Kam tic tie, kas grib, lai netici nekam
Linards Hartmanis · 12.01.2021. · Komentāri (0)Brīžos, kad plašÄkam sabiedrÄ«bas lokam piemin okultismu, tad vieni smÄ«kÅ†Ä klusi, citi steigtu pildÄ«t savu operatÄ«vo armijai pielÄ«dzinÄmo dienestu dotos uzdevumus likvidÄ“t tÄdas informÄcijas izplatÄ«šanu, velkot paralÄ“les ar „atmiņu Å«deņiem” un citiem brÄ«numiem, un pa vidam atrodas arÄ« kÄds, kas kaut mazliet sapratÄ«s.
VÄ“sturiski teju visu politisko jomu visÄ pasaulÄ“ caurstrÄvo vieni vai otri indivÄ«di, kuriem šÄ«s lietas pavisam nav svešas, – attiecÄ«gas organizÄcijas pÄrstÄvji ir dibinÄjuši valstis un lielvalstis, uzsÄkuši liela un mazÄka mÄ“roga karus, allaž ar motÄ«viem, kuru pamatÄ ir vienas vai otras pÄrliecÄ«bas. InformatÄ«vi arÄ« šÄ«s lietas steigšus tiek noliktas „sazvÄ“restÄ«bu” plauktiņÄ, jo skar pašus pamatus tiem, kuru pÄrliecÄ«bas vÄrdÄ arÄ« norisinÄs tagadÄ“jÄ reakcija uz pandÄ“miju, kura aizvien vairÄk sÄk iegÅ«t aprises totalitÄras sistÄ“mas izveidošanai globÄlÄ mÄ“rogÄ.
Plaši mÅ«sdienÄs tiek piesaukts rakstnieks Džordžs Orvels un viņa romÄns „1984” – ne velti, jo paralēļu ir nepÄrprotami daudz. GrÅ«ti gan saprast vai šÄda darba tapšanu no Orvela puses vÄ“rtÄ“t kÄ paša pÄrstÄvÄ“tÄs iestÄdes ložas nodevÄ«bu vai tomÄ“r mÄ“rÄ·tiecÄ«gu darbÄ«bu, kuras rezultÄtÄ cilvÄ“kiem tiek radÄ«ts iespaids, ka ir viena paliela organizÄcija ar simtiem gadu senÄm saknÄ“m, kuras plÄni neizbÄ“gami tiks Ä«stenoti. VÄ“lÄk tekstÄ atgriezÄ«simies pie saiknes ar „visu redzošo aci” un „Lielais brÄlis tevi vÄ“ro”.
IestÄdi, kuras nosaukumu neminÄ“šu, un tÄs atzaru katoļu baznÄ«cÄ pÄrstÄv tagadÄ“jais pÄvests, ne velti viņa „liberÄlie” paziņojumi tik lieliski saskan ar attiecÄ«gÄs organizÄcijas pÄ“dÄ“jo pÄris gadu desmitu laikÄ Ä«paši popularizÄ“tajiem. JezuÄ«tu ordeņa ciešÄ saikne ar attiecÄ«gu organizÄciju sakņojas dziÄ¼Ä pagÄtnÄ“.
InformatÄ«vajÄ lauciÅ†Ä izteikti labi vÄ“rojams tas, ka viss reliÄ£iskais vai kaut attÄli ar to saistÄ«tais tiek pakÄpeniski diskreditÄ“ts lÄ«dz pÄ“dÄ“jam pilienam, nu jau no pašas iekšienes, it kÄ pamatojoties uz loÄ£iku, cilvÄ“ktiesÄ«bÄm, apspiesto zinÄtni un citÄm pasaciņÄm un mÅ«sdienÄs pÄ“kšÅ†i iegÅ«to brÄ«vÄ«bu darÄ«t, ko vien gribi. Pat, ja cilvÄ“ks ir pÄrliecinÄts ateists, der atcerÄ“ties, ka arÄ« tam pamatÄ ir mÄ“rÄ·is to novest lÄ«dz absurdam, ka cilvÄ“ki pamana, kÄdas sekas ir „augstÄka virzoša spÄ“ka” neesamÄ«bai.
Ironija ir tÄda, ka ateismu un naidu pret reliÄ£ijÄm caur saviem kanÄliem plaši izplata cilvÄ“ki, kuri dzÄ«vo pÄ“c pÄrliecÄ«bas, ka pasaulÄ“ uzsÄks jaunu laikmetu Lucifera zÄ«mÄ“. Te arÄ« svarÄ«gi piebilst, ka jÄ“dzieni mÅ«sdienÄs ir tik ļoti samistroti un vÄrds „Lucifers” ir pÄrtapis par „SÄtanu” vai tiek pat vilktas paralÄ“les ar to, ka tas ir viens un tas pats VecajÄ derÄ«bÄ aprakstÄ«tais Dievs.
