Menu
Pilnā versija

Iesaki rakstu:
Twitter Facebook Draugiem.lv

Kā jebkurām sabiedriskām struktÅ«rām, arÄ« partijām var gadÄ«ties neapzinātā kārtā piesavināties rakstura Ä«pašÄ«bas no savas priekšniecÄ«bas. Tikai partiju gadÄ«jumā ir amizanti, ka iezÄ«mes uz tām pārceļo pat no tādiem “lieldraugiem”, ko partiju biedri nemaz satikuši nav un saiknes ar kuriem rÅ«pÄ«gi noliedz.

Jau iepriekš pieminÄ“ts — uz Krieviju orientÄ“ti politprojekti dažādās valstÄ«s ar laiku sāk pārņemt Ä«patnÄ«bas, kas raksturÄ«gas Krievijai: ne tikai retorika un argumentācija, bet pat attiecÄ«bas biedru starpā sāk atgādināt putinismu, kur ir stingra “varas vertikāle” starp ierindas biedriem un partijas eliti.

Par mazāko brÄ«vdomÄ«bu tiek izslÄ“gti gan ierindas biedri, gan domÄ“ ievÄ“lÄ“tie deputāti (sk. bijušos “ušakoviešus” iepriekšÄ“jā RÄ«gas domes sastāva agonijas beigās), gan pat Saeimā tikušie — nesen no partijas izslÄ“dza ne vien Vjačeslavu Dombrovski un Eviju Papuli, bet pat Ä»ubovu Švecovu. (Kas, neaizmirsÄ«sim, ir atvaļināta Finanšu policijas pulkvede, nevis kāda Riebiņu novada pārdevÄ“ja, kas uz partijas popularitātes viļņa iekļuvusi Saeimā.)

Taču varam redzÄ“t, ka šÄ« psiholoÄ£iskā atkarÄ«ba no bara vadoņiem izpaužas arÄ« citās partijās, kur partijas “lieldraugu” rÄ«cÄ«bas un uzvedÄ«bas modelis ar laiku sāk ietekmÄ“t partijas vadÄ«bu, bet no turienes pamazām — vairāku gadu laikā — nonāk arÄ« lÄ«dz ierindas biedriem, kas sāk pārņemt attiecÄ«gās uzvedÄ«bas Ä«patnÄ«bas.

Ja partijas vadÄ«tājs ir kopumā loÄ£isks, spÄ“jÄ«gs un darbÄ«gs (pat, ja ne Ä«paši mÄ«lÄ“ts sabiedrÄ«bas vairākumā), tad arÄ« partijas biedri ar laiku iegÅ«st lÄ«dzÄ«gu reputāciju. Viens no piemÄ“riem varÄ“tu bÅ«t Aināra Šlesera daudzie politprojekti, ko viņš savulaik mainÄ«ja biežāk nekā Džilindžers — sievas: Šlesers no politikas varbÅ«t ir pagājis nost, taču politikā palikušie viņa agrākie partiju biedri (tādi kā Juris RadzÄ“vičs, Oļegs Burovs, Eiženija Aldermane u.c.) tiek, pirmkārt, uzskatÄ«ti par pieredzÄ“jušiem profesionāļiem reālā darba veikšanā, ko respektÄ“ pat viņu politiskie sāncenši. Un tikai tad viņus uzskata par politiÄ·iem.

Cita veida piemÄ“rs — pÄ“c Andra ŠÄ·Ä“les aiziešanas no politikas viena vÄ“lÄ“šanu cikla laikā sabruka agrāk valdošÄ Tautas partija, jo tās biedri vairs nebarojās no tās ambiciozitātes, ko izstaroja partijas faktiskais lÄ«deris. PazÅ«dot lÄ«dera vilkmei, vietā neradās cits lÄ«deris ar kaut vai pusi no ŠÄ·Ä“les vilkmes, un iepriekš neapturamā politiskā mašÄ«na izčākstÄ“ja.

Tāpat kā partiju naudas devÄ“ju labās Ä«pašÄ«bas var celt savu politprojektu veiktspÄ“ju, tikpat nopietna ir pretÄ“jā iespÄ“ja: psiholoÄ£iskā ietekme no naudasmaisiem var nogremdÄ“t labi gribošus cilvÄ“kus, kuri partijā sastājušies aiz tiešÄm labiem un apsveicamiem motÄ«viem. MÅ«su visu acu priekšÄ norisinās KPV LV drāma: naudas paņemšana no RÅ«dolfa Meroni grupÄ“juma bija beigu sākums partijai, kas spÄ“ja piesaistÄ«t t.s. protesta vÄ“lÄ“tājus kā vÄ“l neviena cita partija pirms tam un pat ieguva nomināciju Ministru kabineta veidošanai.

