Kad partijas kolektÄ«vÄ seja pÄrvÄ“rÅ¡as par Meroni (vai jebkÄda cita naudas devÄ“ja) seju: grupu psiholoÄ£ija ar pÄrsteiguma elementiem
Imants Liepiņš · 08.01.2021. · Komentāri (0)KÄ jebkurÄm sabiedriskÄm struktÅ«rÄm, arÄ« partijÄm var gadÄ«ties neapzinÄtÄ kÄrtÄ piesavinÄties rakstura Ä«pašÄ«bas no savas priekšniecÄ«bas. Tikai partiju gadÄ«jumÄ ir amizanti, ka iezÄ«mes uz tÄm pÄrceļo pat no tÄdiem “lieldraugiem”, ko partiju biedri nemaz satikuši nav un saiknes ar kuriem rÅ«pÄ«gi noliedz.
Jau iepriekš pieminÄ“ts — uz Krieviju orientÄ“ti politprojekti dažÄdÄs valstÄ«s ar laiku sÄk pÄrņemt Ä«patnÄ«bas, kas raksturÄ«gas Krievijai: ne tikai retorika un argumentÄcija, bet pat attiecÄ«bas biedru starpÄ sÄk atgÄdinÄt putinismu, kur ir stingra “varas vertikÄle” starp ierindas biedriem un partijas eliti.
Par mazÄko brÄ«vdomÄ«bu tiek izslÄ“gti gan ierindas biedri, gan domÄ“ ievÄ“lÄ“tie deputÄti (sk. bijušos “ušakoviešus” iepriekšÄ“jÄ RÄ«gas domes sastÄva agonijas beigÄs), gan pat SaeimÄ tikušie — nesen no partijas izslÄ“dza ne vien VjaÄeslavu Dombrovski un Eviju Papuli, bet pat Ä»ubovu Švecovu. (Kas, neaizmirsÄ«sim, ir atvaļinÄta Finanšu policijas pulkvede, nevis kÄda Riebiņu novada pÄrdevÄ“ja, kas uz partijas popularitÄtes viļņa iekļuvusi SaeimÄ.)
TaÄu varam redzÄ“t, ka šÄ« psiholoÄ£iskÄ atkarÄ«ba no bara vadoņiem izpaužas arÄ« citÄs partijÄs, kur partijas “lieldraugu” rÄ«cÄ«bas un uzvedÄ«bas modelis ar laiku sÄk ietekmÄ“t partijas vadÄ«bu, bet no turienes pamazÄm — vairÄku gadu laikÄ — nonÄk arÄ« lÄ«dz ierindas biedriem, kas sÄk pÄrņemt attiecÄ«gÄs uzvedÄ«bas Ä«patnÄ«bas.
Ja partijas vadÄ«tÄjs ir kopumÄ loÄ£isks, spÄ“jÄ«gs un darbÄ«gs (pat, ja ne Ä«paši mÄ«lÄ“ts sabiedrÄ«bas vairÄkumÄ), tad arÄ« partijas biedri ar laiku iegÅ«st lÄ«dzÄ«gu reputÄciju. Viens no piemÄ“riem varÄ“tu bÅ«t AinÄra Šlesera daudzie politprojekti, ko viņš savulaik mainÄ«ja biežÄk nekÄ Džilindžers — sievas: Šlesers no politikas varbÅ«t ir pagÄjis nost, taÄu politikÄ palikušie viņa agrÄkie partiju biedri (tÄdi kÄ Juris RadzÄ“viÄs, Oļegs Burovs, Eiženija Aldermane u.c.) tiek, pirmkÄrt, uzskatÄ«ti par pieredzÄ“jušiem profesionÄļiem reÄlÄ darba veikšanÄ, ko respektÄ“ pat viņu politiskie sÄncenši. Un tikai tad viņus uzskata par politiÄ·iem.
Cita veida piemÄ“rs — pÄ“c Andra ŠÄ·Ä“les aiziešanas no politikas viena vÄ“lÄ“šanu cikla laikÄ sabruka agrÄk valdošÄ Tautas partija, jo tÄs biedri vairs nebarojÄs no tÄs ambiciozitÄtes, ko izstaroja partijas faktiskais lÄ«deris. PazÅ«dot lÄ«dera vilkmei, vietÄ neradÄs cits lÄ«deris ar kaut vai pusi no ŠÄ·Ä“les vilkmes, un iepriekš neapturamÄ politiskÄ mašÄ«na izÄÄkstÄ“ja.
