KÄda cÄ«nÄ«tÄja par taisnÄ«bu netÄ«rÄ vÄ“sture
Pietiek lasÄ«tÄjs · 24.01.2016. · Komentāri (27)JÅ«su portÄlÄ esmu vairÄkkÄrt lasÄ«jis par uzņēmÄ“ju Gulamu Gulami un viņa attiecÄ«bÄm ar saviem darbiniekiem, biznesa partneriem un tiesÄ«bsargÄšanas iestÄdÄ“m. TÄ kÄ vairÄkÄm no šÄ«m norisÄ“m esmu, var teikt, stÄvÄ“jis klÄt, atļaušos izklÄstÄ«t arÄ« savu redzÄ“jumu uz šiem notikumiem. Protams, tas ir tikai mans personiskais viedoklis un versija.
LÄ«dz 2006.gadam HansabankÄ par ierindas darbinieku strÄdÄja kÄds Uldis Skudra, kurš bankÄ iznÄ“sÄja dokumentus un korespondenci. 2005.gada beigÄs - 2006.gada sÄkumÄ Hansabankas vadÄ«ba pieņēma lÄ“mumu par nerezidentu kontu apkalpošanas pÄrtraukšanu un slÄ“gšanu.
Tieši tajÄ laikÄ daudzi nerezidentus apkalpojošÄs departamenta darbinieki pÄrgÄja darbÄ uz citiem departamentiem. Nerezidentu departamenta likvidÄcijas periodÄ šajÄ departamentÄ menedžeru faktiski nepalika. Neviens no strÄdÄjošiem menedžeriem nevÄ“lÄ“jÄs bÅ«t iesaistÄ«ts departamentÄ, kurš atradÄs likvidÄcijas stadijÄ.
TÄ kÄ Uldis Skudra saprata, ka citÄs jomÄs viņam nav nekÄdu perspektÄ«vu, viņš ar prieku sÄka strÄdÄt likvidÄcijai paredzÄ“tajÄ departamentÄ. ArÄ« Hansabankas vadÄ«bai principÄ bija vienalga, kas strÄdÄs šajÄ likvidÄ“jamajÄ departamentÄ.
2006.gadÄ Uldis Skudra iekÄrtojÄs darbÄ pie Gulama Gulami – viena no Hansa bankas klientiem. Uldim Skudram nebija nekÄdu profesionÄlo iemaņu, neizcÄ“lÄs ar kÄdÄm Ä«pašÄm spÄ“jÄm uzņēmumu darbÄ«bÄ.
KÄ parÄdÄ«ja laiks, Gulams Gulami pÄrÄk tuvu pielaida U.Skudru, un vÄ“lÄk bez jebkÄdiem pÄrspÄ«lÄ“jumiem tas aiz G.Gulami muguras centÄs izdomÄt dažÄdus stÄstus un mahinÄcijas, lai izpostÄ«tu attiecÄ«bas starp G.Gulami un viņa darÄ«juma partneriem.
KÄ vÄ“lÄk atzinÄs pats Skudra, tajÄ laikÄ (2007.-2008.gads) viņš ierakstÄ«ja diktafonÄ visas G.Gulami sarunas un nodevas visus ierakstus caur citiem cilvÄ“kiem, kuriem bija pieeja G.Gulami darÄ«juma partneriem UzbekistÄnÄ, jo darÄ«jumu partneri UzbekistÄnÄ nepielaida U.Skudru sev tuvumÄ.
AizgÄja pat tik tÄlu, ka tad, kad vienreiz G.Gulami kopÄ ar U.Skudru ieradÄs TaškentÄ un mÄ“Ä£inÄja viņu iekÄrtot darbÄ, viens no G.Gulami darÄ«jumu partneriem kategoriski atteicÄs no U.Skudras pakalpojumiem pat par ierindas darbinieku, atsaucoties uz viņa neuzticamÄ«bu un profesionÄlo iemaņu trÅ«kumu.
PÄ“c atgriešanÄs no šÄ« brauciena RÄ«gÄ G.Gulami gribÄ“jis iekÄrtot U.Skudru darbÄ pie sava darÄ«jumu partnera, bet tas nesaskatÄ«ja viÅ†Ä nekÄdas profesionÄlas iemaņas vai talantus un atteicÄs pieņemt par savu pÄrstÄvi RÄ«gÄ.
