Iesaki rakstu:

Kā „VienotÄ«bas” korupcija, zagšana un ļaunprātÄ«bas noveda pie pašvaldÄ«bu vÄ“lÄ“šanu rezultātu kraha? Pietiek šodien pārpublicÄ“ trÄ«s pÄ“rn publicÄ“tus rakstus, kuros tika izteikts skaidrs un nepārprotams brÄ«dinājums par notiekošo un tālāk gaidāmo. Šis ir pirmais no šiem rakstiem.

Ar pÄ“c pasÅ«tÄ«juma safabricÄ“tiem KNAB kriminālprocesiem risina konkurenci programmÄ“šanas pakalpojumos vÄ“lÄ“šanām

Renārs Kadžulis*

04.03.2024.

12 gadus un 13 vÄ“lÄ“šanas tika nodrošinātas par zemākajām cenām tirgÅ«: 150 000 – 400 000 €. Kopš 2011.g. pÄ“c CVK pasÅ«tÄ«juma programmÄ“šanas uzņēmums SIA “SOAAR” nodrošināja vÄ“lÄ“šanas un digitalizÄ“ja vÄ“lÄ“šanu procesus. SIA “SOAAR” kvalitatÄ«vi nodrošinājis 13 vÄ“lÄ“šanas un referendumus, ko izpildÄ«jis par zemākajām cenām tirgÅ«: 150 000 – 400 000 €. SalÄ«dzinājumam, kaimiņvalstÄ« Lietuvā lÄ«dzÄ«gi programmÄ“šanas pakalpojumi vienām vÄ“lÄ“šanām izmaksā 1.8 – 5.0 milj. €.

LÄ«dzÄ«gas sarežģītÄ«bas pakalpojumi Latvijā citās nozarÄ“s valsts pasÅ«tÄ«jumos izmaksā 2.0 – 10.0 milj. €. Pat vienkāršu mājas lapu uzlabošana valsts iestādÄ“m Latvijā izmaksā 1.2 – 2.3 milj. €. PiemÄ“ram, IUB mājas lapas viena sadaļa “Iepirkumu publikācijas” šobrÄ«d tiek uzlabota par 1.726 milj. € (programmÄ“šanas pakalpojumu pasÅ«tÄ«jums Nr. FM 2023/23 – 1.321 milj. €, darba uzdevuma sagatavošanas pasÅ«tÄ«jums Nr. IUB 2022/1 – 0.405 milj. €).

Kā redzams, tad tikai viens dokuments – darba uzdevuma sagatavošana IUB mājas lapas uzlabošanai izmaksājusi dārgāk nekā vÄ“lÄ“šanas un visi vÄ“lÄ“šanu procesi kopā. Sanāk, ka vÄ“lÄ“šanas – virkni apjomÄ«gu un komplicÄ“tu procesu visai valstij - SIA “SOAAR” nodrošināja lÄ“tāk, nekā izmaksājis 1 dokuments par IUB mājas lapas uzlabošanu.

2022.g. pÄ“kšÅ†i KNAB un IDB uzsāka dÄ«vainus kriminālprocesus saistÄ«bā ar CVK un PMLP organizÄ“tajiem iepirkumiem, kuros tika pasÅ«tÄ«ti programmÄ“šanas pakalpojumi un vÄ“lÄ“šanu nodrošināšana.

2022.g. nogalÄ“, tiklÄ«dz “SOAAR” bija pabeidzis kārtÄ“jo Saimas vÄ“lÄ“šanu nodrošināšanu, pÄ“kšÅ†i KNAB un IDB ierosināja dÄ«vainus kriminālprocesus saistÄ«bā ar CVK un PMLP organizÄ“tajiem iepirkumiem par programmÄ“šanas pakalpojumiem un pÄ“dÄ“jo 3 vÄ“lÄ“šanu nodrošināšanu:

2022.g. Saeimas vÄ“lÄ“šanas;

2021.g. pašvaldÄ«bu vÄ“lÄ“šanas;

2021.g. Varakļānu un RÄ“zeknes pašvaldÄ«bu vÄ“lÄ“šanas.

