Iesaki rakstu:

Kā „VienotÄ«bas” korupcija, zagšana un ļaunprātÄ«bas noveda pie pašvaldÄ«bu vÄ“lÄ“šanu rezultātu kraha? Pietiek šodien pārpublicÄ“ trÄ«s pÄ“rn publicÄ“tus rakstus, kuros tika izteikts skaidrs un nepārprotams brÄ«dinājums par notiekošo un tālāk gaidāmo. Šis ir otrais no šiem rakstiem.

„Jaunās VienotÄ«bas” valdÄ«ba noslepenojusi ziņas par vÄ“lÄ“šanu gatavošanu, lai piesegtu lÄ«dz 30 miljonu eiro lielu zādzÄ«bu

Renārs Kadžulis

24.09.2024.

PazÄ«mes liecina, ka, iespÄ“jams, ar pÄ“c pasÅ«tÄ«juma ierosinātiem, nepamatotiem kriminālprocesiem organizÄ“ts 20 – 50 kārtÄ«gs sadārdzinājums pakalpojumiem vÄ“lÄ“šanās un valsts lÄ«dzekļu apgÅ«šana aptuveni 12.7 – 30.0 miljonu € apmÄ“rā, bet informācija par to noslepenota kā neizpaužamas ziņas. Tas rada jautājumu: vai šobrÄ«d notiek kārtÄ“jā valsts lÄ«dzekļu izlaupÄ«šana lielos apmÄ“ros, kas, iespÄ“jams, organizÄ“ta ar pasÅ«tÄ«juma kriminālprocesiem?

Pirms minÄ“tajiem kriminālprocesiem pakalpojumi vÄ“lÄ“šanās izmaksāja aptuveni 150 000 – 430 000 € uz vienām vÄ“lÄ“šanām. Par šÄdām izmaksām programmÄ“šanas uzņēmums SIA “SOAAR” nodrošināja 13 vÄ“lÄ“šanas 2011.-2022.g. periodā. Taču lÄ«dz ar kriminālprocesiem šie pakalpojumi pÄ“kšÅ†i kļuvuši desmitiem reizes dārgāki, ko amatpersonas nespÄ“j izskaidrot, un redzams, ka tie izmaksās aptuveni 5.0 – 6.0 milj. € uz vienām vÄ“lÄ“šanām.

ŠobrÄ«d 12.7 miljonu € izmaksas programmÄ“šanas pakalpojumiem Jaunās vienotÄ«bas (JV) valdÄ«ba atbalstÄ«jusi 2025.-2026.g. vÄ“lÄ“šanām, bet lÄ«dzekļu izlietojumu un iepirkumus noslepenojusi kā neizpaužamas ziņas valsts aizsardzÄ«bai, lai gan šÄ« informācija iepriekš vienmÄ“r ir bijusi publiska un nav slÄ“pta no sabiedrÄ«bas. Pie tam šie lielie izdevumi paredzÄ“ti tikai ~40% darbiem, bet pārÄ“jiem ~60% darbu izmaksas vÄ“l nav aprÄ“Ä·inātas. Sagaidāms, ka 100% šo darbu izmaksās lÄ«dz pat 30.0 miljoniem €.

Korupcijas novÄ“rošanas un apkarošanas birojs (KNAB), IekšÄ“jās drošÄ«bas birojs (IDB) un ProkuratÅ«ra, iespÄ“jams, pÄ“c pasÅ«tÄ«juma ierosinājušas nepamatotus kriminālprocesus pret mani saistÄ«bā ar mana programmÄ“šanas uzņēmuma SIA “SOAAR” darbÄ«bu vÄ“lÄ“šanās, kas par zemākajām izmaksām aptuveni 11 gadus nodrošināja vÄ“lÄ“šanas, veica to kvalitatÄ«vi, pilnvÄ“rtÄ«gi, atbilstoši standartiem.

Sākumā kriminālprocesi tika ierosināti par korupciju, kas izmeklÄ“šanā neapstiprinājās. TāpÄ“c šobrÄ«d tie pārveidoti par krāpšanu, kas esot izpaudusies tādejādi, ka SIA “SOAAR” nemaz nav sniedzis programmÄ“šanas pakalpojumus 2021.-2022.g. vÄ“lÄ“šanās, bet izkrāpis no valsts lÄ«dzekļus. MinÄ“tais pats par sevi jau pirmšÄ·ietami liecina, ka šÄ«s tiesÄ«baizsardzÄ«bas iestādes nav izmeklÄ“jušas reālus noziegumus, bet, iespÄ“jams, pÄ“c pasÅ«tÄ«juma piemeklÄ“jušas pantus kriminālprocesu uzturÄ“šanai.