Uz to U.Skudra paziņoja, ka viņam padomÄ ir kÄds Krievijas uzņēmÄ“js un viņš brauks uz Maskavu un pacentÄ«sies pÄrliecinÄt pieņemt U.Skudru pie sevis darbÄ. Aizbraucis uz Maskavu, uzreiz pÄ“c kÄdÄm dienÄm piecÄm, U.Skudra, gandrÄ«z vai ierÄvis asti kÄjstarpÄ“, staigÄja aiz G.Gulami un uzstÄjÄ«gi gandrÄ«z uz ceļiem lÅ«dzÄs pieņemt viņu darbÄ.
ŠajÄ laikÄ G.Gulami parÄdÄ«jÄs jauns darÄ«jumu partneris un UzbekistÄnas – Akbars A, kurš bija daudz jaunÄks par G.Gulami un kurš saistÄ«bÄ ar gadu starpÄ«bu izjuta diskomfortu. DarÄ«jumu partneris palÅ«dza G.Gulami ieteikt kÄdu jaunu cilvÄ“ku palÄ«ga amatam. G.Gulami rekomendÄ“ja U.Skudru. KÄ tika norÄdÄ«ts iepriekš, U.Skudra neatkÄpÄs ne soli no Gulami darba atrašanÄs jautÄjumÄ.
SÄkot no 2007.gada, U.Skudra sÄka strÄdÄt par kurjeru dažiem dokumentiem un citiem sÅ«tÄ«jumiem no G.Gulami lÄ«dz RÄ«gas lidostai, kuri tÄlÄk ceļoja uz UzbekistÄnu. Ar to viņš nodarbojÄs, kad G.Gulami darÄ«jumu partneris nebija LatvijÄ.
Kad Akbars A. bija LatvijÄ, viņš nekad neļÄva sÄ“dÄ“t U.Skudram blakus pusdienu, vakariņu vai vienkÄrši sarunas laikÄ, kad Akbars A. sÄ“dÄ“ja kopÄ ar G.Gulami vai ar viņa Ä£imenes locekļiem. U.Skudra vienmÄ“r sÄ“dÄ“ja atsevišÄ·i. Tas bija saistÄ«ts ar to, ka pie galda bija daudz konfidenciÄlu sarunu, kur tika apspriesti lieli projekti ne tikai LatvijÄ, bet arÄ« UzbekistÄnas Republikas teritorijÄ.
Kad G.Gulami ieteica U.Skudru savam darÄ«jumu partnerim, pÄ“c austrumu mentalitÄtes, Akbars A. saņēma rekomendÄcijas no cilvÄ“ka, kas bija vecÄks par viņu, un bez jebkÄdÄm šaubÄm sÄka uzticÄ“ties U.Skudram. PiemÄ“ram, kad Akbars A.brauca prom no Latvijas, viņš atstÄja U.Skudram savas mÄjas atslÄ“gas, mašÄ«nas atslÄ“gas un citas vÄ“rtÄ«gas lietas.
KamÄ“r Akbars A. nebija LatvijÄ, U.Skudra lietoja visu Akbara A. kustamo un nekustamo Ä«pašumu kÄ savÄ“jo. TurklÄt lietoja ne tikai U.Skudra, bet arÄ« viņa sieva. Pat rÄ«koja lielas ballÄ«tes citiem saviem paziņÄm lielajÄ mÄjÄ KÄpu ielÄ, JÅ«rmalÄ. TÄpat arÄ« izmantoja automašÄ«nu Mercedes Benz un Bentley, kÄ arÄ« dzÄ«vokli RÄ«gÄ, KuÄ£u ielÄ.
U.Skudra sÄka "Ä·ert kaifu" no tik glauna dzÄ«ves veida, kurš viņam parÄdÄ«jÄs, arÄ« pateicoties G.Gulami, un jau vairs negribÄ“ja atgriezties savÄ iepriekšÄ“jÄ dzÄ«vÄ“.