Taču jau pirms pÄ“dÄ“jām Saeimas vÄ“lÄ“šanām bija zināms, ka Meroni grupÄ“jums caur savu “veļas mazgātavu” SIA Media Support maksājis Artusa Kaimiņa firmai Suņu BÅ«da pa 5000 eiro mÄ“nesÄ«, par ko KNAB tagad prasa Saeimai izdot A. Kaimiņu kriminālvajāšanai. Savukārt A. Kaimiņa tuvākajam lÄ«dzgaitniekam Atim Zakatistovam maksājumi nākuši no atkritumu nozares uzņēmÄ“ja Viestura Tamuža biznesa, par ko Zakatistovs pat pirms Kaimiņa tika pie krimināllietas, kas jau tiek skatÄ«ta tiesā.

Ja deputāts ņēmis naudu no Meroni caur starpniekfirmām, tad ir tikai loÄ£iski, ka beigās ir krimināllieta — tā vajadzÄ“tu notikt jebkurā lÄ«dzÄ«gā gadÄ«jumā un ar jebkuru korumpantu, ne tikai Meroni kabatā esošajiem. Taču KPV LV biedri — arÄ« tie, kas nav ne Kaimiņa, ne Zakatistova tiešie sabiedrotie un nav ne pie kāda veida “siles” — nodarbojas ar partijas dalÄ«šanu, paralÄ“liem kongresiem, to apstrÄ«dÄ“šanu UR un tiesās, valdes iecelšanām, atcelšanām un izmešanām no amatiem (tajā skaitā tādiem, kuros Ä·ildnieki vÄ“l nav lāgā ievÄ“lÄ“ti), un šie procesi iet tikai plašumā. Vieni otrus apsaukā par “melno reiderismu”, tātad lieto tipisku postpadomju biznesa atņemšanas raksturojuma leksiku.

Jau vismaz 15 gadus Ventspils tranzÄ«tbizness ir bijis tādā stāvoklÄ«, kādā tagad ir KPV LV partija. Vispirms uzņēmumus, kas tolaik bija sekmÄ«gi ne tikai Latvijas mÄ“rogā, sāka pārdalÄ«t Oļega Stepanova un RÅ«dolfa Meroni grupÄ“jums ar veselu baru dažādiem “lÄ«dzgaitniekiem”, “tankistiem” un “biorobotiem” (apzÄ«mÄ“jumi atšÄ·irās atkarÄ«bā no tā, kas šos vārdus viņiem veltÄ«ja). Bizness sāka aiztecÄ“t starp pirkstiem. VÄ“lāk Stepanovam ambÄ«cijas sakāpa galvā vÄ“l vairāk nekā pirms tam, viņš sagāja naidā ar Meroni grupÄ“jumu — un zaudÄ“ja paša savulaik izraisÄ«to tranzÄ«tkaru lÄ«dz ar visu vÄ“l atlikušo biznesu.

AizritÄ“ja pāris gadi, un Olafs BerÄ·is, tolaik viens no A/S Ventbunkers akcionāriem, mÄ“Ä£ināja no turienes izdzÄ«t Meroni — uz pāris gadiem viņam tas pat izdevās, un Ventbunkeram atsāka iet uz augšu kravu apjoms. Taču Meroni ar savÄ“jiem viņu no turienes izspieda, sākot izpārdot aktÄ«vus, un tagad kravu apjoma ziņā no Ventspils atlikusi vien vāja atblāzma no iepriekšÄ“jās vilkmes. Notiekošo raksturoja paralÄ“las akcionāru sapulces, strÄ«di ar UR par to reÄ£istrÄ“šanu, nepārskatāmas tiesvedÄ«bas visās iespÄ“jamās instancÄ“s utt. Labākā ilustrācija šiem absurdiem — bija laiks, kad vairāk nekā gada garumā akcionāru sapulces Kālija Parkā notika katru darbadienu!

