Iesaki rakstu:

LÅ«gums visām valsts iestādÄ“m kopÄ“ji sadarboties un steidzamā kārtā veikt grozÄ«jumus trokšÅ†a noteikumos, lai uzņēmÄ“jdarbÄ«ba, kura tiek veikta auto-moto trasÄ“s un šautuvÄ“s, nepārkāptu mÅ«su Satversmes 111.pantā un 115.pantā noteiktās cilvÄ“ktiesÄ«bas, un nepieļaut, ka Covid-19 ierobežojumu atvieglojumu ieviešanas dēļ valstÄ« pieļauj uzsākt vidi Ä«paši piesārņojošu uzņēmÄ“jdarbÄ«bu ar kaucošajiem motoriem, benzÄ«na izgarojumiem teritorijās, kurās šÄdus uzņēmÄ“jdarbÄ«bas pakalpojumus nedrÄ«kst sniegt.

Covid-19 ierobežošanas stratÄ“Ä£iskajai vadÄ«bas grupai sakarā ar to, ka publiski pieejama informācija apliecina - RÄ«gā BiÄ·ernieku trasÄ“ jau 2021.gada aprÄ«lÄ« paredzÄ“tas drifta un rallija sezonas atklāšanas sacensÄ«bas, kā arÄ« Kandavā jau paredzÄ“tas sacensÄ«bas, 2021.gada 8.martā lÅ«dzu nepieļaut, ka valstÄ« tÄ«šÄm pieļauj uzsākt vidi Ä«paši piesārņojošu uzņēmÄ“jdarbÄ«bu ar kaucošajiem motoriem, benzÄ«na izgarojumiem teritorijās, kurās šÄdus uzņēmÄ“jdarbÄ«bas pakalpojumus nedrÄ«kst sniegt.

Saprotams, ka Latvijas autosporta, motosporta federāciju (savienÄ«bu, asociāciju, juridisko personu) sarakstā minÄ“to personu ietekmi uz likumu un noteikumu pieņemšanu nevaru pārspÄ“t, tāpÄ“c jāturpina vien izmantot savas tiesÄ«bas, jo vidi piesārņojošÄ uzņēmÄ“jdarbÄ«ba ne RÄ«gā, ne Kandavā netiks apturÄ“ta.

Ar šo biznesu saistÄ«tās valsts augstas amatpersonas kopÄ«gi ar citiem ietekmÄ«giem cilvÄ“kiem, kuri paši vÄ“lÄ“jās iesaistÄ«ties šajā biznesā, vienkārši atrada veidu, kā šÄ« biznesa attÄ«stÄ«bai var piesaistÄ«t milzÄ«gus valsts lÄ«dzekļus (no valsts budžeta, no valstij pastarpināti piederošajiem uzņēmumiem) un tā pelnÄ«t, neieguldot privātus lÄ«dzekļus.

Valsts prezidenta kanceleja 2020.gada 18.februāra atbildes vÄ“stulÄ“ uz manu iesniegumu par iespÄ“jamu nelikumÄ«gu CSDD lÄ«dzdalÄ«bu kapitālsabiedrÄ«bā VAS ” BiÄ·ernieku kompleksā sporta bāze”, sporta bāzÄ“ veiktās uzņēmÄ“jdarbÄ«bas nelikumÄ«gu atbalstÄ«šanu un valsts lÄ«dzekļu izšÄ·Ä“rdÄ“šanu raksta: ”...Pateicamies, par izrādÄ«to uzticÄ“šanos Valsts prezidenta institÅ«cijai un izrādÄ«to iniciatÄ«vu sabiedriski nozÄ«mÄ«gu jautājumu risināšanā.... ...Vienlaikus darām zināmu, ka atbilstoši Ministru kabineta 2011.gada 19.oktobra noteikumu Nr.815 ”Pārresoru koordinācijas centrs nolikums”1.punktam Pārresoru koordinācijas centrs ir Ministru kabineta tiešÄ pakļautÄ«bā esoša valsts attÄ«stÄ«bas plānošanas un koordinācijas vadošÄ (augstākā) tiešÄs pārvaldes iestāde, kas cita starp nodrošina valsts kapitālsabiedrÄ«bu un valsts kapitāla daļu pārvaldÄ«bas koordināciju un uzraudzÄ«bu.”

Valsts prezidenta kanceleja neuzskatÄ«ja par lietderÄ«gu lÅ«gt Pārresoru koordinācijas centru izvÄ“rtÄ“t CSDD darbÄ«bas efektivitāti, finansÄ“jot BiÄ·ernieku kaucošÄs motoru trases.

Pārresoru koordinācijas centrs (PKC) ir vadošÄ valsts attÄ«stÄ«bas plānošanas iestāde Latvijā, kas nodrošina vienotu valsts attÄ«stÄ«bas plānošanu un kapitāla daļu pārvaldÄ«bas koordināciju Latvijā. PKC sekmÄ“ nozaru politiku savstarpÄ“jo sasaisti, stiprinot institÅ«ciju un ministriju sadarbÄ«bu un vienotu rÄ«cÄ«bu kopÄ“jo valsts mÄ“rÄ·u vārdā.

PKC ir noteikta par atbildÄ«go iestādi valsts kapitālsabiedrÄ«bu pārvaldÄ«bas jautājumos, ar mÄ“rÄ·i uzlabot valsts "uzņēmumu" darbÄ«bas efektivitāti un palielināt to aktÄ«vu vÄ“rtÄ«bu.

CSDD gada pārskatos rakstÄ«ts, ka kaucošo motoru trašu uzturÄ“šanai katru gadu tiek iztÄ“rÄ“ti vairāk par 2 miljoniem eiro.

ValdÄ«ba katru gadu papildus šai summai atļauj arÄ« daļu no CSDD peļņas izmantot šo kaucošo trašu uzlabošanai.

Publiska informācija liecina, ka CSDD nepietiek lÄ«dzekļu radaru uzstādÄ«šanai, vairs nedod lÄ«dzekļus novadu pašvaldÄ«bām, lai bÄ“rni varÄ“tu turpināt apgÅ«t riteņbraukšanas prasmes.

