Iesaki rakstu:

2015. gada 21. decembrÄ« Satversmes tiesa ir pieņēmusi spriedumu lietā Nr. 2015-03-01 „Par 2014. gada 25. septembra likuma „GrozÄ«jumi MaksātnespÄ“jas likumā” 2. panta un 2014. gada 30. oktobra likuma „GrozÄ«jumi likumā „Par interešu konflikta novÄ“ršanu valsts amatpersonu darbÄ«bā”” atbilstÄ«bu Latvijas Republikas Satversmes 1. pantam un 106. panta pirmajam teikumam”.

ApstrÄ«dÄ“tās normas, ciktāl tās nenodrošina administratoriem, kuri vienlaikus ir arÄ« advokāti, profesionālās darbÄ«bas garantijas izvÄ“lÄ“tās nodarbošanās saglabāšanai, neatbilst samÄ“rÄ«guma principam.

Apstrīdētās normas

Ar 2014. gada 25. septembra likuma „GrozÄ«jumi MaksātnespÄ“jas likumā” 2. pantu MaksātnespÄ“jas likuma 9. panta pirmā daļa papildināta ar otro teikumu šÄdā redakcijā: „Amata darbÄ«bā maksātnespÄ“jas procesa administratori ir pielÄ«dzināti valsts amatpersonām.” Norma stājās spÄ“kā šÄ gada 1. martā.

Savukārt 2014. gada 30. oktobra likums „GrozÄ«jumi likumā „Par interešu konflikta novÄ“ršanu valsts amatpersonu darbÄ«bā”” paredz papildināt likuma „Par interešu konflikta novÄ“ršanu valsts amatpersonu darbÄ«bā” 4. panta pirmajā daļā noteikto valsts amatpersonu uzskaitÄ«jumu ar jaunu 26. punktu „maksātnespÄ“jas administrators”. Likums paredz, ka šie grozÄ«jumi stāsies spÄ“kā 2016. gada 1. janvārÄ«.

Augstāka juridiskā spēka normas

Satversmes 1. pants: „Latvija ir neatkarÄ«ga demokrātiska republika.”

Satversmes 106. panta pirmais teikums: „Ikvienam ir tiesÄ«bas brÄ«vi izvÄ“lÄ“ties nodarbošanos un darbavietu atbilstoši savām spÄ“jām un kvalifikācijai.”

Lietas fakti

Satversmes tiesā par apstrÄ«dÄ“to normu konstitucionalitāti vÄ“rsās vairāki advokāti, kuri savu advokāta darbÄ«bu apvieno ar maksātnespÄ“jas procesa administratora pienākumu pildÄ«šanu. Pieteikumu iesniedzÄ“ji pauž uzskatu, ka ar apstrÄ«dÄ“tajām normām noteiktais valsts amatpersonas statuss liedzot viņiem turpmāk darboties gan kā maksātnespÄ“jas procesa administratoriem, gan advokātiem. Tas ierobežojot viņiem Satversmes 106. pantā noteiktās tiesÄ«bas brÄ«vi izvÄ“lÄ“ties nodarbošanos un darbavietu un neatbilstot tiesiskās paļāvÄ«bas principam.

Tiesas secinājumi un lēmums

Par apstrÄ«dÄ“to normu izvÄ“rtÄ“šanas apjomu

Satversmes tiesa visupirms vērtēja apstrīdēto normu atbilstību Satversmes 106. pantam. [13]

Satversmes tiesa apstrÄ«dÄ“tās normas vÄ“rtÄ“ja kā vienotu regulÄ“jumu, kas noteic, ka maksātnespÄ“jas procesa administratori savā amata darbÄ«bā ir pielÄ«dzināmi valsts amatpersonām un tādēļ uz viņiem attiecas likums „Par interešu konflikta novÄ“ršanu valsts amatpersonu darbÄ«bā”. [15]

Satversmes tiesa atzina, ka, vērtējot apstrīdēto normu atbilstību Satversmes 106. pantam, jāņem vērā konkrētā situācija, kādā atrodas pieteikumu iesniedzēji. Tādēļ Satversmes tiesa vērtēja apstrīdēto normu atbilstību Satversmei, ciktāl tās attiecas uz maksātnespējas procesa administratoriem, kuri vienlaikus ir arī advokāti. [17]

Par Satversmes 106. panta pirmā teikuma saturu

Satversmes tiesa norādÄ«ja, ka bÅ«tisks tiesÄ«bu brÄ«vi izvÄ“lÄ“ties nodarbošanos elements ir tiesÄ«bas saglabāt esošo nodarbošanos, kas savukārt ietver tiesÄ«bas turpināt šo nodarbošanos nākotnÄ“. Tāpat tiesÄ«bu brÄ«vi izvÄ“lÄ“ties nodarbošanos tvÄ“rumā ietilpst tiesÄ«bas izvÄ“lÄ“ties vairākas nodarbošanās un Ä«stenot tās vienlaicÄ«gi. [14.2]

