Iesaki rakstu:

Jau kādu laiku atpakaļ lÄ«dztekus tādiem jau zināmiem formulÄ“jumiem kā bruņots konflikts un karš (konvencionāla karadarbÄ«ba) parādÄ«jās vÄ“l divi jauni termini – informatÄ«vais karš un hibrÄ«dkarš, kas bÅ«tÄ«bā ir sinonÄ«mi. Visos iepriekš minÄ“tājos formulÄ“jumos viens no svarÄ«gākajiem vārdiem ir tieši „karš”.

Kā zināms, karš ir plašs konflikta stāvoklis starp valstÄ«m, organizācijām vai relatÄ«vi lielām cilvÄ“ku grupām, ko raksturo vardarbÄ«ga, fiziska spÄ“ka pielietošana pret pretÄ“jo karojošo pusi un dažreiz arÄ« pret civiliedzÄ«votājiem.[1]

Agrāk ar vārdu „karš” saprata divas identificÄ“jamas, pamanāmas, cilvÄ“ku grupas vai valstis, kur vieni pret otriem piemÄ“roja ieročus. Savukārt lÄ«dz ar globālā tÄ«mekļa parādÄ«šanos un globalizāciju palika arvien grÅ«tāk tieši identificÄ“t saucamo „agresoru”, kurš parasto ieroču vietā sāk izmantot informatÄ«vo telpu, lai ar tās palÄ«dzÄ«bu mainÄ«tu cilvÄ“ku uztveri un attieksmi pret dažādākiem notikumiem pagātnÄ“ un tagadnÄ“ tādejādi jau laikus veidojot noteiktu viedokli attiecÄ«bā pret notikumiem nākotnÄ“.

JÄ“dziena „informatÄ«vais karš” atsegums ir meklÄ“jam tā pirmajā vārdā. Proti, lÄ«dz šim ierastais rezultāts, kurš tika panākts piemÄ“rojot ieročus, tiek panākts ar informācijas palÄ«dzÄ«bu. Turklāt, vārds „informācija” ir tulkojuma visplašÄkā nozÄ«mÄ“, sākot no atsevišÄ·u notikumu atspoguļošanas, vai otrādāk – neatspoguļošanas, tā arÄ« veicot rÅ«pÄ«gu izvÄ“li, kāda veida informāciju publiskot. MÅ«sdienās lielu lomu spÄ“lÄ“ arÄ« tas saucamais „sabiedrÄ«bas viedoklis”, kurš parādās komentāru formātā pie attiecÄ«gajiem rakstiem, vai kā atsevišÄ·i ieraksti sociālajos tÄ«klos.

PÄ“dÄ“jā laikā informatÄ«vā kara nozÄ«mÄ«gumu jau sāk arvien labāk saprast, kaut arÄ«, manuprāt, saprast ir viens, bet iedot attiecÄ«gus instrumentus tiesÄ«bsargājošÄm institÅ«cijām un veidot normatÄ«vo regulÄ“jumu – pavisam cita lieta. Ko Ä«paši grÅ«ti izdarÄ«t, kad informatÄ«va kara gadÄ«jumā nereti informācijas radÄ«šanas un ievietošanas vieta var bÅ«t ārpus attiecÄ«gās valsts teritorijas. Tātad – arÄ« jurisdikcijas.

Par informatÄ«vo karu un tā dažādākajām izpausmÄ“m varÄ“tu rakstÄ«t gari un plaši, bet, tas nav šÄ« raksta mÄ“rÄ·is. Proti, raksta mÄ“rÄ·is vairāk ir mÄ“Ä£ināt saprast, vai informatÄ«vajā karā rezultāts ir neizšÄ·irts, vai arÄ«, tomÄ“r nedaudz zaudÄ“jam. Kā iepriekš jau tika minÄ“ts, informatÄ«vā kara mÄ“rÄ·is ir mainÄ«t sabiedrÄ«bas viedokli par pagātnÄ“ notikušiem notikumiem un veidot noteiktu viedokli par nākotnÄ“ iespÄ“jamiem notikumiem.

Tad nu šajā ziņā manā redzeslokā nonāca labi analizÄ“jams materiāls, proti, pÄ“tÄ«jums, kura laikā tika secināts, ka Baltijas valstÄ«s samazinājies iedzÄ«votāju skaits, kas Krievijas-Ukrainas konfliktā Krieviju uzskata par galveno vaininieci[2]. Iesākumā pret pÄ“tÄ«juma secinājumiem izturÄ“jos ļoti rezervÄ“ti, pieļaujot, ka tas ir tieši tādēļ tapis, lai kultivÄ“tu sabiedrÄ«bā viedokli, ka blakus mums patiesÄ«bā dzÄ«vo visnotaļ labs un draudzÄ«gs kaimiņš, kuru sākotnÄ“ji nespÄ“jam novÄ“rtÄ“t. RespektÄ«vi, izteikts informatÄ«vā kara ierocis – veidot sabiedrÄ«bā viedokli, ka Ukraina jau nu nav tāda balta un pÅ«kaina, savukārt Krievija nav nemaz tik ļauna un agresÄ«va.

