Iesaki rakstu:

VÄ“los aktÄ«vāk pievÄ“rst sabiedrÄ«bas uzmanÄ«bu ārstniecÄ«bas personu sertifikācijas un resertifikācijas problÄ“mai. Šai sakarā esmu 20.oktobrÄ« nosÅ«tÄ«jis iesniegumu personÄ«gi katram Saeimas deputātam ar lÅ«gumu izvÄ“rtÄ“t parlamentārās kontroles lietderÄ«bu, jo, manuprāt, procedÅ«ra kopš 2013.g., kad stājās spÄ“kā MK 2012.g. 18. decembra noteikumi "Ä€rstniecÄ«bas personu sertifikācijas kārtÄ«ba", tiek organizÄ“ta kā barotne ietekmÄ«giem medicÄ«nas jomas personāžiem, klaji ignorÄ“jot ārstniecÄ«bas personu no Satversmes 106.p. pirmā teikuma un arÄ« 90.p. izrietošÄs pamattiesÄ«bas.

2016.g., tuvojoties kārtÄ“jajai resertifikācijai psihiatra specialitātÄ“, tiku laikus veicis maksājumu uz Latvijas Ä€rstu biedrÄ«bas kontu, taču drÄ«z vien secināju, ka procedÅ«ra tiesiskā veidā nav iespÄ“jama. Diemžēl tiesÄ«bu akti nav sakārtoti joprojām, jo neviena iestāde, Ä«paši VeselÄ«bas ministrija (VM) vai VeselÄ«bas inspekcija (VI), nevÄ“las uzņemties atbildÄ«bu, lai atzÄ«tu, ka mediÄ·u kadru politika  brÅ«košajā mÅ«su valsts veselÄ«bas aprÅ«pes sistÄ“mā jau sen nav savienojama ar bezjÄ“dzÄ«gu, bet laikietilpÄ«gu, pacientiem un ārstu Ä£imenÄ“m laiku atņemošu, ārstus pazemojošu procedÅ«ru, par kādu izvÄ“rtusies resertifikācija. 

Ja VM vai VI bailes no Ä€rstu biedrÄ«bas priekšstāvjiem un nozares faktiskajiem regulÄ“tājiem ir vispārzināmas, tad grÅ«tāk izprast Tieslietu ministrijas (TM) nostāju. Sarakstes laikā, kopš 2016.g., tiesÄ«bu joma bijusi sākotnÄ“ji NA, bet vÄ“lāk JKP pārziņā. Šie politiskie spÄ“ki pozicionÄ“jas kā konservatÄ«vie, tomÄ“r attiecÄ«bā uz ārstu sertifikāciju acÄ«mredzami atzÄ«st kreisi liberālas idejas, tāpÄ“c pasÄ«vi atbalsta LÄ€B Sertifikācijas padomes, proti, subjekta, kas nav patstāvÄ«ga juridiska persona, ieražās balstÄ«tas tiesÄ«bas nepastarpināti Ä«stenot valsts varu un izdot administratÄ«vos aktus. 

Uz visiem iesniegumiem saņemu no TM "bezzobainas" atbildes, ka biedrÄ«bu darbÄ«bas regulÄ“jums, ciktāl tas skar veselÄ«bas jomu, nekādi neesot iestādes kompetencÄ“. Ja arÄ« kādos MK noteikumos iekļautas BiedrÄ«bu un nodibinājumu likumam vai Valsts pārvaldes iekārtas likumam neatbilstošas normas, tad TM neko iespaidot nevarot un negribot. LÄ«dzÄ«gas atbildes atkārtoti tikušas  saņemtas arÄ« no galvenā ierÄ“dņa, Valsts kancelejas direktora. Savukārt prokuratÅ«ra atkārtoti ir visnotaļ nepārprotami norādÄ«jusi, ka problÄ“mjautājumu nerisinās (varbÅ«t tas atstājams “linča tiesas” ziņā?).