TÄpat kÄ partiju naudas devÄ“ju labÄs Ä«pašÄ«bas var celt savu politprojektu veiktspÄ“ju, tikpat nopietna ir pretÄ“jÄ iespÄ“ja: psiholoÄ£iskÄ ietekme no naudasmaisiem var nogremdÄ“t labi gribošus cilvÄ“kus, kuri partijÄ sastÄjušies aiz tiešÄm labiem un apsveicamiem motÄ«viem. MÅ«su visu acu priekšÄ norisinÄs KPV LV drÄma: naudas paņemšana no RÅ«dolfa Meroni grupÄ“juma bija beigu sÄkums partijai, kas spÄ“ja piesaistÄ«t t.s. protesta vÄ“lÄ“tÄjus kÄ vÄ“l neviena cita partija pirms tam un pat ieguva nominÄciju Ministru kabineta veidošanai.
TaÄu jau pirms pÄ“dÄ“jÄm Saeimas vÄ“lÄ“šanÄm bija zinÄms, ka Meroni grupÄ“jums caur savu “veļas mazgÄtavu” SIA Media Support maksÄjis Artusa Kaimiņa firmai Suņu BÅ«da pa 5000 eiro mÄ“nesÄ«, par ko KNAB tagad prasa Saeimai izdot A. Kaimiņu kriminÄlvajÄšanai. SavukÄrt A. Kaimiņa tuvÄkajam lÄ«dzgaitniekam Atim Zakatistovam maksÄjumi nÄkuši no atkritumu nozares uzņēmÄ“ja Viestura Tamuža biznesa, par ko Zakatistovs pat pirms Kaimiņa tika pie kriminÄllietas, kas jau tiek skatÄ«ta tiesÄ.
Ja deputÄts ņēmis naudu no Meroni caur starpniekfirmÄm, tad ir tikai loÄ£iski, ka beigÄs ir kriminÄllieta — tÄ vajadzÄ“tu notikt jebkurÄ lÄ«dzÄ«gÄ gadÄ«jumÄ un ar jebkuru korumpantu, ne tikai Meroni kabatÄ esošajiem. TaÄu KPV LV biedri — arÄ« tie, kas nav ne Kaimiņa, ne Zakatistova tiešie sabiedrotie un nav ne pie kÄda veida “siles” — nodarbojas ar partijas dalÄ«šanu, paralÄ“liem kongresiem, to apstrÄ«dÄ“šanu UR un tiesÄs, valdes iecelšanÄm, atcelšanÄm un izmešanÄm no amatiem (tajÄ skaitÄ tÄdiem, kuros Ä·ildnieki vÄ“l nav lÄgÄ ievÄ“lÄ“ti), un šie procesi iet tikai plašumÄ. Vieni otrus apsaukÄ par “melno reiderismu”, tÄtad lieto tipisku postpadomju biznesa atņemšanas raksturojuma leksiku.
Jau vismaz 15 gadus Ventspils tranzÄ«tbizness ir bijis tÄdÄ stÄvoklÄ«, kÄdÄ tagad ir KPV LV partija. Vispirms uzņēmumus, kas tolaik bija sekmÄ«gi ne tikai Latvijas mÄ“rogÄ, sÄka pÄrdalÄ«t Oļega Stepanova un RÅ«dolfa Meroni grupÄ“jums ar veselu baru dažÄdiem “lÄ«dzgaitniekiem”, “tankistiem” un “biorobotiem” (apzÄ«mÄ“jumi atšÄ·irÄs atkarÄ«bÄ no tÄ, kas šos vÄrdus viņiem veltÄ«ja). Bizness sÄka aiztecÄ“t starp pirkstiem. VÄ“lÄk Stepanovam ambÄ«cijas sakÄpa galvÄ vÄ“l vairÄk nekÄ pirms tam, viņš sagÄja naidÄ ar Meroni grupÄ“jumu — un zaudÄ“ja paša savulaik izraisÄ«to tranzÄ«tkaru lÄ«dz ar visu vÄ“l atlikušo biznesu.
AizritÄ“ja pÄris gadi, un Olafs BerÄ·is, tolaik viens no A/S Ventbunkers akcionÄriem, mÄ“Ä£inÄja no turienes izdzÄ«t Meroni — uz pÄris gadiem viņam tas pat izdevÄs, un Ventbunkeram atsÄka iet uz augšu kravu apjoms. TaÄu Meroni ar savÄ“jiem viņu no turienes izspieda, sÄkot izpÄrdot aktÄ«vus, un tagad kravu apjoma ziÅ†Ä no Ventspils atlikusi vien vÄja atblÄzma no iepriekšÄ“jÄs vilkmes. Notiekošo raksturoja paralÄ“las akcionÄru sapulces, strÄ«di ar UR par to reÄ£istrÄ“šanu, nepÄrskatÄmas tiesvedÄ«bas visÄs iespÄ“jamÄs instancÄ“s utt. LabÄkÄ ilustrÄcija šiem absurdiem — bija laiks, kad vairÄk nekÄ gada garumÄ akcionÄru sapulces KÄlija ParkÄ notika katru darbadienu!