Esmu lÅ«gusi, lai Pārresoru koordinācijas centrs pieprasa CSDD iesniegt PKC, cik lielas naudas summas kopumā jau ir izlietotas BiÄ·ernieku trašu uzturÄ“šanai un attÄ«stÄ«bai no VAS ”Ceļu satiksmes drošÄ«bas direkcija”, valsts budžeta, valsts iestāžu, uzņēmumu (Satiksmes ministrijas, IzglÄ«tÄ«bas ministrijas, RÄ«gas domes, Latvijas valsts meži, LOK, LMT, utt..) lÄ«dzekļiem.

Saprotams, ka tādu informāciju ne prezidents, ne Saeima, ne valdÄ«ba pat nedomā pieprasÄ«t, jo tad izrādÄ«tos, ka par šiem lÄ«dzekļiem varÄ“ja uzbÅ«vÄ“t vairākus jaunus auto-moto trašu kompleksus, kuri patiešÄm atbilstu Nacionālās sporta bāzes statusam.

No Pārresoru kordinācijas centra 22.martā saņēmu vÄ“stuli, kurā rakstÄ«ts, ka Ministru kabinets 2021.gada 21.janvāra sÄ“dÄ“ (prot. Nr.8 24.&) izskatÄ«ja un pieņēma zināšanai InformatÄ«vais ziņojumu “Par valsts lÄ«dzdalÄ«bas pārvÄ“rtÄ“šanu valsts akciju sabiedrÄ«bā “Ceļu satiksmes drošÄ«bas direkcija” un tās vispārÄ“jo stratÄ“Ä£isko mÄ“rÄ·i”.

Atbilstoši Valsts pārvaldes iekārtas likuma 88.panta otrajā daļa noteiktajam Konkurences padome kā kompetentā institÅ«cija konkurences jomā ir sniegusi atzinumu par informatÄ«vo ziņojumu, nenorādot uz konkurenci kavÄ“jošiem riskiem BiÄ·ernieku kompleksās sporta bāzes darbÄ«bā.

Valts prezidenta kancelejas 2020.gada 16.jÅ«lijā Ministru prezidentam ArtÅ«ram Krišjānim Kariņam tika adresÄ“jusi vÄ“stuli Nr.1340.

Šajā vÄ“stulÄ“ rakstÄ«ts: ”...IevÄ“rojot augstāk minÄ“to, kā arÄ« apstākli, ka jau ilgstoši starp privātpersonām un atsevišÄ·Äm ministrijām norit sarakste par auto-moto trašu un šautuvju radÄ«to vides trokšÅ†u piesārņojumu, lÅ«dzam pÄ“c bÅ«tÄ«bas izvÄ“rtÄ“t privātpersonu iesniegumos minÄ“tos faktus un sniegt vienotu Ministru kabineta atbildi privātpersonu priekšlikumiem grozÄ«jumiem Ministru kabineta 2014.gada 7.janvāra noteikumos Nr.16 ”TrokšÅ†a novÄ“rtÄ“šanas un pārvaldÄ«bas kārtÄ«ba”. Par privātpersonām sniegto atbildi lÅ«dzam informÄ“t Valsts prezidenta kanceleju.”

Ministru kabineta vienotā atbilde ir šÄda:

Ministru kabinets 2021.gada 21.janvāra sÄ“dÄ“ (prot. Nr.8 24.&) izskatÄ«ja un pieņēma zināšanai InformatÄ«vais ziņojumu “Par valsts lÄ«dzdalÄ«bas pārvÄ“rtÄ“šanu valsts akciju sabiedrÄ«bā “Ceļu satiksmes drošÄ«bas direkcija” un tās vispārÄ“jo stratÄ“Ä£isko mÄ“rÄ·i”.

Ziņojumā rakstīts:

”...ar Ministru kabineta 2019.gada 11.decembra rÄ«kojumu nr.630 “Par konceptuālo ziņojumu “Par BiÄ·ernieku kompleksās sporta bāzes attÄ«stÄ«bas projekta realizÄ“šanas modeli” akceptÄ“ts attÄ«stÄ«bas plāns, saskaņā ar kuru lÄ«dz ar citas infrastruktÅ«ras izveidošanu paredzÄ“ta arÄ« velotreka izbÅ«ve. Neskatoties uz lielo sportistu interesi par velosportu, Latvijā nav neviena velotreka, kas acÄ«mredzami liecina par tirgus nepilnÄ«bu šajā sektorā.

LÄ«dz ar to, CSDD, apsaimniekojot BiÄ·ernieku komplekso sporta bāzi, likvidÄ“ tirgus nepilnÄ«bu sporta infrastruktÅ«ras tirgÅ«, kā arÄ« pārvalda Ä«pašumus, kas ir stratÄ“Ä£iski nozÄ«mÄ«gi valsts un administratÄ«vās teritorijas attÄ«stÄ«bai.

Ministru kabinets ar 2019. gada 11. decembra rÄ«kojumu Nr. 630 “Par konceptuālo ziņojumu “Par BiÄ·ernieku kompleksās sporta bāzes attÄ«stÄ«bas projekta realizÄ“šanas modeli”” konceptuāli atbalstÄ«ja BiÄ·ernieku kompleksās sporta bāzes attÄ«stÄ«bas projekta realizÄ“šanu, iegÅ«stot valsts Ä«pašumā projekta realizÄ“šanai nepieciešamo zemi.”

Latvijas Olimpiskajai komitejai 2015.gadā bija jāiegulda ”ļoti” liels darbs, lai Starptautiskā Olimpiskā komiteja (SOK) BiÄ·ernieku trasei piešÄ·ir balvu “Sports un inovācijas - 2015”(BiÄ·ernieku kompleksa teritorija tajā laika bija un arÄ« pašlaik ir vÄ“rtÄ“jama kā degradÄ“joša).

Latvijas Olimpiskajai komitejai pat 2015.gadā atradās ”lieki” pāris desmit tÅ«kstoši eiro, lai atbalstÄ«tu BiÄ·ernieku bāzÄ“ notiekošos pasākumus, taču nepietika lÄ«dzekļu, lai uz olimpiskajām spÄ“lÄ“m tās dalÄ«bniecei lÄ«dzi varÄ“tu aizbraukt treneris.