Notikusi divkārtÄ“ja vÄ“ršanās administratÄ«vajā tiesā. Pirmajā gadÄ«jumā 2017.g. augustā rajona tiesa (tiesnesis G.Ploriņš) norādÄ«ja uz procesuālā termiņa kavÄ“šanu, jo VeselÄ«bas ministrija kādā no gada laikā sniegtajiem skaidrojumiem esot ietvÄ“rusi arÄ« lÄ“mumu. Iestāde gan to kategoriski noliedza, arÄ« rakstveidā. TomÄ“r, pÄ“c tiesas domām, saprātÄ«gam pieteicÄ“jam pašam esot jāsaprot, kuros gadÄ«jumos skaidrojums tomÄ“r ir lÄ“mums - arÄ« tad, ja nozares vadošÄ pārvaldes iestāde to nesaprotot vai noliedzot.

Otrajā gadÄ«jumā iesniedzÄ“jam, pielietojot arÄ« performances metodes iestādes vestibilā, izdevās tomÄ“r piespiest VeselÄ«bas ministriju pÄ“c vairāk nekā gadu ilgas sarakstes un sarunām pieņemt jelkādu lÄ“mumu; tas bija iesniedzÄ“jam nelabvÄ“lÄ«gs administratÄ«vais akts, ar ko ministrija faktiski atzina jau iepriekš, 11.10.2017. sniegtajā skaidrojumā secināto, ka “sertifikācijas padome ir sertifikācijas institÅ«cijas struktÅ«rvienÄ«ba”, tātad “sertifikācijas padome darbojas tikai sertifikācijas institÅ«cijas ietvaros nevis kā patstāvÄ«gs tiesÄ«bu subjekts”. 

Faktiski ministrija secināja, ka MK noteikumos Nr. 943 norādÄ«tās padomes nav juridiski atzÄ«ti subjekti un lÄ«dz ar to nespÄ“j patstāvÄ«gi dibināt tiesiskās attiecÄ«bas ar citām personām vai izdot administratÄ«vos aktus. TomÄ“r, baidoties no netveramās, bet vispārzināmās medicÄ«nas jomas establišmenta ietekmes, ministrija lÄ“mumā faktiski norādÄ«ja, ka sertifikācijas pārraudzÄ«bu nemaz neveic, jo likums to nenosakot.

MK noteikumu Nr. 943 normu, kas nosaka Ä«stenot padotÄ«bu pār sertifikācijas padomÄ“m, iestāde nevarot Ä«stenot - kā jau minÄ“ts, tie esot juridiski neatzÄ«ti subjekti. Faktiski ministrija atzina, ka sertifikācija ir ar Ä€rstniecÄ«bas likuma 29.p. normu sertifikācijas institÅ«cijām piešÄ·irts beztermiņa valsts monopols, ko ne VM, ne, piemÄ“ram, VeselÄ«bas inspekcija nepārrauga.

PārsÅ«dzot administratÄ«vo aktu rajona tiesā, tur tika secināts, ka ministrijas lÄ“mums izdots nepamatoti, jo saprātÄ«gam pieteicÄ“jam, ignorÄ“jot tātad AdministratÄ«vā procesa likuma 25.panta un MK noteikumu Nr. 943 normas (joprojām spÄ“kā esošÄs), esot bijis tomÄ“r jāvÄ“ršas ar iesniegumu tieši Ä€rstu biedrÄ«bā; tas izrietot no Ä€rstniecÄ«bas likuma 29.panta (proti, pieteicÄ“jam pašam bijis “jāatceļ” MK noteikumu normas, kas valsts varas realizÄ“šanu nepārprotami deleģē nevis LÄ€B, bet tās struktÅ«rvienÄ«bai???).

