KamÄ“r JÄnis SÄrts guļ uz NATO lauriem, Kremlis plÅ«c augļus informÄcijas kaujas laukÄ
KasÄ«klis · 19.03.2019. · Komentāri (0)Jau kÄdu laiku atpakaļ lÄ«dztekus tÄdiem jau zinÄmiem formulÄ“jumiem kÄ bruņots konflikts un karš (konvencionÄla karadarbÄ«ba) parÄdÄ«jÄs vÄ“l divi jauni termini – informatÄ«vais karš un hibrÄ«dkarš, kas bÅ«tÄ«bÄ ir sinonÄ«mi. Visos iepriekš minÄ“tÄjos formulÄ“jumos viens no svarÄ«gÄkajiem vÄrdiem ir tieši „karš”.
KÄ zinÄms, karš ir plašs konflikta stÄvoklis starp valstÄ«m, organizÄcijÄm vai relatÄ«vi lielÄm cilvÄ“ku grupÄm, ko raksturo vardarbÄ«ga, fiziska spÄ“ka pielietošana pret pretÄ“jo karojošo pusi un dažreiz arÄ« pret civiliedzÄ«votÄjiem.[1]
AgrÄk ar vÄrdu „karš” saprata divas identificÄ“jamas, pamanÄmas, cilvÄ“ku grupas vai valstis, kur vieni pret otriem piemÄ“roja ieroÄus. SavukÄrt lÄ«dz ar globÄlÄ tÄ«mekļa parÄdÄ«šanos un globalizÄciju palika arvien grÅ«tÄk tieši identificÄ“t saucamo „agresoru”, kurš parasto ieroÄu vietÄ sÄk izmantot informatÄ«vo telpu, lai ar tÄs palÄ«dzÄ«bu mainÄ«tu cilvÄ“ku uztveri un attieksmi pret dažÄdÄkiem notikumiem pagÄtnÄ“ un tagadnÄ“ tÄdejÄdi jau laikus veidojot noteiktu viedokli attiecÄ«bÄ pret notikumiem nÄkotnÄ“.
JÄ“dziena „informatÄ«vais karš” atsegums ir meklÄ“jam tÄ pirmajÄ vÄrdÄ. Proti, lÄ«dz šim ierastais rezultÄts, kurš tika panÄkts piemÄ“rojot ieroÄus, tiek panÄkts ar informÄcijas palÄ«dzÄ«bu. TurklÄt, vÄrds „informÄcija” ir tulkojuma visplašÄkÄ nozÄ«mÄ“, sÄkot no atsevišÄ·u notikumu atspoguļošanas, vai otrÄdÄk – neatspoguļošanas, tÄ arÄ« veicot rÅ«pÄ«gu izvÄ“li, kÄda veida informÄciju publiskot. MÅ«sdienÄs lielu lomu spÄ“lÄ“ arÄ« tas saucamais „sabiedrÄ«bas viedoklis”, kurš parÄdÄs komentÄru formÄtÄ pie attiecÄ«gajiem rakstiem, vai kÄ atsevišÄ·i ieraksti sociÄlajos tÄ«klos.
PÄ“dÄ“jÄ laikÄ informatÄ«vÄ kara nozÄ«mÄ«gumu jau sÄk arvien labÄk saprast, kaut arÄ«, manuprÄt, saprast ir viens, bet iedot attiecÄ«gus instrumentus tiesÄ«bsargÄjošÄm institÅ«cijÄm un veidot normatÄ«vo regulÄ“jumu – pavisam cita lieta. Ko Ä«paši grÅ«ti izdarÄ«t, kad informatÄ«va kara gadÄ«jumÄ nereti informÄcijas radÄ«šanas un ievietošanas vieta var bÅ«t Ärpus attiecÄ«gÄs valsts teritorijas. TÄtad – arÄ« jurisdikcijas.