KāpÄ“c 2015.gadā Latvijas Olimpiskā komiteja ieguldÄ«ja savus lÄ«dzekļus BiÄ·ernieku bāzÄ“ notiekošos pasākumos?

Ir pamats uzskatīt, ka iemesls bija, lai par Olimpisko spēļu ģenerālsponsoru kļūtu Latvijas mobilais telefons.

Latvijas mobilajam telefonam pieder "LMT Autosporta Akadēmija", kas jau no 2011. gada nodarbojas ar jauno autosporta talantu atlasi un apmācību.

Pašlaik, lai nebÅ«tu jāatbild par ”māsterplānu” un kārtÄ“jo ”Latvijas veiksmes stāstu” tiek iesaistÄ«tas arÄ« Biatlona, Riteņbraukšanas un SlÄ“pošanas federācijas.

Saskaņā ar spÄ“kā esošo RÄ«gas teritorijas plānojumu 2006.-2018. gadam atļautā teritorijas izmantošana zemesgabalā ar kadastra apzÄ«mÄ“jumu 01000922135 ir ApstādÄ«jumu un dabas teritorija (A), zemesgabalos ar kadastra apzÄ«mÄ“jumu 01001220327 un 01001220329 – Jauktas apbÅ«ves teritorija ar dzÄ«vojamo funkciju (J), bet pārÄ“jos zemesgabalos – Publiskās apbÅ«ves teritorija (P).

Jaunā RÄ«gas teritorijas plānojuma projektā tikai zemesgabalā ar kadastra apzÄ«mÄ“jumu 01000922135 noteikts funkcionālais zonÄ“jums Dabas un apstādÄ«jumu teritorija (DA2), ko saskaņā ar teritorijas izmantošanas un apbÅ«ves noteikumiem nosaka, lai nodrošinātu rekreācijas, sporta, tÅ«risma, kvalitatÄ«vas dabas un kultÅ«rvides u.tml. funkciju Ä«stenošanu dabas vai daļēji pārveidotās dabas teritorijās, ietverot ar attiecÄ«go funkciju saistÄ«tās Ä“kas un inženierbÅ«ves. Teritorijas galvenie izmantošanas veidi ir publiskā ārtelpa ar vai bez labiekārtojuma, bet papildizmantošanas veidi ir sporta Ä“ku un bÅ«vju, tÅ«risma un atpÅ«tas iestāžu, kultÅ«ras iestāžu un tirdzniecÄ«bas un pakalpojumu objektu apbÅ«ve.

Zemesgabala ar kadastra Nr. 0100 092 2135, 1051076 m² platÄ«bā Ä«pašuma tiesÄ«bas zemesgrāmatā nostiprinātas uz valsts vārda Satiksmes ministrijas personā.

Zemesgabals ar kadastra Nr. 0100 122 0329 reÄ£istrÄ“ts zemesgrāmatā uz VAS “Ceļu satiksmes drošÄ«bas direkcija” vārda.

Tātad, lai uzbÅ«vÄ“tu velotreku, nav jāturpina attÄ«stÄ«t auto-moto trašu darbÄ«ba un jāpÄ“rk zeme?

BiÄ·erniekos kaucošÄs un ar benzÄ«na tvaikiem pilsÄ“tu vidi piesārņojošÄs trases netika atjaunotas ar mÄ“rÄ·i veicināt uzņēmÄ“jdarbÄ«bu.

Pašlaik Kandavas kartinga trases darbÄ«ba ir atjaunota un viens no uzņēmÄ“jdarbÄ«bas atjaunošanas pamatojumiem ir: ”pieteicÄ“jas deklarÄ“tā dzÄ«ves vieta ir RÄ«gā, kas objektÄ«vi ļauj pieteicÄ“jai izvairÄ«ties no nevÄ“lamā diskomforta, ko, viņasprāt, rada trases ekspluatācijas laikā radÄ«tais troksnis..” netaisnÄ«gs pret citiem Priežu ielā 10 un citās mājās dzÄ«vojošiem, kuriem nav tāda iespÄ“ja kā man pašlaik – dzÄ«vot RÄ«gas centrā (ja atvÄ“rts logs kaut kur dzÄ«voklÄ«, tad nav iespÄ“jams normālā tonÄ« pat sarunāties).

AdministratÄ«vo lietu departamenta Senāta rÄ«cÄ«bas sÄ“dÄ“ senatori 2020.gada 14.jÅ«lijā nolÄ“ma atteikties izskatÄ«t manu blakus sÅ«dzÄ«bu par RÄ«gas pašvaldÄ«bas izsniegtajām atļaujām pasākumu rÄ«košanai BiÄ·ernieku mežā.

Senatoru kolÄ“Ä£ija savā lÄ“mumā man papildus norādÄ«ja, ka konkrÄ“ta pasākuma radÄ«tā nevÄ“lama trokšÅ†a gadÄ«jumā varu izvÄ“lÄ“ties neapmeklÄ“t BiÄ·ernieku mežu.

Latvijas Republikas SatversmÄ“ rakstÄ«ts: Latvijas tauta izcÄ«nÄ«ja savu valsti BrÄ«vÄ«bas cīņās. Latvijas tauta neatzina okupācijas režīmus, pretojās tiem un atguva brÄ«vÄ«bu, 1990.gada 4.maijā atjaunojot valstisko neatkarÄ«bu uz valsts nepārtrauktÄ«bas pamata. 

Okupācijas gados uzbÅ«vÄ“tās trases, tagad ar valsts aktÄ«vu atbalstu fetišÄ“ kā svÄ“tumu - “Indijas govi”.

Kandavas kartinga trase atrodas dabas parka ”Abavas senleja”, Natura 2000 (Eiropas nozÄ«mes aizsargājamo dabas objektu teritorija) teritorijā.

Dabas parka ”Abavas senleja” individuālie aizsardzÄ«bas un izmantošanas noteikumu 10.punktā noteikts, kas Dabas lieguma zonā aizliegts – 10.16. rÄ«kot auto-moto sacensÄ«bas un treniņ braucienus.

