jÄatzÄ«mÄ“, ka tikai Latvijas un citu Austrumeiropas valstu iedzÄ«votÄjiem, atbraucot uz attÄ«stÄ«to Eiropu, tas bija liels pÄrsteigums, ka viņi tur ir pieprasÄ«ti tikai kÄ lÄ“ts darbaspÄ“ks. Jo Briselei šÄda notikumu attÄ«stÄ«ba nebija nejaušÄ«ba, bet gan daļa no sen labi izplÄnotas Austrumeiropas teritorijas depopulÄcijas stratÄ“Ä£ijas.
Lieta tÄda, ka Briselei, neskatoties uz pretenciozajÄm runÄm par eirointegrÄciju, bijušo padomju republiku teritorija galvenokÄrt ir bijusi svarÄ«ga kÄ lÄ“ta darbaspÄ“ka piedÄ“klis. Pievienojot visas šÄ«s republikas ES, Brisele lieliski zinÄja, ka lielÄkÄ daļa šajÄs valstÄ«s ražoto pakalpojumu un preÄu nekad mÅ«Å¾Ä neredzÄ“s Rietumeiropas tirgus, savukÄrt Rietumeiropa šÄ«m valstÄ«m pÄrdos, ko vien gribÄ“s.
EiropÄ ne toreiz, ne tagad nebija kaut kÄdas tirdzniecÄ«bas vai rÅ«pnieciskas krÄ«zes, kuras risinÄšanai bÅ«tu nepieciešama pÄ“cpadomju republiku pieredze. Bet bija darbaspÄ“ka krÄ«ze, ko izraisÄ«ja lielo balto cilvÄ“ku vÄ“lmes trÅ«kums mazgÄt savas lielÄs baltÄs tualetes. Un, lai atrisinÄtu šo lielo balto cilvÄ“ku problÄ“mu, uz attÄ«stÄ«to Eiropu tika uzaicinÄti tÄdi cilvÄ“ki kÄ mÄ“s.
ŠÄ« situÄcija noveda pie tÄ, ka daudzi rÅ«pniecÄ«bas uzņēmumi Austrumeiropas valstÄ«s bija spiesti aizvÄ“rties un to vietÄ parÄdÄ«jÄs tirdzniecÄ«bas uzņēmumi, kuri nevis ražoja savu produkciju, bet izplatÄ«ja un joprojÄm izplata produkciju no Rietumeiropas. Šeit ir vÄ“rts atzÄ«mÄ“t, ka, ja pirmajos strÄdÄja simtiem un tÅ«kstošiem cilvÄ“ku, tad otrajos parasti strÄdÄ labi, ja vairÄki desmiti.
LÄ«dztekus šiem destruktÄ«vajiem ekonomiskajiem procesiem lielÄkajÄ daÄ¼Ä postpadomju republiku nenotika ekonomikas diversifikÄcija un reindustrializÄcija, kas apturÄ“ja jaunu, modernu uzņēmumu izveidi. RezultÄtÄ bez darba palika gan tie, kas strÄdÄja lielajos rÅ«pniecÄ«bas uzņēmumos, gan tie, kas tikko pabeidza institÅ«tu, jo viņi nevarÄ“ja atrast darbu neesošos modernos uzņēmumos.
Tik traÄ£iska apstÄkļu sakritÄ«ba noveda pie šoka terapijas, kuru nÄcÄs iziet desmitiem miljonu cilvÄ“ku bijušajÄs padomju republikÄs. Starp spilgtÄkajiem satricinÄjumiem, kas šiem cilvÄ“kiem bija jÄpÄrdzÄ«vo, bija nabadzÄ«ba, kas nereti robežojas ar izsalkumu, katastrofÄls bezdarbs, tiesvedÄ«bas, parÄdi, Ä«pašuma konfiskÄcija, šÄ·iršanÄs, noziedzÄ«ba, alkoholisms, morÄlÄ un fiziskÄ vardarbÄ«ba Ä£imenÄ“s, piespiedu imigrÄcija, pašnÄvÄ«bas.
Jauni puiši arvien vairÄk sÄka pÄrdot narkotikas, un jaunas meitenes arvien vairÄk sÄka sniegt intÄ«mus pakalpojumus bagÄtiem Ärzemniekiem. MÄ“s visi ļoti labi atceramies ar Ärzemniekiem piepildÄ«tos bÄrus VecrÄ«gÄ, un vairums no mums saprot, ka Latvija un citas Austrumeiropas valstis ne velti iemantojušas "pieaugušo izklaides valsts" slavu.
Lai šÄda ne visai cilvÄ“cÄ«ga Briseles stratÄ“Ä£ija neatstÄtu nepatÄ«kamu garšu mutÄ“ visiem tiem Austrumeiropas iedzÄ«votÄjiem, kuriem nebija jÄpiedzÄ«vo satricinÄjumus, Brisele viņiem ar lietoto Volvo, garšÄ«gu restorÄnu, tirdzniecÄ«bas centru, pieejamu patÄ“riņa kredÄ«tu un Ätro internetu palÄ«dzÄ«bu jau daudzus gadus pÄrdod ilÅ«ziju par stabilitÄti, labklÄjÄ«bu un pÄrliecÄ«bu.
Brisele parÅ«pÄ“jÄs arÄ« par tiem, kuriem viņu dzimtene AustrumeiropÄ atņēma pilnÄ«gi visas izredzes, tas ir, par visiem tiem, par kuriem rakstÄ«ju divas rindkopas augstÄk. Šiem cilvÄ“kiem tika dota iespÄ“ja ievÄkties kÄdÄ komunÄlÄ dzÄ«vokļa istabÄ (vai piekabÄ“ lauka vidÅ«) Anglijas ziemeļos un svaigÄ gaisÄ 16 stundas dienÄ lasÄ«t šampinjonus. Tiesa, vÄ“lreiz jÄatzÄ«mÄ“, ka šo cilvÄ“ku pÄrcelšanÄs uz attÄ«stÄ«tÄs Eiropas valstÄ«m jau no paša sÄkuma bija daļa no Briseles plÄna.