Kriminālprocess Nr. 11860004322 par krāpšanu, kurā apgalvots, ka SIA “SOAAR” nav izstrādājis Elektronisko tiešsaistes vÄ“lÄ“tāju reÄ£istru (ETVR sistÄ“mu), ar kuru tika nodrošinātas 2021.-2022.g. vÄ“lÄ“šanas, ka šÄda sistÄ“ma neeksistÄ“ un par to no valsts izkrāpti lÄ«dzekļi. VienlaicÄ«gi virkni rakstveida pierādÄ«jumu, kas minÄ“to atspÄ“ko, ProkuratÅ«ra ir noslÄ“pusi arhÄ«va materiālos ar norādi, ka šie pierādÄ«jumi nav attiecināmi uz kriminālprocesu, nav jāņem vÄ“rā tiesai un lietas izskatÄ«šanā nav jāizmanto.

PatiesÄ«bā pÄ“c PMLP pasÅ«tÄ«jumiem SIA “SOAAR” izstrādāja ETVR sistÄ“mu un ar to organizÄ“ja balsošanas procesus 2021.g. pašvaldÄ«bu vÄ“lÄ“šanās un 2022.g Saeimas vÄ“lÄ“šanās, ko izmantoja visas vÄ“lÄ“šanu komisijas, vÄ“lÄ“tāji un sabiedrÄ«ba. Bez šÄ«s ETVR sistÄ“mas un SIA “SOAAR” pakalpojumiem minÄ“tās vÄ“lÄ“šanas nebÅ«tu notikušas, tās fiziski nebija iespÄ“jamas.

Uzņēmuma izstrādātā ETVR sistÄ“ma nodrošina personas dokumentu (pases, ID kartes) momentānu nolasÄ«šanu ar jebkuru viedtālruni, balsošanas tiesÄ«bu zibenÄ«gu noteikšanu, balsošanas notikumu automātisku reÄ£istrÄ“šanu un ļauj vÄ“lÄ“tājiem Ä“rti nobalsot jebkurā brÄ«vi izvÄ“lÄ“tā vÄ“lÄ“šanu iecirknÄ« gan Latvijā, gan ārvalstÄ«s.

MinÄ“to SIA “SOAAR” nodrošināja par kopÄ“jo lÄ«gumcenu 161 044 € un tā ietvaros veica sekojošo:

izstrādāja jaunu ETVR informācijas sistÄ“mu (Elektronisku tiešsaistes vÄ“lÄ“tāju reÄ£istru);

nodrošināja 2022.g. Saeimas vÄ“lÄ“šanas un balsošanas procesus visos vÄ“lÄ“šanu iecirkņos.

Ministru kabinets 26.02.2020. rÄ«kojumā Nr. 76 bija paredzÄ“jis ~4.05 miljonu € izmaksas ETVR sistÄ“mas izstrādei un balsošanas procesu organizÄ“šanai 2022.g. Saeimas vÄ“lÄ“šanās. Taču SIA “SOAAR” šo ETVR sistÄ“mu izstrādāja kā internetbanku un maksājumu operāciju sistÄ“mu, ar atbilstošu drošÄ«bu un veiktspÄ“ju, ko veica par viszemāko, iespÄ“jamo lÄ«gumcenu – 161 044 €, pie tam šajā cenā vÄ“l nodrošināja balsošanas procesus 2022.g. Saeimas vÄ“lÄ“šanās, kas valstij ietaupÄ«ja ievÄ“rojamus lÄ«dzekļus. Taču minÄ“tā lÄ«gumcena jau ~2 gadus uzņēmumam nav samaksāta. Savukārt šo nesamaksāto lÄ«gumcenu, ko uzņēmums lÄ«dz pat šim brÄ«dim nav saņēmis, konkrÄ“tās tiesÄ«baizsardzÄ«bas iestādes nosaukušas par noziedzÄ«gi iegÅ«tiem lÄ«dzekļiem, aplikušas ar nodokļiem un arestÄ“jušas uzņēmuma kontos.