KÄdÄ brÄ«dÄ« U.Skudra aptvÄ“ra, ka var pazaudÄ“t šo skaisto dzÄ«vi, kuru viņš nebija nopelnÄ«jis un nebija saņēmis mantojumÄ no saviem radiniekiem. TÄpÄ“c viņam nekas cits neatlika kÄ sÄkt savu netÄ«ro spÄ“li, un 2011.gadÄ viņš imitÄ“ja slepkavÄ«bas uzbrukumu sev.
Šis stÄsts tika izdomÄts tÄdēļ, lai U.Skudra varÄ“tu novÄkt no ceļa Akbara A. šoferi Normundu Ž., kurš arÄ« bija iekÄrtojies darbÄ pie Akbara A. pÄ“c G.Gulami rekomendÄcijas.
TiklÄ«dz Normunds Ž. tika ievietots izolatorÄ, Skudra vispirmÄm kÄrtÄm kopÄ ar savu paziņu atskrÄ“ja pie Normunda Ž. sievas un ar draudiem sievietei, kura bija palikusi viena Kauguru dzÄ«voklÄ« ar trÄ«s mÄ“nešus vecu bÄ“rnu, pieprasÄ«ja visu glabÄšanai uzticÄ“to dokumentu oriÄ£inÄlus, kas piederÄ“ja Akbara A. kompÄnijai, uz kuru bija noformÄ“ts viens vÄ“rtÄ«gs objekts RÄ«gÄ un uz kuru Normundam bija pilnvara uz viņa vÄrda.
U.Skudra ne vienu reizi vien nomelnoja Normundu Ž. Borisa RaimiÄera acÄ«s, kurš nodeva šo informÄciju par uzbrukumu Akbaram A.
Galu galÄ laikÄ, kad Normunds Ž. bija izolatorÄ, viņa sievai izdevÄs sazvanÄ«ties ar Borisu RaimiÄeru ar lÄ«gumu palÄ«dzÄ“t jautÄjumÄ par palÄ«dzÄ«bu ar naudu, lai uzturÄ“tu jaundzimušo meitu un advokÄtus Normundam, bet B.RaimiÄers rupjÄ formÄ atbildÄ“ja, lai Normunda Ž. sieva vairs nezvana, jo viņš jau ir atlaists no darba.
KÄ noskaidrojÄs vÄ“lÄk, saņēmis dokumentu oriÄ£inÄlus, U.Skudra noformÄ“ja pilnvaru no šÄ«s kompÄnijas uz savu vÄrdu. TÄdÄ veidÄ U.Skudra ar imitÄ“to uzbrukumu sev pirmÄm kÄrtÄm novÄca konkurentu Normunda Ž. personÄ, kuram Akbars A. uzticÄ“jÄs vairÄk nekÄ U.Skudram. Viņš juta, ka Normunds Ž. var ziņot Akbaram A., ka U.Skudra rÄ«kojas ar viņa Ä«pašumu savÄs interesÄ“s Akbara A. prombÅ«tnes laikÄ.
Kad U.Skudra redzÄ“ja, ka viņa shÄ“ma ļoti veiksmÄ«gi nostrÄdÄja, viņš nolÄ“ma novÄkt vÄ“l vienu konkurentu – G.Gulami. U.Skudra sÄka izdomÄt visvisÄdus stÄstus pret G.Gulami un viņa sievu, kuriem bija ciešas attiecÄ«bas ne tikai ar Akbaru A., bet arÄ« ar viņa Ä£imeni.
2012.gadÄ Akbaram A. sÄkÄs politiskas problÄ“mas, par ko informÄcija nonÄca arÄ« lÄ«dz U.Skudram. U.Skudra nolÄ“ma, ka tÄ ir viņa zvaigžņu stunda, un sÄka pret G.Gulami lielu kampaņu caur tiesÄ«bsargÄjošÄm iestÄdÄ“m un tiesu instancÄ“m Latvijas teritorijÄ attiecÄ«bÄ uz objektiem, kas piederÄ“ja G.Gulami un Akbaram A., uzrÄdot pilnvaras, kuras jau no paša sÄkuma tika sagatavotas uz U.Skudram pazÄ«stamu cilvÄ“ku vÄrdiem, kÄ arÄ« uz viņa advokÄtu vÄrdiem. SÄkotnÄ“ji U.Skudra baidÄ«jÄs taisÄ«t pilnvaras uz sava vÄrda, viņš gribÄ“ja pamÄ“Ä£inÄt, vai vispÄr viņiem kas sanÄks.
