Kad bezgoži ir celti godÄ
JÄnis MiezÄ«tis · 10.01.2021. · Komentāri (0)KÄpÄ“c pie mums LatvijÄ deputÄtu kandidÄti ļoti labi spÄ“j saprast visas tautas vajadzÄ«bas un mÄk saskatÄ«t risinÄjumus daudziem sasÄpÄ“jušiem jautÄjumiem, bet, tikko viņi kļūst par deputÄtiem, tÄ vairs neko nespÄ“j ne saprast, ne saskatÄ«t? KÄpÄ“c mÅ«su valstsvÄ«ri apzinÄti melo tautai un vÄ“l dusmojas, ja tauta viņiem netic? Vai tad godÄ«gums un atklÄtÄ«ba nav tie principi, pÄ“c kuriem viņi ir solÄ«jušies vadÄ«ties savÄ darbÄ«bÄ?
Lai atbildÄ“tu uz šiem un lÄ«dzÄ«giem jautÄjumiem, mums vispirms ir jÄparunÄ par tÄdiem jÄ“dzieniem kÄ “gods” un “godÄ«gums”. Tie, kuri vÄ“l mÅ«sdienÄs lasa grÄmatas, zina, ka senajos laikos cilvÄ“ki ļoti augsti vÄ“rtÄ“ja godu. Un ne tikai savu godu, bet arÄ« to aprindu vai kÄrtas godu, kam viņi piederÄ“ja. Katrs amatnieks ļoti rÅ«pÄ“jÄs, lai neapkaunotu savas Ä£ildes, korporÄcijas vai cunftes godu. Un tas arÄ« ir saprotams, jo cilvÄ“ku auglÄ«gai sadarbÄ«bai nepieciešama savstarpÄ“ja uzticÄ“šanÄs, bet negodÄ«giem cilvÄ“kiem uzticÄ“ties nevar. TÄdēļ tÄ laika sabiedrÄ«ba negodÄ«gus cilvÄ“kus nicinÄja, izstÅ«ma no sava vidus un bargi sodÄ«ja par izdarÄ«tajiem noziegumiem. SavukÄrt godÄ«gie cilvÄ“ki iemantoja sabiedrÄ«bas cieņu un par saviem nopelniem saņēma dažÄdus pagodinÄjumus, uzslavas un apbalvojumus. Viņiem uzticÄ“ja pildÄ«t sabiedrÄ«bai nozÄ«mÄ«gus amatus, jo zinÄja, ka tie ir goda vÄ«ri, kas turÄ“s doto vÄrdu un apzinÄ«gi pildÄ«s savus pienÄkumus.
Gods, goda jÅ«tas ir kaut kas tÄds, kas ne tikai cilvÄ“ku padara labÄku, tikumiskÄku, uzticamÄku un lielÄ mÄ“rÄ neitralizÄ“ cilvÄ“kÄ tÄdas viņa sliktÄs Ä«pašÄ«bas kÄ alkatÄ«ba, skaudÄ«ba, nenovÄ«dÄ«ba. GodÄ«gums, cieņa, patiesÄ«gums uztur kÄrtÄ«bu sabiedrÄ«bÄ un stiprina tÄs kopÄ«bu. Goda jÅ«tas savieno cilvÄ“ku ar pÄrÄ“jo sabiedrÄ«bu, un viņš vairs nav vientuļnieks, kas viens šai pasaulÄ“ cÄ«nÄs par savu izdzÄ«vošanu. Viņš ir daļa no tÄdu pašu godÄ«gu un godÄjamu cilvÄ“ku kopas, kurus saista savstarpÄ“jÄ uzticÄ“šanÄs, savstarpÄ“ja cieņa un kopÄ“ja sadarbÄ«ba.
Un cilvÄ“ks ir lepns par piederÄ«bu šÄdai kopai un to vÄ“rtÄ“ augstÄk par savu personÄ«go labklÄjÄ«bu vai pat dzÄ«vÄ«bu. Ne velti vairÄk nekÄ simt gadu atpakaļ latviešu prozaiÄ·is, dramaturgs un žurnÄlists RÅ«dolfs Blaumanis savas poÄ“mas “TÄlavas taurÄ“tÄjs” varonim lika teikt šÄdus vÄrdus: “Mans zelts ir mana tauta, mans gods ir viņas gods”. PadomÄjiet, kÄda bÅ«tu izveidojusies Latvijas valsts pa šiem trÄ«sdesmit formÄlÄs neatkarÄ«bas gadiem, ja mÅ«su valstsvÄ«ri un politiÄ·i savÄ darbÄ«bÄ vadÄ«tos no šÄda principa.