Satversmes tiesa atzina, ka tiesÄ«bas brÄ«vi izvÄ“lÄ“ties nodarbošanos, tostarp, tiesÄ«bas saglabāt esošo nodarbošanos var ierobežot, taču attiecÄ«gajam ierobežojumam ir jāatbilst kādam no Satversmes 116. pantā noteiktajiem leÄ£itÄ«majiem mÄ“rÄ·iem un jābÅ«t samÄ“rÄ«gam. [14.2]

Par pieteikuma iesniedzēju pamattiesību ierobežojumu

Vērtējot, vai apstrīdētās normas ierobežo pieteikumu iesniedzēju pamattiesības, Satversmes tiesa pārbaudīja, kādus jaunus ierobežojumus, aizliegumus un pienākumus pieteikumu iesniedzējiem rada valsts amatpersonas statuss un vai tie nenonāk pretrunā ar advokātu neatkarības un konfidencialitātes principiem. [21., 21.1., 21.2., 21.2.1., 21.2.2., 21.3]

Satversmes tiesa secināja, ka pieteikumu iesniedzÄ“jiem kā valsts amatpersonām savā profesionālajā darbÄ«bā nākas ievÄ“rot tādus pienākumus un aizliegumus, kas apdraud viņu iegÅ«tās tiesÄ«bas darboties gan kā maksātnespÄ“jas procesa administratoriem, gan kā advokātiem. [21.4] PiemÄ“ram, var bÅ«t tādas situācijas, kad advokātam saistošais konfidencialitātes princips liedz pieprasÄ«t ziņas ne tikai par advokāta sniegtās juridiskās palÄ«dzÄ«bas saturu, bet arÄ« par to, kādām konkrÄ“tām personām tā sniegta. [21.2.2.] Valsts amatpersonai noteiktais pienākums deklarācijā ietvert informāciju par noslÄ“gtajiem lÄ«gumiem un šo lÄ«gumu pusÄ“m, kā arÄ« ienākumiem un to gÅ«šanas avotu var nonākt pretrunā ar advokāta darbÄ«bas konfidencialitātes principu, jo tādÄ“jādi tiktu atklāta informācija par to, ka advokāts sniedzis juridisko palÄ«dzÄ«bu konkrÄ“tai personai. [21.2.2]

Tādēļ Satversmes tiesa secināja, ka ar apstrÄ«dÄ“tajām normām tiek ierobežotas pieteikumu iesniedzÄ“jiem Satversmes 106. panta pirmajā teikumā noteiktās tiesÄ«bas saglabāt esošo nodarbošanos. [21.4]

Satversmes tiesa atzina, ka Satversmes 106. pantā pirmajā teikumā ietvertās tiesÄ«bas saglabāt esošo nodarbošanos var tikt ierobežotas, taču ir jāvÄ“rtÄ“, vai ierobežojums ir attaisnojams, proti, vai: 1) tas ir noteikts ar likumu; 2) tam ir leÄ£itÄ«ms mÄ“rÄ·is; 3) tas ir samÄ“rÄ«gs. [22]

Par to, vai pamattiesību ierobežojums ir attaisnojams

Satversmes tiesa atzina, ka apstrīdētajās normās ietvertais pamattiesību ierobežojums ir noteikts ar likumu. [23.3.] Ierobežojuma leģitīmais mērķis ir citu cilvēku tiesību un sabiedrības labklājības aizsardzība. Proti, apstrīdētajās normās ietvertais regulējums ir vērsts uz to, lai aizsargātu kreditoru un parādnieku tiesības un intereses maksātnespējas procesā. Vienlaikus maksātnespējas procesa efektīva un likumīga norise ir nozīmīga visai valsts ekonomikai. [24.2]

Savukārt, vērtējot pamattiesību ierobežojuma samērīgumu, Satversmes tiesa pārbauda:

1) vai likumdevÄ“ja izraudzÄ«tie lÄ«dzekļi ir piemÄ“roti leÄ£itÄ«mā mÄ“rÄ·a sasniegšanai;

2) vai leÄ£itÄ«mo mÄ“rÄ·i nevar sasniegt ar indivÄ«da tiesÄ«bas mazāk ierobežojošiem lÄ«dzekļiem;

3) vai labums, ko iegūst sabiedrība, ir lielāks par indivīda tiesībām nodarīto kaitējumu. [25]