TomÄ“r, papÄ“tot pÄ“tÄ«jumu autorus, sāku aizdomāties vÄ“l vairāk, jo pÄ“tÄ«jums veikts 2019.gada janvārÄ«, izmantojot tiešÄs intervijas Latvijā, Lietuvā un Igaunijā. Tā mÄ“rÄ·is bija noskaidrot Baltijas sabiedrÄ«bu polarizācijas potenciālu. Aptauja tika veikta Latvijas Universitātes Filozofijas un socioloÄ£ijas institÅ«ta pÄ“tnieka Mārtiņa Kaprāna vadÄ«bā, sadarbojoties vadošajām Baltijas valstu socioloÄ£isko pÄ“tÄ«jumu kompānijām.[3]

Ja paņemam par atskaites punktu Krimas jautājumu Ukrainas un Krievijas konfliktā, ņemot vÄ“rā, ka kopš konflikta norises brīža ir parādÄ«jies daudz vairāk faktu. PiemÄ“ram, Krievijā AizsardzÄ«bas ministrija apstiprināja jaunu apbalvojumu – medaļa „Par Krimas atgriešanu”, ar kuru jau 2014.gada 24.martā aizsardzÄ«bas ministrs Sergejs Šoigu apbalvoja Krievijas jÅ«ras kājniekus un citus[4] kara dalÄ«bniekus. ŠÄdas medaļas esamÄ«bas fakts un kas to pasniedz un kam, faktiski noņem jebkādas saprātÄ«gas šaubas par to, vai Krimas jautājums bija iedzÄ«votāju brÄ«vas gribas izpausme, vai – militāristu inscenÄ“ts pasākums, bez šaubām, par kuru ļoti labi zināja Krievijas prezidents – Putins. Cits fakts – Krimu pašlaik Krievija uzskata par savu, pretÄ“ji citu valstu viedoklim.

Tagad nonākam pie satraucošÄkā, proti, fakti nav mainÄ«jušies, bet iedzÄ«votāju attieksme pret šiem faktiem gan? CitÄ“ju fragmentu no pÄ“tÄ«juma: Latvijā šÄdu iedzÄ«votāju skaits ir samazinājies vismazāk. ŠobrÄ«d 36,7% aptaujāto uzskata, ka par konfliktu lielākoties atbildÄ«ga Krievija, bet 2016.gadā tā uzskatÄ«ja vairāk - 41,5% aptaujāto. TikmÄ“r Igaunijā un Lietuvā par to, ka konfliktā lielākoties atbildÄ«gā ir Krievija, pārliecināts lielāks skaits iedzÄ«votāju. Igaunijā šogad tā uzskata 42,5% iedzÄ«votāju, bet 2016.gadā tā domāja 56,8%, savukārt Lietuvā šobrÄ«d tā uzskata 41,1%, bet pirms trÄ«s gadiem - 63% aptaujāto.

Iepriekš minÄ“tais, manuprāt, ir ļoti satraucošs paziņojums, jo viedokļu maiņa nenotiek pati no sevis. Izskatās, ka ir notikušas mÄ“rÄ·tiecÄ«gas un daudzpusÄ«gas darbÄ«bas, lai veiktu sabiedrÄ«bas viedokļa ietekmÄ“šanu.

Ja tik bÅ«tiski tiek mainÄ«ts sabiedrÄ«bas viedoklis, kurš tad ir bijis agresors, tad parādās retorisks jautājums – kā var mainÄ«t sabiedrÄ«bas viedokli, ja sākotnÄ“jā faktiskā situācija nav tik viegli identificÄ“jama?

Manā skatÄ«jumā pÄ“tÄ«juma rezultāts jau ir kā izteikts trauksmes zvans par to, ka pašlaik informatÄ«vajā karā mÄ“s vÄ“l neesam tajā pusÄ“, kura sevi var saukt par uzvarÄ“tāju.

Viena lieta fakta konstatÄ“šana, otra – skatÄ«jums ko un kā labāk darÄ«t, lai situācija uzlabotos. BÅ«tiskākais – sabiedrÄ«ba jāinformÄ“ par informatÄ«vo karu, un, jo vairāk bÅ«s tā elementu parādÄ«šana, jo labāk. Kā tiek fiksÄ“ta kāda viltus vai pārlieku slavinoša ziņa – nekavÄ“joties jāliek blakus faktu izklāsts. Tā arÄ« šoreiz jāmet pie malas visa kautrÄ«ba un politiÄ·iem normatÄ«vajā lÄ«menÄ« ir jāparedz pietiekoši daudzi un efektÄ«vi instrumenti, lai nepieļautu maldÄ«gu viedokļu rašanos un kultivÄ“šanu. Protams, ka uzreiz kāds pamanÄ«sies iebilst par cenzÅ«ru. Jā, tā bÅ«s sava veida cenzÅ«ra, bet, attaisnojamais leÄ£itÄ«mais mÄ“rÄ·is ir valsts eksistence un drošÄ«ba. Ja pa pilienam vien sabiedrÄ«ba tiek indÄ“ta, tad diezgan muļķīgi neko nedarÄ«t, lai šo indÄ“šanu pārtrauktu.

P.S. Te smags darba lauks jaunajiem politiÄ·iem. Jācer, ka viņi to apzinās. Jā, un kaut kā sen neko neesmu dzirdÄ“jis no Jāņa Sārta vadÄ«tā STRATCOM centra Krievijas propagandas sakarā, varbÅ«t par NATO algu šis kungs varÄ“ja jau izrādÄ«t lielāku iniciatÄ«vu un pašatdevi (STRATCOM koridoros runā, ka kungs braukā ar ASV vÄ“stniecÄ«bas auto un uz rokas mÄ“nesi saņemot ap 7 500 EUR)!

---

[1] https://lv.wikipedia.org/wiki/Kar%C5%A1

[2] https://www.tvnet.lv/6546130/baltijas-valstis-samazinajies-iedzivotaju-skaits-kas-krievijas-ukrainas-konflikta-krieviju-uzskata-par-galveno-vaininieci

[3] https://www.lu.lv/par-mums/lu-mediji/zinas/zina/t/48895/

[4] https://life.ru/t/%D0%BD%D0%BE%D0%B2%D0%BE%D1%81%D1%82%D0%B8/151348