Dabas parka ”Abavas senleja” individuālajos aizsardzÄ«bas un izmantošanas noteikumos nav noteikts izņēmums, ka Dabas parka neitrālajā zonā bez rakstiskas Dabas aizsardzÄ«bas pārvaldes atļaujas var rÄ«kot auto-moto sacensÄ«bas un treniņbraucienus.

Ir pamats uzskatÄ«t, ja patiešÄm ValstÄ« nopietni Ä·ersies klāt VAS CSDD valsts lÄ«dzekļu nelikumÄ«gai izšÄ·Ä“rdÄ“šanai, tad atklāsies, ka BiÄ·ernieku ”māsterplānā” bÅ«s iesaistÄ«tas daudzas augsta lÄ«meņa valsts amatpersonas, kā arÄ« ietekmÄ«gi uzņēmÄ“jdarbÄ«bas veicÄ“ji (2015.gada 24.februārÄ« publicÄ“tā rakstā ”Vai Rāvis un Skoks var cerÄ“t uz valsts miljoniem par BiÄ·ernieku trases zemi” minÄ“tas konkrÄ“tas ieinteresÄ“tās personas).

Nacionālā sporta padome 2010.gada 1.oktobra sÄ“dÄ“ (prot. Nr.4 4.§, 4.2.19.apakšpunkts) sniedza atzinumu, ka BiÄ·ernieku kompleksā sporta bāze atbilst Sporta likuma 5.pantā minÄ“tajiem nacionālās sporta bāzes statusa piešÄ·iršanas nosacÄ«jumiem!!!

LETA 2011.gada 16.novembrÄ« publicÄ“ts raksts „”FIA prezidents Žans Tods: palÄ«dzÄ“sim attÄ«stÄ«t BiÄ·ernieku trasi””, kura rakstÄ«ts: ”...RÄ«gas Motormuzeja direktors Aivars Aksenoks pastāstÄ«ja, ka BiÄ·ernieku trase vÄ“las saņemt FIA sertifikāciju... BiÄ·ernieku trase šobrÄ«d nav tehniski labākajā stāvoklÄ« un mÅ«sdienās nav piemÄ“rota augsta lÄ«meņa sacensÄ«bu aizvadÄ«šanai.”

IzglÄ«tÄ«bas ministrijas ierÄ“dņi zināja, ka nosacÄ«jums nacionālās sporta bāzes statusa piešÄ·iršanai pÄ“c bÅ«tÄ«bas ir nevis dokuments, kurš apliecina faktu, bet gan pats fakts – šajā gadÄ«jumā – sporta bāzes piemÄ“rotÄ«ba pasaules vai Eiropas čempionātu, to posmu, kausu izcīņas un kvalifikācijas sacensÄ«bu rÄ«košanai.

Vai veicot sporta bāzes sākotnÄ“jo pārbaudi, IzglÄ«tÄ«bas un zinātnes ministrija pieprasÄ«ja arÄ« sporta bāzes Ä«pašniekam un sporta federācijai dokumentus, kuri apliecina viņu vÄ“stulÄ“s rakstÄ«to, kā arÄ«, vai veica sporta bāzes apskati tās Ä«pašnieka klātbÅ«tnÄ“ vai prombÅ«tnÄ“?

Protams, ka nē!

Saskaņā ar Ministru kabineta 2014.gada 7.janvāra noteikumu Nr.16 „TrokšÅ†u novÄ“rtÄ“šanas un pārvaldÄ«bas kārtÄ«ba” (turpmāk - Noteikumi Nr.16) 2.4.apakšpunktu, šie noteikumi neattiecās uz publiskiem pasākumiem, kuri ir saskaņoti ar vietÄ“jo pašvaldÄ«bu atbilstoši Publisku izklaides un svÄ“tku pasākumu drošÄ«bas likumam (saņemta atļauja).

Ar Satversmes tiesas 2017. gada 19.jÅ«lija spriedumu (turpmāk - Satversmes tiesas spriedums), kas stājās spÄ“kā 2017.gada 21.decembrÄ«, Noteikumu Nr.16 2.4. apakšpunkts, ciktāl tas attiecas uz publiskiem pasākumiem autosportā un motosportā, kas norisinās apdzÄ«votā vietā (pilsÄ“tā vai ciemā) izvietotā atklātā autosporta un motosporta bāzÄ“ un kuriem Publisku izklaides un svÄ“tku pasākumu drošÄ«bas likumā noteiktajā kārtÄ«bā ir izsniegta atļauja publisku pasākumu rÄ«košanai, atzÄ«ts par spÄ“kā neesošu. TādÄ“jādi Noteikumi Nr.16 attiecas uz publiskajiem pasākumiem, uz kuriem vienlaikus attiecināmi visi turpmāk minÄ“tie priekšnoteikumi:

pasākums ir publisks;

pasākums norisinās autosportā vai motosportā;

pasākums norisinās apdzīvotā vietā (pilsētā vai ciemā);

pasākuma norises vieta ir autosporta un motosporta bāze;

kuriem Publisku izklaides un svÄ“tku pasākumu drošÄ«bas likumā noteiktajā kārtÄ«bā ir izsniegta atļauja publisku pasākumu rÄ«košanai.

Visi 2018.gada un 2019.gada trokšÅ†a testÄ“šanas pārskati apliecināja to, ka trokšÅ†a robežlielumi tika pārkāpti un tieši BKSB uzņēmÄ“jdarbÄ«bas laikā troksnis kļuva ievÄ“rojami lielāks.

BKSB ir Nacionālā sporta bāze.

TrokšÅ†u robežlielumiem publiskajā pasākumā BiÄ·ernieku sporta bāzÄ“ jāatbilst TrokšÅ†a noteikumu prasÄ«bām un sakarā ar to, ka BiÄ·ernieku trasÄ“s pasākumu laikā nevar nodrošināt nacionālajā likumdošanā noteiktos trokšÅ†a robežlielumus, tajās nevar rÄ«kot starptautiskas sacensÄ«bas.

Latvijas Auto un Motosporta federācijas vienkārši nav informÄ“jušas Starptautiskās federācijas, ka ar Satversmes tiesas 2017.gada 19.decembra spriedumu ir atzÄ«ti par nelikumÄ«giem 2015.gadā noteiktie trokšÅ†a robežlielumi.