No sÄkuma viņš Latvijas teritorijÄ cieta fiasko. U.Skudra un viņa advokÄti mainÄ«ja taktiku un mÄ“Ä£inÄja realizÄ“t savus shÄ“mas valsts teritorijÄ, kur bija reÄ£istrÄ“ta kompÄnija, kurai piederÄ“ja uzņēmums, kas bija reÄ£istrÄ“ts LatvijÄ.
KÄ norÄdÄ«ts augstÄk, pÄrrunÄs un darÄ«jumu tikšanÄs reizÄ“s laikÄ starp G.Gulami un Akbaru A. neviens cits, izņemot G.Gulami sievu, nepiedalÄ«jÄs. TÄdas personas kÄ U.Skudra, Boriss RaimiÄers u.c. savos uzbrukumos G.Gulami neņēma vÄ“rÄ konfidenciÄlo sarunu saturu, kas notika starp G.Gulami un Akbaru A.
KrÄpnieku grupa, kas sastÄvÄ“ja no U.Skudras un viņa advokÄtiem, visÄs tiesu lietÄs ar G.Gulami, ko organizÄ“ja U.Skudra, kÄ Latvijas, tÄ arÄ« Skotijas teritorijÄ, piedzÄ«voja atteikumus un izgÄzÄs. TÄ rezultÄtÄ U.Skudra vairs neredzÄ“ja nekÄdas tiesiskas un civilizÄ“tas iespÄ“jas atņemt biznesu G.Gulami un atgriezties pie savas skaistÄs dzÄ«ves.
TÄdēļ viņš ar savas sievas palÄ«dzÄ«bu un viņas sakariem un kolÄ“Ä£iem sÄka netÄ«ru informatÄ«vu kampaņu televÄ«zijÄ un plašsaziņas lÄ«dzekļos. No sÄkuma valsts kanÄla Ä“terÄ tika izlaistas pÄrraides De Facto, kuru mÄ“rÄ·is bija nomelnot G.Gulami. KÄ vÄ“lÄk izrÄdÄ«jÄs, De Facto Linda Bagone (Sloka) ir tuva U.Skudras sievai Ilzei, kura arÄ« strÄdÄ Latvijas TelevÄ«zijÄ.
G.Gulami cÄ“la prasÄ«bu pret De Facto un LTV par apmelojumiem un reputÄcijas nomelnošanu. TÄpat ar prasÄ«bu par morÄlÄ kaitÄ“juma atlÄ«dzinÄšanu personÄ«gi pret Lindu Bagoni, kura bez jebkÄdas kautrÄ“šanÄs par savu statusu izmanto nodokļu maksÄtÄju naudu kopÄ ar savu draudzeni (Ilze Skudra), lietojot valsts televÄ«ziju kÄ instrumentu G.Gulami nomelnošanai.
PÄ“c šiem uzbrukumiem G.Gulami kopÄ ar saviem advokÄtiem un juristiem iesniedza vÄ“rienÄ«gas sÅ«dzÄ«bas visÄs instancÄ“s, kas veic elektronisko plašsaziņas lÄ«dzekļu uzraudzÄ«bu valsts televÄ«zijÄ un citos portÄlos, par nepamatotiem uzbrukumiem un netÄ«ro kampaņu, kuru masveidÄ«gi pret G.Gulami izvÄ“rsa U.Skudra un Ilze Skudra.
Kas zÄ«mÄ«gi, pÄ“c ilgas G.Gulami sarunas un debatÄ“m ar žurnÄlisti, kura pÄ“c U.Skudras pasÅ«tÄ«juma grib sagatavot kÄrtÄ“jo sižetu pret G.Gulami, kÄ arÄ« pÄ“c tam, kad G.Gulami smalki izstÄstÄ«ja savu iepazÄ«šanÄs stÄstu ar U.Skudru, žurnÄliste izteica U.Skudras iepriekš teikto frÄzi, ka U.Skudra neko nevÄ“las atņemt G.Gulami pašam sev, vienkÄrši U.Skudram skauž, ka kaut kÄds iebraucÄ“js atņēmis visu Ä«pašumu...
