Iesaki rakstu:

Statistiski vidÄ“jais vienas Saeimas darba mūžs patlaban ir nevis četri gadi, bet gan tikai trÄ«s gadi un viens mÄ“nesis: ja arÄ« šÄ« Saeima tiks atlaista, tad vidÄ“jais skaitlis noslÄ«dÄ“s lÄ«dz trim gadiem. Un atlaišanu jau šobrÄ«d pieprasa divas vÄ“lÄ“tāju petÄ«cijas.

Tikai 7., 8., 9. un 12. Saeima nostrādāja pilnus četrus gadus, kamÄ“r 5. Saeima nostrādāja vien 2 gadus un 4 mÄ“nešus, nākamie deputāti krÄ“slos nosÄ“dÄ“ja precÄ«zi trÄ«s gadus, bet visÄ«sākais mūžs izrādÄ«jās 10. Saeimai — nieka 11 mÄ“neši. Å…emot vÄ“rā, ka ārkārtas vÄ“lÄ“šanās ievÄ“lÄ“tā 12. Saeima nostrādāja 3 gadus, savukārt Pirmās republikas parlamentārismu pārrāva Ulmaņa apvÄ“rsums, tad vidÄ“jais viena sasaukuma Saeimas deputātu darbalaiks vidÄ“ji ir 37 mÄ“neši (neskaitÄ«sim Satversmes sapulci, kam nebija paredzÄ“ts stingrs darbÄ«bas termiņš, un tādas okupantu struktÅ«ras kā Baigajā gadā safabricÄ“tā t.s. “Tautas Saeima” un LPSR Augstākā padome, jo šÄ«s abas savukārt netika ievÄ“lÄ“tas brÄ«vās, demokrātiskās vÄ“lÄ“šanās).

Bet, ja skatāmies uz pašreizÄ“jo mÅ«su parlamenta sastāvu, tad redzam: neviena cita no iepriekšÄ“jām Saeimām sava pirmā darbÄ«bas gada laikā nebija nopelnÄ«jusi tik uzskatāmu un pamatotu sabiedrÄ«bas nopÄ“lumu. ŠomÄ“nes piketÄ“tāju skaits VecrÄ«gā pārsniedza vismaz piecus tÅ«kstošus — pirmo reizi kopš 2009. gada 13. janvāra grautiņiem. Turklāt jāatzÄ«st, ka protestÄ“tāji šoreiz bija sagatavojušies labāk nekā deputāti — protestÄ“tājiem bija skaidra programma: “Izpildiet paši savus pieņemtos likumus un palieliniet visiem mediÄ·iem algas!” (To mediÄ·u algu pieaugumu, kam tagad Saeima it kā nevarot atrast naudu, pirms gada likumā nostiprināja šis pats Saeimas sastāvs, kad bija tikko ievÄ“lÄ“ts. Nevar teikt, ka te vainojama kāda no iepriekšÄ“jām Saeimām vai valdÄ«bām. Tieši šie paši deputāti ir tie, kas nobalsoja par pieaugumu.)

Pie kam mediÄ·i un viņu pacienti (tātad šÄ« kopa potenciāli ietver jebkuru valsts iedzÄ«votāju) nav vienÄ«gie, kam ir iebildumi: reÄ£ionālā reforma joprojām nepārliecina daudzus reformÄ“jamos, skolotāji un vecāki nav mierā ar skolu slÄ“gšanas plāniem utt., tā kā veselÄ«bas nozare nav vienÄ«gā, ar ko Saeimas deputātiem jārÄ“Ä·inās un jāapietas uzmanÄ«gāk nekā lÄ«dz šim.

CVK aizvadÄ«tajā nedēļā bija saņēmusi jau divus iesniegumus parakstu vākšanai par Saeimas atlaišanu — Satversmes 14. pantā noteikts, ka "tiesÄ«bu ierosināt tautas nobalsošanu par Saeimas atsaukšanu nevar izmantot gadu pÄ“c Saeimas sanākšanas", kā arÄ« gadu pirms tās termiņa beigām. DrÄ«zumā CVK lems, vai padarÄ«t šÄdu parakstu vākšanu par oficiālu procedÅ«ru.

Tātad, ņemot vÄ“rā pieredzi ar iepriekšÄ“jo Saeimu faktisko darbÄ«bas ilgumu, pastāv mazāk nekā 50% varbÅ«tÄ«ba, ka 13. Saeimai tiešÄm izdosies nostrādāt četrus gadus — neatkarÄ«gi no tā, vai tiks savākti vÄ“lÄ“tāju paraksti par referenduma rÄ«košanu Saeimas atlaišanai, vai arÄ« Valsts prezidents kādā brÄ«dÄ« vienpersoniski rosinās Saeimas atlaišanu. Tā kā Egils Levits, bÅ«dams cÄ“lies no čekistu vajātas disidentu Ä£imenes, vienmÄ“r ir licis par sevi domāt kā par tautai tuvu sabiedrisko darbinieku, nevis “elites” (lai kāda tā kurā brÄ«dÄ« nebÅ«tu) pārstāvi, ir zināms pamats pieļaut, ka prezidents rÄ«kosies tā, kā vÄ“las sabiedrÄ«bas vairākums — un nevis atlaišanu patlaban pelnoši Saeimas deputāti.