Ministru kabineta sÄ“des attālinātā veidā 2021.gada 18.februārÄ« (protokols Nr. 18, 38.§) ir izskatÄ«ts InformatÄ«vais ziņojums "Par vides trokšÅ†a regulÄ“jumu" TA-1240 (A.T.Plešs, A.K.Kariņš) un nolemts pieņemt zināšanai iesniegto informatÄ«vo ziņojumu.

Ziņojumā rakstÄ«ts: ”... GrozÄ«jumu projektā MK noteikumos Nr. 16, kuri tika pieņemti 2019.gada 2.jÅ«lijā, cita starpā paredzÄ“ja:

Paaugstināt noteiktos vides trokšÅ†a robežlielumus L_diena (dB(A)), L_vakars (dB(A)), L_nakts (dB(A)) par 10 dB(A).

VARAM neatbalstÄ«ja Satiksmes ministrijas sākotnÄ“jā priekšlikuma par sagatavoto MK noteikumu Nr. 16 grozÄ«jumu projektu tālāko virzÄ«bu.

...Secināms, ka MK noteikumi Nr. 16 un tā piemÄ“rošanas nosacÄ«jumi, Ä«paši privātpersonām, ir sarežģīti, grÅ«ti uztverami. NormatÄ«vajam aktam bÅ«tu jānodrošina precÄ«zs, ikvienam sabiedrÄ«bas loceklim saprotams tiesiskais regulÄ“jums.

 ...Latvijas Republikas Satversmes tiesa ir atzinusi, ka mÅ«sdienās teritoriju plānošana ir viens no valsts vides politikas mÄ“rÄ·u sasniegšanas lÄ«dzekļiem un lÄ«dz ar to arÄ« ar vidi saistÄ«ta joma. Esošais trokšÅ†a pārvaldÄ«bas regulÄ“jums lielā mÄ“rā balstās uz atbilstÄ«gu teritorijas attÄ«stÄ«bas plānošanu un tā Ä«stenošanu praksÄ“. Saskaņā ar Teritorijas attÄ«stÄ«bas plānošanas likuma 3. panta 1. punktā doto skaidrojumu ilgtspÄ“jÄ«bas princips nozÄ«mÄ“ to, ka teritorijas attÄ«stÄ«bu plāno, lai saglabātu un veidotu esošajām un nākamajām paaudzÄ“m kvalitatÄ«vu vidi, lÄ«dzsvarotu ekonomisko attÄ«stÄ«bu, racionālu dabas, cilvÄ“ku un materiālo resursu izmantošanu, dabas un kultÅ«ras mantojuma attÄ«stÄ«bu. Teritoriju attÄ«stÄ«bas plānošanu reglamentÄ“ virkne normatÄ«vo aktu (piemÄ“ram, Teritorijas attÄ«stÄ«bas plānošanas likums, Aizsargjoslu likumu u.c. uz šo likumu pamatu izdotie Ministru kabineta noteikumi). Ministru kabineta 2015. gada 16. jÅ«nija noteikumu Nr. 312 “Noteikumi par Latvijas bÅ«vnormatÄ«vu LBN 016-15 “BÅ«vakustika” (turpmāk – bÅ«vnormatÄ«vs LBN 016-15) 50. punkts noteic un ņem vÄ“rā trokšÅ†a avotu akustiskos parametrus un pieļaujamos skaņu lÄ«meņus telpās un teritorijās: “50.PašvaldÄ«bas, kas teritorijas plānošanas procesā nosaka akustiskā diskomforta zonas vai ņem vÄ“rā to ietekmi, piemÄ“ro šajā bÅ«vnormatÄ«vā un citos normatÄ«vajos aktos noteiktās prasÄ«bas apbÅ«ves aizsardzÄ«bai pret troksni.” TādÄ“jādi jau pašlaik ir instruments, kas dod pašvaldÄ«bai iespÄ“ju savlaicÄ«gi ierobežot apbÅ«vi teritorijās ar paaugstinātu trokšÅ†a lÄ«meni, taču teritorijas plānojumos tas tiek izmantots ļoti retos gadÄ«jumos.

ŠobrÄ«d ir vÄ“rtÄ“jama trokšÅ†a pārvaldÄ«ba attiecÄ«bā uz publiskajiem pasākumiem, kuriem Publisku izklaides un svÄ“tku pasākumu drošÄ«bas likuma (turpmāk – Pasākumu likums) noteiktajā kārtÄ«bā ir izsniegta atļauja publisku pasākumu rÄ«košanai. MK noteikumu Nr. 16 2.4. apakšpunkta prasÄ«bas netiek piemÄ“rotas attiecÄ«bā uz publiskiem pasākumiem, kuri ir saskaņoti ar vietÄ“jo pašvaldÄ«bu atbilstoši Pasākumu likumam. Pasākuma likuma 4.¹ panta pirmās daļas 5. punktā noteikts aizliegums rÄ«koties tādā veidā, kas rada draudus pasākuma dalÄ«bnieku vai citu personu drošÄ«bai un veselÄ«bai. AttiecÄ«gi pašvaldÄ«ba, pamatojoties uz Pasākumu likuma 7. panta trešo daļu, pārbauda, vai pasākuma organizators ir ievÄ“rojis visas šÄ likuma prasÄ«bas, vai pieteiktais pasākums netraucÄ“s citu attiecÄ«gajai pašvaldÄ«bai agrāk pieteiktu publisku pasākumu norisi, vai tas neapdraudÄ“s sabiedrisko kārtÄ«bu un drošÄ«bu, cilvÄ“ku dzÄ«vÄ«bu vai veselÄ«bu, un pieņem attiecÄ«gu motivÄ“tu lÄ“mumu – izsniegt atļauju šÄ pasākuma rÄ«košanai, neizsniegt atļauju tā rÄ«košanai vai atlikt (ne ilgāk kā uz piecām darbdienām) iesnieguma izskatÄ«šanu lÄ“mumā norādÄ«to trÅ«kumu novÄ“ršanai. LÄ«dz ar to pašvaldÄ«bai, neraugoties uz to, ka nav piemÄ“rojami MK noteikumi Nr. 16, jāveic adekvāts izvÄ“rtÄ“jums, vai konkrÄ“tais publiskais pasākums radÄ«s negatÄ«vu ietekmi uz cilvÄ“ku dzÄ«vÄ«bu vai veselÄ«bu un citiem Pasākumu likuma 7. panta trešajā daļā minÄ“tajiem aspektiem.”