Par informatÄ«vo karu un tÄ dažÄdÄkajÄm izpausmÄ“m varÄ“tu rakstÄ«t gari un plaši, bet, tas nav šÄ« raksta mÄ“rÄ·is. Proti, raksta mÄ“rÄ·is vairÄk ir mÄ“Ä£inÄt saprast, vai informatÄ«vajÄ karÄ rezultÄts ir neizšÄ·irts, vai arÄ«, tomÄ“r nedaudz zaudÄ“jam. KÄ iepriekš jau tika minÄ“ts, informatÄ«vÄ kara mÄ“rÄ·is ir mainÄ«t sabiedrÄ«bas viedokli par pagÄtnÄ“ notikušiem notikumiem un veidot noteiktu viedokli par nÄkotnÄ“ iespÄ“jamiem notikumiem.
Tad nu šajÄ ziÅ†Ä manÄ redzeslokÄ nonÄca labi analizÄ“jams materiÄls, proti, pÄ“tÄ«jums, kura laikÄ tika secinÄts, ka Baltijas valstÄ«s samazinÄjies iedzÄ«votÄju skaits, kas Krievijas-Ukrainas konfliktÄ Krieviju uzskata par galveno vaininieci[2]. IesÄkumÄ pret pÄ“tÄ«juma secinÄjumiem izturÄ“jos ļoti rezervÄ“ti, pieļaujot, ka tas ir tieši tÄdēļ tapis, lai kultivÄ“tu sabiedrÄ«bÄ viedokli, ka blakus mums patiesÄ«bÄ dzÄ«vo visnotaļ labs un draudzÄ«gs kaimiņš, kuru sÄkotnÄ“ji nespÄ“jam novÄ“rtÄ“t. RespektÄ«vi, izteikts informatÄ«vÄ kara ierocis – veidot sabiedrÄ«bÄ viedokli, ka Ukraina jau nu nav tÄda balta un pÅ«kaina, savukÄrt Krievija nav nemaz tik ļauna un agresÄ«va.
TomÄ“r, papÄ“tot pÄ“tÄ«jumu autorus, sÄku aizdomÄties vÄ“l vairÄk, jo pÄ“tÄ«jums veikts 2019.gada janvÄrÄ«, izmantojot tiešÄs intervijas LatvijÄ, LietuvÄ un IgaunijÄ. TÄ mÄ“rÄ·is bija noskaidrot Baltijas sabiedrÄ«bu polarizÄcijas potenciÄlu. Aptauja tika veikta Latvijas UniversitÄtes Filozofijas un socioloÄ£ijas institÅ«ta pÄ“tnieka MÄrtiņa KaprÄna vadÄ«bÄ, sadarbojoties vadošajÄm Baltijas valstu socioloÄ£isko pÄ“tÄ«jumu kompÄnijÄm.[3]
Ja paņemam par atskaites punktu Krimas jautÄjumu Ukrainas un Krievijas konfliktÄ, ņemot vÄ“rÄ, ka kopš konflikta norises brīža ir parÄdÄ«jies daudz vairÄk faktu. PiemÄ“ram, KrievijÄ AizsardzÄ«bas ministrija apstiprinÄja jaunu apbalvojumu – medaļa „Par Krimas atgriešanu”, ar kuru jau 2014.gada 24.martÄ aizsardzÄ«bas ministrs Sergejs Šoigu apbalvoja Krievijas jÅ«ras kÄjniekus un citus[4] kara dalÄ«bniekus. ŠÄdas medaļas esamÄ«bas fakts un kas to pasniedz un kam, faktiski noņem jebkÄdas saprÄtÄ«gas šaubas par to, vai Krimas jautÄjums bija iedzÄ«votÄju brÄ«vas gribas izpausme, vai – militÄristu inscenÄ“ts pasÄkums, bez šaubÄm, par kuru ļoti labi zinÄja Krievijas prezidents – Putins. Cits fakts – Krimu pašlaik Krievija uzskata par savu, pretÄ“ji citu valstu viedoklim.
