Iesaki rakstu:

Lai gan vÄ“l pirms mÄ“neša Sabiedrisko pakalpojumu regulÄ“šanas komisijas (SPRK) vadÄ«tājs, ar Jauno laiku savulaik saistÄ«tais Valdis Lokenbahs liedzās, ka meklÄ“ amatu bijušÄ ekonomikas ministra Arta Kampara bijušajai biroja vadÄ«tājai Gintai Ozolai, viņai nule izveidots SPRK padomes priekšsÄ“dÄ“tāja padomnieces amats ar 1157 latu algu pirms nodokļu nomaksas, noskaidroja Pietiek.

Cenšoties atrast labi apmaksātu amatu valsts pārvaldÄ“ VienotÄ«bas biedrei Ozolai, oktobrÄ« tikusi uzrunāta arÄ« Satiksmes ministrijas vadÄ«ba, kur premjera partijai ir ietekme. TomÄ“r Ozola devusi priekšroku padomnieces amatam SPRK, nevis bezpartejiskā satiksmes ministra Aivja Roņa birojā. Ozolai nesen zaudÄ“jot amatu Ekonomikas ministrijā (EM), radās aizdomas, ka viņa sev lÄ«dzi paņēmusi slepus nokopÄ“tus kolÄ“Ä£u, konkrÄ“ti ministra padomnieces Ineses Druvietes pierakstus, kuri vÄ“lāk tika izmantoti "melnā PR" kampaņā pret tagadÄ“jo ekonomikas ministru Danielu Pavļutu. Pati Ozola to Pietiek ir noliegusi.

Lokenbaham jau ir viens padomnieks – ekonomists EdvÄ«ns KarnÄ«tis, kurš Pietiek apstiprināja, ka amatu pamest netaisās. TādÄ“jādi vÄ“l viens padomnieka amats izveidots Ä«paši Ozolai. Viņa, lai gan vÄ“l oktobra sākumā tāpat kā Lokenbahs Pietiek liedzās, ka viņai sarunāts amats SPRK, otrdien šo faktu apstiprināja. Ozola SPRK padomes priekšsÄ“dÄ“tājam sniegšot padomus "jautājumos informācijas plÅ«smas un sistÄ“mu analÄ«zes jomā, kā arÄ«, protams, daudzi citi [jautājumi] pÄ“c priekšsÄ“dÄ“tāja ierosinājuma".

Jauna amata meklÄ“šanā Ozolai, pÄ“c Pietiek rÄ«cÄ«bā esošajām ziņām, palÄ«dzÄ“jis arÄ« VienotÄ«bas pašreizÄ“jais Ä£enerālsekretārs Kampars, bet Lokenbahs, jautāts, vai VienotÄ«bas Ä£enerālsekretārs ar viņu runājis par bijušÄs biroja vadÄ«tājas darbā iekārtošanu, iepriekš to noliedza. SPRK padomes priekšsÄ“dÄ“tājs reaģēja nervozi, sakot, ka šÄds jautājums ir "jocÄ«gs". Otrdien, pulksten 16:30 zvanot uz SPRK, Ozola savā jaunajā darbavietā vairs nebija sasniedzama, bet uz mobilā tālruņa zvaniem neatbildÄ“ja, izvÄ“loties sazināties ar Ä«sziņām. SPRK padomes sastāvs tika pārvÄ“lÄ“ts laikā, kad Ekonomikas ministriju vadÄ«ja Kampars, un tajā bez Lokenbaha ir vÄ“l viens ar VienotÄ«bu cieši saistÄ«ts pārstāvis – Rolands Irklis.

Kad Pietiek Lokenbaham oktobra sākumā jautāja, kāds amats nolÅ«kots Ozolai un kādu apsvÄ“rumu dēļ viņa tiek uzskatÄ«ta par piemÄ“rotāko pretendenti, viņš apstiprināja, ka sarunas par Ozolas darbu regulatorā ir bijušas, bet atteicās atklāt, par kādu amatu ir runa. "PašreizÄ“jā brÄ«dÄ« ir bijušas tikai pārrunas, nekāds lÄ«gums, nekādi papÄ«ri nav parakstÄ«ti, " atzina Lokenbahs. LÄ«gums tikšot noslÄ“gts, ja "mÄ“s ar Gintu Ozolu atradÄ«sim kopÄ“jus punktus". Pati matemātiÄ·es un politologa izglÄ«tÄ«bu ieguvusÄ« Ozola atbildi uz jautājumu, uz kādu amatu SPRK pretendÄ“ un kāpÄ“c uzskata sevi par tam piemÄ“rotu, pirms mÄ“neša nesniedza. "Esmu tikusies ar daudziem, tai skaitā ar Valdi Lokenbahu," ar Ä«sziņas starpniecÄ«bu norādÄ«ja Ozola. Uz Pietiek zvaniem viņa neatbildÄ“ja, lÅ«dzot sÅ«tÄ«t sms.