PÄ“c 2019.gada 2.jÅ«lijā pieņemtajiem noteikumu grozÄ«jumiem, noteikumu 1.pielikuma 6.punktā rakstÄ«ts: Lai novÄ“rtÄ“tu vides trokšÅ†a rādÄ«tājus, izmanto šÄdas aprÄ“Ä·inu metodes:

Tabulas pirmajā sadaļa rakstÄ«ts, ka rÅ«pnieciskās darbÄ«bas radÄ«tā trokšÅ†a novÄ“rtÄ“šanai izmanto ”Ministru kabineta 2014. gada 7. janvāra noteikumu Nr. 16 "TrokšÅ†a novÄ“rtÄ“šanas un pārvaldÄ«bas kārtÄ«ba" 1.pielikumā 5.pielikuma 2.1.sadaļā "VispārÄ«gi noteikumi – ceļu satiksmes, sliežu ceļu un rÅ«pnieciskais troksnis", 2.4. sadaļā "RÅ«pnieciskais troksnis", 2.5. sadaļā "AprÄ“Ä·ins: trokšÅ†a izplatÄ«šanās no ceļu satiksmes, sliežu ceļu satiksmes un rÅ«pnieciskajiem avotiem" attiecÄ«bā uz rÅ«pnieciskajiem avotiem un 2.8. sadaļā "TrokšÅ†a lÄ«meņi un iedzÄ«votāju skaits Ä“kās" norādÄ«tās metodes.”

Tāds TrokšÅ†a noteikumu 5.pielikums lÄ«dz 2019.gada 2.jÅ«lijam nebija un tā 2.4.punktā rakstÄ«ts :

RÅ«pnieciskais troksnis - 2.4.1. Avota apraksts

RÅ«pnieciskā trokšÅ†a avoti pÄ“c lieluma var bÅ«t ļoti dažādi. Tās var bÅ«t gan lielas rÅ«pnÄ«cas, gan nelieli, koncentrÄ“ti avoti, piemÄ“ram, nelieli instrumenti vai darbagaldi, ko izmanto rÅ«pnÄ«cās.

2.8. TrokšÅ†a lÄ«meņi un iedzÄ«votāju skaits Ä“kās

Lai novērtētu iedzīvotāju eksponētību troksnim, aplūko tikai dzīvojamās ēkas. Vadās no pieņēmuma, ka nedzīvojamās ēkās (skolas, slimnīcas, biroji, rūpnīcas) cilvēku nav.

Iepriekš minÄ“tajos standartos nav paredzÄ“ts, ka rÅ«pnieciskās darbÄ«bas iekārtas savā starpā sacenstos, nemitÄ«gi, neprognozÄ“jami pārvietotos objekta teritorijā.

Standarta izstrādātāji nespēja iedomāties, ka Eiropas Savienības valstī varētu rasties tāda situācija, kāda ir Latvijā.

Auto-moto trases un šautuves nevienā likumā un Ministru kabineta noteikumos nav noteiktas, ka tās ir rÅ«pnieciskās darbÄ«bas avoti.

RÄ«gas pilsÄ“tas attÄ«stÄ«bas stratÄ“Ä£ijā lÄ«dz 2030. gadam Skanste definÄ“ta kā prioritāra attÄ«stÄ«bas teritorija, kam nākotnÄ“ jākļūst par 21. gadsimta RÄ«gas vizÄ«tkarti – par galvaspilsÄ“tas centrālo biznesa rajonu, platformu Eiropas mÄ“roga notikumiem un, pats galvenais, kvalitatÄ«vu dzÄ«ves un darba vidi daudziem tÅ«kstošiem rÄ«dzinieku.

Bijušo, esošo RÄ«gas valdnieku attieksme pret RÄ«gas pilsÄ“tas iedzÄ«votājiem, kuri spiesti dzÄ«vot BiÄ·ernieku trašu uzņēmÄ“jdarbÄ«bas trokšÅ†a diskomforta zonā, ir kā Džordža Orvela darbā ”DzÄ«vnieku ferma” rakstÄ«ts: ”Visi dzÄ«vnieki ir vienlÄ«dzÄ«gi, bet daži dzÄ«vnieki ir vienlÄ«dzÄ«gāki par citiem”.

Vai patiešÄm RÄ«gas pašvaldÄ«ba no pašvaldÄ«bas budžeta lÄ«dzekļiem turpinās atbalstÄ«t CSDD piederošo auto-moto trašu darbÄ«bu, jo ārzemju viesi ir milzÄ«gā starā par to, ka pašÄ pilsÄ“tas sirdÄ« var atrasties un funkcionÄ“t tāda trase (citāts no 2019.gada 22.11. publicÄ“ta raksta ”ArÄ« 2020. gadā Latvijā notiks pasaules rallijkrosa čempionāta posms)?

RÄ«gas domei jāzina, ka pÄ“c pašvaldÄ«bas pasÅ«tÄ«juma bija izstrādāts arhitektu projekts BiÄ·ernieku mežam, kurā nebija paredzÄ“tas auto-moto trases.

Atgādināšu visiem adresātiem ka ’’Interneta vietnÄ“ „”RÄ«gas Balss” 2007.gada 21.jÅ«nijā ir publicÄ“ts Zanes Atlāces raksts ””BiÄ·erniekus ” noņem no trases”, kurā rakstÄ«ts: ”...Satksmes ministrijas pārstāvis G. Mačs. Vārdos viņš apgalvo, ka ministrija nekad nav vÄ“lÄ“jusies šÄ«s sporta bāzes privatizāciju, bet, jautāts par darbiem, kas to apliecina, G. Mačs atbild, ka plāni un ieceres bijušas dažādas, tikai konfidencialitātes dēļ nav izpaužamas. Proti, SM priekšlikumus par bāzes turpmāko attÄ«stÄ«bu valdÄ«ba savulaik skatÄ«jusi slÄ“gtā sÄ“dÄ“ (konfidencialitāte saistÄ«ta ar ārkārtas budžeta lÄ«dzekļu pieprasÄ«jumu). Katrā gadÄ«jumā ministrijas priekšlikumi netika atbalstÄ«ti, bet no citiem, tostarp dažādām auto un moto federācijām nekas cits, izņemot kritiku, neesot saņemts. «Ministrija ar prieku sagaidÄ«tu auto un moto federāciju priekšlikumus par nosacÄ«jumiem, kādus izvirzÄ«t trases privatizÄ“tājiem....