Par ~300 000 € izmaksām valsts nolÄ«ga starptautisku auditoru SIA “Ernst & Young Baltic” (EY) izvÄ“rtÄ“t SIA “SOAAR” sniegtos pakalpojumus un izstrādāto ETVR sistÄ“mu, ko uzņēmums veica par zemo lÄ«gumcenu. Auditors EY 03.11.2023. pabeidza pārbaudi un sagatavoja noslÄ“guma ziņojumu, kurā norādÄ«ts, ka SIA “SOAAR” kvalitatÄ«vi izpildÄ«jis visus darbus atbilstoši prasÄ«bām. Šo ziņojumu, kas pilnÄ«bā atspÄ“ko izvirzÄ«to apsÅ«dzÄ«bu krāpšanā, konkrÄ“tās iestādes noslepenojušas kā neizpaužamas ziņas un noslÄ“pušas arhÄ«va materiālos ar norādi, ka ziņojums nav attiecināms uz kriminālprocesu un nav jāņem vÄ“rā tiesai lietas izskatÄ«šanā.

Tajā pat laikā kriminālprocesa materiālos tiesai nodots eksperta atzinums ar pilnÄ«gi pretÄ“jiem secinājumiem, kuru vienpersoniski sagatavojis Edgars Savčenko no uzņēmuma SIA “ZZ Dats”, kas ir tiešais konkurents SIA “SOAAR” un kas šobrÄ«d pretendÄ“ uz pakalpojumiem vÄ“lÄ“šanās par daudzkārt lielākām izmaksām. Turklāt minÄ“tais eksperts vienlaicÄ«gi strādā arÄ« Latvijas Ä¢enerālprokuratÅ«rā. SIA “ZZ Dats”, kas pazÄ«stama kā e-veselÄ«ba.lv sistÄ“mas izstrādātājs, kopš 2014.g. tieši veidā konkurÄ“ ar SIA “SOAAR” programmÄ“šanas pakalpojumos vÄ“lÄ“šanās. KonkrÄ“tais eksperts par samaksu uzrakstÄ«jis tiesÄ«baizsardzÄ«bas iestādÄ“m nepieciešamo atzinumu, ka ETVR sistÄ“ma neeksistÄ“ un ka SIA “SOAAR” nav veicis darbus 2021.-2022.g. vÄ“lÄ“šanās, ar ko pamatota apsÅ«dzÄ«ba krāpšanā.

Ministru kabinets 16.06.2023. akta 23-TA-1417 anotācijā par SIA “SOAAR” izstrādāto ETVR sistÄ“mu norādÄ«jis:

ETVR sistÄ“ma valstij ir kritiski svarÄ«ga un nozÄ«mÄ«ga.

ETVR sistÄ“mas izmantošana 2022.g. Saeimas vÄ“lÄ“šanās ir sekmÄ«ga.

Turpmāk vÄ“lÄ“šanas organizÄ“jamas ar ETVR sistÄ“mu, nav pieļaujama to organizÄ“šana bez ETVR sistÄ“mas.

Nupat par ~2 299 789 € izmaksām, ar SIA “SOAAR” izstrādāto ETVR sistÄ“mu un materiāliem, par ko joprojām nav veikta samaksa, PMLP ar citu uzņēmumu organizÄ“jis 2024.g. Eiropas Parlamenta vÄ“lÄ“šanas. Tātad ETVR sistÄ“mas atkārtota izmantošana izmaksājusi par vismaz 14 reizes dārgāk nekā tās izstrāde un 2022.g. Saeimas vÄ“lÄ“šanu nodrošināšana, viss kopā, kas ir ievÄ“rojami komplicÄ“tāks uzdevums, nekā esošas sistÄ“mas atkārtota izmantošana. Par šÄdām izmaksām SIA “SOAAR” bÅ«tu izstrādājis 14 šÄdas sistÄ“mas un nodrošinājis 14 vÄ“lÄ“šanas.

TiesÄ«baizsardzÄ«bas iestāžu un PMLP rÄ«cÄ«ba novedusi pie vÄ“lÄ“šanu sadārdzinājuma, kur viens un tas pats process pÄ“kšÅ†i organizÄ“ts par atšÄ·irÄ«gām izmaksām:

~ 0.17 €/balsojums 2022.g. Saeimas vÄ“lÄ“šanās, nodrošināja SIA “SOAAR”;

~ 4.41 €/balsojums 2024.g. Eiropas Parlamenta vÄ“lÄ“šanās, nodrošināja PMLP ar citu pretendentu.