Diemžēl, pieaugot sabiedrÄ«bas materiÄlajai labklÄjÄ«bai, arvien vairÄk cilvÄ“ku savu godu iemÄcÄ«jÄs visai izdevÄ«gi pÄrdot par naudu vai iemainÄ«t pret citiem materiÄliem labumiem. Un tÄ, pavisam nemanÄmi sabiedrÄ«bas vienotÄ«bu arvien mazÄk nodrošinÄja kopÄ“ji ideÄli, gods kalpot šiem ideÄliem un gods piederÄ“t šÄdai sabiedrÄ«bai, bet tÄ vietÄ stÄjÄs kopÄ“ja kalpÄ«ba naudas varai. TaÄu, zaudÄ“jot godu, sabiedrÄ«bas kopÄ«ba zaudÄ“ savu garÄ«gumu, un kÄ vienÄ«gais vienojošais faktors tad pÄri paliek tikai mehÄniskie sabiedrÄ«bas uzbÅ«ves principi, kas balstÄs uz varas hierarhiju, likumiem, sodiem un bailÄ“m no soda.
Ja godÄ«gs cilvÄ“ks nekad nepiesavinÄsies kaut ko tÄdu, kas viņam nepieder, pat ja rodas tÄda iespÄ“ja, tad negodÄ«gs cilvÄ“ks, tieši otrÄdi, meklÄ“ iespÄ“ju, lai pievÄktu to, kas viņam nepieder, ko viņš nav nopelnÄ«jis ar savu darbu un uz ko viņam nav tiesÄ«bu. Ja godÄ«gs cilvÄ“ks savtÄ«gu mÄ“rÄ·u un pašlabuma dēļ nekad nemelos, tad negodÄ«gam cilvÄ“kam meli un krÄpšanÄs ir galvenais lÄ«dzeklis savu egoistisko mÄ“rÄ·u piepildÄ«šanai. Un tikai likuma vara un bailes no soda ierobežo bezgožu neremdinÄmo tieksmi apmierinÄt savu alkatÄ«bu.
Un nav jau tÄ, ka cilvÄ“ks, kas zaudÄ“jis savu godu apmaiņai pret naudu vai citiem materiÄlajiem labumiem, justos pa Ä«stam laimÄ«gs. Goda jÅ«tas ir cilvÄ“ka personÄ«bas un gara spÄ“ka apliecinÄjums ne tikai sabiedrÄ«bas priekšÄ, bet arÄ« viņa paša acÄ«s. CilvÄ“ks var to neapzinÄties, bet zemapziÅ†Ä viņš sava goda zaudÄ“šanu nenovÄ“ršami izjÅ«t kÄ pazemojumu, apkaunojumu un savas gara nabadzÄ«bas apliecinÄjumu. Lai kaut kÄ apslÄpÄ“tu šÄ«s negatÄ«vÄs izjÅ«tas, cilvÄ“ks pazaudÄ“to godu cenšas kompensÄ“t ar lepnÄ«bu, augstprÄtÄ«bu un lielÄ«bu.
Bezgoži lielÄs ar savu negodÄ«gi iegÅ«to bagÄtÄ«bu, greznÄ«bu, sabiedrisko stÄvokli… Un tomÄ“r viņi izjÅ«t iekšÄ“ju nepatiku, tÄdu kÄ greizsirdÄ«bu vai pat naidu pret godÄ«giem cilvÄ“kiem. TÄpÄ“c vadošos amatos iekļuvušie bezgoži bieži cenšas izmantot savu dienesta stÄvokli, lai pazemotu, apkaunotu un paņirgÄtos par tiem cilvÄ“kiem, kas nonÄkuši viņu varÄ. TÄ viņi cenšas kompensÄ“t savu iekšÄ“jo nepilnvÄ“rtÄ«bu. Labi viņi jÅ«tas tikai sev lÄ«dzÄ«go vidÅ«. TÄdēļ godu pazaudÄ“jušie, cenšas panÄkt, lai arÄ« citi “sasmÄ“rÄ“jas” un zaudÄ“ savu godu.