LÄ«dz ar KNAB, IDB kriminālprocesiem 20 – 50 reizes pieaugušas izmaksas, un iepirkumi pÄ“kšÅ†i noslepenoti.

PÄ“kšÅ†i 20 – 50 reizes pieaugušas izmaksas programmÄ“šanas pakalpojumiem vÄ“lÄ“šanu organizÄ“šanā:

pirms KNAB kriminālprocesiem: 200 000 – 400 000 €;

pÄ“c KNAB kriminālprocesiem: 2.201 – 6.28 milj. €;

pÄ“c KNAB kriminālprocesiem parādÄ«jusies jauna izmaksu pozÄ«cija – tukšajos vÄ“lÄ“šanu gados, kad vÄ“lÄ“šanas nav paredzÄ“tas un nenotiek: 1.00 – 1.20 milj. €/gadā (2027., 2028.g. u.c.).

Tātad vÄ“lÄ“šanu nodrošināšana par 200 000 – 400 000 € ir krāpšana KNAB, IDB ieskatā. Bet šie paši pakalpojumi par 2.201 – 6.28 milj. € nav krāpšana. Turklāt tukšajos gados, kad vÄ“lÄ“šanas nenotiks, pakalpojumu izmaksas bÅ«s 1.00 – 1.20 milj. €/gadā. ŠÄdas izmaksu pozÄ«cijas pirms KNAB, IDB kriminālprocesiem vispār nebija. Interesanti, kāds viedoklis par šo ir pašiem KNAB un IDB?

Ja reiz vÄ“lÄ“šanās bija notikusi krāpšana, kā norādÄ«jis KNAB un IDB, tad turpmāk pakalpojumam bÅ«tu jākļūst lÄ“tākam. Bet realitāte ir pilnÄ«gi pretÄ“ja. VarbÅ«t KNAB un IDB kriminālprocesi ir krāpšana (fikcija), ar kuru palÄ«dzÄ«bu tiek risināta konkurence programmÄ“šanas pakalpojumos vÄ“lÄ“šanās nolÅ«kā lielos apmÄ“ros apgÅ«t valsts naudu? Pie Turklāt tas viss notiek sabiedrÄ«bas acu priekšÄ.

PÄ“kšÅ†i noslepenoti iepirkumi programmÄ“šanas pakalpojumiem vÄ“lÄ“šanu organizÄ“šanā it kā valsts drošÄ«bas un aizsardzÄ«bas un drošÄ«bas nolÅ«kos. AcÄ«mredzot sabiedrÄ«ba, vÄ“lÄ“tāji ir tie, kas apdraud valsts drošÄ«bu, uzzinot informāciju par iepirkumiem, to lÄ«gumcenām un izpildÄ«tājiem (MK tiesÄ«bu akts:  23-TA-1382).

Kā labā strādā KNAB un IDB – sabiedrÄ«bas vai kādai šauras interešu grupai?

Par ko īsti KNAB ierosinājis kriminālprocesu?

CVK 2019.g. pasÅ«tÄ«ja no SIA “SOAAR” programmÄ“šanas pakalpojumus – nodrošināt 2021.g. PašvaldÄ«bu vÄ“lÄ“šanas. PasÅ«tÄ«jumam tika izvirzÄ«tas augstas tehniskās un kvalitātes prasÄ«bas, proti, visi vÄ“lÄ“šanu procesi jānodrošina likumā stingri notiektos termiņos, tie nav maināmi vai pārceļami. IzvirzÄ«tās prasÄ«bas nepieļāva nekādus traucÄ“jumus, pārtraukumus vÄ“lÄ“šanu procesos vai to apstāšanos nekādos apstākļos.
CVK pieprasÄ«ja SIA “SOAAR” nodrošināt jebkuras situācijas risināšanu 30 min. laikā 24/7 režīmā, t.sk. brÄ«vdienās un nakts laikā, ko visu uzņēmums izpildÄ«ja. Papildus CVK noteica uzņēmumam pilnu materiālo atbildÄ«bu par visiem iespÄ“jamiem zaudÄ“jumiem, kas radÄ«sies prasÄ«bu neizpildÄ«šanas gadÄ«jumā.