Tiesa, kad G.Gulami sÄkotnÄ“ji vÄ“l 1980.gadu sÄkumÄ likumÄ«gÄ ceÄ¼Ä atbrauca uz Latviju, Skudra bija piecgadÄ«gs bÄ“rns. OtrkÄrt, šis iebraucÄ“js G.Gulami uzaicinÄja pie sevis Akbaru A., kurš pÄ“c Skudras izpratnes arÄ« ir iebraucÄ“js. TreškÄrt, G.Gulami sÄka investÄ“t Latvijas ekonomikÄ jau 1990.gados. ŠajÄ laikÄ mazais U.Skudra vÄ“l brauc ar bÄ“rnu velosipÄ“du.
CeturtkÄrt, ja viņš par kaut ko ir saskumis, G.Gulami var palÄ«dzÄ“t U.Skudram viņa tÄ«rajÄ un humÄnajÄ aizvainojumÄ – ir reÄli un nopietni objekti, kuri aizgÄjuši nesaprotamos virzienos, un šo objektu zaudÄ“jums skar katru Latvijas iedzÄ«votÄju, tajÄ skaitÄ arÄ« G.Gulami, kurš ir Latvijas pilsonis un attiecÄ«gi arÄ« Eiropas SavienÄ«bas pilsonis, nevis vakar iebraucis LatvijÄ, kÄ Å¾urnÄlistiem apgalvo Skudra.
Gribas citÄ“t gudru sakÄmvÄrdu – sauli ar diviem pirkstiem neaizklÄsi. Ar to ir viss pateikts. U.Skudra vÄ“lÄ“jÄs sabojÄt G.Gulami reputÄciju, bet viņam tas neizdevÄs. TÄ ir taisnÄ«ba. Ar diviem, trim pasÅ«tÄ«juma raidÄ«jumiem un rakstiem ir par maz...
Ja Skudra grib bÅ«t pirmais puisis ciemÄ, tad par laimi tagad ir 21.gadsimts. LatvijÄ ir radÄ«ti visi nosacÄ«jumi biznesam un tÄ attÄ«stÄ«bai. KÄpÄ“c viņš kopš 2007.gada nav spÄ“jis organizÄ“t nevienu biznesu bez G.Gulami un viņa darÄ«jumu partneriem? Viņš taÄu grib skaisti dzÄ«vot un braukt ar dÄrgÄm mašÄ«nÄm.
Lai viņš parÄda, ko izdarÄ«jis Latvijas un tÄs iedzÄ«votÄju labÄ, valsts budžetam, cik viņam ir darÄ«jumu partneru un kÄdÄs darÄ«juma aprindÄs viņš ir. Bet nÄ“. Viņam gribas eksistÄ“t kÄ parazÄ«tam, lai nebÅ«tu jÄstrÄdÄ un viss bÅ«tu par velti. KÄ saka, par velti arÄ« etiÄ·is salds.
Skudra saņēma dzÄ«ves ceļazÄ«mi, tikai pateicoties G.Gulami, un viņš lÄ«dz pat šai dienai dzÄ«vo, braukÄ un apģērbjas tikai par tiem lÄ«dzekļiem, kurus ieguva ar G.Gulami palÄ«dzÄ«bu. Tieši tÄds cilvÄ“ks kÄ U.Skudra nekÄdi nevar visiem piepÅ«derÄ“t smadzenes, sakot, ka viņam skauž taisnÄ«gums.
U.Skudra ir afÄ“rists ar lielo burtu. Ja viņš ir tÄds lielais cÄ«nÄ«tÄjs par taisnÄ«bu, tad kÄpÄ“c viņam nav kauns par saviem gÄjieniem pret G.Gulami, kurš viņam ļoti palÄ«dzÄ“ja dzÄ«vÄ“?
CilvÄ“ki, kuriem ir gan sirdsapziņa, gan loÄ£ika, ir izdarÄ«juši savus secinÄjumus par to, ka U.Skudra gribÄ“ja bez darba un ieguldÄ«jumiem iegÅ«t lielo džekpotu. TaÄu nekas nesanÄca - tas arÄ« ir loÄ£iski nullei bez vieninieka.