KāpÄ“c gan federācijas nepieteicās privatizācijai, ja jau tik ārkārtÄ«gi grib šo trasi?

 «Ir vesels saraksts ar uzņēmumiem, kurus valsts nekad nav paredzÄ“jusi privatizÄ“t. BiÄ·ernieku sporta bāzes tur nav, tā kā acÄ«mredzot agri vai vÄ“lu šÄds nodoms ir bijis.» Viņaprāt, iespÄ“jami divi scenāriji:

- trasi privatizÄ“ un iegÅ«tos lÄ«dzekļus iegulda jaunas, modernas trases bÅ«vniecÄ«bā (šim mÄ“rÄ·im bÅ«tu nepieciešami aptuveni 4 - 5 miljoni latu), lai tur bÅ«tu iespÄ“jams rÄ«kot starptautiska lÄ«meņa sacensÄ«bas atbilstoši visiem drošÄ«bas standartiem;

- zeme paliek valstij, bet trasi apsaimnieko pēc valsts un privātās partnerības modeļa.,

Apgalvojumus, ka SM ir ieinteresÄ“ta trasi saglabāt, kliedÄ“ G. Mača atklātÄ«ba, atzÄ«stot, ka patiesÄ«bā šÄ« trase SM ir kā tāds negribÄ“ts bÄ“rns - ja jau ir, tad kaut kā jāpacieš:

«Man grÅ«ti nosaukt tās funkcijas, ko šÄ« sporta bāze satiksmes un sakaru jomā pilda. VÄ“sturiski šÄ« trase nonākusi SM pārziņā, bet diez vai tā kaut kādā veidā dzelzceļu, aviāciju vai ceļu bÅ«vi ietekmÄ“.» G. Mačs diezgan skaidri ļauj noprast, ka objekts uzticÄ“ts ne tai institÅ«cijai. PÄ“c bÅ«tÄ«bas tā apsaimniekošana un uzturÄ“šana «piestāvÄ“tu» IzglÄ«tÄ«bas un zinātnes ministrijai (IZM), kas vismaz teorÄ“tiski ir atbildÄ«ga arÄ« par sporta jautājumiem valstÄ«. Ne IZM, ne arÄ« RÄ«gas dome, kuras teritorijā atrodas tik vÄ“rtÄ«gs objekts, lÄ«dz šim nav izrādÄ«jusi ne mazāko interesi.

...Kaut arÄ« formāli amatpersonas vÄ“l izrāda niecÄ«gas rÅ«pes par BiÄ·ernieku trases saglabāšanu, aizvien skaidrāk iezÄ«mÄ“jas vÄ“lme autosporta attÄ«stÄ«bai uzbÅ«vÄ“t jaunu trasi ārpus RÄ«gas, kas nozÄ«mÄ“, ka diezgan nolaistā un laika zoba sagrauztā BiÄ·ernieku trase varÄ“tu iegÅ«t pavisam citu darbÄ«bas profilu.

 Dainārs Dambergs, Latvijas Automobiļu federācijas prezidents:

- Kā Automobiļu federācijas prezidents esmu par trasi, jo tas ir viens no priekšnoteikumiem, lai valstÄ« attÄ«stÄ«tos autosports. Visas nebÅ«šanas, kas saistÄ«tas ar BiÄ·ernieku bāzes privatizācijas procesiem, mÅ«s uztrauc, tāpÄ“c esam tikušies ar Satiksmes ministrijas, Nacionālās sporta padomes pārstāvjiem un Ministru prezidentu Aigaru KalvÄ«ti. Ne tikai Automobiļu federācijai, bet arÄ« visai sabiedrÄ«bai ir nepieciešama trase. KalvÄ«ša kungs apstiprināja: kamÄ“r nebÅ«s jaunās trases, darbosies vecā - BiÄ·erniekos.

Vladislavs Šlegelmilhs, autobraucÄ“js:

- NeskaidrÄ«bu BiÄ·ernieku kompleksās sporta bāzes privatizācijas procesos ir daudz. Skaidrs, ka džentlmeņi nav rÄ«kojušies korekti. Es neesmu pret to, ka tiek privatizÄ“ts, bet gan par veidu, kā tas tiek darÄ«ts un par kādu niecÄ«gu summu. Šo teritoriju vajadzÄ“tu privatizÄ“t par pašreizÄ“jo tirgus cenu, bet iegÅ«tos lÄ«dzekļus investÄ“t jaunas trases celtniecÄ«bā. EsošÄ trase ir nolietojusies, mÅ«sdienu autosportā ir citas prasÄ«bas. Viena no jaunās trases atrašanās vietām varÄ“tu bÅ«t RÄ«gas rajona Ropažu pagastā, kur esam plānojuši bÅ«vÄ“t Eiropas lÄ«meņa sacensÄ«bām paredzÄ“tu auto un motošosejas trasi.

Andris Štāls, bijušais autosportists:

- BiÄ·ernieku bāze ir ne tikai federācijas vai atsevišÄ·u cilvÄ“ku problÄ“ma. TrasÄ“ taču nenotiek tikai auto sacensÄ«bas, bet ik dienas uzturas simtiem cilvÄ“ku. Vairums piekrÄ«t privatizācijai, tikai civilizÄ“tai. Ja bÅ«vÄ“jam jaunu trasi, tad tai jābÅ«t ne tālāk par 100 kilometriem no RÄ«gas un platÄ«bai jābÅ«t no 50 lÄ«dz 60 hektāriem. IespÄ“jamās jaunās trases celtniecÄ«bas vietas varÄ“tu bÅ«t Ropaži vai Tukuma lidlauks.

