Kam izdevīgi radīt haosu suņu uzskaitē?
Pietiek lasÄ«tÄjs · 25.06.2016. · Komentāri (54)MÅ«su valsts ir Ä«sta BrÄ«numzeme, kur bieži vien lietas notiek tÄpÄ“c, ka viens Äoms aiziet pie otra un sarunÄ pa tiešo sev vÄ“lamo, jo draugu bÅ«šanai, kas bija tik izplatÄ«ta padomju laikos, ir liels spÄ“ks, - kÄ saka, tu man, es pÄ“c tam tev, bet visiem pÄrÄ“jiem neiesaistÄ«tajiem no brÄ«numiem mute vaļÄ.
Bet skatÄ«simies visu pÄ“c kÄrtas. 2011.gadÄ Ministru kabinets pieņem ZemkopÄ«bas ministrijas (ZM) izstrÄdÄtos MK noteikumus “MÄjas (istabas) dzÄ«vnieku reÄ£istrÄcijas kÄrtÄ«ba”, kuros paredz visu suņu apzÄ«mÄ“šanu ar mikroÄipu un reÄ£istrÄ“šanu vienotÄ valsts reÄ£istrÄ, Šie noteikumi izveidoti ar mÄ“rÄ·i sakÄrtot vidi, noskaidrot suņu piederÄ«bu, lai pašvaldÄ«bas un kÄrtÄ«bu uzraugošÄs valsts struktÅ«ras varÄ“tu izmantot šos datus savÄm vajadzÄ«bÄm un noskaidrot Ä«pašnieku gan pamestajiem suņiem, gan tiem, kuri sakoduši cilvÄ“kus, uzbrukuši meža zvÄ“riem un mÄjlopiem, lai kontrolÄ“tu trakumsÄ“rgas vakcinÄciju, ka ir bÅ«tiski sabiedrÄ«bas veselÄ«bai.
Veidojot noteikumus, ZemkopÄ«bas ministrija paredz arÄ« pÄrejas periodu – 5 gadus, lai sabiedrÄ«ba varÄ“tu sagatavoties noteikumu izpildei. Nav šaubu, ka visi gaida 2016.gada 1.jÅ«liju, kad visiem suņiem jÄbÅ«t apzÄ«mÄ“tiem un reÄ£istrÄ“tiem, beidzot bÅ«s sakÄrtots jautÄjums un pašvaldÄ«bas viennozÄ«mÄ«gi varÄ“s tÄ“rÄ“t mazÄk lÄ«dzekļu pamesto suņu uzturÄ“šanai, bet prasÄ«t tos kompensÄ“t suņu Ä«pašniekiem.
Tiek izmantota Eiropas SavienÄ«bas nauda reÄ£istra izveidei, pamazÄm tajÄ suņu skaits palielinÄs. MÅ«su valsts pilsoņu lielÄkÄ daļa tomÄ“r ir samÄ“rÄ apzinÄ«gi, jo uz 2016.gada 1.janvÄri reÄ£istrÄ ir mazliet vairÄk par 22 000 suņu, bet jau uz 15.jÅ«niju reÄ£istrÄ“to suņu skaits sasniedz turpat 40 000.
PÄ“kšÅ†i ZM 2016.gada 17.martÄ iesniedz Valsts sekretÄru sanÄksmÄ“ izmaiņas MK noteikumos, nosakot, ka viensÄ“tu suņus reÄ£istrÄ neiekļaus, to apzÄ«mÄ“šana un reÄ£istrÄ“šana nebÅ«s obligÄta. ZM nav saistoši arÄ« tas, ka Eiropas SavienÄ«ba 2016.gada februÄrÄ« pieņem lÄ“mumu, ka katrai valstij jÄveido savs nacionÄlais suņu un kaÄ·u reÄ£istrs, kurÄ iekļaujami visi attiecÄ«go sugu dzÄ«vnieki.
TÄ kÄ sociÄlo partneru – Latvijas veterinÄrÄrstu biedrÄ«bas, dzÄ«vnieku aizsardzÄ«bas organizÄciju, profesionÄlo dzÄ«vnieku audzÄ“tÄju organizÄciju – sašutums ir ļoti liels, tad ZM veikli pÄrformulÄ“ grozÄ«jumus, un uz Ministru kabineta komitejas sÄ“di jau iet nevis iepriekšÄ“jais variants, bet gan cits, proti, visu suņu apzÄ«mÄ“šanu un reÄ£istrÄ“šanu atliekam uz pusgadu, paplašinÄm to personu loku, kuras apzÄ«mÄ“s suņus, iekļaujot PÄrtikas veterinÄrÄ dienesta inspektorus un vecÄkos inspektorus, kÄ arÄ« apmÄcÄ«tas personas, kurÄm noslÄ“gts lÄ«gums ar patversmÄ“m.