PasÅ«tÄ«juma izpildes laikā 2020.g. sākās Covid-19 pandÄ“mija, un valdÄ«ba izsludināja ārkārtas situāciju. Tuvojoties vÄ“lÄ“šanām, 2020.g. novembrÄ« Ministru kabinets ieviesa stingrus ierobežojumus attiecÄ«bā uz personu pārvietošanos un darbu klātienÄ“, nosakot darbus pārorganizÄ“t attālināti darbinieku dzÄ«vesvietās. Savukārt CVK izvirzÄ«tās augstās prasÄ«bas darbam ar kritisko infrastruktÅ«ru un vÄ“lÄ“tāju datiem pieprasÄ«ja visu veikt no konkrÄ“tām un stingri ierobežotām fiziskām adresÄ“m – no SIA “SOAAR” biroja, kurā SAB un CERT.lv bija uzstādÄ«juši speciālas drošÄ«bas ierÄ«ces, ar kurām uzraudzÄ«ja pasÅ«tÄ«juma izpildes gaitu.

SIA “SOAAR” vÄ“rsās pie drošÄ«bas iestādÄ“m ar jautājumu, kā minÄ“to ierobežojumu apstākļos organizÄ“t darbus, proti, vienlaicÄ«gi izpildÄ«t gan drošÄ«bas prasÄ«bas – strādāt tikai no biroja, gan valdÄ«bas ierobežojumus – organizÄ“t darbus attālināti speciālistu dzÄ«vesvietās. DrošÄ«bas iestādes ieteica SIA “SOAAR” darbus organizÄ“t vienlaicÄ«gi no 2 vietām – birojā un speciālistu dzÄ«vesvietās, organizÄ“t tos maiņās ar atbilstošu dežūru grafiku. DrošÄ«bas iestādes papildus brÄ«dināja, ka valdÄ«ba noteiks vÄ“l stingrākus ierobežojumus darbam birojā un attālināti, kas tā arÄ« notika 2021.g. martā tieši pirms vÄ“lÄ“šanām. Rezultātā SIA “SOAAR” bija spiesta iegādāties papildu datortehniku, lai izpildÄ«tu CVK prasÄ«bas, drošÄ«bas iestāžu prasÄ«bas un valdÄ«bas ierobežojumu prasÄ«bas, jo citādi to nebija iespÄ“jams izpildÄ«t.

Covid-19 pandÄ“mijas dēļ datortehnika bija kļuvusi par deficÄ«ta preci, kurai neprognozÄ“jami auga cenas, bet piegādes termiņi bija izstiepušies 9 mÄ“nešu garumā, ko VARAM atzina par likumsakarÄ«giem apstākļiem.

SIA “SOAAR” nācās meklÄ“t datortehniku pa visu Eiropu. SIA “SOAAR” iegādājās to, izpildÄ«ja visas prasÄ«bas, valdÄ«bas ierobežojumus un kvalitatÄ«vi nodrošināja 2021.g. pašvaldÄ«bu vÄ“lÄ“šanas. SIA “SOAAR” nepieļāva nekādus pārtraukumus vai traucÄ“jumus vÄ“lÄ“šanās, neskatoties uz to, ka visas valsts iestādes, kas vien bija iesaistÄ«tas vÄ“lÄ“šanu organizÄ“šanā – CVK, PMLP, VZD, UR u.c. pandÄ“mijas dēļ kavÄ“ja savas saistÄ«bas un pat neizpildÄ«ja tās, kas ir atsevišÄ·s stāsts.

ProkuratÅ«ra cÄ“lusi apsÅ«dzÄ«bu KNAB uzsāktajā kriminālprocesā.

ProkuratÅ«ra 01.03.2024. cÄ“lusi apsÅ«dzÄ«bu KNAB uzsāktajā kriminālprocesā, kurā norādÄ«ts viens vienÄ«gs iespÄ“jamais likumpārkāpums, ka SIA “SOAAR” it kā nav iegādājies nekādu datortehniku CVK pasÅ«tÄ«juma izpildei, notikusi dokumentu viltošana un krāpšana lielā apmÄ“rā, ar ko valstij nodarÄ«ti zaudÄ“jumi 56 265 € apmÄ“rā.