Ikviens saprātÄ«gs jurists, šÄ·iet, apzinās, ka, skaidrojot tiesÄ«bu normu jÄ“gu vai konstatÄ“jot tiesisko attiecÄ«bu esamÄ«bu, bÅ«tu jāizvairās no paraloÄ£ismiem, proti, loÄ£ikas kļūdām, kas rodas domāšanas likumu neievÄ“rošanas dēļ. 

Rajona tiesas secinājums, ka Latvijas Ä€rstu biedrÄ«bas veiktā ārstniecÄ«bas personu sertifikācija esot valsts pārvaldes uzdevums, jo valstÄ« izveidota un darbojas VeselÄ«bas ministrija, ir tipisks paraloÄ£isms; sev vien zināmu iemeslu dēļ to akceptÄ“ arÄ« Augstākā tiesa. Turklāt lÄ“mumā Nr.SKA-837/2017  Augstākā tiesa vÄ“l “piespÄ“lÄ““ šai loÄ£ikas kļūdai, norādot uz neesošÄm tiesiskām attiecÄ«bām, jo neviens normatÄ«vais akts nenosaka  VeselÄ«bas ministrijas tiesÄ«bas Ä«stenot padotÄ«bu pār Latvijas Ä€rstu biedrÄ«bu kā tiesÄ«bu subjektu kopumā (proti, padotÄ«bu pār biedru sapulci un valdi).

Jau ilgstoši tātad pastāv situācija, ka ikvienam regulāri praktizÄ“jošam, pieredzÄ“jušam ārstam, lai resertificÄ“tos, 5 gadu laikā jāsakrāj 250 tālākizglÄ«tÄ«bas punkti, kas atbilst apmÄ“ram tikpat lielam akadÄ“misko stundu skaitam. TālākizglÄ«tÄ«bas pasākumu atzÄ«šanu un konkrÄ“ta punktu skaita piešÄ·iršanu patstāvÄ«gi un neatkarÄ«gi no biedrÄ«bas valdes veic LÄ€B Sertifikācijas padome, proti, jau minÄ“tais juridiski neatzÄ«tais subjekts, kam nav un nevar bÅ«t administratÄ«vi procesuālas tiesÄ«bspÄ“jas.

PÄ“dÄ“jos gados iestrādāta sistÄ“ma, ka pirms un pÄ“c katra izglÄ«tojoša pasākuma (kura arÄ« de iure it kā nemaz nav, ja Sertifikācijas padome varu realizÄ“ ultra vires izdotas normas rezultātā ???) ārstam ar Ä«pašu kartÄ«ti jāpiereÄ£istrÄ“jas un jāizreÄ£istrÄ“jas, jo neesošais subjekts punktus pretÄ“jā gadÄ«jumā nepiešÄ·irs... Un pÄ“c tam ārstam nākas vÄ“l lasÄ«t to literatÅ«ru, kas tiešÄm nepieciešama praktiskajam darbam.

2017.g. Valsts ieņēmumu dienests secināja, ka visiem Padomes locekļiem, ņemot vÄ“rā viņu faktiskās pilnvaras, bÅ«tu nosakāms valsts amatpersonu statuss. PÄ“c tam kāds prominents kungs esot aizskrÄ“jis uz Saeimu lamāties (rezultātā pret savu gribu esmu kļuvis idejisks lÄ«dzautors vienam no 12.Saeimas pÄ“dÄ“jās darbdienas “veikumiem”, proti, grozÄ«jumiem likumā "Par interešu konflikta novÄ“ršanu valsts amatpersonu darbÄ«bā", kur nez kāpÄ“c steidzami tika iestrādāta tirgošanos ar ietekmi veicinoša norma; proti, valsts amatpersonām, kuras izdod administratÄ«vos aktus, veicot deleģētu valsts pārvaldes funkciju privāto tiesÄ«bu subjekta ietvaros, vairs nebÅ«s jāiesniedz valsts amatpersonu deklarācijas; tas attiecas arÄ« uz citām jomām, ne tikai medicÄ«nu).

