Iesaki rakstu:

KamÄ“r satiksmes ministrs, Jaunās konservatÄ«vās partijas pārstāvis Tālis Linkaits mÄ“Ä£ina atrast risinājumus auto pircÄ“ju aplikšanai ar jaunu nodokli budžeta papildināšanas vārdā, šÄ«s pašas partijas valdes locekļa, Saeimas Juridiskās komisijas priekšsÄ“dÄ“tāja Jura Juraša Ä£imenes uzņēmums „ietaupa” uz nodokļu rÄ“Ä·ina, savam biznesam izmantojot Igaunijā reÄ£istrÄ“tu transporta furgonu.

Burtnieku zirgaudzÄ“tava – sens Jurašu Ä£imenes uzņēmums

Kā rāda Lursoft datu bāze, 1999. gada nogalÄ“ Burtnieku pagastā dibinātā SIA Burtnieku zirgaudzÄ“tava jau kopš reÄ£istrācijas brīža ir bijusi un joprojām ir Jurašu Ä£imenes Ä«pašums.

Pašlaik uzņēmuma otrs lielākais Ä«pašnieks ar 26,51% kapitāldaļu ir tā valdes loceklis, 1982. gadā dzimušais Jānis Jurašs, savukārt uzņēmumu vismaz formāli kontrolÄ“ bijušÄ Korupcijas novÄ“ršanas un apkarošanas biroja darbinieka, tagadÄ“jā Saeimas deputāta Jura Juraša oficiālā dzÄ«vesbiedre, zvÄ“rinātā advokāte Alla Juraša ar 50,95% kapitāldaļu.

ArÄ« iepriekš SIA Burtnieku zirgaudzÄ“tava ir kontrolÄ“jusi tieši Jurašu Ä£imene: Lursoft dati rāda, ka lÄ«dz 2007. gada maijam uzņēmuma kontrolpakete piederÄ“jusi nu jau mirušajam Jura Juraša tÄ“vam Jānim Jurašam, savukārt pašam tagadÄ“jam politiÄ·im un Saeimas deputātam 50,88% Burtnieku zirgaudzÄ“tavas kapitāldaļu piederÄ“juši lÄ«dz 2010. gada pavasarim.

Izmanto sen zināmu shÄ“mu „ietaupÄ«šanai”

Uzņēmuma Facebook profilā un oficiālajos gada pārskatos nav atrodamas ziņas, ka tā pamatdarbÄ«ba tiktu veikta kādā no Latvijas kaimiņvalstÄ«m. Tieši pretÄ“ji, „Burtnieku zirgaudzÄ“tava ir senākā audzÄ“tava Latvijā un bez pārtraukuma darbojusies pÄ“dÄ“jos 70 gadus. MÅ«sdienās zirgaudzÄ“tavā ir vairāk nekā 250 zirgu, kuri ganās ainaviskajās dabas lieguma pļavās Burtnieka krastos un apkārtnÄ“”, - tā sevi raksturo pats uzņēmums.

Taču, neraugoties uz to, pa Latvijas ceļiem braukā dzeltenÄ«gas krāsas transporta furgons Renault Master ar Burtnieku zirgaudzÄ“tavas emblÄ“mu un tālruņa numuriem, šis transportlÄ«dzeklis ir reÄ£istrÄ“ts nevis Latvijā, bet gan kaimiņzemÄ“ Igaunijā un attiecÄ«gi aprÄ«kots ar Igaunijas valsts reÄ£istrācijas numurzÄ«mÄ“m.

Latvijas auto Ä«pašniekiem šÄda rÄ«cÄ«ba ir labi zināma jau gadiem ilgi. Tā kā Latvijā ar auto reÄ£istrāciju un ikgadÄ“jiem nodokļiem saistÄ«tie maksājumi ir bÅ«tiski augstāki nekā Igaunijā, daudzi autobraucÄ“ji bija sākuši ietaupÄ«t, savas automašÄ«nas reÄ£istrÄ“jot kaimiņvalstÄ«. „Igaunijā nav auto nodokļa,” tik lakoniski Dienai pašreizÄ“jo situāciju raksturo Igaunijas Ceļu administrācijas sabiedrisko attiecÄ«bu departamentā.