Taču minÄ“tais neatbilst patiesÄ«bai, ko KNAB un ProkuratÅ«ra zina, bet tÄ«šÄm noklusÄ“ un ignorÄ“, tāpat kā ignorÄ“ visus dokumentālos pierādÄ«jumus.

1. KNAB apzināti maldina sabiedrÄ«bu ar 3 reizes lielākiem, bet patiesÄ«bā neesošiem zaudÄ“jumiem.

KNAB 22.02.2024. paziņoja, ka ar minÄ“to CVK nodarÄ«ti ne mazāk kā 149 920 € zaudÄ“jumi, lieta nodota prokuratÅ«rai.

ProkuratÅ«ra 01.03.2024. klusām izsniegusi apsÅ«dzÄ«bu, kurā it kā par nenopirktu datortehniku it kā viltoti dokumenti, kā rezultātā valstij noradÄ«ti 56 265 € zaudÄ“jumi.

KNAB paziņotie zaudÄ“jumi 149 920 € dažās dienās pÄ“kšÅ†i sarukuši 3 reizes uz 56 265 € zaudÄ“jumiem. Tātad KNAB apzināti maldina sabiedrÄ«bu par zaudÄ“jumu apmÄ“ru. Turklāt šos zaudÄ“jumus iestādes aprÄ“Ä·inājušas, tÄ«šÄm ignorÄ“jot dokumentālos pierādÄ«jumus par datortehnikas iegādi, izliekas tos neredzam un nesaprotam. PatiesÄ«bā nekādi zaudÄ“jumi neeksistÄ“.

2. KNAB un prokuratūra uzskata: datortehnika, kas nopirkta komponentēs, nav datortehnika.

KNAB un prokuratÅ«ra uzskata, ka “SOAAR” nav nopircis nekādu datortehniku, ka notikusi dokumentu viltošana un krāpšana. PatiesÄ«bā datortehniku SIA “SOAAR” nopirka komponentÄ“s, ko pasÅ«tÄ«ja no dažādiem piegādātājiem atbilstoši tā brīža pieejamÄ«bai Covid-19 apstākļos – procesorus, atmiņas, cietos diskus, mātes plates, datoru korpusus, klaviatÅ«ras, peles u.d.c.. Saņemtās komponentes uzņēmums sakomplektÄ“ja datoros, sainstalÄ“ja tos un izmantoja CVK pasÅ«tÄ«juma izpildei un vÄ“lÄ“šanu nodrošināšanai, bez kā nebija iespÄ“jams to izpildÄ«t. TurpretÄ« KNAB un prokuratÅ«ra uzskata, ka datortehnika, kas nopirkta komponentÄ“s, nav datortehnika.

3. KNAB un prokuratÅ«ra kategoriski noraida un nepieņem nekādus pierādÄ«jumus, kā arÄ« neļauj uzņēmumam fiziski parādÄ«t nopirkto datortehniku un apliecinošus dokumentus.

KNAB un prokuratÅ«ra tÄ«šÄm ignorÄ“ to rÄ«cÄ«bā esošos dokumentus – pasÅ«tÄ«jumu saraksti e-pastos, rÄ“Ä·inus, bankas maksājumus, piegāžu pavaddokumentus un pavadzÄ«mes, kas detalizÄ“ti pierāda, kad, kādā veidā un kādā apjomā datortehnika pasÅ«tÄ«ta, apmaksāta un saņemta. Kā arÄ« KNAB un prokuratÅ«ra kategoriski noraidÄ«jušas visus SIA “SOAAR” lÅ«gumus atļaut klātienÄ“ fiziski parādÄ«t nopirkto datortehniku un ar pirkstu parādÄ«t iestādÄ“m, kura komponente kurā datorā fiziski atrodas un ar kuriem dokumentiem tā nopirkta. ProkuratÅ«ra uz to atbildÄ“jusi šÄdi:

MÄ“s esam juristi nevis programmÄ“tāji. MÄ“s neko nesaprotam no programmÄ“šanas un datoriem. Mums tas nemaz nav jāsaprot. Savus pierādÄ«jumus varÄ“siet sniegt tiesai, nevis mums. Skaidrojiet to visu tiesā.