Kā toreizÄ“jā ekonomikas ministra Arta Kampara biroja vadÄ«tāja un uzticÄ«bas persona Ozola 2010. gada decembrÄ« tika apstiprināta a/s RÄ«gas siltums, kurā EM ir valstij piederošo kapitāldaļu turÄ“tāja, padomÄ“.

Ozolai nesen zaudējot amatu EM, radās aizdomas, ka viņa sev līdzi paņēmusi slepus nokopētus kolēģu, konkrēti ministra padomnieces Ineses Druvietes pierakstus, kuri vēlāk tika izmantoti "melnā PR" kampaņā pret tagadējo ekonomikas ministru Danielu Pavļutu. Runa ir par ministra padomnieces Ineses Druvietes ar roku rakstītajām piezīmēm par iespējamām izmaiņām EM un tās pārraudzības iestādēs, kuru kopijas caur Vienotībai pietuvinātiem sabiedrisko attiecību darbiniekiem nonāca medijos. Pietiek tās jau ir publicējis.

Ozola šÄ«s aizdomas Pietiek noliedza. "Nevaru komentÄ“t jÅ«su aizdomas, jo dzirdu to pirmo reizi un neesmu to darÄ«jusi," apgalvoja Ozola. Viņa augsti novÄ“rtÄ“jot jaunā ekonomikas ministra komandas locekļu sadarbÄ«bu, "nodrošinot ministru nomaiņas pārejas posmu un darbu pÄ“ctecÄ«bu". Ozola arÄ« nevarot komentÄ“t darbu ministru birojos, jo uzskatÄ«tu to par nelojalitāti.

SeptembrÄ« pret ekonomikas ministru Pavļutu, kurš uzsācis reformas zaļās enerÄ£ijas jomā, no kura iepriekš krÄ“jumu smÄ“la ar varas partijām, tostarp VienotÄ«bu, saistÄ«ti uzņēmÄ“ji, medijos tika veikta plaša publiska kampaņa, cenšoties pierādÄ«t, ka viņu vada savtÄ«gi, ar kādreizÄ“jo darbu bankā saistÄ«ti motÄ«vi. Pietiek iepriekš pÄ“tÄ«tās saiknes starp Pavļuta demisijas iespÄ“jamajiem pieprasÄ«tājiem un pret ekonomikas ministra vÄ“rstās kampaņas Ä«stenotājiem liek domāt, ka notiekošÄ režisori nav meklÄ“jami tālu no to miljonāru loka, kuri pelna vai cerÄ“ja nopelnÄ«t no tālāka valsts atbalsta zaļajai enerÄ£ijai.

Pavļutu it kā kompromitÄ“jošÄs spekulācijas, kā arÄ« no ministra biroja noplÅ«dušu iekšÄ“ju informāciju medijiem, pÄ“c Pietiek ziņām, nodeva ar sabiedrisko attiecÄ«bu firmas Baltijas komunikāciju centrs (BKC) starpniecÄ«bu. ŠÄ« firma apkalpojusi gan VienotÄ«bu izveidojošÄs partijas un to atsevišÄ·us ietekmÄ«gus politiÄ·us, gan partijai pietuvinātus sponsorus.

BKC Ä«pašnieks Gints Feders Pietiek septembrÄ« noliedza, ka veidotu melno kampaņu pret Pavļutu un to apmaksātu kādi ar viņa politiku neapmierināti miljonāri. "MÄ“s neesam nekādu informāciju medijiem piespÄ“lÄ“juši. MÄ“s arÄ« savus klientus neatklājam, bet, nÄ“, neviens no mÅ«su esošajiem klientiem nav mÅ«s tam noalgojis," viņš apgalvoja.