To vislabÄk var panÄkt, bezgožiem sagrÄbjot varu un visÄ valstÄ« iedibinot savu, uz meliem un krÄpšanu balstÄ«tu sistÄ“mu. Iekļaujoties šÄdÄ negodÄ«gÄ sistÄ“mÄ, neviens nevar palikt godÄ«gs. GodÄ«gs cilvÄ“ks var palikt, tikai distancÄ“joties no šÄdas uz meliem un krÄpšanu balstÄ«tas sistÄ“mas. Ja ne fiziski, tad vismaz garÄ«gi. TaÄu, lai spÄ“tu garÄ«gi distancÄ“ties, vispirms ir jÄiemÄcÄs aiz cildinošajÄm runÄm un rakstiem saskatÄ«t tos melus, divkosÄ«bu un liekulÄ«bu, kas patiesÄ«bÄ valda šÄdÄ sistÄ“mÄ.
SÄksim ar pašiem pamatiem. SatversmÄ“ ir rakstÄ«ts, ka Latvija ir neatkarÄ«ga, demokrÄtiska republika. Bet kÄ var bÅ«t neatkarÄ«ga valsts, kura atteikusies no savas nacionÄlÄs valÅ«tas un iestÄjusies Eiropas SavienÄ«bÄ, kur savienÄ«bas likumiem un direktÄ«vÄm ir prioritÄte jeb pÄrÄkums pÄr vietÄ“jo likumdošanu un šo saistÄ«bu nepildÄ«šanas gadÄ«jumÄ pret valsti tiek vÄ“rstas soda sankcijas? Atliek secinÄt – pastÄvošÄs valsts atbilstÄ«ba SatversmÄ“ deklarÄ“tajai neatkarÄ«bai ir klaji meli.
TÄlÄk – par demokrÄtiju. TiesÄ«bas izvirzÄ«t deputÄtu kandidÄtus uz mÅ«su valsts augstÄko lÄ“mÄ“jinstitÅ«ciju Saeimu ir tikai partijÄm. PÄ“c pÄ“dÄ“jiem presÄ“ publicÄ“tajiem datiem, partijÄs ir tikai 1,1% Latvijas iedzÄ«votÄju. TÄtad, pat ja pieņemam, ka partiju iekšienÄ“ valda demokrÄtija, deputÄtu kandidÄtu izvirzÄ«šanÄ dalÄ«bu no katriem simt Latvijas cilvÄ“kiem ir ņēmis tikai viens.
Un tagad par pašÄm vÄ“lÄ“šanÄm. PÄ“dÄ“jÄs Saeimas vÄ“lÄ“šanÄs gandrÄ«z puse (45,44%) no balsstiesÄ«gajiem Latvijas iedzÄ«votÄjiem nav piedalÄ«jušies. SavukÄrt 12,9% no nodotajÄm balsÄ«m vispÄr nav tikušas ņemtas vÄ“rÄ, jo partijas, par kurÄm šÄ«s balsis nodotas, nepÄrvarÄ“ja noteikto 5% barjeru, bet divas partijas, par kurÄm savas balsis nodevuši gandrÄ«z 30% vÄ“lÄ“tÄju, ir atstumtas no varas un atrodas opozÄ«cijÄ. RezultÄtÄ mÄ“s esam saņēmuši valdÄ«bu, kuru vada partija, kas vÄ“lÄ“šanÄs saņēmusi tikai 6,69% no nodotajÄm balsÄ«m. Skaidrs, ka arÄ« šÄdas pastÄvošÄs valsts varas atbilstÄ«ba SatversmÄ“ deklarÄ“tajai demokrÄtijai un tautas pÄrstÄvniecÄ«bai ir klaji meli.
KÄdēļ tad tik daudzi cilvÄ“ki neņem dalÄ«bu partijÄs un neiet uz vÄ“lÄ“šanÄm? Katrai Ä«stai politiskajai partijai vispirms jau ir nepieciešama ideoloÄ£ija, no kÄ vadÄ«ties savÄ darbÄ«bÄ. Un partijai bÅ«tu stingri jÄseko un jÄkontrolÄ“, lai par deputÄtiem kļuvušie partijas biedri strikti ievÄ“rotu šÄ«s ideoloÄ£iskÄs nostÄdnes un ar savu darbÄ«bu neapkaunotu savu partiju un tÄs pÄrstÄvÄ“to ideoloÄ£iju. Tad arÄ« valsts pilsoņi, balsojot par jauno Saeimas sastÄvu, varÄ“tu skaidri izvÄ“lÄ“ties nevis šaubÄ«gas personÄlijas, bet to politisko spÄ“ku (nacionÄlistisku, komunistisku, sociÄldemokrÄtisku, liberÄlu…), kam viņi grib uzticÄ“t varu savÄ valstÄ«, kÄ arÄ« ar savu dalÄ«bu attiecÄ«gajÄ politiskajÄ partijÄ šo politisko spÄ“ku atbalstÄ«t.
