Iesaki rakstu:

Vai jÅ«s apmierina pastāvošÄ Saeimas vÄ“lÄ“šanu sistÄ“ma pÄ“c partiju sarakstiem? Vai jÅ«s uzskatāt to par normālu, ka Latvijas bezpartejiskiem pilsoņiem ir atņemtas Satversmes 9.pantā garantÄ“tās tiesÄ«bas balotÄ“ties un bÅ«t ievÄ“lÄ“tiem Saeimā? Ja jÅ«su atbildes uz šiem jautājumiem bÅ«s pozitÄ«vas, tad varat tālāk nelasÄ«t.

Es, Latvijas pilsonis Edvards Kvasņevskis, uzskatu pastāvošo Saeimas vÄ“lÄ“šanu sistÄ“mu pÄ“c partiju sarakstiem par pretlikumÄ«gu un antidemokrātisku, jo tā ir atņēmusi Latvijas bezpartejiskiem pilsoņiem – tautas nospiedošam vairākumam - tiesÄ«bas balotÄ“ties un bÅ«t ievÄ“lÄ“tiem Saeimā, kas savukārt ir novedis valsti lÄ«dz nopietnai politiskai un ekonomiskai krÄ«zei.

LÄ«dz 1995. gadam Saeimā varÄ“ja balotÄ“ties arÄ« pÄ“c sabiedrisko organizāciju sarakstiem, bet 5. Saeimā nākušÄs pie varas politiskās partijas ieviesa likumā Par Saeimas vÄ“lÄ“šanām normu, saskaņā ar kuru kandidātu sarakstus Centrālajai vÄ“lÄ“šanu komisijai var sniegt tikai politiskās partijas vai to apvienÄ«bas (Saeimas vÄ“lÄ“šanu likuma 9.panta pirmā daļa).

Tādā veidā tika uzurpēta vara valstī. Minētās likuma normas 15 gadu darbības laikā tika izveidota politiskā nomenklatūra, kura uz mūžīgiem laikiem nostiprināja savu varu, kā rezultātā Latvija no Satversmē deklarētās demokrātiskās republikas, kur suverēnā vara pieder tautai, pārvērtās par partokrātisku valsti, kur vara pieder partiju elitei.

Es atkārtoti mÄ“Ä£ināju apstrÄ«dÄ“t šo Saeimas vÄ“lÄ“šanu likuma diskriminÄ“jošo normu Satversmes tiesā š.g. aprÄ«lÄ« un augustā. Kā jÅ«s to varat nojaust, ar nulles rezultātu. Uz manu pirmo iesniegumu Satversmes tiesas priekšsÄ“dÄ“tājs G.KÅ«tris atbildÄ“ja, ka es personÄ«gi neesmu šo savu konstitucionālo tiesÄ«bu pārkāpšanas upuris, jo neesmu pielicis pietiekošas pÅ«les iekļūšanai Saeimā, bet rÅ«pes par kopÄ“jo labumu nevar bÅ«t par pamatu konstitucionālās sÅ«dzÄ«bas iesniegšanai.

Uz manu otro iesniegumu Satversmes tiesai, kuru es iesniedzu jau pÄ“c visu iespÄ“jamo lÄ«dzekļu izsmelšanas savu konstitucionālo tiesÄ«bu realizācijai, atbildÄ“ja Satversmes tiesas 2. kolÄ“Ä£ijas priekšsÄ“dÄ“tājs V. Skudra, kas atzina manu konstitucionālo tiesÄ«bu pārkāpšanas faktu: „No konstitucionālās sÅ«dzÄ«bas un tai pievienotajiem materiāliem izriet, ka apstrÄ«dÄ“tā norma ir Pieteikuma iesniedzÄ“ju skārusi, turklāt Pieteikuma iesniedzÄ“js norāda uz SatversmÄ“ ietverto pamattiesÄ«bu aizskārumu.”

TomÄ“r mana konstitucionālā sÅ«dzÄ«ba tika noraidÄ«ta ar ieganstu, ka manis sniegtais juridiskais nopamatojums neesot pietiekošs. Tātad jāsecina, ka nepietiek bÅ«t par konstitucionālo tiesÄ«bu pārkāpšanas upuri, jābÅ«t vÄ“l arÄ« par profesoru juridisko zinātņu jomā.