Nepilnu pusgadu pÄ“c KPV LV iekļūšanas SaeimÄ no partijas un frakcijas izslÄ“dza Aldi Gobzemu, kurš mÄ“nesi iepriekš centÄs sastÄdÄ«t Ministru kabinetu, un viņa izslÄ“dzÄ“jus vadÄ«ja Artuss Kaimiņš — vÄ“l nesen viens no Gobzema tuvÄkajiem draugiem. PagÄja pusgads, un no partijas lÄ«dz ar frakciju tika izslÄ“gts pats Artuss — viņa izslÄ“dzÄ“jus vadÄ«ja Atis Zakatistovs, vÄ“l nesen viens no Kaimiņa tuvÄkajiem draugiem.
Pirms mÄ“neša, 12. decembrÄ« bija pienÄkusi kÄrta pašam Zakatistovam. Zinot iepriekšÄ“jo pieredzi, viņš pamanÄ«jÄs vienlaikus sasaukt konkurÄ“jošu biedru pilnsapulci, kurÄ viņa sabiedrotajiem bija paredzams vairÄkums — taÄu viņu no partijas nolÄ“ma izslÄ“gt abi vienlaikus notiekošie un konkurÄ“jošie partijas kongresi, ieskaitot paša draugu kontrolÄ“to! Zakatistovam nekas cits neatlika kÄ pacelt rokas un izstÄties no Saeimas frakcijas, kuru viņš pats vÄ“l tajÄ rÄ«tÄ vadÄ«ja.
Ar to, protams, nekas nav beidzies: izrÄdÄs, ka nedēļu iepriekš jau bijis vÄ“l viens kongress, kurÄ par KPV LV priekšsÄ“dÄ“tÄju ievÄ“lÄ“ts Rolands Millers. Uzņēmumu reÄ£istrs vakar negaidÄ«tÄ kÄrtÄ tomÄ“r apstiprinÄja 6. decembra kongresa rezultÄtus, kas nozÄ«mÄ“, ka divas paralÄ“lÄs atkÄrtotÄs pilnsapulces 12. decembrÄ« varÄ“ja arÄ« nesanÄkt. LÄ«dz ar to var teikt, ka partijas ierindas biedri devuši savu novÄ“rtÄ“jumu Saeimas frakcijas un ministru darbam, jo pašreiz spÄ“kÄ esošajÄ valdÄ“ nav neviens pats KPV LV Saeimas deputÄts vai ministrs — valdÄ“ ievÄ“lÄ“ti Toms Andersons, Elita Lazda, ArtÅ«rs VÄ“jš, Agnese Zaļakmentiņa, Miks Vizbulis, Raimonds Nipers un Rolands Millers.
Beidzot miers mÄjÄs? Kur nu: Rolands Millers, lai arÄ« tika ievÄ“lÄ“ts par partijas priekšsÄ“dÄ“tÄju pÄ“dÄ“jÄ mirklÄ« un jau sÄka sniegt lielas intervijas, beigÄs esot... atteicies uzņemties šo amatu, neparakstot piekrišanu. SavukÄrt Ralfs Nemiro — ekonomikas ministrs, Saeimas deputÄts, RÄ«gas mÄ“ra amata kandidÄts — arÄ« izslÄ“gts no partijas, tÄpÄ“c rÄ«kojas, lai UR piereÄ£istrÄ“tu 12. decembra atkÄrtotÄs pilnsapulces rezultÄtus, jo (cik var saprast) tajos viņš neskaitÄs izslÄ“gts. (UR tagad bÅ«s jÄizlemj dilemma: vai atkÄrtotÄ sapulce, ja pirmÄ no sapulcÄ“m tomÄ“r spÄ“jusi pieņemt lÄ“mumus, kas tagad reÄ£istrÄ“ti, maz bijusi vajadzÄ«ga.) Nav skaidrs, vai spÄ“kÄ paliks KPV LV lÄ“mums mainÄ«t nosaukumu.
NepÄrtrauktas Ä·ildas kÄ eksistences forma ir raksturÄ«gas ne tikai tur, kur parÄdÄs Meroni grupÄ“juma Ä“nas. Zakatistova naudas devÄ“js Tamužs tÄpat ir iesaistÄ«ts rÅ«gtÄs tiesvedÄ«bÄs ar savu biznesa partneri SimanoviÄu, kas caur tiesÄm, akcionÄru Ä·Ä«viņiem un izmeklÄ“šanas iestÄdÄ“m, tÄpat arÄ« neizbÄ“gamo smakas celšanu medijos cenšas pÄrdalÄ«t atkritumu biznesu.
VÄrdu sakot, drÄ«z varÄ“sim teikt: “Ä»auj man pavÄ“rot partijas uzvedÄ«bu, un es pateikšu, kas tai dod naudu un rÄ«kojumus!”