Palasiet Politisko partiju likumu, un jÅ«s tur neatradÄ«siet neviena vÄrda par ideoloÄ£iju. Tur ir noteikts, ka, lai izveidotu partiju, jÄnorÄda vien darbÄ«bas mÄ“rÄ·is un jÄsaorganizÄ“ ne mazÄk kÄ 200 dibinÄtÄju. Saprotams, ka partijas nenes nekÄdu reÄlu atbildÄ«bu ne par saviem izvirzÄ«tajiem mÄ“rÄ·iem, ne priekšvÄ“lÄ“šanu solÄ«jumiem, ne par savu SaeimÄ iekļuvušo biedru tÄlÄku darbÄ«bu. TÄpÄ“c jau arÄ« šÄdas partijas var uz nebÄ“du sludinÄt viscÄ“lÄkos mÄ“rÄ·us un bÄrstÄ«t viskrĚņÄkos priekšvÄ“lÄ“šanu solÄ«jumus, kurus pat nedomÄ pildÄ«t. SavukÄrt visi ideoloÄ£iskie saukļi tÄm ir tikai mÄneklis vÄ“lÄ“tÄju pievilinÄšanai. Ja kÄds deputÄta kandidÄts pirms vÄ“lÄ“šanÄm stÄsta, ka viņš vai viņa partija, iekļuvuši SaeimÄ, tautas labÄ visu uzlabos, pilnveidos, sakÄrotos vai attÄ«stÄ«s - tie ir salti meli, jo kaut ko bÅ«tiski mainÄ«t iespÄ“jams tikai, attiecÄ«gajai partijai SaeimÄ iegÅ«stot vairÄk kÄ 50 vietas, bet pastÄvošÄs vÄ“lÄ“šanu kÄrtÄ«bas apstÄkļos to panÄkt nav iespÄ“jams. Un to labi apzinÄs un saprot ne tikai visu partiju spices vÄ«ri, bet arÄ« katrs domÄjošs cilvÄ“ks.
ĪstenÄ«bÄ pÄ“c šÄdiem principiem radÄ«ti veidojumi nemaz nav Ä«stas politiskas partijas, bet gan mafiozi ekonomiskie grupÄ“jumi, kurus vieno kopÄ“ja vÄ“lme nokļūt pie varas, lai realizÄ“tu savas vai savu “saimnieku” savtÄ«gÄs intereses. Tas, ka šÄdas “partijas” rÅ«pÄ“jas par tautu vai pÄrstÄv savu vÄ“lÄ“tÄju intereses, ir klaji meli. TÄpat meli ir tie, ka par šÄ«m partijÄm vÄ“lÄ“tÄji ir nodevuši savas balsis. VÄ“lÄ“tÄji savas balsis nodeva par partiju melÄ«gajiem solÄ«jumiem, nevis par partijÄm un viņu savtÄ«gajÄm interesÄ“m ko tÄs vÄ“lÄk realizÄ“ nokļuvušas pie varas. Tauta to redz un saprot, tÄdēļ godÄ«gi cilvÄ“ki atsakÄs no dalÄ«bas šÄdÄs partijÄs un daudzi pilsoņi neiet uz vÄ“lÄ“šanÄm, jo negrib sevi apkaunot, nododot balsis par šÄdu “partiju” izvirzÄ«tajiem kandidÄtiem.
Saprotams, ka uz meliem veidota valsts varas sistÄ“ma ne tikai veicina negodÄ«gu cilvÄ“ku izvirzÄ«šanos vadošos amatos, bet tieši pÄ“c tÄdiem rada pieprasÄ«jumu. Lai pildÄ«tu noziedzÄ«gus vai dumjus, valstij un tautai kaitÄ“jošus likumus, pavÄ“les un norÄdÄ«jumus, ir vajadzÄ«gi cilvÄ“ki, kas par naudu, karjeru un privilÄ“Ä£ijÄm gatavi zaudÄ“t savu godu. Valsts birokrÄtiskajÄ aparÄtÄ un politikÄ izvirzÄs nevis gudrÄkie, godÄ«gÄkie un spÄ“jÄ«gÄkie, bet paklausÄ«gÄkie, pakalpÄ«gÄkie – tÄdi, kurus tautÄ nicÄ«gi dÄ“vÄ“ par noderÄ«gajiem kretÄ«niem. Arvien vairÄk bezgožu sevi dÄ“vÄ“ par sabiedrÄ«bas eliti, rÄ«ko greznus pasÄkumus, kur lepojas ar savu negodÄ«gÄ ceÄ¼Ä iegÅ«to bagÄtÄ«bu. Bet pÄ“rkamie žurnÄlisti to visu cildina un apjÅ«smo savos rakstos. TÄ negods tiek godÄ celts un bagÄtÄ«gi atalgots par nodokļu maksÄtÄju naudu.