KNAB un prokuratÅ«ra izvÄ“lÄ“jušÄs ignorÄ“t SIA “SOAAR” nopirkto datortehniku un uzskatÄ«t, ka uzņēmums to nav iegādājies un tādā veidā notikusi krāpšana, kas valstij radÄ«jusi zaudÄ“jumus.

4. KNAB un prokuratÅ«ras attieksmÄ“ – absurds un pretrunas.

Tātad no vienas puses KNAB un prokuratÅ«ra uzskata, ka nekāda datortehnika nav nopirkta, proti, datortehnika, kas nopirkta komponentÄ“s un salikta datoros, nav datortehnika. No otras puses iestādes norāda, ka minÄ“tā datortehnika bija jānomā, nevis jāpÄ“rk. Labi, ka iestādes neuzskata, ka tā bija jāaizņemas. Bet no trešÄs puses, ka CVK pasÅ«tÄ«juma izpildei un vÄ“lÄ“šanu nodrošināšanai nebija vajadzÄ«ga šÄ« datortehnika.

5. Neviens un nekad nav pasūtījis datortehniku, kuru KNAB un prokuratūra uzskata par nenopirktu.

VÄ“l dÄ«vaināks ir tas, ka datortehniku, ko iestādes uzskata par nenopirktu un nozieguma priekšmetu, neviens un nekad nav pasÅ«tÄ«jis ne pirkt, ne nomāt, ne piegādāt. Ne CVK pasÅ«tÄ«juma lÄ«gumā, ne tā prasÄ«bās vai specifikācijā pilnÄ«gi nekur nav pieminÄ“ta nekāda datortehnika (nevienā rindiņā) un nekad nav bijusi pasÅ«tÄ«juma priekšmets vai tā sastāvdaļa.

CVK pasÅ«tÄ«ja no SIA “SOAAR” programmÄ“šanas darbus – nodrošināt 2021.g. pašvaldÄ«bu vÄ“lÄ“šanas, ko uzņēmums izpildÄ«ja. ŠÄ« pasÅ«tÄ«juma izpildei CVK, drošÄ«bas iestādes un Ministru kabinets izvirzÄ«ja prasÄ«bas, kuras nebija iespÄ“jams izpildÄ«t bez minÄ“tās datortehnikas. TāpÄ“c uzņēmums bija spiest to iegādāties, to arÄ« izdarÄ«ja un izpildÄ«ja visas prasÄ«bas, par ko nevienam nav nekādu šaubu un kam ir vairāki tÅ«kstoši dokumentālu pierādÄ«jumu. MinÄ“tā datortehnika bija tikai palÄ«glÄ«dzeklis, bez kura nebija iespÄ“jams izpildÄ«t pasÅ«tÄ«jumu un izvirzÄ«tās prasÄ«bas, tieši tāpat kā tas nebija iespÄ“jams bez elektrÄ«bas, interneta, papÄ«ra, mÄ“belÄ“m, Å«dens, kafijas un daudz kā cita. Tikai un vienÄ«gi izpildÄ«tāja ziņā bija pirkt, nomāt vai patapināt datortehniku vai arÄ« iztikt bez tās un programmÄ“t burtnÄ«cās ar pildspalvām.

6. Dīvainajos zaudējumos KNAB, prokuratūra ierēķinājusi valsts budžetā samaksātus nodokļus.

MinÄ“tajos it kā valsts budžetam nodarÄ«tajos zaudÄ“jumos 56 265 € prokuratÅ«ra iekļāvusi 21% PVN – 9 765 €, ko “SOAAR” jau 2021.g. samaksājis valsts budžetā kā 21% PVN nodokli – 9 765 € tieši par konkrÄ“to darÄ«jumu. Tātad 21% PVN – 9 765 €, kas 2021.g. iemaksāti valsts budžetā, pÄ“kšÅ†i 2024.g. prokuratÅ«ras ieskatā pārvÄ“rtušies par valsts budžetam nodarÄ«tiem zaudÄ“jumiem. Vai tā nav absurda pretruna?

Savas apšaubāmās rÄ«cÄ«bas attaisnošanai KNAB safabricÄ“ citus kriminālprocesus, aiz matiem pievelkot šÄ·ietamus likumpārkāpumus. 