Visi šie trÄ«s jÄ“dzieni ir trÄ«s pilnÄ«gi dažÄdas lietas, jo ar vÄrdu „Dievs” apzÄ«mÄ“ to „visumu”, kas eksistÄ“, ar vÄrdu „Lucifers” gaismas nesošo principu, kas ved cilvÄ“kus augstÄk, savukÄrt trešais ir virknÄ“ šÄ·Ä«bu un greizu tulkojumu rezultÄtÄ no materiÄlÄs pasaules pamatos esoša principa un „fiziskÄs pasaules” tÄ“va pÄrtapis par kaut ko pilnÄ«gi utopisku vai nu galÄ“ji tumšu vai galÄ“ji ko labu.
GreizÄ izpratne par šiem jÄ“dzieniem noveda arÄ« pie tÄda kadra kÄ Ä€dolfa Hitlera Ä«stenotÄ genocÄ«da pret ebrejiem iemesliem, jo, iespÄ“jams, kristÄ«gÄs dogmas saputrojot kopÄ ar okultajÄm zinÄtnÄ“m, kur ebreju kÄ tautu vadošais „Jahveh” ir tas, ko dÄ“vÄ“ arÄ« par „SÄtanu”, licis domÄt, ka šis ņems un atgriezÄ«s kaut kÄdÄ formÄ „Gaismas laikmetu” un radÄ«s jaunu cilvÄ“ku rasi. PlašÄku mÄ“rÄ·u sasniegšanai, iespÄ“jams, arÄ« šis VÄcijas jukušais lÄ«deris ticis izmantots kÄ instruments, jo tas, kÄ beidzÄs II Pasaules karš, licis pamatus tam, ka mÅ«sdienÄs izveidojušies tik milzÄ«gi un saistÄ«ti valstu bloki un jÄ“dziens „nacionÄlisms” pamazÄm ticis vienlÄ«dzinÄts ar tÄdu kÄ perversiju.
Virkne reliÄ£isko dogmu ir gadu gaitÄ „SÄtana” jÄ“dzienu lÄ«dz perversijai pÄrspÄ«lÄ“jušas un novedušas lÄ«dz sistemÄtiskam riebumam pret kÄdu cilvÄ“ku grupu, kamÄ“r pati bÅ«tÄ«ba ir gluži vienkÄrši tÄda, ka tas ir materiÄlÄs pasaules „tÄ“vs” un attiecÄ«gi tÄ „zvaigznÄ“” dzimušajiem ir dziļÄka izpratne par materiÄlÄs pasaules uzbÅ«vi. Var tam ticÄ“t vai neticÄ“t, bet ieguldÄ«jums zinÄtnÄ“ no attiecÄ«gÄs tautas ir apbrÄ«na vÄ“rts.
Atgriežoties pie „visu redzošÄs acs” un saiknes ar „Lielais brÄlis jÅ«s vÄ“ro”, – sevišÄ·i pÄ“dÄ“jie gadu desmiti iezÄ«mÄ“jas ar to, ka pakÄpeniski pazÅ«d privÄtums, jo jebkuru darbÄ«bu pavada aizvien izsmalcinÄtÄkas tehniskÄs ierÄ«ces. TÄdu tehnoloÄ£iju esamÄ«bu, lai kontrolÄ“tu indivÄ«dus totalitÄras sistÄ“mas ietvaros, diez vai Džordžs Orvels bÅ«tu paredzÄ“jis pats tÄpat vien, ja jau tolaik attiecÄ«ga grupa cilvÄ“ku jau nebÅ«tu sÄkusi virzÄ«bu uz to. Tehniski, ja jums ir šÄda veida ierÄ«ces un pieeja tÄm, tad jÅ«s kÄ persona esat teju vai pielÄ«dzinÄmi tam „visam” jeb Dievam, un attiecÄ«gas literatÅ«ras papÄ“tÄ«šana ļaus jums uzzinÄt, kas notiek tÄdos gadÄ«jumos ar tiem, kuri domÄ, ka brÄ«vi var ņemt un tÄda veida torni uz „debesÄ«m” mÅ«rÄ“t. AttiecÄ«gÄs iestÄdes pamatos arÄ« vairÄkkÄrtÄ«gi figurÄ“ skaitlis 6.
RakstÄ«tais ir brÄ«va vairÄku gan okultu, gan daiļliteratÅ«ras avotu interpretÄcija, lai mudinÄtu uz izpratni, ka cilvÄ“ki tiek audzinÄti un mudinÄti pelt okultÄs zinÄtnes vai reliÄ£ijas, bet vienlaikus autori attiecÄ«gajiem uzskatiem un virzÄ«tÄji, paši ir vienu vai vairÄk iestÄžu un to nosprausto mÄ“rÄ·u sekotÄji. Pieļauju, ka uzmanÄ«bas novÄ“ršanai, arÄ« medijos ir likti pamati steigšus vairÄku iestÄžu un institÅ«ciju pieminÄ“šanu vienlÄ«dzinÄt ar „sazvÄ“restÄ«bu” vai vienkÄrši to, ka attiecÄ«gÄs grupas ir tikai „muļķīši” vai „džentlmeņu klubi”, kuri tikai sēž un kompÄnijas pÄ“c spriež par dzÄ«vi.