Protams, godÄ«ga sabiedrÄ«ba nepieļautu, ka to pÄrvalda bezgoži. TÄdēļ varas krÄ“slos sÄ“došie dara visu, lai arÄ« katrs sabiedrÄ«bas loceklis lielÄkÄ vai mazÄkÄ mÄ“rÄ bÅ«tu spiests rÄ«koties negodÄ«gi. Pavisam nemanÄmi valstÄ« ir radÄ«ta situÄcija, kad cilvÄ“ks ar godÄ«gu darbu un godÄ«gu visu likumÄ noteikto prasÄ«bu pildÄ«šanu labi, ja spÄ“j nodrošinÄt sev iztiku, bet par turÄ«bu var nesapņot. Lielais nodokļu slogs, pÄrspÄ«lÄ“tÄs birokrÄtiskÄs prasÄ«bas, ierobežojumi un sodi spiež cilvÄ“kus melot, mÄnÄ«ties, ar dažÄdÄm viltÄ«bÄm apiet likumÄ noteiktÄs prasÄ«bas, maksÄt un saņemt algas aploksnÄ“s, meklÄ“t pazÄ«šanos kÄdÄ no valsts iestÄdÄ“m vai ar kukuļošanu iegÅ«t tur strÄdÄjošo amatpersonu labvÄ“lÄ«bu. Ne velti tauta mÄ“dz ironizÄ“t, ka taisnÄ«ba Latvijas tiesÄ ir maksas pakalpojums.
LiekulÄ«ba, lišÄ·Ä«ba, melÄ«gums, divkosÄ«ba sabiedriskajÄ dzÄ«vÄ“ kļūst arvien nozÄ«mÄ«gÄki. CilvÄ“ki, kas aizmuguriski savÄ virtuvÄ“, vai tuvÄko draugu lokÄ nikni lamÄ valdÄ«bas vÄ«rus, šos pašus valdÄ«bas vÄ«rus ieraugot, ir gatavi buÄot viņiem roku. KalpÄ«ba naudai un negodÄ«gai varai atsvešina cilvÄ“kus. GodprÄtÄ«bu, biedriskumu un savstarpÄ“ju uzticÄ“šanos cilvÄ“ku attiecÄ«bÄs nomaina piesardzÄ«ba, aizdomÄ«gums, slÄ“pta neuzticÄ«ba. Bet pÄ“rkamie žurnÄlisti skandina “kÄda tauta, tÄda valdÄ«ba” un runÄ par ”mÅ«su visu vainu” pie valstÄ« valdošajÄm nejÄ“dzÄ«bÄm. SavukÄrt valstsvÄ«ri savÄ iedomÄ«bÄ un uzpÅ«tÄ«bÄ kļūst arvien nekaunÄ«gÄki.
Ko es šajÄ rakstÄ gribÄ“ju pateikt? KļūdÄs tie, kuri uzskata, ka melÄ«gi, negodÄ«gi vai dumji ir vienÄ«gi atsevišÄ·i valstsvÄ«ri un atliek tikai viņus nomainÄ«t vai vÄ“lÄ“šanÄs nobalsot par “pareizo partiju” un viss bÅ«s kÄrtÄ«bÄ. JÄmaina ir pati šÄ« uz meliem uzbÅ«vÄ“tÄ varas sistÄ“ma, kas bezgožus ceļ godÄ, bet par godÄ«gajiem ņirgÄjas, viņus apzog un pazemo! PretÄ“jÄ gadÄ«jumÄ šai sistÄ“mai nekad nepietrÅ«ks bezgožu, ko likt atbildÄ«gos valsts amatos.
Ar ko aizvietot šo, sevi par partijÄm nodÄ“vÄ“jušo ekonomisko grupÄ“jumu diktatÅ«ru? Nav jÄizdomÄ nekas jauns. VienkÄrši SatversmÄ“ noteiktais bez viltÄ«gÄm atrunÄm un izvairÄ«šanÄs ir godÄ«gi jÄÄ«steno dzÄ«vÄ“. Un mÄ“s atkal kļūsim par latviešu nÄciju, kam ir sava nacionÄla valsts. Un katram latvietim bÅ«s gods piederÄ“t un kalpot šai valstij un savai tautai.