Tagad nonÄkam pie satraucošÄkÄ, proti, fakti nav mainÄ«jušies, bet iedzÄ«votÄju attieksme pret šiem faktiem gan? CitÄ“ju fragmentu no pÄ“tÄ«juma: LatvijÄ šÄdu iedzÄ«votÄju skaits ir samazinÄjies vismazÄk. ŠobrÄ«d 36,7% aptaujÄto uzskata, ka par konfliktu lielÄkoties atbildÄ«ga Krievija, bet 2016.gadÄ tÄ uzskatÄ«ja vairÄk - 41,5% aptaujÄto. TikmÄ“r IgaunijÄ un LietuvÄ par to, ka konfliktÄ lielÄkoties atbildÄ«gÄ ir Krievija, pÄrliecinÄts lielÄks skaits iedzÄ«votÄju. IgaunijÄ šogad tÄ uzskata 42,5% iedzÄ«votÄju, bet 2016.gadÄ tÄ domÄja 56,8%, savukÄrt LietuvÄ šobrÄ«d tÄ uzskata 41,1%, bet pirms trÄ«s gadiem - 63% aptaujÄto.
Iepriekš minÄ“tais, manuprÄt, ir ļoti satraucošs paziņojums, jo viedokļu maiņa nenotiek pati no sevis. IzskatÄs, ka ir notikušas mÄ“rÄ·tiecÄ«gas un daudzpusÄ«gas darbÄ«bas, lai veiktu sabiedrÄ«bas viedokļa ietekmÄ“šanu.
Ja tik bÅ«tiski tiek mainÄ«ts sabiedrÄ«bas viedoklis, kurš tad ir bijis agresors, tad parÄdÄs retorisks jautÄjums – kÄ var mainÄ«t sabiedrÄ«bas viedokli, ja sÄkotnÄ“jÄ faktiskÄ situÄcija nav tik viegli identificÄ“jama?
ManÄ skatÄ«jumÄ pÄ“tÄ«juma rezultÄts jau ir kÄ izteikts trauksmes zvans par to, ka pašlaik informatÄ«vajÄ karÄ mÄ“s vÄ“l neesam tajÄ pusÄ“, kura sevi var saukt par uzvarÄ“tÄju.
Viena lieta fakta konstatÄ“šana, otra – skatÄ«jums ko un kÄ labÄk darÄ«t, lai situÄcija uzlabotos. BÅ«tiskÄkais – sabiedrÄ«ba jÄinformÄ“ par informatÄ«vo karu, un, jo vairÄk bÅ«s tÄ elementu parÄdÄ«šana, jo labÄk. KÄ tiek fiksÄ“ta kÄda viltus vai pÄrlieku slavinoša ziņa – nekavÄ“joties jÄliek blakus faktu izklÄsts. TÄ arÄ« šoreiz jÄmet pie malas visa kautrÄ«ba un politiÄ·iem normatÄ«vajÄ lÄ«menÄ« ir jÄparedz pietiekoši daudzi un efektÄ«vi instrumenti, lai nepieļautu maldÄ«gu viedokļu rašanos un kultivÄ“šanu. Protams, ka uzreiz kÄds pamanÄ«sies iebilst par cenzÅ«ru. JÄ, tÄ bÅ«s sava veida cenzÅ«ra, bet, attaisnojamais leÄ£itÄ«mais mÄ“rÄ·is ir valsts eksistence un drošÄ«ba. Ja pa pilienam vien sabiedrÄ«ba tiek indÄ“ta, tad diezgan muļķīgi neko nedarÄ«t, lai šo indÄ“šanu pÄrtrauktu.
P.S. Te smags darba lauks jaunajiem politiÄ·iem. JÄcer, ka viņi to apzinÄs. JÄ, un kaut kÄ sen neko neesmu dzirdÄ“jis no JÄņa SÄrta vadÄ«tÄ STRATCOM centra Krievijas propagandas sakarÄ, varbÅ«t par NATO algu šis kungs varÄ“ja jau izrÄdÄ«t lielÄku iniciatÄ«vu un pašatdevi (STRATCOM koridoros runÄ, ka kungs braukÄ ar ASV vÄ“stniecÄ«bas auto un uz rokas mÄ“nesi saņemot ap 7 500 EUR)!
[1] https://lv.wikipedia.org/wiki/Kar%C5%A1
[3] https://www.lu.lv/par-mums/lu-mediji/zinas/zina/t/48895/
[4] https://life.ru/t/%D0%BD%D0%BE%D0%B2%D0%BE%D1%81%D1%82%D0%B8/151348