DÄ«vainÄ«bas KNAB rÄ«cÄ«bā attÄ«stÄ«jušÄs radoši. Vispirms KNAB uzsāka kriminālprocesu par korupciju. Taču, kad noskaidrojās, ka nekāda korupcija nav notikusi, tad KNAB uzsāka virkni citu kriminālprocesu – sākot no uzkÅ«dÄ«šanas uz neizpaužamu ziņu izpaušanu un beidzot ar krāpšanu. KNAB tos saražojis vienu pÄ“c otra.

Vienu no  kriminālprocesiem KNAB uzsācis par uzkÅ«dÄ«šanu uz neizpaužamu ziņu izpaušanu. KNAB atrada Ä«sziņu, kas 2019.g. nosÅ«tÄ«ta uz uzņēmuma SIA “SOAAR” koplietošanas tālruni. Īsziņā norādÄ«ts kāda privāta programmÄ“šanas uzņēmuma vadÄ«tāja tālrunis. KNAB ieskatā tālruņa numurs ir neizpaužamas ziņas. Bet par visu uzņēmumā notiekošo ir atbildÄ«gs uzņēmuma vadÄ«tājs, t.sk. par koplietošanas un darbinieku tālruņu izmantošanu. MinÄ“tajā Ä«sziņā KNAB saskatÄ«jis kriminālnoziegumu – uzkÅ«dÄ«šanu uz tālruņa izpaušanu, par ko pie kriminālatbildÄ«bas saucams SIA “SOAAR” vadÄ«tājs. Jau atkal KNAB noignorÄ“ja faktu, ka programmÄ“šanas uzņēmumu abi vadÄ«tāji bija labi pazÄ«stami jau vairākus gadus pirms minÄ“tās Ä«sziņas, abi ik pa laikam tikās, kopā pusdienoja jau kopš 2016.g., viņiem bija vienam otra tālruņa numurs un nebija nepieciešams kādam tos prasÄ«t.

Citu kriminālprocesu KNAB uzsācis par konsultāciju sniegšanu informācijas sistÄ“mu uzturÄ“šanā, kurā arÄ« saskatÄ«jis uzkÅ«dÄ«šanu uz neizpaužamu ziņu izpaušanu. 2020.g. kāda valsts iestāde vÄ“rsās pie SIA “SOAAR” un lÅ«dza konsultācijas, kā samazināt izmaksas sistÄ“mu uzturÄ“šanai un kā samazināt atkarÄ«bu no izstrādātāja. SIA “SOAAR” neatteica un sniedza konsultācijas, ko veica bez maksas, jo konsultāciju apjoms nebija liels. Konsultāciju sniegšanai bija nepieciešama informācija par situāciju, ko uzņēmums palÅ«dza ar tekstu “atsÅ«tiet kādu info”. Iestāde atsÅ«tÄ«ja informāciju un SIA “SOAAR” uz tās pamata sniedza konsultācijas, kuras iestāde izmantoja, lai risinātu savu situāciju. Savukārt minÄ“tajā KNAB jau atkal saskatÄ«jis kriminālnoziegumu – uzkÅ«dÄ«šanu uz neizpaužamu ziņu izpaušanu, par ko pie kriminālatbildÄ«bas saucams konsultācijas sniegušÄ uzņēmuma SIA “SOAAR” vadÄ«tājs.

KNAB piemeklÄ“ šÄ·ietamus likumpārkāpumus, burtiski pievelk tos aiz matiem, lai tādā veidā diskreditÄ“tu programmÄ“šanas uzņēmumu SIA “SOAAR” un tā vadÄ«tāju. Radies iespaids, ka KNAB izmisÄ«gi meklÄ“, pie kā vÄ“l piesieties.

Tā vietā, lai sabiedrÄ«bai atklāti paziņotu, ka vÄ“lÄ“šanu iepirkumos nav notikusi korupcija, KNAB kļūdÄ«jies un nepamatoti veicis kratÄ«šanas, aizturÄ“šanas un apcietināšanas, KNAB mÄ“Ä£ina novÄ“rts sabiedrÄ«bas uzmanÄ«bu ar citiem apšaubāmiem (aiz matiem pievilktiem) kriminālprocesiem, lai tādā veidā attaisnotu savu rÄ«cÄ«bu.