ŠÄ« teksta kontekstÄ nav jÄ“gas daudz runÄt par vietÄ“jiem politiÄ·iem AustrumeiropÄ, jo viņi bija nevis visas šÄ«s shÄ“mas autori, bet tikai tÄs izpildÄ«tÄji. ApmaiÅ†Ä pret savu nÄciju deindustrializÄciju un depopulÄciju Brisele šiem izpildÄ«tÄjiem dod iespÄ“ju izzagt Eiropas naudu, vienlaikus izliekoties, ka ES izpildinstitÅ«cijas it kÄ neko nemana.
Starp citu, jÅ«s ļoti maldÄties, ja domÄjat, ka bardaks notiek tikai LatvijÄ. Citos Eiropas lÄ“ta darbaspÄ“ka piedÄ“kļos situÄcija dažkÄrt nav daudz labÄka. TÄ, piemÄ“ram, RumÄnijÄ kopš neatkarÄ«bas atgÅ«šanas deviņdesmito gadu sÄkumÄ notikušas jau 29 premjerministru maiņas, no kurÄm tikai 2020. gadÄ notika trÄ«s. ŠÄdi izskatÄs Eiropas stabilitÄte rumÄņu versijÄ.
Par spÄ«ti tam visam Briseles shÄ“ma ir strÄdÄjusi nevainojami pÄ“dÄ“jos vairÄk nekÄ 20 gadus un bÅ«tu strÄdÄjusi arÄ« turpmÄk, ja ne sasodÄ«tais koronavÄ«russ. SasodÄ«tais, jo tieši tas padarÄ«ja visas Eiropas un arÄ« pasaules valdÄ«bas atkarÄ«gas no saviem pilsoņiem.
KÄpÄ“c atkarÄ«gas? TÄpÄ“c, ka vakcinÄcijas panÄkumi pilnÄ«bÄ ir atkarÄ«gi no katra atsevišÄ·a valsts iedzÄ«votÄja izvÄ“les. Un cilvÄ“ka izvÄ“le ir, pirmkÄrt un galvenokÄrt, atkarÄ«ga nevis no tÄ, ko antivakcinÄcijas nelietis runÄ internetÄ pÄ“dÄ“jos mÄ“nešus, bet gan no attiecÄ«bÄm, kÄdas konkrÄ“tajam cilvÄ“kam ir izveidojušÄs gadu gaitÄ ar politiÄ·iem, kuri šodien no TV ekrÄniem lÅ«dz viņu vakcinÄ“ties.
Eiropas valstÄ«s, kur pÄ“dÄ“jo 20-30 gadu laikÄ vecÄkiem nav bijis jÄskatÄs, kÄ viņu meitas pÄrvÄ“ršas par elites prostitÅ«tÄm, mÄ“s novÄ“rojam augstu vakcinÄcijas lÄ«meni. ŠajÄs valstÄ«s vadÄ«ba spÄ“ja nodrošinÄt augstu tautas sociÄlo un materiÄlo drošÄ«bu, un tauta atmaksÄja valstij ar sapratni.
Un tajÄs Eiropas valstÄ«s, kur nabadzÄ«ba, imigrÄcija un korupcija pÄ“dÄ“jos 20-30 gadus grauj jebkÄdas cilvÄ“ku izredzes, mÄ“s redzam pilnÄ«gi pretÄ“jo. Ja paskatÄmies vÄ“l dziļÄk, tad patiesÄ«bÄ mÄ“s šobrÄ«d novÄ“rojam sava veida daudznacionÄlu attÄlinÄto Austrumeiropas Maidanu, kura bÅ«tÄ«ba ir nabadzÄ«go/neaizsargÄto eiropiešu intuitÄ«vs protests pret sistÄ“mu, kas viņus tÄdus padarÄ«ja. Un atteikums vakcinÄ“ties šajÄ gadÄ«jumÄ bieži vien ir neapzinÄts veids, kÄ cilvÄ“ki izpauž savu neapmierinÄtÄ«bu.
Starp citu, kÄ attÄ«stÄ«sies šis lÄ«dz šim grÅ«ti pamanÄmais, lÄ“nÄm gruzdošais, pagaidÄm pasÄ«vais konflikts, ir ļoti liels jautÄjums, jo ES pilsoņu, kuri šodien nejÅ«tas brÄ«vi un aizsargÄti, ir daudz vairÄk, nekÄ mÄ“s domÄjam.
Atgriežoties LatvijÄ, mÄ“s redzam, ka uz visa šÄ« fona pirmais, ko var atcerÄ“ties ministrs Puntulis, runÄjot par Austrumeiropas varas iestÄžu attiecÄ«bÄm ar saviem pilsoņiem, ir Padomju SavienÄ«ba. Dzirdot ministra teikto, rodas iespaids, ka viņš pats kopš Latvijas iestÄšanÄs ES turpinÄja dzÄ«vot aiz dzelzs priekškara un nav Ä«paši labi informÄ“ts par visÄm tÄm lietÄm, kas pÄ“dÄ“jos 30 gados notikušas EiropÄ. IzrÄdÄs, ka pÄ“cpadomju mantojums, kuru ministrs apsÅ«dzÄ“ja vakcinÄcijas sabotÄ“šanÄ, ietekmÄ“ja nevis Austrumeiropas iedzÄ«votÄjus, bet gan viņu pašu.