Ja, izvÄ“rtÄ“jot tiesÄ«bu normu, tiek atzÄ«ts, ka tā neatbilst kaut vienam no šiem kritÄ“rijiem, tā neatbilst arÄ« samÄ“rÄ«guma principam un ir prettiesiska. [25]

Satversmes tiesa atzina, ka likumdevÄ“ja izraudzÄ«tie lÄ«dzekļi ir piemÄ“roti leÄ£itÄ«mā mÄ“rÄ·a sasniegšanai. [26]

VÄ“rtÄ“jot apstrÄ«dÄ“to normu atbilstÄ«bu otrajam samÄ“rÄ«guma kritÄ“rijam, Satversmes tiesa visupirms norādÄ«ja, ka pamattiesÄ«bu ierobežojums ir nepieciešams, ja nepastāv citi lÄ«dzekļi, kuri bÅ«tu tikpat iedarbÄ«gi un kurus izvÄ“loties personu pamattiesÄ«bas tiktu ierobežotas mazāk. Satversmes tiesa norādÄ«ja, ka tās kompetencÄ“ ir pārbaudÄ«t, vai konkrÄ“tajā gadÄ«jumā ir pienācÄ«gi apsvÄ“rtas iespÄ“jas izmantot alternatÄ«vus lÄ«dzekļus. [27]

Optimālu risinājumu meklÄ“šana ir likumdevÄ“ja uzdevums, taču Satversmes tiesa var norādÄ«t, vai saudzÄ“jošÄki lÄ«dzekļi pastāv. [27.2]

Satversmes tiesa norādÄ«ja, ka, grozot maksātnespÄ“jas procesa administratoru darbÄ«bas uzraudzÄ«bas regulÄ“jumu, likumdevÄ“jam jāizvÄ“las tādi leÄ£itÄ«mā mÄ“rÄ·a sasniegšanas lÄ«dzekļi, kas nodrošinātu arÄ« to administratoru pamattiesÄ«bu aizsardzÄ«bu, kuri ir advokāti. Satversmes tiesa norādÄ«ja, ka izskatāmajā gadÄ«jumā saudzÄ“jošÄki lÄ«dzekļi varÄ“tu bÅ«t, piemÄ“ram, izņēmumu paredzÄ“šana attiecÄ«bā uz tiem valsts amatpersonai noteiktajiem aizliegumiem, kas nav savienojami ar advokāta profesionālās darbÄ«bas garantijām. Tāpat pieteikumu iesniedzÄ“jiem radÄ«tās nelabvÄ“lÄ«gās sekas varÄ“tu mazināt, paredzot atšÄ·irÄ«gu regulÄ“jumu attiecÄ«bā uz valsts amatpersonas deklarācijas iesniegšanu. [27.2]

Satversmes tiesa secināja, ka lietas materiāli neliecina par to, ka likumdevÄ“js bÅ«tu pienācÄ«gi izvÄ“rtÄ“jis, kādas sekas apstrÄ«dÄ“to normu piemÄ“rošana radÄ«s tiem maksātnespÄ“jas procesa administratoriem, kuri vienlaikus ir arÄ« advokāti, lai gan pastāv tādi pieteikumu iesniedzÄ“ju pamattiesÄ«bas mazāk ierobežojoši lÄ«dzekļi, ar kuriem leÄ£itÄ«mo mÄ“rÄ·i varÄ“tu sasniegt lÄ«dzvÄ“rtÄ«gā kvalitātÄ“. Proti, pastāv lÄ«dzekļi, kas vienlaikus ar administratoru pielÄ«dzināšanu valsts amatpersonām varÄ“tu nodrošināt tām personām, kuras ir ne vien maksātnespÄ“jas procesa administratori, bet arÄ« advokāti, profesionālas darbÄ«bas garantijas izvÄ“lÄ“tās nodarbošanās saglabāšanai. [27.4]

TādÄ“jādi Satversmes tiesa atzina, ka apstrÄ«dÄ“tās normas, ciktāl tās nenodrošina administratoriem, kuri vienlaikus ir arÄ« advokāti, profesionālās darbÄ«bas garantijas izvÄ“lÄ“tās nodarbošanās saglabāšanai, neatbilst samÄ“rÄ«guma principam. [27.4]

Satversmes tiesa atzina apstrÄ«dÄ“tās normas par neatbilstošÄm Satversmes 106. panta pirmajam teikumam.

Satversmes tiesas spriedums ir galÄ«gs un nepārsÅ«dzams, tas stāsies spÄ“kā tā oficiālās publicÄ“šanas dienā. Sprieduma teksts ir pieejams Satversmes tiesas mājas lapā: http://www.satv.tiesa.gov.lv/upload/spriedums_2015-03-01.pdf.