Nav noslÄ“pums, ka Latvijas Ä€rstu biedrÄ«ba jau gadus desmit vai pat ilgāk pastāv, pateicoties vien BiedrÄ«bu un nodibinājumu likumā ietvertai, bet demokrātiskā sabiedrÄ«bā absurdai normai. Proti, atkārtota biedru sapulce var notikt, ja ierodas vismaz divi (!) biedri. PiemÄ“ram, 2018.g. 21.novembrÄ« tik svarÄ«gā jautājumā kā LÄ€B prezidenta vÄ“lÄ“šanas balsošanā piedalÄ«jušies ap 8 procentiem no visiem tobrÄ«d reÄ£istrÄ“tajiem biedriem. Faktiski organizācija nebÅ«tu spÄ“jÄ«ga pat savākt kvorumu, lai pašlikvidÄ“tos.

LÄ€B jau sen ir izjukusi kā biedrÄ«ba klasiskā izpratnÄ“ un nespÄ“jÄ«ga iesaistÄ«ties nekādas valsts mÄ“roga kadru politikas realizÄ“šanā. Organizācija darbojas kā aizsegs dažiem biedrÄ«bas priekšstāvjiem un viņiem pietuvinātām personām savtÄ«gu interešu realizÄ“šanā. Tā vajadzÄ«ga politiÄ·iem, lai baidÄ«tu ārstus ar darba zaudÄ“šanu, piemÄ“ram, "nepareizas" izrunāšanās gadÄ«jumā un turÄ“tu viņus paklausÄ«bā. Tieši Latvijas Ä€rstu biedrÄ«bas prominences jau ilgstoši ir veselÄ«bas aprÅ«pes sistÄ“mas ietekmÄ«gākie kaprači un traucÄ“kļi valsts institÅ«cijām šo situāciju labot.

Mana 5 gadus ilgā resertifikācijas epopeja norāda uz noteiktām attÄ«stÄ«bas tendencÄ“m valstÄ«. Proti, vara un ar to saistÄ«tie (varu kontrolÄ“jošie?) spÄ“ki Latvijā krietni pārauguši, piemÄ“ram, Baltkrievijas lÄ«meni, tāpÄ“c fiziska izrÄ“Ä·ināšanās nav raksturÄ«ga; nepaklausÄ«go indivÄ«du pāraudzina ar ideoloÄ£iskām metodÄ“m. Tām nepakļaujoties, tiek zaudÄ“ts darbs un lÄ«dz ar to reputācija, sociālās garantijas.

biedinājumu kolÄ“Ä£iem man visās instancÄ“s tika atteikts slÄ“gt administratÄ«vo lÄ«gumu, kas ļautu pilnvÄ“rtÄ«gi turpināt strādāt specialitātÄ“. Turklāt radies iespaids, ka iesniegumus neviens valsts iestādÄ“s vai administratÄ«vajā tiesā nelasa, jo tur taču visiem zināms, ka ārstam, kuram interesÄ“ tiesÄ«bu jautājumi, ir a priori reformÄ“šanas murgi. Tādi, kā zināms, savulaik mÄ“dza piemeklÄ“t padomju disidentus. Tiesa gan, mainoties iekārtai, viņi daļēji atveseļojās, pat tika izdots Ä«pašs likums, kas šo veseļošanās iespÄ“ju apstiprināja. TomÄ“r provinces Ärsti nemÄ“dz bÅ«t disidenti; arÄ« lauÄ·iem dažkārt piemÄ«t savs lepnums, un vÄ“lme strādāt specialitātÄ“ nenozÄ«mÄ“ bezierunu pakļāvÄ«bu kādiem demokrātiskas valsts vÄ“rtÄ«bas klaji ignorÄ“jošiem spÄ“kiem.

