KÄpÄ“c man jÄbÅ«t partijÄ, lai balotÄ“tos uz Saeimu?
Edvards Kvasņevskis, sabiedriskÄs organizÄcijas Latvijas Īrnieku apvienÄ«ba valdes priekÅ¡sÄ“dÄ“tÄjs · 28.11.2010. · Komentāri (77)Vai jÅ«s apmierina pastÄvošÄ Saeimas vÄ“lÄ“šanu sistÄ“ma pÄ“c partiju sarakstiem? Vai jÅ«s uzskatÄt to par normÄlu, ka Latvijas bezpartejiskiem pilsoņiem ir atņemtas Satversmes 9.pantÄ garantÄ“tÄs tiesÄ«bas balotÄ“ties un bÅ«t ievÄ“lÄ“tiem SaeimÄ? Ja jÅ«su atbildes uz šiem jautÄjumiem bÅ«s pozitÄ«vas, tad varat tÄlÄk nelasÄ«t.
Es, Latvijas pilsonis Edvards Kvasņevskis, uzskatu pastÄvošo Saeimas vÄ“lÄ“šanu sistÄ“mu pÄ“c partiju sarakstiem par pretlikumÄ«gu un antidemokrÄtisku, jo tÄ ir atņēmusi Latvijas bezpartejiskiem pilsoņiem – tautas nospiedošam vairÄkumam - tiesÄ«bas balotÄ“ties un bÅ«t ievÄ“lÄ“tiem SaeimÄ, kas savukÄrt ir novedis valsti lÄ«dz nopietnai politiskai un ekonomiskai krÄ«zei.
LÄ«dz 1995. gadam SaeimÄ varÄ“ja balotÄ“ties arÄ« pÄ“c sabiedrisko organizÄciju sarakstiem, bet 5. SaeimÄ nÄkušÄs pie varas politiskÄs partijas ieviesa likumÄ Par Saeimas vÄ“lÄ“šanÄm normu, saskaÅ†Ä ar kuru kandidÄtu sarakstus CentrÄlajai vÄ“lÄ“šanu komisijai var sniegt tikai politiskÄs partijas vai to apvienÄ«bas (Saeimas vÄ“lÄ“šanu likuma 9.panta pirmÄ daļa).
TÄdÄ veidÄ tika uzurpÄ“ta vara valstÄ«. MinÄ“tÄs likuma normas 15 gadu darbÄ«bas laikÄ tika izveidota politiskÄ nomenklatÅ«ra, kura uz mūžīgiem laikiem nostiprinÄja savu varu, kÄ rezultÄtÄ Latvija no SatversmÄ“ deklarÄ“tÄs demokrÄtiskÄs republikas, kur suverÄ“nÄ vara pieder tautai, pÄrvÄ“rtÄs par partokrÄtisku valsti, kur vara pieder partiju elitei.
Es atkÄrtoti mÄ“Ä£inÄju apstrÄ«dÄ“t šo Saeimas vÄ“lÄ“šanu likuma diskriminÄ“jošo normu Satversmes tiesÄ š.g. aprÄ«lÄ« un augustÄ. KÄ jÅ«s to varat nojaust, ar nulles rezultÄtu. Uz manu pirmo iesniegumu Satversmes tiesas priekšsÄ“dÄ“tÄjs G.KÅ«tris atbildÄ“ja, ka es personÄ«gi neesmu šo savu konstitucionÄlo tiesÄ«bu pÄrkÄpšanas upuris, jo neesmu pielicis pietiekošas pÅ«les iekļūšanai SaeimÄ, bet rÅ«pes par kopÄ“jo labumu nevar bÅ«t par pamatu konstitucionÄlÄs sÅ«dzÄ«bas iesniegšanai.
Uz manu otro iesniegumu Satversmes tiesai, kuru es iesniedzu jau pÄ“c visu iespÄ“jamo lÄ«dzekļu izsmelšanas savu konstitucionÄlo tiesÄ«bu realizÄcijai, atbildÄ“ja Satversmes tiesas 2. kolÄ“Ä£ijas priekšsÄ“dÄ“tÄjs V. Skudra, kas atzina manu konstitucionÄlo tiesÄ«bu pÄrkÄpšanas faktu: „No konstitucionÄlÄs sÅ«dzÄ«bas un tai pievienotajiem materiÄliem izriet, ka apstrÄ«dÄ“tÄ norma ir Pieteikuma iesniedzÄ“ju skÄrusi, turklÄt Pieteikuma iesniedzÄ“js norÄda uz SatversmÄ“ ietverto pamattiesÄ«bu aizskÄrumu.”
TomÄ“r mana konstitucionÄlÄ sÅ«dzÄ«ba tika noraidÄ«ta ar ieganstu, ka manis sniegtais juridiskais nopamatojums neesot pietiekošs. TÄtad jÄsecina, ka nepietiek bÅ«t par konstitucionÄlo tiesÄ«bu pÄrkÄpšanas upuri, jÄbÅ«t vÄ“l arÄ« par profesoru juridisko zinÄtņu jomÄ.