Savukārt Latvijas valsts uz šo situāciju reaģēja, nosakot ikgadÄ“jus maksājumus visiem Latvijas rezidentiem, kuri izmanto ārzemÄ“s reÄ£istrÄ“tus transportlÄ«dzekļus. Šie nosacÄ«jumi ir spÄ“kā vÄ“l joprojām.

Budžetam pienāktos auto ekspluatācijas nodoklis

Ja Jurašu Ä£imenes uzņēmuma izmantotais furgons bÅ«tu godÄ«gi reÄ£istrÄ“ts Latvijā, valsts budžets no tā saņemtu vÄ“rā ņemamus ienākumus – tāpat kā gadÄ«jumā, ja par Igaunijā reÄ£istrÄ“tu transportlÄ«dzekli bÅ«tu samaksāts transportlÄ«dzekļa ekspluatācijas nodoklis.

Kā Dienai skaidro Satiksmes ministrijā, likums noteic, ka „transportlÄ«dzekļa ekspluatācijas nodokli par ārvalstÄ« reÄ£istrÄ“ta M1 un N1 kategorijas automobiļa izmantošanu ceļu satiksmÄ“ maksā persona, kuras deklarÄ“tā dzÄ«vesvieta ir Latvijā un kura dalÄ«bai ceļu satiksmÄ“ izmanto ārvalstÄ« reÄ£istrÄ“tu M1 un N1 kategorijas automobili”. Šis maksājums ir no 10 eiro dienā lÄ«dz 1000 eiro gadā.

Ir noteiktas arÄ« teorÄ“tiski stingras soda sankcijas par šo noteikumu neievÄ“rošanu. „Saskaņā ar Ceļu satiksmes likuma 57. panta devÄ«to daļu par ārvalstÄ« reÄ£istrÄ“ta M1 un N1 kategorijas automobiļa izmantošanu ceļu satiksmÄ“ Latvijā, ja tā vadÄ«tājs - persona, kuras deklarÄ“tā dzÄ«vesvieta ir Latvijā, - nav samaksājis noteiktā kārtÄ«bā un apjomā transportlÄ«dzekļa ekspluatācijas nodokli, piemÄ“ro naudas sodu transportlÄ«dzekļa vadÄ«tājam no trÄ«sdesmit lÄ«dz astoņdesmit naudas soda vienÄ«bām. AdministratÄ«vā pārkāpuma procesu par šo pārkāpumu veic Valsts policija,” skaidro Satiksmes ministrija.

Savukārt, veicot kravas transporta furgona Renault Master reÄ£istrāciju Latvijā, ir noteikts, ka transportlÄ«dzekļa ekspluatācijas nodokļa summai jābÅ«t samaksātai par kārtÄ“jā kalendāra gadā atlikušo pilno mÄ“nešu skaits (ieskaitot reÄ£istrācijas mÄ“nesi) un transportlÄ«dzekļa ekspluatācijas nodokli par kravas automobiļiem ar pilnu masu lÄ«dz 12 000 kg maksā atbilstoši šo transportlÄ«dzekļu pilnai masai.

Saskaņā ar Ceļu satiksmes drošÄ«bas direkcijas (CSDD) datiem „kravas transporta furgonam Renault Master ar Igaunijas valsts reÄ£istrācijas numuru 987MRR EUCARIS norādÄ«tā pilnā masa ir 3500 kg, lÄ«dz ar to kalendārā gada nodokļa likme ir 219,00 EUR”. Tam vÄ“l bÅ«tu jāpieskaita 55 eiro – dabas resursu nodokļa samaksa, kas jāveic, Latvijā pirmoreiz pastāvÄ«gi reÄ£istrÄ“jot kravas transportlÄ«dzekli ar pilno masu lÄ«dz 3500 kg.

„Man jums nav jāatskaitās nekas!”

Uzņēmuma lielākā Ä«pašniece un bijusÄ« valdes locekle, Saeimas Juridiskās komisijas priekšsÄ“dÄ“tāja Jura Juraša oficiālā dzÄ«vesbiedre Alla Juraša nevÄ“lÄ“jās atbildÄ“t uz Dienas jautājumu – vai viņas kontrolÄ“tā SIA ir nomaksājusi transportlÄ«dzekļa ekspluatācijas nodokli par tās izmantoto furgonu Renault Master ar Igaunijas valsts reÄ£istrācijas numuru 987MRR.