Jānis Horeliks, autošosejas vecmeistars:

- Ideāls variants bÅ«tu jaunas trases celtniecÄ«ba - tādas, kur varÄ“tu rÄ«kot augsta lÄ«meņa sacensÄ«bas. Visu darbu veikšanai nepieciešams arÄ« liels entuziasms, nedomājot tikai par savu labumu. Tagad mačos startÄ“ jaudÄ«gas mašÄ«nas, kurām ir augstas drošÄ«bas prasÄ«bas, bet mÄ“s tādas nevaram nodrošināt. Ja mÄ“Ä£inātu uzlabot BiÄ·ernieku trasi, nāktos izcirst daudz koku, bet tas nebÅ«tu labi.”

KāpÄ“c netika realizÄ“ts sabiedrÄ«bas un auto-moto sporta attÄ«stÄ«bas interesÄ“m pozitÄ«vs plāns? Īpaši tāpÄ“c, ka visa zeme BiÄ·ernieku bāzes teritorijā nepiederÄ“ja valstij, bet daļai zemes Ä«pašnieki bija un ir vairākas fiziskas un juridiskas personas?

Auto-moto trasÄ“s veiktās uzņēmÄ“jdarbÄ«bas reālais troksnis diskomfortu rada visu trašu tuvumā esošo māju teritorijās, telpās konkrÄ“tā dienā un vakarā. RÄ«dzinieki bÄ“g no Latvijas vai bÄ“g uz PierÄ«gu, kur cilvÄ“ku skaits turpina tikai augt. CilvÄ“ki mÅ«k, jo tiem ir vÄ“lme dzÄ«vot mierā, klusumā, tÄ«rākā, zaļākā vidÄ“. AizmÅ«k tieši turÄ«gākie cilvÄ“ki, kuriem ir pietiekami ienākumi, lai uzbÅ«vÄ“tu paši savu mājokli. Beidzamajos gados mežu apjoms RÄ«gā ir samazinājies.

Ne visiem ir iespÄ“jas doties uz laukiem, ne visiem ir tādi apstākļi, kas Ä“rti ļauj nokļūt dabā, jo Ä«paši vecāka gada gājuma cilvÄ“kiem.

Biķernieku trases rekonstrukcijas darbības rezultātā 2015.gadā tika nocirsti vairāk nekā 500 koki un meža platība samazinājās par aptuveni 1,9ha.

BiÄ·ernieku kompleksa teritorijai 1960.gadā piešÄ·Ä«ra 15 ha lielo zemes gabalu. ŠobrÄ«d Sporta bāzes teritorija kopā aizņem 128.15 ha zemes.

Pret RÄ«gas pašvaldÄ«bu ir uzsākta Eiropas Komisijas procedÅ«ra par gaisa piesārņojuma pārsniegšanu, kuru rada autotransports. Tādēļ vienam no pasākumiem ir jābÅ«t gaisa piesārņojošo avotu ierobežošana un pat izskaušana.

Auto-moto sacensÄ«bu (arÄ« starptautisku) rÄ«košana ir tikai viens no saimnieciskās darbÄ«bas veidiem, un sacÄ«kšu braucÄ“js ir tikai viena no profesijām un tāpÄ“c nav saprotams, kāpÄ“c valsts šim saimnieciskās darbÄ«bas veidam un šÄ«s profesijas iegÅ«šanai un iespÄ“jai ar to nodarboties rada izņēmuma apstākļus – pasliktinot šo auto-moto trašu tuvumā dzÄ«vojošo dzÄ«ves apstākļus.

KāpÄ“c pašlaik valstÄ« par dažādiem kaitÄ“jumiem videi ir jācÄ«nās iedzÄ«votājiem?

Agrāk bija divas atsevišÄ·as ministrijas - Vides un PašvaldÄ«bu ministrija.

TVNET 2008.gada 17.septembrÄ« ir publicÄ“ts raksts ”VÄ“jonis: apvienojot ministrijas, nav iespÄ“jams bÅ«tiski ietaupÄ«t”.

Šajā rakstā minÄ“ts: ”Vides ministrs Raimonds VÄ“jonis uzskata, ka, ministrijas neapdomÄ«gi apvienojot, nozarÄ“m var nodarÄ«t lielu kaitÄ“jumu. Viņš uzskata, ka lÄ«dzekļi, kurus var ietaupÄ«t, ministrijas apvienojot, bÅ«s salÄ«dzinoši nelieli. TāpÄ“c tas nav samÄ“rÄ«gi ar potenciālajiem draudiem nozaru stabilai attÄ«stÄ«bai.”

Savukārt LETÄ€ šajā dienā publicÄ“ts raksts ”Tautas partija nepiekrÄ«t Ministru prezidenta Ivara Godmaņa iecerei, ka nākotnÄ“ varÄ“tu tikt apvienota ReÄ£ionālās attÄ«stÄ«bas un PašvaldÄ«bu lietu ministrija un Vides ministrija”, kurā minÄ“ts: ”TP frakcijas vadÄ«tājs Māris Kučinskis žurnālistiem sacÄ«ja, ka šÄdu divu ministriju apvienošana nav pareiza, jo abām ministrijām ir pārāk atšÄ·irÄ«gas funkcijas. Kučinskis norādÄ«ja, ka vÄ“l tikai Lietuvā no visām Eiropas valstÄ«m Vides un pašvaldÄ«bu lietu ministrijas ir apvienotas. «Ministriju samazināšanai jānotiek no racionālā viedokļa, nevis lai neciestu politiskās intereses,» sacÄ«ja Kučinskis.”

Pašlaik Latvija Eiropas SavienÄ«bā ir vienÄ«gā valsts, kurai nav Vides ministrija.

Protams, kamēr vides aizsardzību un reģionālo attīstību vadīs viens cilvēks, vides aizsardzība būs pabērna lomā, jo naudas kāre vienmēr gūs virsroku.

KāpÄ“c Latvija ir viena no nabadzÄ«gākajām ES valstÄ«m? Tieši tāpÄ“c, ka valsts politiÄ·i nedomā par savas valsts iedzÄ«votāju interesÄ“m, bet svarÄ«gāk ir, lai tÅ«ristiem te bÅ«tu labāk.