Nepilnu pusgadu pÄ“c KPV LV iekļūšanas Saeimā no partijas un frakcijas izslÄ“dza Aldi Gobzemu, kurš mÄ“nesi iepriekš centās sastādÄ«t Ministru kabinetu, un viņa izslÄ“dzÄ“jus vadÄ«ja Artuss Kaimiņš — vÄ“l nesen viens no Gobzema tuvākajiem draugiem. Pagāja pusgads, un no partijas lÄ«dz ar frakciju tika izslÄ“gts pats Artuss — viņa izslÄ“dzÄ“jus vadÄ«ja Atis Zakatistovs, vÄ“l nesen viens no Kaimiņa tuvākajiem draugiem.

Pirms mÄ“neša, 12. decembrÄ« bija pienākusi kārta pašam Zakatistovam. Zinot iepriekšÄ“jo pieredzi, viņš pamanÄ«jās vienlaikus sasaukt konkurÄ“jošu biedru pilnsapulci, kurā viņa sabiedrotajiem bija paredzams vairākums — taču viņu no partijas nolÄ“ma izslÄ“gt abi vienlaikus notiekošie un konkurÄ“jošie partijas kongresi, ieskaitot paša draugu kontrolÄ“to! Zakatistovam nekas cits neatlika kā pacelt rokas un izstāties no Saeimas frakcijas, kuru viņš pats vÄ“l tajā rÄ«tā vadÄ«ja.

Ar to, protams, nekas nav beidzies: izrādās, ka nedēļu iepriekš jau bijis vÄ“l viens kongress, kurā par KPV LV priekšsÄ“dÄ“tāju ievÄ“lÄ“ts Rolands Millers. Uzņēmumu reÄ£istrs vakar negaidÄ«tā kārtā tomÄ“r apstiprināja 6. decembra kongresa rezultātus, kas nozÄ«mÄ“, ka divas paralÄ“lās atkārtotās pilnsapulces 12. decembrÄ« varÄ“ja arÄ« nesanākt. LÄ«dz ar to var teikt, ka partijas ierindas biedri devuši savu novÄ“rtÄ“jumu Saeimas frakcijas un ministru darbam, jo pašreiz spÄ“kā esošajā valdÄ“ nav neviens pats KPV LV Saeimas deputāts vai ministrs — valdÄ“ ievÄ“lÄ“ti Toms Andersons, Elita Lazda, ArtÅ«rs VÄ“jš, Agnese Zaļakmentiņa, Miks Vizbulis, Raimonds Nipers un Rolands Millers.

Beidzot miers mājās? Kur nu: Rolands Millers, lai arÄ« tika ievÄ“lÄ“ts par partijas priekšsÄ“dÄ“tāju pÄ“dÄ“jā mirklÄ« un jau sāka sniegt lielas intervijas, beigās esot... atteicies uzņemties šo amatu, neparakstot piekrišanu. Savukārt Ralfs Nemiro — ekonomikas ministrs, Saeimas deputāts, RÄ«gas mÄ“ra amata kandidāts — arÄ« izslÄ“gts no partijas, tāpÄ“c rÄ«kojas, lai UR piereÄ£istrÄ“tu 12. decembra atkārtotās pilnsapulces rezultātus, jo (cik var saprast) tajos viņš neskaitās izslÄ“gts. (UR tagad bÅ«s jāizlemj dilemma: vai atkārtotā sapulce, ja pirmā no sapulcÄ“m tomÄ“r spÄ“jusi pieņemt lÄ“mumus, kas tagad reÄ£istrÄ“ti, maz bijusi vajadzÄ«ga.) Nav skaidrs, vai spÄ“kā paliks KPV LV lÄ“mums mainÄ«t nosaukumu.

Nepārtrauktas Ä·ildas kā eksistences forma ir raksturÄ«gas ne tikai tur, kur parādās Meroni grupÄ“juma Ä“nas. Zakatistova naudas devÄ“js Tamužs tāpat ir iesaistÄ«ts rÅ«gtās tiesvedÄ«bās ar savu biznesa partneri Simanoviču, kas caur tiesām, akcionāru Ä·Ä«viņiem un izmeklÄ“šanas iestādÄ“m, tāpat arÄ« neizbÄ“gamo smakas celšanu medijos cenšas pārdalÄ«t atkritumu biznesu.

Vārdu sakot, drÄ«z varÄ“sim teikt: “Ä»auj man pavÄ“rot partijas uzvedÄ«bu, un es pateikšu, kas tai dod naudu un rÄ«kojumus!”

Novērtē šo rakstu:

0
0