Centrālās vÄ“lÄ“šanu komisija paziņojusi, ka pateicoties ETVR informācijas sistÄ“mai Latvija ir kļuvusi unikāla visā Eiropas SavienÄ«bā, jo nevienā citā valstÄ« nav tika modernas un efektÄ«vas informācijas sistÄ“mas vÄ“lÄ“šanu organizÄ“šanai kā Latvijā.

Latvijas Informācijas un komunikāciju tehnoloÄ£iju asociācija (LIKTA) ETVR informācijas sistÄ“mai piešÄ·Ä«rusi augstāko novÄ“rtÄ“jumu IT nozarÄ“ – PlatÄ«na peli.

TurpretÄ« tiesÄ«baizsardzÄ«bas iestādes šo ETVR sistÄ“mu uzskata par krāpšanu un noziegumu, bet vienlaicÄ«gi turpinot to izmantot.

Kriminālprocess Nr. 16870003022 par krāpšanu, ka SIA “SOAAR” nav veicis darbus
2021.g. PašvaldÄ«bu vÄ“lÄ“šanās – nav nodrošinājis kandidātu sarakstu iesniegšanu vÄ“lÄ“šanu komisijām, nav nodrošinājis vÄ“lÄ“šanu biļetenu sagatavošanu, nav nodrošinājis kandidātu sarakstu publicÄ“šanu (https://pv2021.cvk.lv/pub/kandidatu-saraksti, autoru skatÄ«t apakšÄ), bet izkrāpis no valsts lÄ«dzekļus.

PatiesÄ«bā SIA “SOAAR” kvalitatÄ«vi ir izpildÄ«jis visus minÄ“tos darbus, jo neviens cits tos nav veicis, un tam ir tÅ«kstošiem rakstveida pierādÄ«jumu. Bez SIA “SOAAR” minÄ“tajiem darbiem konkrÄ“tās vÄ“lÄ“šanas nebÅ«tu notikušas un fiziski nebija iespÄ“jamas. Taču jau atkal rakstveida pierādÄ«jumus, kas atspÄ“ko apsÅ«dzÄ«bu un pierāda, ka nekāda krāpšana nav notikusi, šÄ«s tiesÄ«baizsardzÄ«bas iestādes noslÄ“pušas arhÄ«va materiālos ar norādÄ“m, ka tie nav attiecināmi uz konkrÄ“to kriminālprocesu un nav izmantojami tiesai.

Kriminālprocess Nr. 68700001323 par uzkÅ«dÄ«šanu uz e-veselÄ«ba.lv sistÄ“mas neapstiprināta dokumenta sagataves izpaušanu, kas tiesÄ«baizsardzÄ«bas iestāžu ieskatā ir neizpaužamas ziņas.

PatiesÄ«bā Nacionālā veselÄ«bas dienesta (NVD) pārstāvis konsultÄ“jās pie SIA “SOAAR”, kas sniedza ieteikumus, kā risināt e-veselÄ«ba.lv sistÄ“mā pastāvošÄs problÄ“mas, ko pie tam veica bez maksas. Savukārt tiesÄ«baizsardzÄ«bas iestādes minÄ“tajā saskatÄ«jušas noziegumu kā uzņēmuma vadÄ«tāja atbildÄ«bu.

ŠÄ« apsÅ«dzÄ«ba ir tiešÄ pretrunā gan ar kompetentās institÅ«cijas – Iepirkumu uzraudzÄ«bas biroja atzinumu, gan ar likuma prasÄ«bām, gan NVD tiesÄ«bu aktiem, kas atspÄ“ko apsÅ«dzÄ«bu. Taču tiesÄ«baizsardzÄ«bas iestādes šos dokumentus jau atkal noslÄ“pušas arhÄ«va materiālos ar norādÄ“m, ka tie nav attiecināmi uz konkrÄ“to kriminālprocesu un nav jāizmanto tiesai. 

ApsÅ«dzÄ«bu ierosinājusi AS “Rail Baltic” ilggadÄ“ja iepirkumu eksperte Rita Grigāne, kas šobrÄ«d kļuvusi par prokurori un kurai kā iepirkumu ekspertei minÄ“tie aspekti ir labi zināmi. Taču vÄ“l dÄ«vaināk ir tas, ka apsÅ«dzÄ«bā 2020.g. notikumu šÄ« prokurore pamatojusi ar 2023.g. tiesÄ«bu aktu, kas notikumu laikā nemaz nepastāvÄ“ja. ŠÄda rÄ«cÄ«ba ir juridisks absurds un tiesiska pretruna.

