Iesaki rakstu:

AplÅ«kosim šÄdu piemÄ“ru. Kādā nezināmā valstÄ« puse iedzÄ«votāju ir izgājusi pilnu vakcinācijas kursu. Otra puse ir tie, kas nav vakcinÄ“ti vai nav pabeiguši vakcinācijas kursu.

I

MÄ“neša laikā nezināmajā valstÄ« ir paveikts 1 miljons COVID-19 testu. FiksÄ“ts 10 000 inficÄ“šanās gadÄ«jumu. 2000 inficÄ“to ir pilnÄ«bā vakcinÄ“ti, 8000 nav vakcinÄ“ti vai nav pabeiguši kursu.

Jautājums: vai uz minēto datu pamata varētu secināt, ka vakcinētie inficējas ar COVID-19 četras reizes retāk nekā pavisam nevakcinētie un līdz galam nevakcinētie?

Pareizā atbilde: nē, nevarētu. Jo trūkst svarīgākā parametra. Proti, kāda ir abu grupu pārstāvju attiecība starp testētajiem?

II

No nezināmās valsts pārvietosimies uz Latviju.

Katru dienu Latvijas mediji publicÄ“ SlimÄ«bu profilakses un kontroles centra (SPKC) atsÅ«tÄ«tos datus. VienmÄ“r tiek norādÄ«ta vakcinÄ“to un pilnÄ«gi vai daļēji nevakcinÄ“to attiecÄ«ba starp INFICÄ’TAJIEM ar koronavÄ«rusu. Taču nekad neesmu sastapies ar kādu informāciju par šo attiecÄ«bu starp TESTÄ’TAJIEM.

Bet bez šÄdas informācijas ziņojums par to, ka vakcinÄ“tie slimo tik un tik reizes retāk, zaudÄ“ jebkādu jÄ“gu kā izziņas avots! Un kļūst par primitÄ«vu propagandu: re, stulbeni, vakcinÄ“tie slimo daudz retāk! Izdari secinājumus!

LoÄ£iski bÅ«tu pieņemt, ka nevakcinÄ“tie tiek testÄ“ti biežāk nekā vakcinÄ“tie. PiemÄ“ram, viņiem jāapmeklÄ“ kāds pasākums, potes sertifikāta nav, bÅ«s jāizdara tests. Vai arÄ« viņi vÄ“las aiziet uz baseinu, skaistumkopšanas salonu. Vai priekšniecÄ«ba pieprasa uzrādÄ«t negatÄ«vu testu, piedevām vairākas reizes nedēļā.

Testus iziet arÄ« nevakcinÄ“tie skolÄ“ni... ArÄ« ārsti (esmu to izlasÄ«jis kādā PVO dokumentā) biežāk nosÅ«ta uz testÄ“šanu pacientus, kas nav izgājuši vakcināciju.

Vispār ir daudz dažādu situāciju, kad nevakcinētajiem vajag izdarīt testu, bet vakcinētajiem nevajag.

III

Atkal atgriezÄ«simies nezināmajā valstÄ«. Pieņemsim, ka no 1 miljona testÄ“to 200 tÅ«kstoši pilnÄ«bā vakcinÄ“jušies, bet pārÄ“jie 800 tÅ«kstoši nav vakcinÄ“jušies vai pabeiguši kursu. Tas ir, vakcinÄ“tie tiek testÄ“ti 4 reizes retāk.

Arī inficējas 4 reizes retāk.

Un tas taču nozÄ«mÄ“, ka vakcinÄ“tie un nevakcinÄ“tie inficÄ“jas VIENÄ€DI. Izredzes inficÄ“ties ir, tā teikt, fifty-fifty. VakcÄ«nas efektivitāte (saslimšanas varbÅ«tÄ«bas ziņā - es pašlaik nerunāju par hospitalizāciju un letālo iznākumu skaitu) ir vienāda ar lielu, apaļu NULLI.

AtšÄ·irÄ«bā no nezināmās valsts pilnÄ«bā vakcinÄ“to skaits Latvijā ir nevis puse iedzÄ«votāju, bet tikai 43%. No tā izriet, ka vakcinÄ“to daļa starp tiem, kas izgāja testu, visticamāk, ir vÄ“l mazāka nekā nezināmajā valstÄ«.

IV

Iespējams, mans pieņēmums ir nepareizs. Iespējams, vakcinētie un nevakcinētie Latvijā tiek testēti pareizajā attiecībā, kas atbilst to skaitam mūsu valstī. Man ir grūti tam noticēt, bet visādi mēdz gadīties.

Tad lai to masu mediju redaktori, kas regulāri publicÄ“ SPKC statistiku, pieprasa no šÄ«s iestādes informāciju par vakcinÄ“to un nevakcinÄ“to attiecÄ«bu starp testÄ“tajiem.

Un nesakiet man, ka tas neesot svarīgi. Tas ir ultrasvarīgi.

Pusi Latvijas iedzÄ«votāju pazemojošÄ segregācijas sistÄ“ma (kafejnÄ«cu, koncertu apmeklÄ“šana, transporta izmantošana u.tml.), kas tiek ieviesta patlaban, balstās uz pārliecÄ«bu, ka nevakcinÄ“tie slimo ievÄ“rojami biežāk par vakcinÄ“tajiem. Tad lai valsts iestādes arÄ« publisko statistiku par testÄ“to sastāvu vismaz augustā un septembra sākumā.