KÄds ir pamatojums šÄdiem grozÄ«jumiem? IzrÄdÄs, kÄ ne tik senos laikos bieži izmantotÄs mistiskÄs darbaļaužu sÅ«dzÄ«bas par apzÄ«mÄ“šanas un reÄ£istrÄcijas lielajÄm izmaksÄm. ZM noteikumu grozÄ«jumu argumentÄcijas pamatÄ ir tieši šÄds apgalvojums. Tas nekas, ka nav zinÄms sÅ«dzÄ«bu skaits, nav zinÄms, cik ir to mazturÄ«go mÅ«su valstÄ«, kuriem pieder suņi un kuri, iespÄ“jams, nespÄ“s apmaksÄt pakalpojumu. ZemkopÄ«bas ministrs DÅ«klava kungs nosauc 65 000 saimniecÄ«bas, kuras pieprasa ES lÄ«dzmaksÄjumus (kuri pienÄkas saimniecÄ«bÄm un kurus piešÄ·ir subsÄ«diju veidÄ) un kuru suņus nevarÄ“s reÄ£istrÄ“t izmaksu dēļ.
Ir pilnÄ«gi skaidrs, ka runÄt par to, ka kÄda likuma norma nestrÄdÄ, var tad, kad pÄ“c likumdošanas akta stÄšanÄs spÄ“kÄ redzams, ka ir problÄ“mas tÄ izpildÄ“, ŠobrÄ«d aina ir pilnÄ«gi pretÄ“ja – tuvojoties liktenÄ«gajam datumam, suņu reÄ£istrÄ“šana strauji aug, pÄ“c Latvijas veterinÄrÄrstu biedrÄ«bas datiem, kas saistÄ«ti ar vakcinÄciju pret trakumsÄ“rgu, reÄ£istrÄ jau iekļauta gandrÄ«z puse LatvijÄ mÄ«tošo suņu.
Tad kÄpÄ“c vajadzÄ«gi grozÄ«jumi? Vai ne tÄpÄ“c, lai jau sekmÄ«gi strÄdÄjošÄ sistÄ“mÄ radÄ«tu haosu ar galveno mÄ“rÄ·i – nepieļaut izveidot pilnvÄ“rtÄ«gu reÄ£istru, kas caurskatÄmi ļautu redzÄ“t suņu kustÄ«bu - Ä«pašnieka maiņu, patversmes apgrozÄ«jumu.
Strikti par jaunajiem grozÄ«jumiem iestÄjas biedrÄ«bas “DzÄ«vnieku policija” un “DzÄ«vnieku pansija Ulubele”(abÄs faktiski darbojas vienas un tÄs pašas personas tieši vai pastarpinÄti), kuras pÄrstÄvji starpministriju sanÄksmÄ“ izteica priekšlikumu par to, ka varÄ“tu suņus apzÄ«mÄ“t par maksu 3 euro pašreizÄ“jo 12 – 15 euro vietÄ. VienÄ«gi nav saprotams, kas traucÄ“ “DzÄ«vnieku pansijai Ulubele”, kura ir reÄ£istrÄ“jusi veterinÄro klÄ«niku RÄ«gas rajona LÄ«Äos, šo pakalpojumu suņu Ä«pašniekiem par nosaukto maksu sniegt jau tagad.
Ir pilnÄ«gi skaidrs, ka haoss ir izdevÄ«gs tieši patversmÄ“m, kuras saņem finansÄ“jumu klaiņojošo dzÄ«vnieku uzturÄ“šanai no pašvaldÄ«bu budžeta, jo šobrÄ«d, kad nav obligÄta vispÄrÄ“jÄ suņu apzÄ«mÄ“šana un reÄ£istrÄcija, var lieliski manipulÄ“t ar skaitļiem par atrastajiem suņiem, bet, nododot apzÄ«mÄ“šanu personÄm, kuras ar patversmi saista lÄ«gums, var turpinÄt pierakstÄ«t lielÄku patversmÄ“ nonÄkušo un uzturÄ“to suņu skaitu, nekÄ tas ir realitÄtÄ“. SistÄ“ma ļaus izsekot jebkura suņa ceļu no nonÄkšanas patversmÄ“ lÄ«dz atdošanai jaunam Ä«pašniekam.
ApzÄ«mÄ“šana jeb ÄipÄ“šana izmaksÄ 12 – 15 euro, valsts nodeva par reÄ£istrÄciju ir 7,11 euro. MinÄ“tÄ procedÅ«ra jÄveic reizi suņa mūžÄ, tÄpÄ“c nav pieņemami nekÄdi argumenti no valsts ierÄ“dņu puses par milzÄ«gajÄm izmaksÄm, klaiņojošo suņu skaita pieaugumu utt. Persona, kura nevar reizi suņa mÅ«Å¾Ä atļauties šÄdas izmaksas, nevar sunim nodrošinÄt labturÄ«bas prasÄ«bas, kÄ to prasa citi MK noteikumi, proti, veterinÄro aprÅ«pi, jo tÄs izmaksas nereti ir daudz augstÄkas.
Ir cerÄ«ba, ka 28.jÅ«nijÄ Ministru kabinetam pietiks veselÄ saprÄta neatbalstÄ«t ZM izstrÄdÄtos grozÄ«jumus un neizpostÄ«t labi strÄdÄt sÄkušo sistÄ“mu un šis jautÄjums tiks sakÄrtots mÅ«su mazajÄ valstÄ«.
Foto no lsm.lv