Taču, kā apliecina CSDD, nekas no šiem maksājumiem par Renault Master furgonu nav veikts, kas nozÄ«mÄ“, ka Jurašu Ä£imenes uzņēmums šo naudu ir „ietaupÄ«jis” un paturÄ“jis savām vajadzÄ«bām. VienÄ«gais fiksÄ“tais maksājums ir – pāris dienas pÄ“c tam, kad Diena sāka interesÄ“ties par Burtnieku zirgaudzÄ“tavas auto un pirmoreiz sazvanÄ«ja Jāni Jurašu, furgonam 18. oktobrÄ« nopirkta vinjete (autoceļu lietošanas nodeva).

Savukārt Burtnieku zirgaudzÄ“tavas valdes loceklis Jānis Jurašs divās telefonsarunās nenoliedza, ka furgonu tiešÄm lieto un tas tiešÄm reÄ£istrÄ“ts Igaunijā, taču jebko sÄ«kāk paskaidrot atteicās ar vārdiem: „Man jums nav jāatskaitās nekas. Es tak jums neprasu, kas jums mājās ledusskapÄ« ir!”

Pirmā saruna ar SIA Burtnieku zirgaudzÄ“tava valdes locekli Jāni Jurašu: žurnāliste zvana izdomātas iestādes – „komunālā dienesta” vārdā

- Labdien, vai Burtnieku zirgaudzētava?

- Jā.

- Te no komunālā dienesta zvana. Es gribÄ“ju noskaidrot, uz kuru adresi jums sÅ«tÄ«t pretenzijas saistÄ«bā ar jÅ«su automašÄ«nu? Kaut kur Igaunijā?

- Par kādu automašÄ«nu?

- Tā automašÄ«na ar valsts numuru 987 MRR, kurai virsÅ« ir rakstÄ«ts Burtnieku zirgaudzÄ“tava.

- A kas tur ira?

- Nu mēs sūtīsim vēstuli. Uz kuru adresi?

- A kas tur par sūdzībām?

- Nu, to mēs vēstulē rakstīsim.

- Sūtat Jāņa Vintēna 13, Burtnieki.

- Bet tā mašÄ«na Igaunijā reÄ£istrÄ“ta. Kā tur tas Ä«sti?

- A kāda jums starpība, kur viņa reģistrēta.

- NÄ“, nu it kā Latvijas kompānijām mašÄ«nas jāreÄ£istrÄ“ Latvijā. Tā, es saprotu, ir zirgaudzÄ“tavas mašÄ«na.

- NÄ“, nu kāda atšÄ·irÄ«ba, kam tā mašÄ«na. Mana tā mašÄ«na. Privātā.

- Privātā mašÄ«na. Un jÅ«s viņu esat reÄ£istrÄ“jis… Tad varbÅ«t man jums jāsÅ«ta. Ar ko man tas gods runāt?

- Ar Jāni.

- Un uzvārds jums būtu?

- Nu, kas par lietu, sakāt.

- Ir vesela virkne lietu.

- Nu, stāstat, vesela virkne lietu.

- Nu, to mēs vēstulē stāstīsim.

- Kas par lietu ir?

- Nu skaidrs, labi, paldies!

Otrā saruna ar SIA Burtnieku zirgaudzÄ“tava valdes locekli Jāni Jurašu: zvana žurnāliste

- Labdien! Tagad varat runāt?

- Nu, bišÄ·iņ varu. Kas i’ pa lietu?

- Es par to busiņu joprojām interesējos.

- Kas, viņš jums neliek mieru?

- Kam tas pieder?

- Man jums nav jāatskaitās, kam kas pieder. Es jums ar’ neprasu.

- Un kādiem nolūkiem jūs to izmantojat?

- Un kāpēc man tas jums būtu jāstāsta?

- Bet, ja jūs to izmantojat Burtnieku vajadzībām, tā kā virsū ir Burtnieku logo, kāpēc nereģistrējat Latvijā?

- Man jums nav jāatskaitās nekas.

- Tas ir tāpēc, ka Latvijā tas ir dārgāk?

- Es tak jums neprasu, kas jums mājās ledusskapī ir!

Raksts pirmoreiz publicēts laikrakstā Diena.