Diemžēl ārsti un pārÄ“jais medicÄ«niskais personāls vairs nav spÄ“jÄ«gi tamlÄ«dzÄ«gas problÄ“mas paši atrisināt. VeselÄ«bas aprÅ«pes sistÄ“ma brÅ«k tieši lÄ«dz šim piekoptās kadru politikas dēļ. Aicinu sabiedrÄ«bu atkārtotas ārkārtÄ“jās situācijas un mediÄ·u nenormālas pārslodzes apstākļos pieprasÄ«t lÄ“mÄ“jvaras, izpildvaras, kā arÄ« tiesu varas valsts amatpersonām nekavÄ“joties pārtraukt ieilgušo sertifikācijas ''tirgu'' un ņirgāšanos par ārstniecÄ«bas personām.

Turklāt problÄ“mjautājums, ko amatpersonas, arÄ« Augstākās tiesas senatores Ieva VišÄ·ere, Dzintra Amerika un LÄ«vija Slica piecu sarakstes un tiesvedÄ«bu gadu laikā nespÄ“ja (nevÄ“lÄ“jās!) atrisināt, ir primitÄ«vs; proti, subjekts, kas nav juridiska persona, nekādi nevar realizÄ“t valsts varu un izdot administratÄ«vos aktus, kā nosaka MK noteikumi Nr. 973. Savukārt biedrÄ«ba nevar veikt valsts pārvaldes uzdevumu, ja tas kā tāds netiek definÄ“ts likumā un neviena valsts pārvaldes iestāde nav pilnvarota realizÄ“t padotÄ«bu. 

Nepārprotami, Ä€rstniecÄ«bas likuma 29.pants neatbilst Satversmes 90.pantam un labas likumdošanas principam, kam citstarp bÅ«tu jādod iespÄ“ju saprast, vai un kādu apsvÄ“rumu dēļ demokrātiskā tiesiskā valstÄ« pieļaujams ierobežojums attiecÄ«bā uz ārstniecÄ«bas personu prakses tiesÄ«bu termiņu. Šie ir MK noteiktajam PamatizglÄ«tÄ«bas standartam atbilstoši 9.klases absolventa lÄ«meņa uzdevumi... NebÅ«tu korekti ko tādu lÅ«gt risināt Satversmes tiesai vai starptautiskām tiesu institÅ«cijām.

Valstij, jo Ä«paši VeselÄ«bas ministrijai bija un ir pienākums rast pagaidu regulÄ“jumu, lai regulāri praktizÄ“jošas ārstniecÄ«bas personas cieņpilni un atbilstoši no Satversmes 106.panta pirmā teikuma normas izrietošajām pamattiesÄ«bām varÄ“tu turpināt praktizÄ“t specialitātÄ“, lÄ«dz sertifikācijas tiesiskais regulÄ“jums tiks sakārtots.

Protams, sabiedrÄ«bas interesÄ“s jābÅ«t mehānismam, kā kontrolÄ“t, vai ārstniecÄ«bas persona patiešÄm regulāri praktizÄ“ un pilnveido savu kvalifikāciju. To, piesaistot nepieciešamÄ«bas gadÄ«jumā ekspertus no mediÄ·u profesionālajām asociācijām, pilnÄ«bā varÄ“tu veikt VeselÄ«bas inspekcija, kas uztur Ä€rstniecÄ«bas iestāžu un ārstniecÄ«bas personu reÄ£istru. Dažādiem ''politbirojiem'', arÄ« LÄ€B Sertifikācijas padomei lietderÄ«gs pielietojums starpniecÄ«bā gan nav vairs atrodams.

Izsaku atzinÄ«bu godprātÄ«gām valsts amatpersonām, ar kurām bijusi komunikācija “epopejas” laikā, - veselÄ«bas ministres A. ÄŒakšas biroja vadÄ«tājam A.Panteļējeva kungam un VID Nodokļu pārvaldes direktora p.i. I.Antipovas kundzei.