Nedz SIA “SOAAR”, nedz Renārs Kadžulis nekad nav piedalÄ«jies nevienā e-veselÄ«ba.lv iepirkumā un neko nav izstrādājuši e-veselÄ«ba.lv sistÄ“mai, jo uzņēmums darbojas atšÄ·irÄ«gās programmÄ“šanas tehnoloÄ£ijās – Microsoft .NET, bet e-veselÄ«ba.lv sistÄ“ma izstrādāta Oracle, Java tehnoloÄ£ijās, tās nav savstarpÄ“ji savietojamas.

Nevienam nav noslÄ“pums, ka e-veselÄ«ba.lv sistÄ“ma ir brāķis. Taču nedz tās izstrādātājiem, nedz konsultantiem, nedz kvalitātes uzraugiem, kam samaksāti ~20.0 miljonu € valsts lÄ«dzekļu, nav kriminālprocesu. TurpretÄ« man, kas nav pat pieskāries e-veselÄ«bai, ir šis dÄ«vainais kriminālprocess saistÄ«bā ar e-veselÄ«ba.lv sistÄ“mu.

Kriminālprocess Nr. 29100000523 par uzkÅ«dÄ«šanu uz mobilā tālruņa numura izpaušanu, kas patiesÄ«bā ir brÄ«vi pieejams ikvienam internetā, ko pats tālruņa Ä«pašnieks jau daudzus gadus iepriekš ir publicÄ“jis internetā savai sasniedzamÄ«bai, bet tiesÄ«baizsardzÄ«bas iestādes to uzskata par neizpaužamām ziņām.

Divus pÄ“dÄ“jos kriminālprocesus tiesÄ«baizsardzÄ«bas iestādes ierosinājušas, lai diskreditÄ“tu Renāru Kadžuli un radÄ«tu par viņu nepamatotu priekšstatu kā noziedzÄ«gu personu, un tādā veidā traucÄ“tu darboties programmÄ“šanas jomā kā arÄ« izsmeltu viņa laiku un lÄ«dzekļus.

Daudz nopietnāks jautājums, vai šo kriminālprocesu aizsegā uz vÄ“lÄ“šanu rÄ“Ä·ina patiesÄ«bā netiek izlaupÄ«ti valsts lÄ«dzekļi apt. 12.7 – 30.0 miljonu € apmÄ“rā? Jo, kad tiek atklāta krāpšana, tad attiecÄ«go pakalpojumu izmaksas samazinās, jo krāpšana saistÄ«ta ar lÄ«dzekļu iegÅ«šanu par neveiktiem darbiem. Taču šajā gadÄ«jumā pÄ“c tā dÄ“vÄ“tās “krāpšanas” atklāšanas darbiem pÄ“kšÅ†i 20 – 50 kārtÄ«gā apmÄ“rā pieaugušas izmaksas, kas ir fenomenāls sadārdzinājums, ko neviena amatpersona nav spÄ“jusi izskaidrot, bet tā vietā noslepenojusi minÄ“to informāciju kā neizpaužamas ziņas valsts aizsardzÄ«bas nolÅ«kos.

14.Saeimas Valsts pārvaldes un pašvaldÄ«bas komisijas sÄ“dÄ“ 13.03.2024. plkst.10:00 deputāts Oļegs Burovs lÅ«dza skaidrot, kas izraisÄ«jis tādu sadārdzinājumu pakalpojumiem vÄ“lÄ“šanās, uz ko Valsts reÄ£ionālās attÄ«stÄ«bas aÄ£entÅ«ras (VRAA) direktora vietnieks Edgars CÄ«rulis kā kompetentā amatpersona skaidroja, ka minÄ“to izraisÄ«jis iepriekš pastāvÄ“jušais SIA “SOAAR” monopols vÄ“lÄ“šanās un nepieciešamÄ«ba darbu izpildÄ“ iesaistÄ«t vairākus, lielākus uzņēmumus. Taču minÄ“tais šÄ·iet apzināta sabiedrÄ«bas maldināšana, jo monopols panāk augstas izmaksas, bet to likvidÄ“jot izmaksas krÄ«t. Savukārt šajā gadÄ«juma situācija ir pilnÄ«gi pretÄ“ja – pÄ“c “monopola” likvidÄ“šanas pakalpojumu izmaksas pieaugušas 20 – 50 kārtÄ«gā apmÄ“rā. Kā arÄ« darbus, ko iepriekš izpildÄ«ja viens neliels uzņēmums, pÄ“kšÅ†i to izpildÄ“ nepieciešams iesaistÄ«t 3 lielākus uzņēmumus, kas liecina vai nu par manipulācijām ar lielu darba apjomu vai arÄ« šo uzņēmumu neefektÄ«vām darba metodÄ“m.