Korupcijas neesamÄ«ba tik stipri nokaitinājusi KNAB, ka tas mÄ“rÄ·tiecÄ«gi sācis iznÄ«cināt SIA “SOAAR”.

Kopš 2022.g. KNAB arestÄ“jis 725 997 € SIA “SOAAR” lÄ«dzekļus, bet aizdomas izvirzÄ«jis tikai par 56 265 €. Tātad KNAB arestÄ“jis uzņēmuma lÄ«dzekļus 13 reizes lielākā apmÄ“rā nekā sarÄ“Ä·inājis aizdomas. Savukārt arestÄ“tos lÄ«dzekļus KNAB nosaucis par noziedzÄ«gi iegÅ«tiem, kaut gan tie saņemti likumÄ«gā, legālā ceļā kā samaksa par kvalitatÄ«vi padarÄ«tiem darbiem un kvalitatÄ«vi nodrošinātām 2021.g. PašvaldÄ«bu vÄ“lÄ“šanām, ko saņēma visa sabiedrÄ«ba, un ko neviens nav apšaubÄ«jis. Turklāt izpildÄ«to darbu kopÄ“jā lÄ«gumcena bija tikai 430 172 €.

KNAB tÄ«šÄm atņēmis uzņēmumam lÄ«dzekļus darbinieku darba algām un saimnieciskai darbÄ«bai, kā dēļ uzņēmums bija spiests atlaist darbiniekus un apturÄ“t saimniecisko darbÄ«bu. AcÄ«mredzami KNAB mÄ“rÄ·is ir likt šÄ·Ä“ršÄ¼us ne uzņēmuma darbÄ«bai, bet pat eksistencei, lai tādā veidā, iespÄ“jams, pÄ“c kāda nelegāla pasÅ«tÄ«juma nepieļautu uzņēmuma dalÄ«bu valsts pasÅ«tÄ«jumos, jo Ä«paši vÄ“lÄ“šanās. Sakarā ar apšaubāmajām KNAB darbÄ«bām pat Swedbank atteica uzņēmumam pakalpojumus un slÄ“dza uzņēmuma kontus. Tas paralizÄ“jis uzņēmuma darbÄ«bu. Visas šÄ«s darbÄ«bas KNAB uzsāka jau 2022.g., veic joprojām un mÄ“rÄ·tiecÄ«gi iznÄ«cina uzņēmumu. ArestÄ“tie lÄ«dzekļi joprojām nav atbrÄ«voti un tiek aizturÄ“ti bez jebkāda pamata.

Notikušais liek uzdot jautājumus par KNAB rÄ«cÄ«bas mÄ“rÄ·iem, motÄ«viem, nolÅ«kiem un tiesiskumu.

Kā interesēs patiesībā strādā KNAB un prokuratūra?

ZÄ«mÄ«gi, ka pÄ“c liecÄ«bu sniegšanas KNAB izvirzÄ«tās aizdomas un apsÅ«dzÄ«bas vairākkārt grozÄ«ja, papildināja un mainÄ«ja, tajā skaitā iekļaujot apsÅ«dzÄ«bās nepatiesus un nepastāvošus faktus, lai vismaz formāli uzsāktie kriminālprocesi atbilstu likumā izvirzÄ«tajām prasÄ«bām un radÄ«tu iespaidu par to pamatotÄ«bu.

IzmeklÄ“šanas iestāžu uzdevums – noskaidrot, ir vai nav noticis likumpārkāpums. Savukārt šajā gadÄ«jumā tās nemÄ“Ä£ina noskaidrot, vai ir noticis kāds likumpārkāpums, bet piemeklÄ“ šÄ·ietamus noziegumus, kurus varÄ“tu “piešÅ«t” uzņēmumam, lai to dabÅ«tu prom no vÄ“lÄ“šanām. Tas viss izvÄ“rties tādā absurdā, ka izpildÄ«tus darbus, ar kuriem kvalitatÄ«vi nodrošinātas vÄ“lÄ“šanas, kurus izmantojusi visa sabiedrÄ«ba, pateicoties kuriem minÄ“tās vÄ“lÄ“šanas vispār notikušas, izmeklÄ“šanas iestādes un pat prokuratÅ«ra pÄ“kšÅ†i nodÄ“vÄ“jušas par krāpšanu, valstij radÄ«tiem zaudÄ“jumiem, kaitÄ“jumu un smagām sekām. DÄ«vainākais ir tas, ka izmeklÄ“šanas iestādes un prokuratÅ«ra tÄ«šÄm ignorÄ“ dokumentālus pierādÄ«jumus, acÄ«mredzamus faktus un pat liecÄ«bas, izliekas tos neredzam, nesaprotam, nepieņem un noraida ar visdÄ«vainākajām atrunām, piemÄ“ram:

Datortehnika, kas nopirkta komponentēs, no kurām sainstalēti datori, nav datortehnika.

Pasūtījumi, rēķini, bankas maksājumi un pavadzīmes nepierāda, ka datortehnika tika nopirkta.

Informācijas sistÄ“ma nav programmatÅ«ra, tāpÄ“c tā neattiecas uz programmÄ“šanas darbiem u.tml.

KNAB un prokuratÅ«ra neveic izmeklÄ“šanu, bet kā padomju laikos pÄ“c valdošÄs partijas norādÄ«juma primitÄ«vi piemeklÄ“ šÄ·ietamus noziegumus – mÄ“Ä£ina tos izfantazÄ“t, aiz matiem pievelkot pierādÄ«jumus, bet traucÄ“jošos atmetot, noraidot un nepieņemot. KNAB un prokuratÅ«ra spÄ“j operÄ“t tikai ar 3 pantiem, kas visi sākas ar burtu “K” – korupcija, kÅ«dÄ«šana, krāpšana. Šie kriminālprocesi, iespÄ“jams, kļūs par hrestomātiskiem šedevriem, ko mācÄ«bspÄ“ki varÄ“s izmantot kā neatbilstošus piemÄ“ru studentu izglÄ«tošanai, kā nedrÄ«kst rÄ«koties izmeklÄ“tāji.

Kā labā darbojas KNAB un prokuratÅ«ra šajā situācijā – sabiedrÄ«bas vai kādai šaurai interešu grupai?

No vienas puses par smagiem noziegumiem, kas pastrādāti vÄ“lÄ“šanās, nekavÄ“joties sabiedrÄ«bai bÅ«tu jāsniedz maksimāli detalizÄ“ta un plaša informācija, lai viestu skaidrÄ«bu, kas Ä«sti noticis vÄ“lÄ“šanās. Jo Ä«paši, kad izmeklÄ“šana ir pabeigta, kriminālprocesi nonākuši prokuratÅ«rā un tiek nodoti tiesai. ŠÄdā situācijā nav pamata kaut ko slÄ“pt. Taču iesaistÄ«tās puses – KNAB, prokuratÅ«ra un CVK izvairās no jebkādiem jautājumiem vai komentāriem.

ProgrammÄ“šanas uzņēmuma SIA “SOAAR” vadÄ«tājs gatavs iet uz medijiem un tiešajā Ä“terā rādÄ«t sabiedrÄ«bai dokumentus, pierādÄ«jumus, faktus par notikušo, kam minÄ“tās iestādes liek šÄ·Ä“ršÄ¼us. Vai tas nerada pietiekamas bažas, ka kaut kas šajā situācijā nav kārtÄ«bā?

IzmeklÄ“šanas iestādÄ“m bÅ«tu jāsargā mÅ«su tiesÄ«bas, mÅ«su valsts un vÄ“lÄ“šanas. Bet šajā gadÄ«jumā tās rÄ«kojas dÄ«vaini un netipiski. Notiekošais rada jautājumu: kā labā strādā KNAB un prokuratÅ«ra šajā situācijā – sabiedrÄ«bas vai kādai šaurai interešu grupai?

Ja šis nav pietiekami skaļš trauksmes signāls medijiem un sabiedrÄ«bai, ja neviens uz to nereaģēs un pieļaus tā attÄ«stÄ«šanos, pieļaus, tad rodas jautājums, kāda ir nākotne šÄdai valstij?

* SIA “SOAAR” direktors