KNAB, ProkuratÅ«ras mÄ“rÄ·is ir apkarot noziedzÄ«bu, nosargāt valsts lÄ«dzekļus, nepieļaut to izšÄ·Ä“rdÄ“šanu. Taču šo iestāžu rÄ«cÄ«ba vÄ“lÄ“šanās izraisÄ«jusi pilnÄ«gi pretÄ“ju efektu – vieni un tie paši darbi, kas iepriekš izmaksāja apt. 150 000 – 430 000 €, šobrÄ«d izmaksā aptuveni 12.7 – 30.0 miljonus €. Šo iestāžu rÄ«cÄ«ba ir izraisÄ«jusi 20 – 50 kārtÄ«gu sadārdzinājumu, kas savukārt rada nopietnus jautājumus:

Vai aptuveni 12.5 – 29.5 miljonu € starpÄ«ba, kas veidojas izmaksās par tiem pašiem darbiem, nav zaudÄ“jumi un nodarÄ«ts kaitÄ“jums valsts budžetam, ko izraisÄ«jušas minÄ“tās iestādes?

Vai, iespÄ“jams, ar pasÅ«tÄ«juma kriminālprocesiem nav organizÄ“ta valsts lÄ«dzekļu izlaupÄ«šana lielos apmÄ“ros kādas pagaidām nenoskaidrotas personu grupas interesÄ“s?

Ar kādu nolÅ«ku pÄ“kšÅ†i noslepenoti iepirkumi, izmaksas un pretendenti darbiem vÄ“lÄ“šanās par augstajām izmaksām? Vai tas nav mÄ“Ä£inājums slÄ“pt ieinteresÄ“tās personas? Vai vÄ“lÄ“šanās nav visam jābÅ«t maksimāli caurspÄ«dÄ«gam un pārbaudāmam?

Atbilstoši Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas lÄ«dzekļu un to pārvaldÄ«bas likuma prasÄ«bām ikviena plašsaziņas lÄ«dzekļa un žurnālista kā “ceturtās varas” pārstāvja pienākums ir:

Informēt sabiedrību par svarīgiem notikumiem, sniegt precīzu, patiesu un kvalitatīvu informāciju par notikumiem un procesiem, kas skar sabiedrības intereses.

UzraudzÄ«t valdÄ«bas un citu ietekmÄ«gu institÅ«ciju darbÄ«bu, lai nodrošinātu, ka tās darbojas sabiedrÄ«bas interesÄ“s un ievÄ“ro likumus.

Veicināt sabiedrisko diskusiju par svarÄ«giem jautājumiem un nodrošinot viedokļu dažādÄ«bu.

Aizstāvēt sabiedrības intereses, izceļot netaisnības un problēmas, kas prasa risinājumu.

Izglītot sabiedrību, sniedzot situācijas kontekstu un analīzi, lai palīdzētu sabiedrībai labāk izprast sarežģītus jautājumus un notikumus.

LÅ«gums

Pamatojoties uz augstāk minÄ“to lÅ«dzu žurnālistus un plašsaziņas lÄ«dzekļus izmeklÄ“t pÄ“kšÅ†o 20 – 50 kārtÄ«go sadārdzinājumu aptuveni 12.7 – 30.0 miljonu € apmÄ“rā programmÄ“šanas pakalpojumiem vÄ“lÄ“šanās, ko amatpersonas noslepenojušas kā neizpaužamas ziņas, kas organizÄ“ts ar simulatÄ«viem kriminālprocesiem, kuri, iespÄ“jams, organizÄ“ti nepamatoti pÄ“c pasÅ«tÄ«juma, tādā veidā deformÄ“jot godÄ«gu un atklātu konkurenci valsts iepirkumos, kā arÄ« detalizÄ“ti un objektÄ«vi informÄ“t sabiedrÄ«bu par minÄ“to, jo vÄ“lÄ“šanas ir viens no sabiedrÄ«bai svarÄ«gākajiem procesiem, kā arÄ« valsts pastāvÄ“šanas pamats, ar minÄ“to šobrÄ«d tiek gatavotas 2025.g. pašvaldÄ«bu vÄ“lÄ“šanas un 2026.g. Saeimas vÄ“lÄ“šanas.